1

2014. gada 21.maij

Viesnc Hotel Alberts, Dzirnavu iel 33

Diskusiju organiz Sorosa fonds
Latvija



14.05.2014

Diskusiju cikla Dzves kvalitte Latvij kopsavilkums: Ceamaize Latvijai
DISKUSIJA AR POLITIIEM

IEVADS

Laik no 2013.gada oktobra ldz 2014.gada maijam Sorosa fonds - Latvija steno diskusiju ciklu Dzves kvalitte
Latvij. is diskusiju cikls ir veidots k sarunu platforma ar pilsonisks sabiedrbas, valsts un pavaldbu prstvju,
politiu, uzmju un ekspertu piedalanos par aktulajiem Latvijas attstbas jautjumiem, lai rosintu diskusiju un
izvirztu piedvjumus ilgtspjgai un harmoniskai Latvijas attstbai. Diskusiju cikla ietvaros ir notikuas piecas diskusijas:
Teritoriju attstba sarko Latvij; Transporta sistma Latvijas reionos un ceu infrastruktra; Ko sagaidm no
augstks izgltbas Latvij?; Latvijas uzmjdarbbas vide - batuts vai skrejce?; Laba prvaldba Latvij vai tlu ldz
tai?.

2014. gada 21.maij notiks diskusiju cikla noslgums, kur iecerts k saruna ar palaik Saeim prstvto
partiju politiiem par diskusiju cikl apspriestajm tmm:

teritoriju nkotni iedzvotju skaita sarukanas kontekst,
transporta nkotni un pieejambu iedzvotju skaita sarukanas kontekst,
redzjumu par augstks izgltbas attstbu,
uzmjdarbbu k pozitvu ekonomisko prmaiu nodrointju.

Piekt diskusiju cikl uzrunt tma - laba prvaldba netiks apspriesta atsevii. Tiesiskums, sabiedrbas ldzdalbai
atvrts un draudzgs lmumu pieemanas process, caurspdgums, saprotamba, efektivitte, varas nesju gatavba
atskaitties par saviem lmumiem ir principi, kuriem jvirza lmumu pieemana un stenoana.

Mints etras tmas tiks apskattas katra sav sesij, kurs politii tiek aicinti oti koncentrti (ldz 2 min.) reat uz
sesijas vadtja jautjumiem vai tzm. Ievrojot, ka daas dienas pc diskusijas 24.maij notiks Eiropas Parlamenta
vlanas, dai politii tm uz oti augstiem amatiem Eiropas Komisij, teju, teju jau sksies ar Saeimas 2014. gada
vlanu cas, diskusij politii tiek aicinti paust savus nolkus un mrus, dodoties pildt jauns misijas un attaisnojot
vltju gaidas. Diskusij ir aicinti piedalties prstvji no politisko organizciju (partiju) apvienbas Saskaas
centrs", Zao un Zemnieku savienbas, partijas Vienotba ,Nacionls apvienbas Visu Latvijai!" - TB/LNNK.

K c ar globliem izaicinjumiem drobu, resursu nepietiekambu, klimata prmaim, konkurenci preu un
pakalpojumu tirgos un makroekonomisko stabilitti - neatstt novrt Latvijas iedzvotju odienas un rtdienas absolts
nepiecieambas? K Latvija vartu vislabk izmantot ts unikls priekrocbas un dabas dvanas - tra daba, pietiekoi
dzeram dens krjumi, maig klimata prmaiu ietekme un teritorija - labu dzves apstku un biznesa attstbas
nodroinanai? K nezaudt un vairot ieguvumus izgltb un nacionls kultras bagtbs? Vai var solt Latvijas
iedzvotjiem labkljbas valsti ar kopproduktu uz iedzvotju 2012.g. tirgus cens 10900? Vai pamata infrastruktras
stvoklis valst ir adekvts sacensb par uzmjdarbbas konkurtspju un nodarbintbas atgrieanu saprtb lmen?
ie ir jautjumi, kuri uzvirmo sarun par jebkuru no etrm piemintm tmm.
2


DISKUSIJAS SESIJU APRAKSTI

PIRM SESIJA K tiei plnot, dzvot un strdt kompaktk? | 13:30-14:15
Vada: Viesturs Celmi, socilantropologs

