You are on page 1of 5

2014. gada 27.

februr Viesnc Tallink Hotel Riga Elizabetes iela 24

Latvijas uzmjdarbbas vide - batuts vai skrejce?


Diskusiju organiz Sorosa fonds Latvija
13.02.2014

Diskusijas dokuments

Veiksmga uzmjdarbba - prieknoteikums Latvijas veiksmes ststam


Juris Ozoli Enertikas eksperts jurisozolins@apolo.lv

Diskusijas mris ir noskaidrot, cik veicinoa jaunu uzmumu veidoanai un esoo uzmumu izaugsmei ir Latvijas uzmjdarbbas vide? K to ietekm valsts makroekonomiskie rdtji, nodoku politika un sabiedrbas attieksme? Uzmjdarbbas gars un iniciatvas ir Latvijas nkam attstbas posma lielkais uzdevums un izaicinjums. Uzmju pieredze, kuru dzirdsim diskusij, paldzs izdart secinjumus par iespjm Latvijas uzmjiem attstt savus talantus, radt pievienoto vrtbu un celt dzves kvalitti Latvij. Latvijas ekonomikas, izgltbas un dzves kvalittes noriss velkamas paralles ar globlajiem procesiem resursu nepietiekambu, klimata prmaim, nodarbintbas pieprasjuma un piedvjuma dramatiskm izmaim tehnoloiju progresa rezultt un uzmjdarbbas vides izmaim. Diskusij tiks veidota saite starp Latvijas izgltbas kvalitti, par ko vairk tika spriests iepriekj diskusij, un izaicinjumiem uzmjdarbbai1. Sarunas gait no makroekonomisk stvoka analzes priesim pie uzmju pieredzes izaugsmes uzskanai sav biznes. Latvijas politii sevi slav k ekonomisks atlabanas programmas realiztjus un paraugu citm ES valstm, pardot, k ar taupbas paskumiem sakrtot valdbas finanses un atgriezt nacionlo ekonomiku pie stab ilas izaugsmes. Akadmiskais strds par taupbas vai stimulanas metodm k universlas zles izaugsmes atganai pc recesijas turpinsies gadiem, bet rel dzve rit tlk ar savm prasbm un iespjm. Statistika par Latvijas kopprodukta pieaugumu ir iepriecino un optimisma pilna (1.att.): 2

Ldzu skatt Sorosa fonda Latvija 2014. gada 23. janvra diskusijas materilus par izaicinjumiem augstkajai izgltbai: http://ej.uz/SFLdiskusija3 2 Visos grafikos aj dokument ir izmantoti Centrls Statistikas prvaldes dati www.csb.gov.lv vai Eurostat http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/

1.att. Statistika par Latvijas kopprodukta pieaugumu

Tomr, ikdien bas par nkotni nav rimuas - Latvij saglabjas augsts bezdarba lmenis, un nav atskusies krzes maksimuma laika aizbraukuo darba mekltju atgrieans dzimtajs viets. Lai ar bezdarba rdtji, saldzinot ar dam ES dienvidu dalbvalstm, izskats labki, ir saskatms liels izaicinjums valsts iedzvotjiem (2.att.). Emigrcija vairs nevar bt ldzeklis bezdarba seku prvaranai, un ar bezdarbu katrai valstij jtiek gal paai. Sekmes var bt tikai katra iedzvotja, uzmju un valdbas saprtgas sadarbbas rezultt.
United States Norway United Kingdom Finland Slovenia Portugal Austria Malta Luxembourg Latvia Italy France Greece Estonia Denmark Bulgaria 0,0 5,0 5,1 9,3 6,9 6,7 10,0 4,9 3,5 6,7 5,2

9,0

7,2 8,0 8,4 7,1 10,1 10,1

13,8 15,4

7,0 6,7

6,2

9,3 11,4

12,1
12,7

17,5 18,6 25,8 27,8

10,8 12,1

13,1 15,0 20,0 25,0 30,0

2.att. Bezdarba lmenis 2013.gads (M12 Eurostat)

Lai k ar nevltos vai politiski nesoltu palielint publisko finansjumu izgltbai, medicnai, zintnei, jrins ar relm iespjm. Darba raba kombincij ar kvalitti ir vieng iespja palielint nacionls ekonomikas apjomu un katra iedzvotja dzves kvalitti. d izaugsmes proces neizbgams ir nkoais nepatkamais izaicinjums ienkumu nevienldzba. Ts mazinanai aritmtiskas nodoku struktras izmaias nav pilngs atrisinjums. Ir jmains ar uzmju un darbaspka attieksmei un savstarpjm attiecbm. Latvij jrins ar tiem dabas resursiem, kas mums ir. Tie nesola ienkumus no vienkras to ieguves un izmantoanas nevar atauties neievrot ilgtspjgas attstbas pamatnoteikumus. Td lielks cerbas ir jliek uz cilvku spju radt pieaugou pievienoto vrtbu. Iepriekj diskusij par augstks izgltbas tmu secinjm, ka izgltbas sistmai ir jizglto ne tikai darba mji, bet ar darba devji. Proti, pieaugoa bezdarba apstkos cilvkiem bs jspj paiem radt sev darba vietas. Diskusij galven uzmanba td tiks pievrsta tiei Latvijas cilvku spjam un potencilam radt pievienoto vrtbu, neizmirstot, ka uzmjs un darba mjs ir personba ar cieu pret sevi un citiem. Darba mju struktra un dau problmu raksturs ir saskatms jau aj vienkrotaj statistik. T dod priekstatu darba spka potencilu un atalgojuma vai darba spka izmaksu struktru (3.att.).
1 000 000 800 000 600 000 400 000 200 000 0 PAVISAM ..tai skait ar darba ienkumiem ..tai skait ar minimlo darba algu vai mazk* 174 913 845 550

