2014. gada 10.

aprl
Viesnc Monika Centrum Hotels Elizabetes iel 21, Rg

Laba prvaldba Latvij vai tlu ldz tam?

Diskusijas dokuments

K labk prvaldt Latviju un atgt uzticbu valsts un pilsou starp?

Jau tlaj 2009. gad SFL veica analzi par labas prvaldbas praksi Latvijas enertikas sektor1. Kop t laika politiskaj dzv un valsts prvald ir notikuas daudzas izmaias. Ir aizvadtas divas Saeimas vlanas un darbojas jau tre valdba. Likumdoanas un reguljoie dokumenti Saeim, Ministru kabinet, regulanas institcijs un pavaldbs turpina pilnveidoties un augt daudzum. Lai k ar necenstos to inicitji, izstrdtji un oponenti, praktiski nav iespjams iegt visprju pilsou atbalstu ikvienai jaunai vai uzlabotai normai un to praktiskam lietojumam. oti biei du apsvrumu rezultt iniciatvu iesniedzji un normu izstrdtji eras pie prbaudta pamiena saretas valodas, kas nav ne sti juridiska, ne loiska, lai pc iespjas aurks oponentu loks vartu izsekot ietekmei uz sabiedrbu. Atsauce uz sabiedrbas intereu aizstvbu ir populrs politisks un retorikas lozungs. Vai tiesbas uz labu prvaldbu Latvij tiek konsekventi ievrotas un nodrointas? Jautjums ir retorisks, tam nav noteiktas atbildes. Kopum j, bet nekas nav tik labs, ka nevartu bt labks. Bet kas vartu pankt prvaldbas uzlaboanos? Viens no dzinjspkiem vartu bt kvalitatvas informcijas un komunikcijas aprite starp valsts prvaldi un sabiedrbu. K rda prakse, nepietiek ar sabiedrisko attiecbu departamentu un politiu runasvru skaisti noformtiem teikumiem. Informcijas cei no valsts prvaldes uz sabiedrbu ved ar cauri medijiem, socilajiem tkliem un komentriem internet. eit pards interpretcijas un sks sekundr lmumu ietekmes analze. Tas paaugstina prasbas likumdoanas iniciatvu ietekmes pirmajai analzei un lobistu darba kvalittei. Nav noliedzama nepiecieamba pc paas sabiedrbas spjas un vlans izprast likumdoanas iniciatvu jgu un racionlo saturu. Bet visi nevar przint visas tmas un adekvti reat. is tad ar ir politiu lielais izaicinjums vai reat no populista pozcijm sava sabiedrisk reitinga vrd, vai tomr ieemt stingru pozciju racionla un ilgtspjga lmuma aizstvanai. Ne mazk btiski k normls dialogs starp prvaldtjiem un prvaldmajiem ir ar kvalitte gan lmumu pieemanas procesa, gan galaprodukta (lmuma) kvalitte. Prasba dialogam ar dadm
1

