Piektais stāsts, par kuru sakām paldies radio "Klasika" kolēģiem, pieder baletdejotājai Elzai Leimanei.
"Man šī ir ļoti īpaša grāmata... Pamanīju to kādā Hamburgas grāmatnīcā, bet uzreiz nenopirku. Bet tad sapratu, ka bez tās mājās doties nevaru, un tā nu pa galvu, pa kaklu pirms lidmašīnas reisa metos atpakaļ uz grāmatnīcu un to nopirku," stāsta Elza. "Vēlāk, kad grāmatu jau biju izlasījusi, viesojos Londonā un uzmeklēju Annas Pavlovas māju. Sēžot dārzā, sajutu un atminēju viņas izteiksmi un sirdsmieru, ko var izlasīt mākslinieces graciozajās pozās.
Kaut kas viņā ir līdz galam neatminams, un tas mani vienmēr saistījis. Iedvesmojoša personība, kura baleta labā paveikusi vairāk nekā jebkurš un jebkad... Šodien apstākļi dejotājiem ir nesalīdzināmi labāki - zinot, cik daudz panāca viņa ar savu trauslo veselību - tas ir apbrīnas vērts!"
Elza Leimane atklāj, ka angļu valodā rakstītās grāmatas fokusā - Annas Pavlovas laiks Anglijā; darbs cenšas atspēkot dažādus mītus.
Māksliniece gan neslēpj - šīs grāmatas viņai nudien pietrūks: "Esmu to šķirstījusi, lapojusi, pārlasījusi. Tur tā skaisti noformulēts - ka Anna Pavlova bija ikona, kura aiz sevis atstājusi nevis taustāmas dejas vai tendences, bet gan ko ļoti netveramu - iedvesmu. Arvien no jauna uzzinot par viņas dzīvi, kura aizvien ir noslēpumā tīta, esmu ieguvusi patiesu mieru. Abas esam ilgu laiku kopā bijušas, viena uz otru skatījušās, nu gribas tagad ar to padalīties."