Diskusij par teritorijas attstbu un izaicinjumiem Latvijas sabiedrbai politikas veidotji, sabiedrisko
organizciju prstvji, sociologi un uzmji izvirzja savas tzes par situciju Latvij un risinjumus reionu
harmoniskai attstbai. Pc diskusijas secinjm, ka Latvij vl ne politisk, ne iedzvotju lmen nav saredzama
gatavba piemroties jaunajai sarukanas realittei un ar vienprtba par iespjamajiem risinjumiem netika
atrasta. Pastvja pretrunas uzskatos, kur un k btu jizvieto valsts un pavaldbu resursi, k ar privta
kapitla iespjm kvalitatvas dzves telpas saglaban. Sarukanas pieemana k realitte un attstbas idejas
prdomana saglabsies k izaicinjums politiiem, pavaldbm un iedzvotjiem.

1. Jautjums: Sarukana - kdi ir Latvijas teritorils attstbas scenriji apdzvotbas un nodarbintbas
struktras prmaiu kontekst?
Var droi apgalvot, ka pilstu un lauku teritoriju sarukana ES dalbvalsts ir izplattka par urbanizciju. Iedzvotji
noveco, darbaspjgie emigr labka darba mekljumos un atlikuie nereti neatbilst tirgus pieprasjumam. Nav
noslpums, ka ie apsvrumi ir aktuli ar Latvij. T piemram, 2012. gad skum Rg/Pierg gada skum bija 67%
darbavietu izkliede, Zemgal (8%), Kurzem 10%, Latgal (9%) un Vidzem (7%). Iepriekjs diskusijas dalbnieki par
galveno ilgtspjgas attstbas pamatu izvirzja uzmjdarbbas attstbu reionos. Savukrt lauku teritoriju nkotne tiek
saistta ar lauksaimniecbas, prtikas rpniecbas un trisma nozares attstbu. Bet kda ir o nozaru konkurtspja un
attstbas perspektva, ja zinm, ka s jomas strauji modernizjas un automatizjas?

2. Jautjums: Resursu koncentrcija - emot vr, ka sadarbbas mehnismi Latvij ir mazattstti, k realitt
vartu izskatties resursu koncentrcija lielkajs pilsts vai pilstu lauku sadarbbas tkli?
Diskusij izskanja viedoki, ka valsts attstba jsaista ar resursu koncentrciju Rgas un Piergas reion. Bet vai da
attstba nenotiek uz citu teritoriju sarukanas rina? Turklt, kda nkotne gaida prjo Latvijas teritoriju? K alternatvu
diskusijas dalbnieki uzsvra pilstu lauku sadarbbas tklus, k ar resursu koncentrciju lielkajos reionu centros. Bet
k realitt izveikt ES dalbvalsts populros pilstu sadarbbas tklus, ja praks etru gadu laik neviena no 119.
pavaldbm nav vljusies apvienoties brvprtg krt?

3. Jautjums: Dzves kvalitte - k nodroint dzves kvalitti un socilos pakalpojumus iedzvotjiem, mazk
kompaktajs un apdzvotjs teritorijs?
Latvija, ldztekus citm valstm Austrumeirop, kst par augstu socilo izmaksu sabiedrbu. Pdj piecgad esam
piedzvojui gan pakalpojumu klsta sarukanu, gan pakpenisku infrastruktras uzturanas izmaksu pieaugumu.
Diskusijas dalbnieki, savukrt, bija vienisprtis, ka socilo pakalpojumu nodroinana un sasniedzamba ir
prieknoteikums tlkai uzmjdarbbas attstbai k reionu pilsts, t ar lauku teritorijs. K politiiem un
iedzvotjiem rkoties, atbildot uz o izaicinjumu? Kdi instrumenti mums pieejami, lai nodrointu dzves kvalitti
jaunaj, kompaktkaj Latvij? Varbt mums nepiecieami inovatvi pilotprojekti mobilu socilo pakalpojumu sniegan?

OTR SESIJA: Transports | 14:20-15:05
Vada: Tlis Linkaits, transporta nozares eksperts

Transporta diskusijas laik eksperti, valsts prstvji, pavaldbu vadtji un interesenti diskutja par iespjm
attstt un uzturt ceu infrastruktru un veidot optimlu un vienotu pasaieru prvadjumu sistmu, lai
nodrointu mobilittes iespjas Latvijas reionos sarkoa iedzvotju skaita un ierobeota finansjuma
apstkos.

