Ceturtais stāsts – par ļoti personisku ģimenes vēstures grāmatu, ko savulaik sarakstījusi miežu selekcionāre Ina Belicka. Šo grāmatu Tautas grāmatu plauktam nodevusi viņas meita Aira Loite. Tas ir stāsts par saknēm un latviešiem, kas aizceļoja uz Sibīriju labprātīgi un vēlāk atgriezās Latvijā.
„Mani ļoti uzrunāja ideja par Tautas grāmatu plauktu kā iespēju, kā dalīties ar vērtībām un vairot kopējo labumu," saka Aira Loite. "Es uzdāvināju savas mammas Inas Belickas grāmatu par manu vecmāmiņu Antoniju Lapsiņu un vecvecmāmiņu Emmu Lapsiņu, jo šo abu sieviešu, kuras manā dzimtā ir ļoti nozīmīgas, dzīvesgājums apraksta tos būtiskos notikumus, ko latviešu tauta piedzīvoja 20.gadsimtā."
"Šīs divas sievietes zināmā mērā ir pamatojums arī tam, ko uzskata par latviešu sieviešu fenomenu – kuras spēja izdarīt lietas, pieņemt lēmumus un vadīt savu dzīvi tā, kā pašas to uzskatīja par vajadzīgu un pareizu. Grāmatas nosaukums ir „Ģimenes stāsts” un to ir sarakstījusi mana mamma. Diemžēl runāt ar viņu vairs nevar, jo arī viņa ir aizgājusi mūžībā," turpina Loite. "Šo grāmatu viņa sarakstīja un publicēja gadu pirms savas nāves ar veltījumu mūsu dzimtai un mūsu dzimtas bērniem, lai mēs zinātu, kas noticis ar mūsu dzimtu un lai mūsu tautas vēsture nebūtu tikai kaut kur grāmatās lasāma, bet ar mūsu dzīvi saistīta. Mamma raksta, ka viņa vēlējās, lai mēs apzinātos sevi kā cilvēkus, kuri tautu veido, un arī tos spēkus, kas viņus virzījuši un vadījuši gan laimē, gan nelaimē. Mana mamma bija miežu selekcionāre, agronome, asociētā profesore Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Ļoti gudra, dzīvesgudra, strādīga, klusa, ļoti jauka latviešu sieviete.”
