Mēs priecājamies, ka dzīvojam pie jūras, ka varam tajā peldēties, vizināties ar laivu, braukt zvejā. Bet vai tas vienmēr ir droši un vai tiek kontrolēta gan cilvēku drošība jūrā, gan, pie viena, sargāta mūsu valsts drošība?

It kā vienkārši jautājumi, tomēr tie cieši saistīti ar jauno Jūras novērošanas sistēmu (JNS), ko Aizsardzības ministrija (AM), sadarbojoties ar NATO Materiāltehniskā nodrošinājuma un piegādes aģentūru (NAMSA), ievieš kopš 2006. gada gar visu jūras piekrasti

Šos it kā vienkāršos jautājumus AM speciālisti nesen uzdeva arī Apšuciema iedzīvotājiem, jo tur plānots uzstādīt vienu no JNS tehniskās novērošanas punktiem. Atbildes, protams, bija apstiprinošas - drošība nepieciešama, taču iedzīvotājos ir jūtama šaubas, vai šis tehniskās novērošanas punkts neradīs kaitējumu viņu veselībai. Un šaubas šajā gadījumā pārspēj jebkurus racionālos apsvērumus.

Nepieciešamību ieviest jaunu Jūras novērošanas sistēmu nosaka vairāki faktori: pirmais un galvenais - pašreizējā novērošanas sistēma ir padomju gadu mantojums un ir pagalam novecojusi. Tai ir stipri ierobežotas kontroles iespējas. Otrs - mums ir jādomā, kā ietaupīt līdzekļus ilgtermiņā, jo vecās sistēmas uzturēšana izmaksā divreiz dārgāk, nekā izmaksās jaunā JNS. Speciālisti ir aprēķinājuši, ka jaunā sistēma atmaksāsies 9-10 gadu laikā.

Treškārt, ir būtiski runāt par ieguvumiem. Līdz ar jaunās JNS ieviešanu daudzi glābšanas un meklēšanas darbi kļūs daudz operatīvāki, jo visu diennakti jebkādos laika apstākļos jauno tehnoloģiju un vismodernāko sensoru izmantošana nodrošinās ikviena peldoša objekta atpazīšanas iespēju uz ūdens. Glābējiem pēc jaunās sistēmas ieviešanas būs pieejamas daudz precīzākas cietušo koordinātas. Un laiks ir kritiski svarīgs faktors jebkuras glābšanas operācijas veiksmīgam iznākumam.

Visbeidzot, jārunā par valsts drošību. Ikvienai valstij ir būtiski kontrolēt drošības situāciju reģionālajos ūdeņos un laikus pamanīt jebkuras izmaiņas, ja tādas notiek. Militārie apsvērumi ir ne mazāk svarīgi par civilajiem.

Lai nodrošinātu pārklājumu gar 500 km garo Latvijas Republikas piekrasti, pēc ekspertu aprēķiniem, iekārtas nepieciešams izvietot 13 vietās. 12 torņi, kuru augstums ir no 60 - 70 metriem, tiek būvēti no jauna un 1 tehniskās novērošanas punkts tiek rekonstruēts, nepieciešamas arī 2 mobilās stacijas.

Viens no tehniskās novērošanas punktiem (TNP) jau atrodas Rīgā, divi paredzēti Vidzemē un desmit - Kurzemē. JNS tehniskās novērošanas punktu būvniecība jau pilnībā pabeigta Jūrmalciemā, Šķēdē, Pāvilostā, Užavā, Miķeļtornī, Rīgā, Rojā. Būvniecības process uzsākts Skultē, Jaunupītēs, Kolkā, Svētupē. Pēc torņu uzstādīšanas no šo vietu iedzīvotājiem neesam nevienu pretenziju vai negatīvu atsauksmi.

 Līdz šim ar lielāko pretestību esam saskārušies Apšuciemā. Iedzīvotāji publiskajā apspriešanā pauda visdažādākās bažas - sākot ar to, ka torņa tuvumā izzudīs bites, jūrā - zivis, un visbeidzot, ka tas var izraisīt iedzīvotāju izmiršanu. Cilvēki baidās, ka tehniskais novēršanas punkts radīs radioaktīvo starojumu. Grūti pateikt, kādēļ izplatījušās šādas baumas, taču gribu apliecināt, ka tām nav pamata, un ir skaidrs, ka mums nepieciešams kontrolēt piekrasti arī šajā teritorijā. Gribu arī uzsvērt, ka torņos uzstādīto radiolokatoru impulsi vērsti tikai uz jūras pusi, neskarot piekrastes iedzīvotājus un pludmales atpūtniekus.

Veselības inspekcija jau ir izmērījusi elektromagnētisko lauku tiem torņiem, kas darbojas citviet piekrastē un konstatējusi, ka to intensitāte un enerģijas plūsmas blīvums cilvēkiem pieejamās vietās ir 100 līdz 1000 reižu zemāks, nekā noteikts Eiropas Savienības rekomendācijās. TNP nekaitīgumu iedzīvotāju veselībai savā atzinumā apliecinājis arī Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs. Turklāt šāda veida sensori tiek izmantoti visā pasaulē.

Latvija ir pēdējā no Baltijas jūras reģiona valstīm, kur šāda sistēma vēl nav ieviesta. Somijā, Zviedrijā šādi torņi atrodas pat blakus dzīvojamajām mājām un, jāatzīst, tur iedzīvotāji labāk apzinās, cik tie vajadzīgi drošībai.

Pēdējo gadu laikā Latvijas rietumu daļā aptuveni 40 vietās uzstādīta trešās paaudzes mobilo sakaru aparatūra ar palielinātu elektromagnētisko starojumu, kas esot reizes desmit lielāks nekā tornim.

Vēlos arī pastāstīt, kā noris JNS celtniecība. AM 2006.gadā noslēdza līgumu ar NAMSA par JNS ieviešanu Latvijā. Konkursā par sistēmas būvnieku tika izvēlēta Spānijas kompānija "INDRA Sistemas S.A.". Kopējās projekta izmaksas ir 13,6 miljoni latu. Būtiski, ka tehnisko novērošanas punktu celtniecību un daļēju iekārtu uzstādīšanu veic Latvijas kompānijas - "Lattelecom" un tā meitasuzņēmums "Citrus Solutions", tādējādi nodrošinot arī pasūtījumu Latvijas ekonomikai.

Lai turpmāk par šādiem valsts drošībai svarīgiem objektiem tiktu lemts valsts līmenī, mēs esam iesnieguši grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtība". Tas darīts, lai novērstu situāciju, kurā atsevišķas pašvaldības var izlemt - būvēt vai nebūvēt to teritorijā valsts aizsardzības nozīmes objektus. Tas ir valsts jautājums.

Vasarās diezgan bieži saņemu ziņas no Krasta apsardzes par gadījumiem, kad tālu jūrā ar zvejas laivu, vai pat piepūšamo matraci iepūsti cilvēki. Par laimi, šie gadījumi pārsvarā beidzas veiksmīgi- cilvēki tiek izglābti ar Krasta apsardzes darbinieku profesionālo palīdzību.

Šīs vasaras sākumā bija gadījums, kad jūrā starp Kalngali un Carnikavu vējš jūrā iepūta laivu ar četriem cilvēkiem, un viņi veiksmīgi tika izglābti, pateicoties jaunajai JNS, kuras elementi jau darbojas testa režīmā. Liepājā, kur atrodas JNS komandcentrs, tika fiksēts signāls, ko raidīja Rīgā, Daugavgrīvā esošais TNP. Tādējādi tika noteiktas precīzas koordinātes, kur atrodas iepūstā laiva un cilvēki savlaicīgi tika atrasti un nogādāti krastā. Ja nebūtu jaunās JNS sistēmas, Krasta apsardze šos cilvēkus būtu meklējusi daudz ilgāk, un nav zināms, kā tas būtu beidzies.

Nepilnīgi izveidota Jūras novērošanas sistēma un nespēja to pabeigt pilnībā diemžēl nozīmētu arī nelietderīgu finanšu resursu izmantošanu 11,8 miljonu latu apmērā, jo sistēma pilnā režīmā ir spējīga funkcionēt, tikai darbojoties visiem tās plānotajiem elementiem kopā vienotā saslēgumā. Sistēmas ieviešana bija jāpabeidz jau šogad. Mums visiem ir izdevīgi to pabeigt pēc iespējas ātrāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!