RTU zinātnieces izstrādā metodi speciālo uzdevumu veicēju formas tērpu ergonomikas uzlabošanai

21. oktobris, 2020
.
.
.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieces rada algoritmu, kas palīdzēs speciālo uzdevumu veicējiem izvēlēties auguma izmēriem atbilstošus un ergonomiskus formas tērpus. Metode aprobēta sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).

«Ja ikdienas apģērbs spiež, ir par mazu, lielu vai neērtu, mums ir izvēle to nevalkāt. Speciālajos dienestos strādājošajiem šādas izvēles nav, viņiem ir jāvalkā formas tērpi, lai veiktu pienākumus, neapdraudot savu veselību vai dzīvību,» saka Eva Lapkovska, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta doktorante. Viņa promocijas darbā «Apģērba antropometriskās lielumatbilstības un ergonomiskuma novērtēšanas metožu pilnveidošana» izstrādājusi universālu metodiku organizācijām, kuru ikdiena saistīta ar īpašuzdevumu apģērba valkāšanu, piemēram, ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, armijai, zemessardzei u.t.t. Algoritms palīdzēs par apgādi atbildīgajām personām pasūtīt īpašuzdevumu apģērbu atbilstoši ķermeņa parametriem un ergonomikai, tā paaugstinot lietotāju apmierinātību un samazinot iespēju rasties zaudējumiem. 

Vairāku gadu laikā izstrādātā un aprobētā metodika arī paaugstinās lietotāju (gan formas tērpu valkātāju, gan par apgādi atbildīgo personu) zināšanas par apģērba atbilstības vērtēšanu. Proti, lietotāji varēs objektīvi novērtēt formastērpu un norādīt uz nepilnībām, ko nepieciešams novērst, lai pienākumu veikšanu neierobežotu neērts apģērbs, norāda promocijas darba zinātniskā vadītāja, RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta Ergonomikas elektrotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadītāja Inga Dāboliņa. «Cilvēks ir visu lietu mērs. Būt par ugunsdzēsēju glābēju ir ļoti atbildīgs un sarežģīts darbs, nevajag to vēl apgrūtināt ar neērtu vai darbam nepiemērotu formas tērpu,» viņa uzsver. 

Promocijas darba izstrāde iniciēta un aprobēta praktiskos pētījumos un zinātniski pētnieciskos projektos, piemēram, iepriekš pētīta Nacionālo bruņoto spēku formas tērpu funkcionalitāte, lielumatbilstība un ergonomika. Taču metodes aprobācija bija iespējama, pateicoties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) atsaucībai un operatīvai rīcībai. Covid-19 pandēmijas ierobežojumi šopavasar aizkavēja pētījuma veikšanu. Tikko ierobežojumi tika mīkstināti, RTU zinātnieces uzrunāja VUGD, un dienests uzreiz atsaucās sadarbībai. «Viņi atkal bija glābēji – izglāba mūs. VUGD pārstāvji brauca pie mums uz Ķīpsalu no visas Latvijas, darīja to savās brīvdienās, lai atbalstītu zinātnisko pētījumu. Mēs to ļoti augstu novērtējam,» atzīst Ergonomikas elektrotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadītāja.

Pētījumā piedalījās 59 VUGD darbinieki, viņi tika skenēti 3D antropometriskajā skenerī, iegūstot precīzu informāciju par ķermeņa morfoloģiju un mērījumiem. RTU rīcībā esošais cilvēka ķermeņa 3D skeneris ir vienīgā šāda optisko mērījumu iekārta Latvijā.

Zinātniecēm izpētei VUGD uzticēja arī 42 dežūruniformas, kurās glābēji pavada visu maiņu, un tajās būtu jājūtas tik ērti kā pidžamā. Tika pārbaudīta to lielumatbilstība, funkcionalitāte un ergonomika. Formas tērpi tika mērīti, lai noskaidrotu, kādiem izmēriem tie marķēti un kādiem patiesi atbilst, un pārbaudītu, kā cilvēku izmēru mērījumi sasaistās ar formastērpu izmēriem, proti, kādas miesas būves un somatomērījumu cilvēkiem der noteikta izmēra tērpi. Tika arī pārbaudīts, vai formas tērpiem nav kādas nepilnības konstruktīvi, tehnoloģiski, aizdarņos u. tml. Galvenais secinājums – glābēji nereti valkā viņiem nepiemērota izmēra īpašuzdevumu apģērbu, un tas saistīts ar izmēru sistēmas un informācijas trūkumu par lielumatbilstības novērtēšanu. 

