Skola protestē pret Limbažu novada domes lēmumu, kas paredz uz Limbažu 1.vidusskolas bāzes veidot ģimnāziju, kur bērni mācītos no 1. līdz 7.klasei. Savukārt uz Limbažu 3.vidusskolas bāzes, kurai plānots pievienot arī Limbažu 2.vidusskolu un Limbažu jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolu, taptu daudzfunkcionāla vidusskola, sākot no 7.klases. Šī izglītības iestāde piedāvātu arī pedagoģiskās korekcijas un vidējās izglītības vakara un neklātienes programmas. Vēl Limbažos tiktu izveidota sākumskola 1. - 6. klasei, partedz domes lēmums, kas pieņemts šā gada sākumā.
Suhanova norāda, ka šis lēmums būtiski atšķiras no pērn vasarā domē lemtā, ka ar 2011./2012. mācību gada 1.septembri apvienos Limbažu 2. un 3.vidusskolu, bet uz Limbažu 1.vidusskolas bāzes izveidos Limbažu Valsts ģimnāziju ar proģimnāzijas klasēm. Saskaņā ar tolaik lemto, Limbažu vakarskola turpinātu strādāt kā līdz šim, bet atvērts palicis jautājums par atsevišķas sākumskolas izveidi.
Suhanova norāda, ka ar vasarā lemto 3.vidusskolas kolektīvs, "atmetot visas emocijas un apzinoties, ka arī Limbažu 3. vidusskola ir cienīga būt par Valsts ģimnāziju, bet nepietiekamā skolēnu skaita dēļ to var izveidot tikai uz vienas skolas bāzes, apvienojot abu Limbažu vidusskolu 10. - 12. klašu komplektus, samierinājāmies".
Tā kā domes lēmums paredzējis Limbažu 3.vidusskolai saglabāt vidusskolas statusu, skola sākusi plānošanas darbu, domājot, kā garantēt izglītību bērniem, kuri nevarēs pretendēt uz izglītošanos proģimnāzijas klasēs. "Ticējām domes lēmumam, bijām gatavi un pārliecināti, ka ar 2011./12. mācību gadu kļūsim par Limbažu novada vidusskolu no 1.- 12. klasei," norāda Suhanova.
Tāpēc pēc ziņām par izmaiņām domes lēmumā "īsti nespējām attapties no pārsteiguma". "Rodas jautājums, vai cienījamie un kompetentie modeļa veidotāji apzinās, ko īsti piedāvā? Pēc teiktā noprotam – kaut ko pievieno Limbažu 3.vidusskolas daļai, kas būs noārdīta un palikusi tik mazskaitlīga, ka pievienotie kaimiņi mierīgi varēs īstenot visas savas ieceres, bet vidusskola, kas līdz šim turējusies valsts skolu reitingu simtniekā īstenībā, būs beigusi pastāvēt. Rodas secinājums – visi līdzekļi ir labi, lai mazinātu konkurenci, kādu iznīcinātu un pazemotu, bet par kādu cenu?" pauž Suhanova.
Viņa norāda, ka arī pašā domē nav vienprātības par jauno modeli, turklāt "radās iespaids, ka daļa deputātu, īpaši Zaļo un zemnieku savienība, kas ir Limbažu novada vadošās koalīcijas galvgalī, vispār nesaprot, ko runā un par ko lemj". Daļa skolu reorganizācijas komisijā iekļauto locekļu nemaz nebija iepazīstināti ar jauno modeli, norāda pedagoģe.
"Neviens jau neiestājas pret valsts ģimnāzijas izveidi, bet reforma nedrīkst būt ārdoša. Bet uz tik ārdošu reorganizāciju, kāda iecerēta, pašreiz nav gatavs neviens," norāda Suhanova.
Viņa arī atzīst, ka "no paustajiem viedokļiem izkristalizējās - izstrādātais modelis nav pārdomāts un vismaz šobrīd nav virzāms apstiprināšanai Domes sēdē". "Tomēr, neieklausoties sabiedrības viedokļos, deputāti paklausīgi cēla rokas par modeļa virzīšanu tālāk," atzīst skolotāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
