Viesturs Celmiņš. Sarukšana. Resursu Koncentrācija Un Pusslodzes Pilsētas

Viesturs Celmi
03.10.2013. vcelmins@gmail.com
Diskusiju materils
Sarukana. Resursu koncentrcija un pusslodzes pilstas.

Ar attstbu visbiek saprotam iedzvotju skaita pieaugumu, tautsaimniecbas intensifikciju un jaunu teritoriju labierkrtonu. Savukrt teritorijas, apdzvotbas un ekonomisks aktivittes sarukana tiek uzskatta par izmumu. Realitt, vairk k puse (54%) no Eiropas pilstm sark.i Austrumeirop tendence ir vl izteiktka (Skatt 1.Attlu)ii. Iedzvotji noveco, darbaspjgie emigr labka darba mekljumos. Atlikuie nereti neatbilst tirgus pieprasjumam. Socilo pakalpojumu klsts sark, infrastruktras uzturanas izmaksas pieaug. Pilstas sk darboties pusslodzes rem. Sarukana ir izplattkais fenomens pat straujas urbanizcijas apstkos. Proti, attstba klasisk izpratn noris vien nedaudzs pilsts. Daudzas valstis o jautjumu pacluas plnoanas dienaskrtb.iii Piemram, Vcij tiek jautts, ko attstba nozm sarukanas kontekst? K uzturt infrastruktru? Ko ieskt ar pamestm km, neizmantotiem zemes resursiem? Un k novrst tlku iedzvotju aizbraukanu?iv Cloi iem procesiem ir dadi un eogrfiski atirgi. Visbiek mintie ir demogrfisk krze, de-industrializcija, k ar raoanas prcelans citviet. Tomr, ptjumi rda, sto clou atraana vl negarant risinjumu. Sarukanu pavisam novrst nav iespjams. To var tikai mazint.
1.Attls. Sarkoo Eiropas pilstu karte, 1998 -2008. Mints tendences piln mr attiecas ar uz Latviju. Tau msu valst ts apskattas demogrfisko izmaiu kontekst. Kaut demogrfija ir viens no svargkajiem sarukanas aspektiem, t jskata ar apdzvotbas, nodarbintbas un dzves kvalittes kontekst. Sarukanas realitti Latvij skaidri apliecina reionlo reformu skaits pdjo 15 gadu laik. Lai izvrttu sarukanas iespaidu uz pilstm un iespjamo reformu raksturu, ir vrts publiski izvrtt vairkus apsvrumus. Piemram, kdas ir reionls reformas izredzes apvienot esos pavaldbas lielkos novados? K realitt izveikt resursu koncentrciju, ja etru gadu laik neviena no 119 pavaldbm nav vljusies apvienoties brvprtg krt? v Ja apvienoans ar notiktu, k to izdart prdomt, ne stihisk veid? Visbeidzot, kdas ir msu iedzvotji nodarbintbas perspektvas kompaktk Latvij, ja zinm, ka lauksaimniecbasvi, mesaimniecbas un pakalpojumu sfras strauji modernizjas? Diskusiju jautjumi: K tiei plnot, dzvot un strdt kompaktk? Rg/Pierg 2012. gada skum bija 67% darbavietu izkliede, Zemgal (8%), Kurzem 10%, Latgal (9%) un Vidzem (7%).vii Rgas un Piergas reiona loma nenoliedzami pieaug. Bet kda nkotne gaida prjo Latvijas teritoriju? Iespjamo reformu kontekst, reionu attstba tiek saistta ar lielajm pilsetm. Viena no idejm ir koncentrt resursus teritorijs ar augstko attstbas potencilu un, citustarp, stiprint pavaldbu rocbu piesaistt investcijas. Lauku teritorijs, savukrt, vlams paaugstint ekonomisko atdevi lauksaimniecb.viii Lai izvrttu resursu koncentrcijas politiku k atbildi sarukanai, viet btu vairki jautjumi: 1. Ja zinam, ka sadarbbas mehnismi Latvij ir mazattstti, k realitt vartu izskatties resursu koncentrcija lielkos novados? 2. Kas notiks ar iedzvotjiem, dzves kvalitti un socilajiem pakalpojumiem mazk kompaktajs pusslodzes pilsts? 