Glābējiem formas tērpos bija jāveic arī noteiktas kustības, novērtējot izmēra atbilstību, kustību brīvību un vēlamos uzlabojumus. I. Dāboliņa atminas amizantu epizodi, kad kāds VUGD kadets sniedza augstu novērtējumu par formu, norādot, ka visas kustības tajā ir viegli veikt. «Neticēju. Prasījām viņam, lai izskaidro, ko nozīmē «viegli». Kadets teju apvainojās, domājot, ka mēs apšaubām viņa spējas bez pūlēm veikt fiziskus vingrinājumus. Viņš uz uzdevumu skatījās no sava skatu punkta – viņš ir jauns, fiziski labi attīstīts vīrietis, viņš visu var izdarīt. Viņš nebija radis uz formas tērpu lūkoties no ergonomikas viedokļa, jo ir pieradis paveikt visu, spītējot tam, ka var būt neērti,» viņa stāsta. 

VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš pozitīvi vērtē RTU metodi, jo tā dod praktisku pienesumu struktūrām, kuru darba veikšanai nepieciešams specializēts apģērbs: «VUGD atbildīgajām struktūrvienībām ir nepieciešamas papildu zināšanas pareizai apģērba lieluma un dizaina izvēlei. Tāpat sadarbība starp formas tērpa gala lietotāju, pasūtītāju un piegādātāju nav pietiekami efektīva. Praktiski izmantojamu apģērba lielumatbilstības un ergonomiskuma vērtēšanas paņēmienu kopums sekmētu iesaistīto pušu izpratni par atbilstoša apģērba parametriem, to izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanas gaitu.» Līdzšinējā prakse un pieredze uzrādot problēmas formas tērpu sagādē, radot potenciālus finansiālus zaudējumus un personāla neapmierinātību ar iegādātiem formas tērpa priekšmetiem. 

Zinātnieces atzīst, ka izmēru sistēmas trūkums nav tikai Latvijas problēma. Migrācijas, ekonomikas attīstības, pārtikas rūpniecības, ikdienas paradumu dēļ cilvēka ķermenis ir mainījies un neatbilst senāk pieņemtiem standartiem un izmēru sistēmai. Cilvēki nemaz nezina, cik lieli viņi īsti ir, kāda izmēra apģērbs tiem būtu jāvalkā, un nespēj paskaidrot, kādas nepilnības apģērbam piemīt. Savukārt ražošanas uzņēmumi ekonomisku apsvērumu dēļ ir ieinteresēti ražot apģērbus pēc iespējas mazākā izmēru variāciju skaitā. «Ir nepieciešama rīcības politikas maiņa. Mēs nevaram paļauties uz to, ka vēsturiski dati dos priekšstatu par šodienas cilvēku. Visi speciālo uzdevumu veicēji reizi gadā iziet obligāto veselības pārbaudi Rīgā. Ja to varētu papildināt ar došanos uz Ķīpsalu, kur viņi 3D antropometriskajā skenerī tiktu nomērīti, tad, sistemātiski veicot mērījumus, mēs salīdzinoši īsā laikā iegūtu informāciju, kas ļautu izveidot datos balstītu izmēru sistēmu. Būtu iespējams noteikt, kāda izmēra formas tērps  kuram ir jāvalkā un vai cilvēkiem, kuri ir, piemēram, ievērojami garāki vai kā citādāk atšķiras no citiem, ir iespējams uzšūt formu esošajā izmēru sistēmā. Sistemātiska datu ieguve ļautu mēru sistēmā arī veikt operatīvas izmaiņas. Sistēma palīdzētu viņiem pasūtīt izmēriem atbilstošus formas tērpus un pilnvērtīgi veikt apģērbu kvalitātes kontroli,» ieskicē I. Dāboliņa. 

Izstrādātais algoritms izmantojams arī, lai radītu pavisam jaunu, līdz šim neeksistējušu apģērbu. Valsts pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai Nr. VPP-COVID-2020/1-0004 kopā ar partneriem no citām universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem šobrīd tiek radīts kustības neierobežojošs un ērts aizsargtērps fizioterapeitiem, aprobējot RTU izstrādāto algoritmu. 

Par RTU zinātnieču izstrādāto algoritmu 28. oktobrī ziņo TV3 raidījums «900 sekundes».

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

21. oktobris, 2020 plkst. 9:32

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi