Tuneļa rakšana zem kapiem ietilpst Rīgas domes (RD) izvēlētajā risinājumā Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2.posma - no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei - būvēšanai. Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis, Transportbūvju sekcijas vadītājs Anatolijs Gulbis uzskata, ka šis ir veiksmīgākais variants, jo pretējā gadījumā ceļš būtu jābūvē uz estakādēm, iespējams, būtu jānojauc kādas mājas un apkārtnē būtu nepārtraukts troksnis. "Protams, te būs bedre, būs jāizdomā, kur likt izgrābtā grunts. Varbūt kaut kādu slēpošanas kalnu uzcels, ja tiktāl aizdomāsies," prāto Gulbis.
Savukārt RD Pilsētas attīstības departamenta (PAD) ārštata tehniskais eksperts Eduards Raubiško portālam "Delfi" klāsta, kā notiks tuneļa būvēšanas process. Pretēji Gulbja pieļautajam, ka paredzēts urbtais tunelis, Raubiško stāsta, ka šī ideja apsvērta, bet, tā kā pat urbšanas tehnikas noma ir ļoti dārga un tunelis tādā gadījumā maksātu divus miljardus latu, tā atmesta. Tuneļa būvēšanai izmantos tehnoloģiju, kurai, pēc Raubiško teiktā, latviska nosaukuma īsti neesot, bet krieviski to sauc "ščitovaja prohodka", kas latviski nozīmē aptuveni "iešanu cauri ar vairogiem".
Raubiško stāsta, ka tunelis sāksies pirms Duntes ielas. Vispirms izraks būvbedri, kurā sagatavos ieeju tunelī. To veidos ar tradicionālo tuneļu būvēšanas metodi: tuneli veidos uzreiz attiecīgajā dziļumā, ar speciāliem mehānismiem drupinot grunti, tad sienas un velves nostiprinās ar vairogiem, bet grunti - ar bentonīta māliem. Hidroizolācijas izbūve un tuneļa sienu un griestu izveide notiks ar "tjubingiem" - speciālas konstrukcijas ķīļveida betona elementiem, kas nodrošina tuneļa konstrukciju noturību.
Raubiško atklāj, ka tuneļa principiālā konstrukcija ir divas caurules, kas atrodas pazemē apmēram 12 metru attālumā viena no otras. Šķērsgriezumā caurules ir elipsveidīgas, 12,7 metrus augstas un 13 metrus platas, kas ļaus būvē izvietot trīs braukšanas joslas. Tuneļa garums būs nedaudz vairāk par diviem kilometriem. Ik pēc 300 metriem tuneļa caurules savieno pārejas, kas nodrošina evakuāciju avārijas gadījumā. Caurules projektētas tā, lai būtu neatkarīgas - avārija vienā caurulē neietekmēšot otru, skaidro Raubiško.
Tuneļa ass rādiuss ir 800 metri, stāsta Raubiško un paskaidro - tas nozīmē, ka braucot ar ātrumu 80 kilometri stundā, kas ir projektā paredzētais atļautais ātrums, redzamība ir 800 metri. "Redzot sev priekšā mašīnu tādā attālumā, nepieciešamības gadījumā tas ir pietiekams, lai varētu apstāties," stāsta eksperts. Tunelī būšot arī pastāvīgs apgaismojums, ventilācija un ūdens nosūknēšanas iespēja.
RD PAD Sabiedrisko attiecību vadītāja Marija Ābeltiņa uzsver, ka tunelis neskars Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta, dzelzceļa Rīga-Saulkrasti un Miķeļu kapu teritoriju virsējos pazemes slāņus. Zem kapiem tunelis būs iegremdēts vairāk nekā 20 metru dziļumā.
Pujats portālam "Delfi" sacīja, ka Meža kapu dienvidos esošie Miķeļa kapi neesot gluži katoļu kapi, jo "padomju laikā tur apbedīja visus". Tomēr viņam esot grūti spriest, vai tunelis kapiem traucētu, sakot - jāredz, kāds ir tas projekts, jo RD pārstāvji ar kardinālu runājuši nav. Padzirdējis, ka tunelis būs 20 metrus dziļš, Latvijas katoļu priekšstāvis šķiet mierīgs.
"Galu galā, ja pasaulē iet metro tīkli arī zem baznīcām... Tie ir milzīgi tuneļi, taču atrodas stipri dziļi, un nekas negrūst. Tad jau arī Miķeļa kapos tur nekas nevarēs sagrūt," spriež kardināls. Pujats arī lūdz pastāstīt, kur un cik garš stiepsies viss Ziemeļu koridors, un noklausījies piezīmē, ka tad jau plānota ļoti būtiska transporta artērija.
Ābeltiņa portālu "Delfi" arī informēja, ka Ziemeļu koridora projekts paredz, ka no Daugavgrīvas ielas līdz Ganību dambim Daugavu šķērsos tilts, kura augstums no ūdens līmeņa līdz zemtilta konstrukcijām būs lielāks par 58 metriem. Tilta garums kopā ar nobrauktuvēm būs 3063 metri. Tālāk trase ies zemes līmenī pa Bukultu ielu un pirms Duntes ielas trase ieies tunelī.
Jau vēstīts, ka jūlija sākumā RD akceptēja Ziemeļu koridora otrā posma projekta ieceri, kas paredz būvēt automaģistrāli no Daugavgrīvas ielas līdz Vairoga ielai ar tuneli zem Meža kapiem un augstu tiltu pār Daugavu. Līdz ar domes lēmumu projekta izstrādātāji varēs turpināt darbu pie šīs maģistrāles skicēm.
RD PAD norāda, ka, akceptējot Ziemeļu koridora otrā posma variantu, varēs savlaicīgi pabeigt ietekmes uz vidi novērtējumu, pabeigt iesākto līgumu ar skiču projekta izstrādātāju "Basler&Hofmann", kura atlikusī summa ir 554 600 lati, no kuriem Eiropas Savienība sedz 50% no attiecināmajām izmaksām. Jaunas finansiālas saistības lēmuma pieņemšana nerada.