ZIŅOJUMS ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)

ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)

(2014/2228(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā ES norādījumus sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurus Padome vienbalsīgi pieņēma 2013. gada 14. jūnijā[1] un deklasificēja un publiskoja 2014. gada 9. oktobrī,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. līdz 191. pantu un jo īpaši 191. panta 2. punktā minēto piesardzības principu,

–       ņemot vērā 2014. gada 26. martā notikušajā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu[2],

–       ņemot vērā komisāres Cecilia Malmström un ASV tirdzniecības pārstāvja Michael Froman 20. marta kopīgo paziņojumu par sabiedrisko pakalpojumu izslēgšanu no ES un ASV tirdzniecības nolīgumiem,

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. marta secinājumus par TTIP,

–       ņemot vērā Padomes 2014. gada 21. novembra secinājumus par TTIP[3],

–       ņemot vērā ASV prezidenta Baraka Obamas, Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera, Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana Van Rompeja, Apvienotās Karalistes premjerministra Deivida Kamerona, Vācijas kancleres Angelas Merkeles, Francijas prezidenta Fransuā Olanda, Itālijas premjerministra Mateo Renci un Spānijas premjerministra Mariano Rahoja 2014. gada 16. novembra kopīgo paziņojumu, kas tika pieņemts pēc viņu tikšanās saistībā ar G20 augstākā līmeņa sanāksmi Brisbenā (Austrālijā)[4],

–       ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus[5],

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Ž.-K. Junkera 2014. gada 15. jūlija politikas pamatnostādnes nākamajai Komisijai „Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām”[6],

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 25. novembra paziņojumu Komisijas kolēģijai par pārredzamību sarunās par TTIP (C(2014)9052)[7], Komisijas 2014. gada 25. novembra lēmumu par informācijas publicēšanu par sanāksmēm, kas tiek rīkotas starp Komisijas locekļiem un organizācijām vai pašnodarbinātām personām (C(2014)9051) un tās pašas dienas lēmumu par informācijas publicēšanu par sanāksmēm, kas tiek rīkotas starp Komisijas ģenerāldirektorātiem un organizācijām vai pašnodarbinātām personām (C(2014)9048), Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un atzinumus (C-350/12 P, 2/13(2), 1/09(3))) par piekļuvi iestāžu dokumentiem un Eiropas Ombuda 2015. gada 6. janvāra lēmumu, ar ko slēdz pašiniciatīvas izmeklēšanu (OI/10/2014/RA) par to, kā Eiropas Komisija apstrādā pieprasījumus sniegt informāciju un nodrošināt piekļuvi dokumentiem (pārredzamība),

–       ņemot vērā ES un ASV Enerģētikas padomes 2014. gada 3. decembra kopīgo paziņojumu[8],

–       ņemot vērā 2004. gadā noteikto ES integrēto pieeju pārtikas nekaitīgumam „no lauka līdz galdam” (farm to fork)[9],

–       ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra ziņojumu par publisko apspriešanos tiešsaistē par ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu saistībā ar TTIP (SWD(2015)0003),

–       ņemot vērā ES rakstiskos priekšlikumus, kas iesniegti diskusijai ar ASV sarunās par TTIP, it īpaši tos, kurus Komisija ir deklasificējusi un publiskojusi, tai skaitā ES nostājas „TTIP regulatīvie jautājumi — mašīnbūves nozares”[10], „Funkcionālās līdzvērtības pārbaudes gadījums — ierosinātā metodoloģija automobiļu regulatīvajai līdzvērtībai”[11] un „Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļa / darbs un vide — ES dokuments, kurā izklāstīti svarīgākie jautājumi un elementi attiecībā uz noteikumiem saistībā ar TTIP”[12], un rakstiskos priekšlikumus par tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai[13], sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem[14], muitu un tirdzniecības atvieglošanu[15], mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)[16], iespējamiem noteikumiem par konkurenci[17], iespējamiem noteikumiem par valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuriem piešķirtas īpašas vai izņēmuma tiesības vai privilēģijas[18], iespējamiem noteikumiem par subsīdijām[19] un strīdu izšķiršanu[20], sākotnējiem noteikumiem par regulatīvo sadarbību[21],