784 370

3.att. Darba mju struktra 2012.g. oktobr

Darba algu sadaljums atspoguo paaugstintu socils neaizsargtbas risku lmeni (4.att.).

4980.065691.49 3557.194268.62 2134.322845.74 1280.591422.87 996.021138.30 711.45853.72 426.87569.15 142.30284.57 Ldz 71.14 0 20 000 40 000 60 000 80 000 100 000 120 000 140 000 160 000 180 000

4.att. Darba mju skaita sadaljums pc darba ienkumiem (EUR) 2013.gada oktobr

Darba vietu sadaljums pa sektoriem norda uz nepiecieambu paaugstint darba rabu vai produktu pievienoto vrtbu ce valsts kopjo labkljbas lmeni (5.att.).

Citi pakalpojumi Mksla, izklaide un atpta Veselba un socil aprpe Izgltba Valsts prvalde un aizsardzba; obligt socil Administratvo un apkalpojoo dienestu darbba Profesionlie, zintniskie un tehniskie pakalpojumi Opercijas ar nekustamo paumu Finanu un apdroinanas darbbas Informcijas un komunikcijas pakalpojumi Izmitinana un dinanas pakalpojumi Transports un uzglabana Vairumtirdzniecba un mazumtirdzniecba; automobiu un Bvniecba dens apgde; notekdeu, atkritumu apsaimniekoana Elektroenerija, gzes apgde, siltumapgde un gaisa Apstrdes rpniecba Ieguves rpniecba un karjeru izstrde Lauksaimniecba, mesaimniecba un zivsaimniecba 0

14 876 24 104 57 928 96 320 60 509 31 463 37 600 26 198 18 549 23 647 29 964 75 520 146 526 65 522 7 853 13 126 118 152 3 369 22 052 20 000 40 000 60 000 80 000 100 000120 000140 000160 000

5.att. Aizemts darbvietas pa darbbas veidiem 2013.g. 3.ceturksn

Diskusij minsim noskaidrot, cik veicinoa jaunu uzmumu veidoanai un esoo uzmumu izaugsmei ir Latvijas uzmjdarbbas vide? K to ietekm valsts makroekonomiskie rdtji, nodoku politika un sabiedrbas attieksme? Apspriedsim uzmju pieredzi, lai saprastu, kdi uzlabojumi nepiecieami, lai uzmjdarbbas vidi padartu vl veicinoku uzmju talantu atraisanai. Neradot prieknoteikumus cilvku spju realizanai un neiekaujot arvien vairk cilvku uzmju rinds, pastv risks, ka socils nevienldzbas plaisa tikai turpins pieaugt. Pareizjais Latvijas iedzvotju radtais kopprodukts (10,900 EUR/iedz. 2012.g.) liek nopietni prdomt tlko katra cea izvli un cerbas uz labkljbas valsti vienkrot izpratn. Ar Latvijas valdba ir saudzga un pieticga nodoku politik 27% prdalei no iekzemes kopprodukta.

6.att. Nodoku politikas struktra


61 900 77 500 114 700 32 900 30 300 42 800 35 500 13 200 17 200 6 200 15 600 9900 36 400 35 800 16 300 9 800 80 700 11 000 10 900 20 700 25 700 10 300 31 100 22 300 17 200 35 700 13 000 32 600 43 900 14 600 5 400 34 000 0 20 000 40 000 60 000 80 000 100 000 120 000 140 000

Norway Iceland Sweden Slovakia Romania Poland Netherlands Hungary Lithuania Cyprus Croatia Spain Ireland Germany Czech Republic Belgium

7.att. Iekzemes kopprodukts uz iedzvotju odienas tirgus cens /iedzv. 2012

K redzams (att.6., att.7.) ar tik pieticgu pievienoto vrtbu un relatvi mazu nodoku slogu (mazu valdbu) sagaidt btisku publisko ldzeku ieplanu pakalpojumu finansanai un infrastruktras uzlaboanai nav pamata. Palaik likts cerbas uz Nacionlo attstbas plnu un ES finansjuma efektvu izmantoanu ir pamatotas un saprtgas. Tau jatceras, ka tas nav ilgtspjgs paskums, un pc laika cerbas bs jli ek uz nacionlo publisko un privto finansjumu. Td uzmjdarbbas gars un iniciatvas ir Latvijas nkam attstbas posma lielkais izaicinjums.

You might also like