1. Jautjums: K, samazinoties iedzvotju skaitam, uzturt un saglabt ceu infrastruktru? Kdas
nepiecieamas prmaias?
Ceu kopgarums Latvij ir aptuveni viends ar ceu kopgarumu Dnij. Taj pa laik Latvij iedzvotju ir divas reizes
mazk un to skaits turpina samazinties. Ceu uzturana un atjaunoana Latvij ir relatvi smagks slogs, k daudzs
cits ES valsts. Dnij uz vienu iedzvotju ir 13 m cea, Lietuv 27 m, bet Latvij 35 m un Igaunij 45 m uz vienu
iedzvotju. Padomju laik ceu tkls tika veidots t laika vajadzbm, ar militriem mriem un kolhozu vajadzbm. Pc
1990.gada no jauna ir izbvts tikai Saulkrastu apvedce un Tnu-Kokneses ce, bet tiek turpinta visa vsturisk ceu
3

tkla uzturana. Iedzvotju skaitam samazinoties, ceu uzturana jnodroina atlikuajiem: saska ar CSP datiem,
1995.gad Latvij uz vienu iedzvotju bija 8,2 m valsts finansto ceu, 2000.gad - 8,5 m uz 1 iedz, 2012.gad 9,9 m
uz 1 iedz. Nepietiekam finansjuma d ceu kvalitte Latvij pdjos 10 gados ir btiski pasliktinjusies.

Slikt un oti slikt stvokl esos asfalta segas (% no ceu garuma)
1994 1999 2008 2009 2010 2011 2012
Galvenie autocei 16% 15% ... 39% 39% 46% 48,1% 46,3%
Reionlie
autocei
19% 29% ... 50% 51% 55% 54,3% 53,7%
Vietjie autocei 25% 39% ... 42% 41% 45% 47,3% 45,3%
Avots: Informatvais ziojums par Valsts autoceu sakrtoanas programmu 2014. - 2020.gadam un ts stenoanai
nepiecieamo finansjumu

2. Jautjums: K pasaieru prvadjumu sistmas ietvaros nodroint iedzvotju mobilittes vajadzbas Latvijas
mazapdzvots teritorijs?

Sabiedrisk transporta sistma Latvij pdjos desmit gados ir tikusi pakpeniski centralizta. 2008.gad Satiksmes
ministrijas organizto koncesijas konkursu rezultt reionlo prvadjumu tirgu atstja ap 15 mazo prvadtju. Bez
tam, tika ieviests jauns sabiedrisk transporta pakalpojumu finansanas modelis, kas paredzja prvadjumu
zaudjumu seganu par visiem lgum ietilpstoajiem marrutiem. Faktiski tas nozmja, ka valsts apmaks pakalpojumu
neatkargi no marrut prvadto pasaieru skaita. 2009.-2012. gados notikusi pamat mehniska marrutu slgana vai
reisu skaita samazinana, tomr nepietiekami daudz darts gudrkas vienotas hierarhiskas sabiedrisk transporta
sistmas veidoan. Joprojm nav ieviesta vienota bieu sistma.

Latvijas-veices sadarbbas programmas ietvaros 2010.gad iegdtie skolnu autobusi, kaut labi domti, nereti
samazinjui pasaieru skaitu tradicionlajos marrutos. Pretji programm ietvertam aizliegumam prvadt ne-
skolniekus, nereti to izmanto ar citi vietjie iedzvotji.

Uzmji Latvij netiek pai motivti izmantot sabiedrisk transporta pakalpojumus, t viet biei vien uzmjiem ir
izdevgk organizt paiem prvadjumus uz savm raotnm.

Turpmkos desmit gados bs jveic marrutu tklu garuma un prkljuma samazinana, izsldzot reti apdzvots vietas
no regulr marrutu tkla. Tomr tas nenozm, ka cilvki btu atstjami vispr bez transporta pakalpojumiem.
Izplattkie risinjumi cits Eiropas Savienbas valsts ir:

Mazkas ietilpbas autobusu, mikroautobusu vai pat vieglo manu izmantoana valsts/reiona finanst
sabiedrisk transporta marrut;
Autobuss uz pieprasjumu autobuss izbrauc marrutu, ja iepriek pieteicies kaut viens pasaieris;
Atlaides taksometra lietotjiem;
Vietjs pavaldbas organizta integrta transporta sistma, kas ietver skolnu, pensionru, vietjo iedzvotju
prvadjumus pavaldbas robes vai ldz tuvkajai lielkai sabiedrisk transporta pieturai;
Vairku pavaldbu sadarbba vietjo prvadjumu organizan.