3. Kdi instrumenti mums pieejami, lai nodrointu nodarbintbu kompaktk Latvij? Vai mums nepiecieams prejas posms?ix Latvija, ldztekus citm valstm Austrumeirop, kst par augstu socilo izmaksu sabiedrbu. Prlieku liels optimisms btu acmredzamu faktu noliegana. Tomr sarkoi reioni un pilstas Eirop nebt negrassas atteikties no attstbas plnoanas. To apliecina neskaitmu organizciju attstbas plni (ESPON, CEMAT, Baltijas jras valstu padome, HELCOM, VASAB utt), kuros ietilpst ar Latvija. Jsk ar to, ka jprskata pats attstbas princips. Plnoan jkst par sprdi pieticgkiem. Pilstu sarukanas kontekst nav iespjami strauji risinjumi. Plnoanas un izpildvaras institciju starp nepiecieama ciea sadarbba. eit svarga apmba rkoties inovatv un izlmg krt. Visbeidzot, emot vr prmaiu mrogu, im jautjumam nepiecieams ar kvalitatvs dialogs ar iedzvotjiem. Par to ar aj pirmaj diskusiju cikl, ko rko Sorosa Fonds Latvija.
Atsauces
i
Wiechmann, T. and Pallagst, K. M. (2012), Urban shrinkage in Germany and the USA: A comparison of transformation patterns and local strategies. International Journal of Urban and Regional Research, 36: 261 280. Haase, A. (2013), European cities between shrinkage and reurbanization. Impacts of urban trajectories on sustainability and livability. Research program Mobility, Segregation and Neighborhoods Change. Tartu: 14.03.2012
ii
Vairk skat. Kabisch (2012), Mykhnenko and Turok (2008), Haase (2013). Par politikas instrumentiem pilstu sarauans kontekst skatt 7 EU FP project Shrink Smart: The Governance of Shrinkage within a European Context (2009-2012; no. 225193; www.shrinksmart.eu)
iii
Viens no populrkajiem darbiem par sarauanos ir Vcu ptnieka Filipa Osvalta (Philip Oswalt) projekts par sarkom pilstm (Shrinking Cities), k ar Sarkoo Pilstu Atlass. Projekts norisinjs no 2002 2008.gadam un aptvra gan Vciju, gan citas rietumu valstis.. Tiesaist pieejams: http://www.shrinkingcities.com/digital.0.html?&L=1 v Egle, I. Cer saprecint novadus. Diena: 02.10.13. http://www.diena.lv/latvija/zinas/cer-saprecinatnovadus-14027001
iv
Latvijas Lauksaimniecbas struktr vrojams augsts ekstensvu raotju patsvars. Saska ar publicto informciju, 95 % no vism lauku saimniecbm Latvij ir mazs saimniecbas. Turklt tikai 45% no vism saimniecbm rao produkciju tirgum un, rezultt, nevar sevi uzturt.
vi
Viele, I (2013). Cilvkresursu efektva izmantoana nosacjums tautsaimniecbas attstbai un indivda labkljbai. SAK, Rga: 24.01.2013. (http://newsaki.awtech.lv/raksti/regioni/)
vii
Kuinskis, M (2012). Gudra Latvijas teritoriju izaugsme strauji maingaj pasaul. SAK darba grupas Policentriska attstbas veicinana starpziojums. SAK, Rga: 22.07.2012.
viii
Lauku sarukanas un teritorijas nodarbintbas prmaiu sakar antropoloes Cimdia un Raubiko retoriski vaic: Varbt pareizjos apstkos, kad jaunu stabilu darbavietu btisks pieaugums nav tik drz gaidms un kad nav gaidms ar tltjs pareizjo bezdarbnieku kvalifikcijas lciens, neredzamais darbs" jatzst tiei par to, kas tas ir, proti - par laukos palikus (atlikus) dzves uzturtju?" Kaa, R (2013). Iesaknota saimniekosana un neredzamais darbs Latvijas laukos. 21.03.13. Ir.lv http://www.ir.lv/en/2013/3/21/iesaknota-saimniekosana-un-neredzamais-darbs-latvijas-laukos
ix

Viesturs Celmiņš. Sarukšana. Resursu Koncentrācija Un Pusslodzes Pilsētas

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Viesturs Celmiņš. Sarukšana. Resursu Koncentrācija Un Pusslodzes Pilsētas

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Viesturs Celmi

Sarukana. Resursu koncentrcija un pusslodzes pilstas.

You might also like