EM sagatavotais MK lēmums paredz, ka vēja parka projektu īstenos divos posmos. Vispirms uzņēmums saņems licenci uz pieciem gadiem vēja elektrostacijas būvniecības priekšprojekta īstenošanai, ģeoloģiskai jūras gultnes izpētei un vēja un klimatisko mērījumu veikšanai, uzstādot vēja mērīšanas torņus.
Ja priekšprojekts būs sekmīgs, "JK Enegry" saņems licenci uz 50 gadiem paša vēja parka būvniecībai.
Pirms projekta uzsākšanas "JK Energy" būs jāpieprasa un jāsaņem vēl arī licence zemes dzīļu izmantošanai.
Uzņēmumam būs arī jāmaksā nomas maksa "par vēja elektrostacijas projekta īstenošanas ietvaros plānoto darbību veikšanu", paredz valdības lēmuma projekts. Nomas maksas apmēru aprēķinās Finanšu ministrija, ņemot vērā paša uzņēmuma iesniegto vēja elektrostacijas būvniecības projektu, kas ietver arī vēja parka finansiālās ietekmes analīzi uz tautsaimniecību un sabiedrību kopumā.
Jau vēstīts, ka "JK Energy" cenšas saņemt atļauju vēja parka būvei jau kopš 2008.gada, taču tas neizdevās, jo valstī nebija sakārtots jautājums par atļaujas izsniegšanu uzņēmumiem darbībām Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka tikai pagaidu kārtību darbībām valsts ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa ūdeņos, nevis teritoriālajos ūdeņos, kuriem ir cits juridiskais statuss.
Galu galā pēc premjera Valda Dombrovska (JL) iejaukšanās valdība vienojās par pagaidu risinājumu, kas paredz, ka pagaidām atļauju katram projektam atsevišķi dos Ministru Kabinets pēc attiecīgās nozares ministrijas ierosinājuma.
Tāpat "JK Energy" īpašniekam Jurim Kajakam, kurš savulaik uzbūvēja lielāko sauszemes vēja parku Grobiņā, tika pārmesta saistība ar Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimeni, kā arī apšaubītas viņa iespējas piesaistīt nepieciešamās investīcijas vērienīgajam projektam. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) savulaik medijiem pauda, ka pieteiktais projekts ir nereāls, jo Kajaks nespēj paskaidrot, kas būs investori, kur tiks likta saražotā enerģija.