TRE SESIJA: Augstk izgltba | 15:30-16:15
Vada: Gatis Babauers, Rgas Tehnisks universittes profesors

Diskusij par augstko izgltbu mris bija apspriest un defint svargkos uzdevumus katr no trs galvenajm
augstskolu funkcijm, kuras augstskolm izvirza odienas sabiedrba zinanu vairoana, specilistu
sagatavoana un inovcija, k ar prieknosacjumus un instrumentus o uzdevumu sasnieganai. Diskusij
galvenais uzsvars bija uz divm galvenajm aktualittm augstks izgltbas jom: augstks izgltbas
finansjuma modelis un augstks izgltbas uzdevumi sabiedrb un ts kvalittes noteikana. Papildus augstk
mintajm pareizjm aktualittm vl ir jmin tre, kura noteikti ir diskusijas vrta, proti iespjam
augstskolu apvienoana.

1. Jautjums: Kdu augstks izgltbas finansanas modeli Latvijai ir jizvlas?
4

obrd no aptuveni 94 tkst. augstskolu studentu mazk k 40% stud par valsts budeta ldzekiem, un pat valsts
augstskols par privtajiem ldzekiem studjoo patsvars prsniedz 50% (2012.gada dati). Izvltais augstks izgltbas
finansjuma modelis ietekms tlko augstskolu rcbu un augstks izgltbas attstbu; augstskolu specializciju un
konsolidciju, kur patreiz ir diametrli pretji viedoki starp augstskolm. obrd pastv tendence, ka valsts budeta
dotciju patsvars augstskolu kopjos iemumos un kopjais valsts finansjums valsts augstskolm samazins, radot
priekstatu par valsts lomas samazinanos augstks izgltbas jom. Viens no btiskiem jautjumiem, kas sagaida
augstskolas nkotn, ir, k organizt mcbu procesu pie sarkoa studentu skaita, zinot, ka liela daa no augstskolu
izmaksm ir fikstas, t.i. nav atkargas no studentu skaita. Td iepriekjs diskusijas pirmaj da norisinjs Latvijas
debau asocicijas studentu debate par jautjumu vai valstij jnodroina visiem studjoiem iespja studt par valsts
budeta ldzekiem? Pc debat izklsttiem pamatotiem argumentiem par un pret notika kltesoo balsojums, un lielks
kltesoo skaits atbalstja viedokli, ka valstij ir jnodroina bezmaksas (t.i. valsts budeta finansta) augstk izgltba.

2. Jautjums: Kdus svargkos uzdevumus btu jizvirza augstks izgltbas sistmai Latvij un pc kdiem
kritrijiem btu jmra progress uzdevumu izpild?
Par augstskolu uzdevumiem un augstks izgltbas kvalitti obrd sabiedrb tiek daudz diskutts. Biei tiek nordts, ka
Latvij iegtas augstks izgltbas kvalitte ir zema un tas ir viens no iemesliem, kd daudzi jauniei izvlas studijas
rzems. Tau argumenttu pierdjumu, kas balsttos uz skaitliskiem datiem par zemu augstks izgltbas kvalitti
iztrkst. Iepriekj diskusij viens no viedokiem bija, ka augstskolu loma ir radt socilo un intelektulo kapitlu, kas
sastv no cilvkiem, attiecbm un vides, kas ir zinanu veicinoana un rada pievienoto vrtbu. Tika nordts ar uz to,
ka augstskolu loma inovcijas radan ir nepietiekoa, tpc ir jattsta ts prasmes, kas nepiecieamas, lai tie cilvki,
kuri beidz augstskolu, vartu veidot jaunus uzmumus, kuri btu ar augstu pievienoto tehnoloisko vrtbu. Respektvi,
augstskolm jrada ne tikai zinanas, bet ar cilvki, kuri spj radt tehnoloijas un uzmumus, kas attstsies un ness
valstij labumu. Diskusij tika ar pausts viedoklis, ka viens no instrumentiem, lai mrtu augstks izgltbas kvalitti, ir
valsts labkljbas rdtji. Nosakot konkrtus mrus, piem. Latvijas vieta pasaul pc IKP uz vienu iedzvotju, bezdarba
lmeni, dzimstbas un vidj ma ilguma rdtjiem, vartu novrtt, vai augstk izgltba tuvina mru sasnieganai, vai
n. Kvalittes noteikanu, acmredzot var veikt, ja ir skaidrs, kdus uzdevumus augstkai izgltbai izvirzam un nosakm,
pc kdiem indikatoriem tiks mrts, k uzdevumi tiek pildti.