–       ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (ECOS-V-063) par tematu „Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP)”, kas pieņemts 110. plenārsēdes laikā (2015. gada 11.–13. februārī), kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 4. jūnija atzinumu par tematu „Transatlantiskās tirdzniecības attiecības un EESK viedoklis par pastiprinātu sadarbību un iespējamo ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumu”,

–       ņemot vērā ECORYS 2014. gada 28. aprīļa galīgo uzsākšanas ziņojumu Komisijai „Tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums, atbalstot sarunas par visaptverošu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm”[22],

–       ņemot vērā Komisijas 2015. gada ziņojumu par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem[23],

–       ņemot vērā Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS) 2014. gada aprīlī publicēto Eiropas Komisijas veiktā ES un ASV transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības ietekmes novērtējuma detalizēto izvērtējumu, ko tas sagatavoja pēc Parlamenta pasūtījuma,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, it īpaši 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm[24], 2013. gada 23. maija rezolūciju par ES un ASV sarunām par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu[25] un 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2013. gadā[26],

–       ņemot vērā Reglamenta 108. panta 4. punktu un 52. pantu,

–       ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0175/2015),

A.     tā kā tirdzniecības radīts eksports un ieguldījumu radīta izaugsme ir darbvietu un ekonomiskās izaugsmes galvenie virzītāji, kam nav nepieciešami valsts ieguldījumi;

B.     tā kā ES IKP ir ļoti lielā mērā atkarīgs no tirdzniecības un eksporta un gūst labumu no reglamentētas tirdzniecības un ieguldījumiem un tā kā vērienīgam un līdzsvarotam nolīgumam ar ASV vajadzētu atbalstīt Eiropas reindustrializāciju un palīdzēt sasniegt mērķi līdz 2020. gadam palielināt ES rūpniecības nozares radīto IKP no 15 % uz 20 %, vienlaikus stiprinot transatlantisko tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem; tā kā tam piemīt potenciāls radīt iespējas it īpaši MVU, mikrouzņēmumiem (saskaņā ar Ieteikumā COM 2003/361/EK sniegto definīciju), klasteriem un uzņēmumu tīkliem, kurus ar tarifiem nesaistītie tirdzniecības šķēršļi ietekmē daudz negatīvāk nekā lielākus uzņēmumus, jo lielākiem uzņēmumiem ir apjomradīti ietaupījumi, kas tiem ļauj vieglāk piekļūt tirgiem abās Atlantijas okeāna pusēs; tā kā nolīgums starp diviem lielākajiem ekonomikas blokiem pasaulē var radīt arī standartus, normas un noteikumus, kuri tiktu pieņemti pasaules līmenī, no kā labumu gūtu arī trešās valstis un kas novērstu pasaules tirdzniecības turpmāku fragmentāciju; tā kā gadījumā, ja par šo nolīgumu netiks panākta vienošanās, iespēja uzņemties šo lomu tiks dota citām trešām valstīm, kurām ir atšķirīgi standarti un vērtības;

C.     tā kā deviņas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir parakstījušas divpusēju nolīgumu ar ASV, tādējādi sniedzot iespēju TTIP sagatavošanā izmantot paraugpraksi un efektīvāk pārvarēt šķēršļus, ar kuriem saskaras šīs valstis;

D.     tā kā nesenās krīzes pie ES robežām un notikumi visā pasaulē liecina par nepieciešamību investēt pasaules mēroga pārvaldībā un tādā sistēmā, kuras pamatā būtu noteikumi un vērtības;

E.     tā kā, ņemot vērā aizvien pieaugošo savstarpējo saikni pasaules tirgos — līdz pat 40 % Eiropas rūpniecības izstrādājumu tiek ražoti no ievestiem augšupējiem produktiem —, ir izšķiroši svarīgi, lai politikas veidotāji noteiktu un veicinātu šo tirgu mijiedarbību; tā kā, ņemot vērā to, ka rūpnieciskā ražošana arvien vairāk notiks globālās vērtību ķēdēs un tā kā pienācīgi tirdzniecības noteikumi un nevajadzīgu šķēršļu novēršana ir būtiski pievienotās vērtības radīšanai, vienlaikus saglabājot un pilnveidojot stingru, konkurētspējīgu un daudzveidīgu rūpniecisko bāzi Eiropā;

