Igaunijas uzņemšana eiro zonā ir svarīga visa Baltijas reģiona stabilitātei, uzskata Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis
Dombrovskis: Igaunijas uzņemšana eiro zonā ir svarīga Baltijas stabilitātei (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mēs vēlētos uzsvērt to, cik svarīga ir pēc iespējas drīzāka Igaunijas pievienošanās eiro zonai visa Baltijas reģiona ekonomikas atveseļošanās un stabilitātes dēļ," piektdien, uzstājoties Minhenes Ekonomikas forumā, sacīja Dombrovskis.
Viņš arī pauda bažas par pēdējā laikā vairākkārt publiski izskanējušajām diskusijām par nepieciešamību mainīt kritērijus iestājai eiro zonā.
"Šīs debates mūs nedaudz satrauc, kad dzirdam dažādas diskusijas par to, ka Māstrihtas līgums varētu tikt grozīts vai ka eiro zonas paplašināšana varētu tikt atlikta. Izskatās, ka pievēršanās šai problēmai notiek no nepareizās puses, jo - ja jūs aplūkojat Māstrihtas kritērijus, tie ir pietiekami, lai garantētu makroekonomisko stabilitāti," viņš sacīja.
Tāpat premjers brīdināja, ka ekonomikas atveseļošanos Latvijā vēl nevar uzskatīt par stabilu.
"Vai ir iespējama dubultā recesija? Jā. Latvijā mums joprojām pastāv risks, it sevišķi šajā priekšvēlēšanu laikā, kad mums ir mazākuma valdība," uzsvēra Dombrovskis.
"Runājot par situāciju Grieķijā.., viņu situācija ir citāda. Grieķija ir eiro zonas dalībvalsts, bet Latvija tāda nav," viņš norādīja.
Ceturtdien un piektdien notiekošajā Minhenes forumā uzmanība veltīta finansiālās krīzes pārvarēšanai un turpmākajai rīcībai. Forums notiek ik gadu, un tajā ir ierobežots skaits ielūgtu dalībnieku, lai tādējādi padarītu forumu neformālāku. Tajā pulcējas akadēmiķi un politiķi, kā arī uzņēmēju un finanšu jomu pārstāvji.
Jau vēstīts, ka Igaunija ir iecerējusi jau 2011.gada 1.janvārī pievienoties eiro zonai, jo tai ir izdevies izpildīt visus Māstrihtas līgumā noteiktos kritērijus.
Māstrihtas līguma kritēriji paredz, ka valstī, kas pretendē uz dalību Eiropas Monetārajā savienībā, inflācija nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo gada inflācijas rādītāju trijās ES dalībvalstīs ar viszemāko patēriņa cenu kāpumu. Tāpat eiro zonas kandidātvalstī budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, bet valsts parāds - 60% no IKP.
Igaunijas valsts budžeta deficīts pērn bija 1,7% no IKP, bet valsts parāds - 7,2% no IKP. Savukārt vidējā gada inflācija Igaunijā pēdējos mēnešos ir negatīva.
Pašlaik eiro zonā neietilpst 11 ES dalībvalstis - Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija nevēlas ieviest eiro, bet pārējās valstis līdz šim nav atbildušas eiro ieviešanas kritērijiem.
Eiro zonā ietilpstošā Grieķija, kuru skārusi smaga parādu krīze, 23.aprīlī lūdza starptautiskos aizdevējus aktivizēt tai piešķirto 45 miljardu eiro (31,5 miljardu latu) vērto finanšu palīdzības programmu.