http://www.sfl.lv/upload_file/2010%20gads/Petijums_energetikas_politika.pdf

sabiedrbas grupm lmumu pieemanas laik ir iestrdta likumdoan jau ilgk laika period, tau praks to ierobeo kapacittes, laika, zinanu trkums gan organizto sabiedrbas grupu vid, gan lmumu piemju pus. No vienas puses, politiiem un valsts prvaldei ir jspj reat uz prmaim tri. No otras puses, kvalitatva rezultta sasnieganai ir nepiecieams ilgks laiks un lielki resursi. Vai varam izdart kdus secinjumus par nepiecieamajm izmaim, lai veicintu analtisko kapacitti abs puss un efektvku sabiedrbas iesaistes procesu? Tomr, nevajag piemirst, ka ministriju plaukti ir pilni ar oti labiem dokumentiem. Par spti to saturam, tie netiek emti vr nedz lmjvaras, nedz izpildvaras lmen. Kdi ir taktiskie nosacjumi, kas nosaka stratiju un plnu dzvotspju? Nekdi nedramatizjot situciju Latvij, tomr nav viegli pilnb attlinties no notikumiem ar Grieijas finanu krzi, Bosnijas un Hercegovinas varas daljuma bezizeju vai dramatisko tautas cu pret demokrtiski izvltu diktatru un varas kleptokrtiju. Dadu apstku sakritbas d, ar Latvij ir vrojams prvaldes institciju prestia kritums un viedoku fragmentcija gan prvaldes gan prvaldmaj lmen. Tuvojoties divm nozmgajm vlanm paaugstins riski, ka valdba var ieemt populistiskas pozcijas vairkos nozmgos un Latvijai svargos stratiskos jautjumos. Lai gan green un white paper koncepts ir laikietilpgs un prasa institciju intelektulo piepli, k ar labu politisko vadbu, ir labi redzams, ka to pietrka princip divu nesen Saeim nobalsoto likumdoanas iniciatvu gadjum. Tas attiecas uz Latvijas lielko dabas gzes patrtju tiesbm izvlties alternatvas gzes piegdes prneanu no 2014. gada uz 2017. gadu, k ar turpinjumu regult elektrbas k preces cenu mjsaimniecbu patrtjiem. Aiz lozungiem mazint izdevumus patrtjiem un, sevii, pensionriem par dabas gzi un elektrbu, ir noslpta slikta jautjumu sagatavoana un nespja izprast pau procesu un t ietekmi. Tas rada iespaidu, ka partiju rpes par reitingiem pirms vlanm em virsroku pr ekonomisko un socilo atbildbu, un nekdi nepalielina uzticbu prvadei. Atkal dienas krtb ir jautjums, k atirt lietio no emocionl, un kas pirms svarga lmuma publicanas ir jsagatavo t pamatojumam un uzticbas ieganai. Latvija ir uzskusi sarunas par pievienoanos OECD1. Tas vartu bt palaik trkstoais rjais un mobilizjoais faktors labas prvaldbas nodroinanai. Gan iekana aj respektablaj attstto valstu klub, gan ldzdalba taj nav lta organizcijas 2013.gada kopjais budets ir 345 miljoni . Tomr a priori varam pieemt, ka izdevumus atsvrs ieguvumi no prvaldes kvalittes un atbildbas paaugstinanas OECD standarti ir oti augsti. Tas attiecas uz institcijm un personbm visos prvaldes posmos. Latvijas iestans process ir scies ar memoranda sagatavoanu un paziojumu, ka pirmais posms ir nosldzies2. Tomr l, ka memoranda teksts ir pasludints par ierobeotas informcijas dokumentu tikai dienesta vajadzbm. Ja valsts virzs uz dalbu tik svarg organizcij, iedzvotji btu pelnjui vismaz plaku vai aurku memoranda teksts atststu. Tas nerada labu iespaidu par valsts prvaldes atbildbu pret iedzvotjiem. Td, diskusijas otraj da minsim pai prognozt iestans procesa un potencils ldzdalbas ietekmi uz prvaldes kvalitti politiku izstrdes, likumdoanas un atsauces uz sabiedrbu un citm starpinstitciju attiecbm. Diskusijas mris ir izvirzt piedvjumus, lai celtu pieemto lmumu kvalitti un uzlabotu dialogu starp sabiedrbu un lmumu piemjiem. Diskusij tiks apskatts lmumu pieemanas process, vide un
1

Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcija jeb ESAO (tulk. - Organisation for Economic Co-operation and Development, turpmk tekst OECD) nozmgkais globls ekonomikas veidoanas forums, http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/Ekonomiskasattiecibas/Starpt-ekon-org/OECD/OECD/
2

http://www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/zinas/2014/februaris/11-10/.

iespjas to uzlaboanai ekspertzes pietiekamba valsts prvald un Saeim, mediju un pilsonisks sabiedrbas loma labas prvaldbas veicinan un iespjas, ko Latvijai var sniegt pievienoans OECD. Iespjas labas prvaldbas uzlaboanai Latvij tiks analiztas ar ar dau piemru paldzbu no enertikas un ceu bves jomm.