Visvairāk mani Antarktīdā pārsteidza lielais karstums, kas valdīja teltī. Tā intervijā portālam TVNET saka latviete Inga Circene, kura Antarktīdā pavadījusi četras sezonas. Pavisam drīz viņa atkal posīsies ceļā, lai jau piekto reizi ieraudzītu neparasto kontinentu, kurā ūdeni iegūst, kausējot sniegu.
Ko īsti jūs Antarktīdā darījāt? Strādājāt, atpūtāties?
Novembrī došos uz Antarktīdu piekto sezonu pēc kārtas. Tur es strādāju kompānijā Antarctic Logistics & Expeditions. Es esmu viena no aptuveni 40 darbiniekiem, kas strādā vasaras nometnē uz Union Glacier Antarktīdā. Tā ir trīs mēnešus ilga bāzes nometne, kur uzturas mūsu klienti - Dienvidpola tūristi, alpīnisti, ekspedīciju dalībnieki un zinātnieki.
Aptuveni reizi nedēļā mums ir lidojumi no Čīles pilsētas Punta Arenas uz Union Glacier. Tas ir piecu stundu lidojums.
Ko darījāt pirms šiem ceļojumiem?
Pārsvarā es strādāju kalnos, jo te jūtos vislabāk. Daudzu sezonu esmu strādājusi Norvēģijā kalnu tūrisma jomā, kā arī dažas vasaras Pireneju kalnos Spānijā.
Kā nonācāt līdz domai par braukšanu uz Antarktīdu? Kāpēc tieši šī vieta? Nejaušība vai apzināta izvēle?
Vispirms darbu Antarktīdā atrada mani norvēģu draugi. Viņu pieredze mani ieinteresēja, un es arī nolēmu pieteikties darbā. Mani vienmēr ir vilinājuši kalni, dabas tuvums, kā arī kaut kas īpašs un nepieejams!
Kad pirmo reizi uz turieni devāties?
2007.gada novembrī.
Vai priekšstati sakrita ar to, ko tur ieraudzījāt?
Jā, jo biju daudz klausījusies draugu stāstos, lasījusi grāmatas par Antarktīdu un redzējusi fotogrāfijas no nometnes dzīves.
Kas bija lielākais pārsteigums?
Karstums, kas valda teltī tiešajos Antarktīdas saules staros (pat +30 grādi!). Grūti tādā karstumā gulēt :) Tāpat pārsteidza iespēja nokļūt Dienvidpolā, kas nekad nebija bijis manos dzīves plānos.
Kādos apstākļos Antarktīdā dzīvojāt?
Visa nometne sastāv no dažāda lieluma teltīm un pāris kravas konteineriem, ko izmantojam lietu uzglabāšanai. Darbinieki guļ vienvietīgās kalnu teltīs. Klientiem paredzētas divvietīgas teltis. Visi izmanto dūnu guļammaisus.
Ēdienreizes un sociālā dzīve notiek lielās Weatherhaven tipa teltīs, kur ir profesionāla virtuve un ēdamgaldi vismaz 60 cilvēkiem. Mums ir arī dušas telts, bibliotēkas un lekciju telts, slimnīcas telts, komunikāciju centrs (tur strādā radiooperatori, meteorologs, nometnes menedžeris), mehāniķu teltis.
Ūdeni iegūst, kausējot sniegu, un elektrību elektriskām ierīcēm ražo saules baterijas.
Antarktīdas vasaras lielākais jaukums ir 24 stundu gaisma!
Varbūt varat atklāt kādas sadzīves lietas, piemēram, ko tur ēd, kādās mājās dzīvo, ar ko pārvietojas, kā izklaidējas utt.
Aptuveni 20 zinātniskās stacijas, kas pieder dažādām valstīm, ir izvietotas pārsvarā piekrastē. Visas ēkas ir diezgan specifiski būvētas, bet iekšpusē tās daudz neatšķiras no normālām telpām.
Dienvidpolā ASV pieder milzīga zinātniskā stacija, kurā strādā vairāk nekā 250 cilvēki vasaras sezonu laikā. Ēdiens vasaras sezonu laikā, kad ir bieža satiksme, necik daudz neatšķiras no parasta ēdiena, bet ziemā gan jāpaļaujas uz saldētiem un konservētiem produktiem.
Transports ir, sākot ar dažāda lieluma lidmašīnām, traktoriem, mašīnām, līdz pat sniega motocikliem.
Kā jau teicu, mūsu nometnē ēku nav. Izklaide ir kā jau visur – grāmatas, filmas, mūzika, sporta spēles, galda spēles un jautras ballītes!
Vai ir kādi mīti, kas latviešiem ir par Antarktīdu? Kādi ir izplatītākie? Varbūt ir arī kāds smieklīgs mīts?
Daudziem jūk kopā Dienvidpols un Ziemeļpols. Latvieši īsti nav pārliecināti, ka pingvīni dzīvo tikai dienvidu puslodē un polārie lāči tikai ziemeļos.
Daži tūristi cer ieraudzīt pingvīnus Dienvidpolā,
bet tie diemžēl dzīvo tikai kontinenta piekrastē, kur atrodama barība.
Vai Antarktīdā kāds zināja kaut ko par Latviju? Kāds viņiem ir priekšstats par mūsu dzimteni?
Mūsu kompānijā strādā darbinieki no vismaz 14 dažādām valstīm.
Ne pārāk daudzi zina ko par Latviju, bet viņiem ir visas iespējas man un Jolantai jautāt visu, ko vien vēlas uzzināt.
Kāpēc patlaban esat Norvēģijā, nevis Antarktīdā?
Antarktīdā šobrīd ir polārā nakts un Union Glacier nomentnē visi -60 grādi.
Tikai pārsimts cilvēku pārziemo Antarktīdas zinātniskajās bāzēs. Norvēģijas kalnos ir mans otrs "vasaras" darbs.
Kas ir lielākais ieguvums no šiem ceļojumiem?
Brīnišķīgi draugi, piedzīvojumi, valodas, darba pieredze.
Kādā valodā Antarktīdā runā?
Pārsvarā visi sazinās angļu valodā, bet ikdienā es sarunājos latviski ar Jolantu, norvēģiski ar skandināvu darbiniekiem, spāniski ar čīliešu darbiniekiem un krieviski ar lielās lidmašīnas apkalpi.
Kāds īstenībā ir Antarktīdas klimats?
Antarktīda ir pasaulē sausākais, aukstākais un vējainākais kontinents.
Temperatūra mūsu nometnē svārstās no -2 līdz -25 grādiem.
Bet, piemēram, Dienvidpolā vidējā vasaras temperatūra ir -30 grādi. Galvenais ir piemērots apģērbs.
Dalies arī Tu pieredzē!
Ja arī Tu, portāla TVNET lasītāj, esi saskāries ar pieredzi kādā eksotiskā zemē un vēlies pastāstīt par to citiem, lūdzu, raksti uz lasitaji@tvnet.lv vai izmanto sadaļā Tava balss atrodamo viedokļu iesūtīšanas formu!
TVNET pastāstīs Tavus piedzīvojumus arī citiem lasītājiem.
