Latvijā liela nevienlīdzība darba tirgū atalgojuma ziņā (50)

Bela norādīja, ka pieaugošā nevienlīdzība kavē arī ekonomisko attīstību, veicina neapmierinātību un netaisnības izjūtu cilvēkos, bet neveicina uzticību demokrātijai. Viņa minēja, ka zināma nevienlīdzība var pastāvēt un var tikt uzskatīta par normālu, taču svarīgi ir saprast, vai tā ir izskaidrojama un attaisnojama.

Pētniece Līga Rasnača atzīmēja, ka Latvijas sabiedrība nav arī tik vienaldzīga, lai nevienam nerūpētu, kā dzīvo līdzcilvēki. Rasnača vērsa uzmanību, ka ienākumu nevienlīdzībai ir arī sociālas sekas, piemēram, mazinās cilvēku vēlme iesaistīties legālajā darba tirgū par nelielu atalgojumu, veidojas sociālās atstumtības risks.

Tāpat viņa akcentēja, ka Latvijā nav noteikts minimālais bezdarbnieka pabalsta un tā saucamās slimības lapas apmērs, līdz ar to cilvēks nevar ilgstoši palikt bez darba. Tādējādi daļa var izlemt pamest valsti.

Veiktajā pētījumā secināts, ka sabiedrība piekrīt viedoklim, ka ienākumu atšķirības Latvijā ir pārāk lielas. Rasnača arī uzsvēra, ka būtu jāmaina diskurss, kā runājam par tiem cilvēkiem, kuri nonākuši nabadzībā. Esot pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas domā, ka cilvēki ir nabadzīgi tādēļ, ka ir slinki.

Pētnieki arī norāda, ka vairāk nekā desmit gadus ienākumu nevienlīdzība Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni. «Ja cilvēki ienākumu un citu labumu sadali darba tirgū uztver kā pārāk nevienlīdzīgu un netaisnīgu, tas, pirmkārt, kaitē darba tirgum, atturot iedzīvotājus no legālas nodarbinātības,» uzsver pētījuma autori. Sociālās nevienlīdzības sekas varot izpausties arī pēc ilgāka laika posma un skart tos, kas patlaban bauda nevienlīdzības augļus.

Pārskatā tā autori vēlas noskaidrot, vai Latvijas attīstība patiešām ir balstīta uz ilgtspējīgiem pamatiem, vai šodienas attīstības procesi dos pozitīvus un paliekamus rezultātus ilgtermiņā un vai Latvijas pašreizējā situācija ir tāda, ka mēs varam cerēt uz labāku dzīves iespēju nodrošināšanu ilgākā laika periodā katram iedzīvotājam un nākamajām paaudzēm.

Latvijas pārskatā par tautas attīstību priekšplānā izvirzīta tieši ilgtspējīgas attīstības sociālā dimensija, apskatot tādus jautājumu kā nevienlīdzību, sociālās drošības sistēmu, demogrāfiskās tendences, integrāciju, pilsonisko līdzdalību un iedzīvotāju informētību, kā arī teritoriju līdzsvarotu attīstību.

Pētnieki vēlas rosināt nopietnu diskusiju par ilgtspējīgu nācijas attīstību Latvijā, ņemot vērā iedzīvotāju skaita straujo samazināšanos zemās dzimstības un augstās emigrācijas dēļ, lauku tukšošanos, augstos nabadzības un nevienlīdzības rādītājus, būtisku nevienprātību par sabiedrības integrācijas pamatvērtībām un citiem sociālajai ilgtspējai būtiskiem jautājumiem.

Pārskata par tautas attīstību laikā organizētajā aptaujā, atbildot uz jautājumu, cik apmierināts vai neapmierināts ir par savu pašreizējo dzīvi kopumā, desmit ballu skalā Latvijas iedzīvotāju vidējais vērtējums ir seši, un visbiežāk apmierinātības vērtējums variē no četri līdz astoņi.

Pastāvot arī nozīmīgas atšķirības starp vērtējumiem dažādās iedzīvotāju sociāli demogrāfiskajās grupās. Visumā latvieši ir vairāk apmierināti ar dzīvi nekā citu tautību iedzīvotāji. Jaunieši ir vairāk apmierināti nekā vecāka gadagājuma cilvēki - diemžēl Latvijā apmierinātība ar dzīvi samazinās katrā nākamajā vecuma grupā, norāda pētījuma autori. Visvairāk apmierinātību ar dzīvi nosakot nodarbinātības statuss un ienākumi - strādājošie vidēji ir ievērojami vairāk apmierināti ar savu dzīvi nekā nestrādājošie, un, jo lielāki personiskie un ģimenes ienākumi, jo lielāka cilvēku apmierinātība.