Kāpēc stāstīt par Rīgu? Katram tā taču var būt sava, īpaša, neatkārtojama, intīma, kurā atspoguļojas viņa domas, atmiņas, laimes brīži un skumjas. Daudzveidīga, mainīga, vēsturiski, etniski un kultūras jomā tik raiba un dinamiska: izstāde piedāvā stāstu par pilsētu Rīgu pirms simts gadiem.
Rīga līdz 1914. gadam – līdz brīdim, kad Eiropā sākās Pirmais pasaules karš: 19. gadsimta Rīgas stāsta noslēgums – cezūra, skaļš un asiņains, bēgļu ceļiem piepildīts klusuma periods, kad metropole pie Daugavas krastiem bija sastingusi nāves bailēs un rīdzinieku sāpēs. Izstādes stāsts nav hronoloģisks – tas sākas ar brīdi, kad tika nojaukti viduslaiku nocietinājumi un Rīga sāka strauji augt un attīstīties. Izstādē piedāvātas piecas tematiskās jomas, kas veido Rīgas vaibstus pirms Pirmā pasaules kara.
Events in Europe and in RigaNational Library of Latvia
Notikumi Eiropā un Rīgā
Notikumi Eiropā un Rīgā
Notikumi Eiropā un Rīgā
Notikumi Eiropā un Rīgā
Plan von Riga vor Abtragung der Festungswerke (1864)National Library of Latvia
I. Rīga aug
19. gadsimts Rīgā, tolaik Krievijas impērijas pilsētā, ir visai nemierīgs un dinamisks laiks. 1856. gadā tika apstiprināts Rīgas pilsētas nocietinājumu nojaukšanas plāns, 1860. un 1861. gadā – veidoti Rīgas apbūves un teritorijas pārvaldes plāni. Bija sācies jauns posms pilsētas attīstībā. Līdzās militārajiem mērķiem pakļautajai apbūves shēmai, pilsēta sāka mainīt seju, iegūstot ātri augošas tirdzniecības un rūpniecības pilsētas veidolu. Rīgas urbanizācija veicināja arī pārmaiņas iedzīvotāju sastāvā. 1863. gadā nocietinājumu nojaukšanas darbi bija beigušies un pilsēta varēja augt un izplesties.
Rīgas plāns pirms viduslaiku nocietinājumu mūru nojaukšanas
Rīga līdz ar apvidu (1. lapa) (1896), autors: M. SiliņšNational Library of Latvia
Rīgas plāns pēc viduslaiku nocietinājumu mūru nojaukšanas
Berga bazāra reklāmas materiāls
Rīgas tirdzniecības vietu reklāmas
Telefona lietošanas instrukcija
Būvniecības noteikumi Rīgā
Krāšņu katalogs
Krāšņu katalogs
Krāšņu katalogs
Иллюстрированный каталог Общества Рижского чугуно-литейного и машино-строительного завода, бывшего Фельзер и Ко, РигаNational Library of Latvia
Rūpnīcas skats Rīgas Čuguna un mašīnbūves rūpnīcas biedrības (bijušais Felzers un Ko) katalogā
Biedrības "Provodnik" ražoto ķirurģisko instrumentu kataloga vāks
Biedrības "Provodnik" ražoto ķirurģisko instrumentu kataloga vāks
Biedrības "Provodnik" ražoto ķirurģisko instrumentu katalogs: krūšu uzmavas, baloni, bankas
Apkures katli Rīgas čuguna un mašīnbūves rūpnīcas biedrības (bijušais Felzers un Ko) katalogā
Rīgas konservu un šokolādes fabrikas preču cenu katalogs
Rīgas konservu un šokolādes fabrikas preču cenu katalogs: šokolādes izstrādājumi
Otto Švarca dzērienu katalogs par 1912. gadu
Otto Švarca Ārzemju vīnu un cigāru katalogs par 1913./1914. gadu
Kafijas kvalitātes uzlabošanas reklāmas materiāls
Rīgas konservu un šokolādes fabrikas preču cenu katalogs: konservi
Rīga. OrmanisNational Library of Latvia
Ormanis
Rīga. Gaisa tiltsNational Library of Latvia
Gaisa tilts Aleksandra (tagadējā Brīvības) ielā pāri dzelzceļam atklāts 1906. gadā un ir pirmais viadukts Rīgā
Rīga. PontontiltsNational Library of Latvia
Pirmo Pontontiltu satiksmei atklāja 1896. gadā. Pavasaros, ledus iešanas laikā, to izņēma un novietoja ziemas ostā.
