Šodien turpinām stāstu ar grāmatu, ko bibliotēkai uzdāvinājusi Elīna Kalniņa ar meitiņu Megiju.
„Par iniciatīvu ielikt savu grāmatu Tautas grāmatu plauktā es uzzināju, skatoties Muzeju nakts programmu un pētot, ko apmeklēt tajā vakarā. Ieraudzīju Nacionālo bibliotēku un sapratu, ka iešu, jo nebiju tur bijusi. Uzreiz arī papētīju sīkāk šo iniciatīvu un to, kādas grāmatas ir atnesuši citi, jo internetā to var ļoti labi redzēt, un sapratu, ka man tas ir jādara. Es domāju, ka tas ir ne tikai interesanti un aizraujoši, bet savā veidā asociēju to arī ar savu latvietību, kas man ir svarīgi. Tad sākās uzdevums atrast grāmatu, kuru es būtu ar mieru aiznest.
Es neesmu baigā grāmatu lasītāja un atbalstu ļoti specifiska veida grāmatas. Izvēle bija starp divām – viena bija tāda kā mana personiskā „Bībele”, un to es laikam nebiju gatava noziedot, un otra bija „Alberta meklē mīlestību”. Abas grāmatas ir par vienu tēmu – par to, kas virmo apkārt, mēs zinām, ka tas ir, tikai neredzam, bet sajūtam. Un par to, ka mēs ikdienā skrienam pēc kaut kā nezināma un nesaprotama, lai gan izrādās, ka viss foršais ir mums apkārt un nekur tālu nav jāmeklē. Man likās, ka tas arī būtu tas vēstījums, ko es gribētu nodot līdzcilvēkiem.
Es šo grāmatu esmu izlasījusi vismaz reizes 20, jo to var izlasīt 10 minūtēs, bet stāsts, kas tur ir ielikts, ir fantastisks. Grāmata man ir kopš brīža, kad [meita] Megija vēl nemācēja lasīt. Mēs skatījāmies bildītes, un arī mazi bērni var saprast, par ko ir stāsts,” stāsta Elīna Kalniņa.