3. Jautjums: Vai Latvij ir par daudz augstskolu un koledu, un ts btu japvieno (vai daas jsldz) Ja j, tad
k to izdart?
Saska ar 2012.gada datiem Latvij darbojs 36 augstskolas un 25 koledas. Saistb ar augstks izgltbas
uzlabojumiem izskan viedoklis, ka augstskolu un koledu skaits Latvij ir prk liels un resursu efektvkai izmantoanai
btu nepiecieams augstskolas apvienot. Tau nav gadjies redzt dokumentu, kas ar apriniem pamatotu apvienoanas
lietderbu un piedvtu veidu, k to izdart. Jatceras, ka augstskolas ir sav starp konkurjoas organizcijas, kas
sacenas par studentu piesaisti un pastv td, ka ir pieprasjums pc o augstskolu sniegt pakalpojuma.

CETURTA SESIJA: Uzmjdarbba | 16:20-17:05
Vada: Juris Ozoli, enertikas eksperts

Diskusijas mris bija noskaidrot, cik veicinoa jaunu uzmumu veidoanai un esoo uzmumu izaugsmei ir
Latvijas uzmjdarbbas vide? K to ietekm valsts makroekonomiskie rdtji, nodoku politika un sabiedrbas
attieksme?

Diskutjot par uzmjdarbbas veiksmm un neveiksmm nekad nav iespjams izvairties no konkurtspjas
saldzinjumiem starp valstm, kas savukrt ir rpus uzmju ties ietekmes sfras. Politisk stabilitte un ldz ar to
likumdoanas prognozjamba, makroekonomisk stabilitte ir faktori, uz kuriem vienmr atsaucs uzmji. Savukrt
valdba Latvij lepojas viet un neviet ar veiksmi ekonomisks krzes prvaran. Taupbas politika kombincij ar
zemu nodoku politiku ir atgriezusi ekonomiku uz izaugsmes cea neparasti tri, tomr augstais bezdarbs un aizbraukuo
iedzvotju skaits nedod tiesbas piln mr saukt periodu no 2008. 2013. par veiksmes ststu. Iedzvotji ir
paaizliedzgi prcietui taupbas laiku un drgi maksjui par ekonomiskm kdm. Kas tlk jdara, lai
uzmjdarbba k ekonomisks izaugsmes motors, uzemtu stabilus apgriezienus un pc iespjas mazk iedzvotju
grupas btu pakautas atstumtbas un nabadzbas riskiem?

1. Jautjums: Vai nodoku politika un soljumi saglabt mazu valdbu (28.5 % no 22.5 miljardu IKP) ir reli
savienojami ar politiskiem soljumiem izgltbas, veselbas, labkljbas un infrastruktras joms? Vai ES
5

kohzijas, reionls attstbas un lauksaimniecbas politikas ldzeki ir viengais glbi zemu nodoku
saglabanai uzmjdarbbai?

2. Jautjums: Eiropas Savienbas klimata prmaiu, vides un ilgtspjgas izaugsmes politikas nostdnes caurvij
likumdoanu un daudzgadu budeta sadaljumu. Vai tas ir drauds Latvijas uzmjdarbbai? Kur atrodama
iedvesma Latvijas likumdoanai un iespjas uzmjiem Latvij?

3. Jautjums: K izskaidrot Pasaules ekonomikas foruma Global konkurtspjas novrtjum zemo Latvijas
uzmjdarbbas izdomas un inovciju vietu? Vai saskatt pozitvas iespjas Latvijas uzmjiem ES un ASV
brvs tirdzniecbas un partnerbas lgum (Transatlantic Trade and Investment Partnership) t noslganas
rezultt?