Rīga. PontontiltsNational Library of Latvia
Pontontilts
Reklāmas plakāts
Biedrības "Provodnik" afiša
Gumijas, gutaperčas un telegrāfa piederumu krievu-franču fabriku sabiedrības "Provodnik" galošu un zābaku katalogs
Gumijas, gutaperčas un telegrāfa piederumu krievu-franču fabriku sabiedrības "Provodnik" galošu un zābaku katalogs
Gumijas, gutaperčas un telegrāfa piederumu krievu-franču fabriku sabiedrības "Provodnik" galošu un zābaku katalogs
Vīnes cimdu fabrikas Rīgā preču cenu katalogs
Vīnes cimdu fabrikas Rīgā preču cenu katalogs
II. Rīdzinieki ir tik dažādi
Ekonomiskajai attīstībai Rīgā bija arī etniskās kultūras un kopienu dimensija. Rīdzinieki – vācieši, latvieši, krievi, ebreji, poļi un citu etnisko grupu pārstāvji – ekonomiskās aktivitātes cieši saistīja ar savas grupas attīstību. Kapitālam bija etniska izcelsme, un īpašumam – etniska piederība. Valoda, tradīcijas un kultūras atmiņas bija svarīgs faktors ekonomiskajā darbībā. Pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku nozīme latviešu nacionālās identitātes un nacionālās kustības attīstībā jau 1873. gadā pielīdzināta vienam no nācijas konsolidācijas stūrakmeņiem līdzās Rīgas Latviešu biedrības dibināšanai 1868. gadā. Dažādu tautību rīdzinieku biogrāfijās pamanāma interesanta iezīme – līdzās amatam vai profesijai, kas nodrošināja ienākumus, daudzi brīvprātīgi iesaistījās dažādās sabiedriskās aktivitātēs. Ļoti plaši izplatītas bija biedrības.
Rīgas Latviešu biedrības namsNational Library of Latvia
Rīgas Latviešu biedrības nams celts 1869.−1872. gadā. Nams gāja bojā ugunsgrēkā 1908. gada 19. jūnijā. Jaunais Rīgas Latviešu biedrības nams nodegušā nama vietā uzcelts 1909. gadā.
Pārskats par Rīgas Latviešu biedrības darbošanos un rēķiniem 1878./1879. gadā
Pārskats par Rīgas Latviešu biedrības darbošanos un rēķiniem 1904. gadā
Rīgas Latviešu biedrības namsNational Library of Latvia
Rīgas Latviešu biedrības ēka uzcelta 1909. gadā (arhit. E. Pole un E. Laube), 1908. gadā nodegušās ēkas vietā.
Kabare "Viktorija" koncerta programma ar reklāmas materiāliem
Kamermūzikas koncerts V. Gizycki Rīgas Mūzikas skolā
Dziedāšanas biedrības “Gutenberg” pastāvēšanas 25. gadu jubilejas koncerta programma
E. Melngaiļa koncerta programma
E. Melngaiļa koncerta programma
Amatniecības biedrības (Gewerbeverein) ēdienkartes vāks
Rīgas "Zaldātu sinagogas" valdes locekļu saraksti
Ebreju studentu korporācijas "Vetulia" ekslibriss (1902)National Library of Latvia
Ebreju studentu korporācijas "Vetulia" ekslibriss
Vācu teātra un koncertu biedrības 1913./1914. gada sezonas programma
Vācu teātra un koncertu biedrības 1913./1914. gada sezonas programma ar klausītāja piezīmēm
Rigasches Adress-Buch 1898/99 (1898)National Library of Latvia
Rīgas pilsētas vācu teātra Lielā zāle (tagad: Latvijas Nacionālā opera)
Rīga. Krievu teātrisNational Library of Latvia
Skats no Jēkaba ielas gala uz Pilsētas II (Krievu) teātri (tagad Nacionālo teātri), kas uzcelts (1900-1902) pēc arhitekta A. Reinberga projekta. Fasādi dekorējis tēlnieks A. Folcs.
Rīga. Vācu teātrisNational Library of Latvia
Pilsētas teātra jeb Rīgas pilsētas vācu teātra ēka (tagad: Latvijas Nacionālā opera) celta laika posmā no 1860. līdz 1863. gadam, pēc arhitekta Ludviga Bonšteta projekta.
Mežaparks. Sporta biedrība "Kaiserwald" (1904)National Library of Latvia
Mežaparks. Sporta biedrība "Kaiserwald"
Mežaparks. Sporta biedrība "Kaiserwald"National Library of Latvia
Vācu sporta biedrība "Kaiserwald" ("Ķeizarmežs") dibināta Mežaparkā 1903. gadā, bijušās Annas muižas teritorijā, ko biedrība īrēja no Rīgas Būvbiedrības. Pirms 1. pasaules kara "Kaiserwald" bija lielākā sporta organizācija Latvijā.
Rīga. Mežaparks. Zooloģiskā dārza restorānsNational Library of Latvia
1912. gadā, vienlaicīgi ar pirmo apbūves gabalu izdošanu gruntsnomā Mežaparka ziemeļu daļā, svinīgi tika atklāts arī Rīgas Zoodārzs.
Vadonis pa zooloģisko dārzu Rīgā: ar zīmējumiem un plānu
Vadonis pa zooloģisko dārzu Rīgā: ar zīmējumiem un plānu
Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs
Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs
Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs
Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs
Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs
Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs
Autora K. Kronvalds mākslas darbs “Latviešu dziedātāju koru svētku gājiens no Rīgas Latviešu biedrības nama uz Ķeizardārzu, 1873. gada 28. jūnijs [lithography]. In: Atpūta, No. 711 (1938), p. 20”National Library of Latvia
Latviešu dziedātāju koru svētku gājiens no Rīgas Latviešu biedrības nama uz Ķeizardārzu, 1873. gada 28. jūnijs
Rīga. V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieku gājiens (1910)National Library of Latvia
V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieku gājiens
Rīga. V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku estrāde (1910)National Library of Latvia
V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku estrāde
V Vispārējo latviešu dziesmu svētku gājiens (1910)National Library of Latvia
V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieku gājiens
Cēsu novada dziedātājas Rīgā V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1910)National Library of Latvia
Cēsu novada dziedātājas Rīgā V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos
V Latviešu dziesmu svētku plakāts
III. Rīdzinieki piedalās politikā
Aleksandra II reformas pilsētu pārvaldē kļuva par būtisku impulsu Rīgas kā politiskās telpas attīstībai. Valdība pilsētā mēģināja veidot aktīvāku sabiedrību, tuvinot to Rietumu pilsoniskās sabiedrības veidolam. Tajā pašā laikā 1870. gada pilsētu administrācijas likumdošanas reformas bija mēģinājums centralizēt valsts varu un mazināt impērijas Rietumu reģionu elites rīcības telpu. Birģermeistara vietā bija paredzēts pilsētas Domes galvas, pēc būtības –pilsētas administrācijas vadītāja amats. Jaunā Rīgas Dome bija pilsētnieku vēlēta institūcija ar 72 domes deputātiem un pilsētas pārvaldi, Rīgas izpildvaru, kuras ievēlēšanu nodrošināja pati Dome. Rīgas iedzīvotāji – vīrieši no 25 gadu vecuma – drīkstēja piedalīties pilsētas Domes vēlēšanās, ja vien varēja apliecināt, ka regulāri maksā īpašuma vai citu ienākuma nodokli un viņiem nav parādu.
Rīgas pilsētas likums (kārtība)
Pagaidu noteikumi par biedrībām, apvienībām un sapulcēm
Vecrīga. RātslaukumsNational Library of Latvia
Rātslaukums, Vecrīga
Instrukcija deputātiem ceļu labiekārtošanas kontrolei Rīgas teritorijā
Kārtība, kādā rīdzinieki piedalās Rīgas Domes vēlēšanu procesā
Rīgas peldvietu noteikumi
Vecrīga. RātsnamsNational Library of Latvia
Vecā, 14. gadsimtā celtā Rātsnama vietā līdz Otrajam pasaules karam atradās 1750.–1765. gadā celtais Rātsnams, celts pēc inženiera J. F. fon Etingera projekta. Lielākās pārbūves Rātsnamā notika 1806. un 1847.–1850. gados.
IV. Rīgai 700
Cenzūra medijos un gubernatora administrācijas varenība, neskatoties uz pilsētas administrācijas vēlēšanām un politisku sāncensību, vēl joprojām bija jūtama visās jomās. Pilsētas elite 19. gadsimta beigās izmantoja kultūras procesus, lai paustu savas intereses, politiskās prioritātes un definētu sevi multietniskajā pilsētā. Vai bija arī visiem kopīga Rīga? Kad 1900. gadā sākās aktīvas debates par Rīgas 700 gadu jubilejas svētkiem 1901. gadā, latviešu un vācu presē izcēlās diskusijas par to, kādiem tiem jābūt. Vācu prese un biedrību līderi, kā arī vācu izcelsmes Rīgas Domes deputāti pauda vēlmi ilustrēt Rīgas kultūras mantojumu, tātad saikni ar Rīgas pagātni, kuru gadsimtu garumā veidoja tieši vācbaltiešu reģionālā elite. Šādu Rīgu radikāli noraidīja tā laika latviešu pilsoniskā prese un kultūras darbinieki, kuru centrs bija Rīgas Latviešu biedrība.
Rīgas jubilejas izstādes katalogs
Rīgas jubilejas albums
Baltijas mākslinieku izstādes katalogs
Rigaer Jubiläums-Ausstellung 1201-1901 (1901)National Library of Latvia
Rīgas 700 gadu jubilejas atklātne
Alt-Riga und Wappen aus dem 17. Jahrhundert (1901)National Library of Latvia
Rīgas 700 gadu jubilejas atklātne
Motiv aus Alt-Riga. Jubiläums-Ausstellung 1901 (1901)National Library of Latvia
Rīgas 700 gadu jubilejas atklātne
Rigaer Jubiläums-Ausstellung 1201-1901. Restauration u. Industriehalle (1901)National Library of Latvia
Rīgas 700 gadu jubilejas atklātne
1201-1901. Venedig in Riga (1901)National Library of Latvia
Rīgas jubilejas izstāde. Venēcija Rīgā
V. Rīgas spožums un ēnas
No vienas puses, kļūt par pilsētnieku nozīmēja pārtapt par vāciešiem līdzvērtīgas kopienas locekli. Pilsēta simbolizēja progresu, kultūras attīstību, augstāku dzīves kvalitāti – pat gaiss šķita labāks nekā laukos. No otras puses, pilsētnieks bija spiests vienatnē sastapties ar daudzām urbanizētās vides problēmām – bezdarbu, slimībām, vecumdienu nespēku, izstumtību no darba tirgus, alkoholismu; sievietes no laukiem nereti tika pakļautas prostitūcijas riskam. 19. gadsimta Rīgas Dome tērēja ievērojamus līdzekļus, lai sniegtu medicīnisku palīdzību slimiem nabadzīgajiem iedzīvotājiem, alkoholiķiem, bērniem bezpajumtniekiem, prostitūtām, tuberkulozes slimniekiem un veciem cilvēkiem. Līdz 1914. gadam ievērojama vieta pilsētas sociālo problēmu risināšanā bija pilsētas finanšu un intelektuālajai elitei, kas dibināja privātas slimnīcas, nakts patversmes un izglītojošas institūcijas lielpilsētas atstumtajiem.
Rīgas ugunsdzēsēju biedrības svinīga iestudējuma Vermaņdarzā programma
Rīga. UgunsdzēsējsNational Library of Latvia
Ugunsdzēsējs
Palīdzības biedrības Rīgas frizieriem statūti
Palīdzības biedrības sakropļotiem statūti
Muzikantu, dziedātāju, viņu atraitņu un bāreņu pašpalīdzības kases statūti
Pārskats par Rīgas pilsētas tautas atturības komitejas darbību par 1904. gadu
Brošūra "Alkoholisms un strādnieki"
Brošūra "Alkoholisms un strādnieki"
Brošūra "Alkoholisms un strādnieki"
Lekcijas materiāls "Jaunatne un dzimumjautājums"
Rīga. OrmanisNational Library of Latvia
Ormanis
Baltijas jaunatnes kalendārs 1914. gadam. Piederējis skolniecei E. Urdevičai
Tas, ko mēs redzam, ir maza grāmatiņa brūnos vākos – tā sauktais "Baltijas jaunatnes kalendārs 1914. gadam". Tas, ko mēs neieraudzīsim – kā izskatījās vācu izcelsmes vidusšķiras meitene E. Urdeviča (Urdewitsch), kas pirms simt gadiem 20. jūlijā kalendāra 78. lappusē lakoniski ierakstījusi: "Vācija pieteica Krievijai karu". Mēs neuzzināsim, kā sauca E., bet šis ieraksts iezīmē gan viņas pašas bērnības beigas, gan arī beigas 19. gadsimta Rīgai.
Materiāli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un muzeja "Ebreji Latvijā" kolekcijām. Izstāde izveidota 2014. gadā.
Ideja un realizācija: Dr. art. Deniss Hanovs, Anda Lamaša, Kristīne Liniņa, Marta Dziļuma, Kristīne Robežniece. Grafikas dizains: Artis Tauriņš.
Īpašs paldies:
Frīdriha Eberta fondam Latvijā par atbalstu.
Dr. Verneram Rehmanam par līdzdalību un interesi par Latvijas un Rīgas vēsturi.
Gitai Umanovskai un Iļjam Lenskim par starpkultūru dialoga veicināšanu un ebreju kultūrmantojuma popularizēšanu Rīgā.
Nodibinājumam "Rīga 2014".