F.     tā kā ES centieni risināt klimata pārmaiņu, vides aizsardzības un patērētāju drošības problēmas ir radījuši augstas regulatīvās izmaksas ES uzņēmumiem apvienojumā ar augstām enerģijas ražošanas izejvielu un elektroenerģijas cenām, kas, ja šis jautājums netiks risināts TTIP, var paātrināt uzņēmumu pārvietošanas, deindustrializācijas un darbvietu zaudēšanas procesu un līdz ar to apdraudēt ES reindustrializācijas un nodarbinātības mērķus, tādējādi iznīcinot arī pašus politikas mērķus, kuri noteikti ES tiesību aktos;

G.     tā kā labi izstrādāts tirdzniecības nolīgums varētu veicināt globalizācijas sniegto iespēju izmantošanu; tā kā šādā stingrā un vērienīgā nolīgumā uzmanība būtu jāpievērš ne tikai tarifu un ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu mazināšanai, bet arī instrumentam, ar kura palīdzību aizsargāt darba ņēmējus, patērētājus un vidi; tā kā stingrs un vērienīgs tirdzniecības nolīgums ir iespēja radīt satvaru, pastiprinot regulējumu līdz visaugstākajam līmenim saskaņā ar mūsu kopīgajām vērtībām, tādējādi nepieļaujot sociālo un vides dempingu un nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ņemot vērā kopīgo mērķi nodrošināt atklātu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

H.     tā kā, lai gan kopēji augsti standarti ir patērētāju interesēs, būtu jāatzīmē, ka konverģence ir nozīmīga arī uzņēmumiem, jo ar augstākiem standartiem saistītās augstākās izmaksas var labāk kompensēt lielāki apjomradīti ietaupījumi potenciālā 850 miljonu patērētāju lielā tirgū;

I.      tā kā iepriekšējie tirdzniecības nolīgumi radīja būtiskus ieguvumus Eiropas ekonomikai, ir grūti novērtēt un paredzēt TTIP reālo ietekmi uz ES un ASV ekonomiku, kamēr nav pabeigtas sarunas un pētījumi sniedz pretrunīgus rezultātus; tā kā ar TTIP vien nebūs iespējams atrisināt ieilgušās strukturālās problēmas ES ekonomikā un novērst to cēloņus, bet tā kā šī partnerība būtu jāuzskata par vienu no elementiem plašākā Eiropas stratēģijā darbvietu radīšanai un izaugsmes veicināšanai un uz šo partnerību liktajām cerībām vajadzētu būt samērīgām ar sarunu iznākumu;

J.      tā kā Krievijas embargo sekas ir skaidri parādījušas, ka lauksaimniecībai ir pastāvīga ģeopolitiskā nozīme un ka ir svarīgi nodrošināt dažādu lauksaimniecības tirgu pieejamību, kā arī veidot spēcīgas un stratēģiskas tirdzniecības partnerības ar uzticamiem tirdzniecības partneriem;

K      tā kā Eiropas lauksaimniecībai ir svarīgi, lai tiktu noslēgts abpusēji izdevīgs tirdzniecības nolīgums ar ASV, kas Eiropai nodrošinātu pirmā plāna lomu pasaules tirgū, neapdraudot pašreizējos Eiropas lauksaimniecības produktu kvalitātes standartus un šo standartu turpmākus uzlabojumus, vienlaikus saglabājot Eiropas lauksaimniecības modeli un nodrošinot tā ekonomisko un sociālo dzīvotspēju;

L.     tā kā tirdzniecība un ieguldījumu plūsmas nav pašmērķis un tirdzniecības nolīguma izejas punkts ir parasto iedzīvotāju, darba ņēmēju un patērētāju labklājība, kā arī iespēju palielināšana uzņēmumiem kā izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājiem; tā kā TTIP būtu jāuzskata par laba minētajām prasībām atbilstoša tirdzniecības nolīguma paraugu, ko varētu izmantot kā piemēru mūsu turpmākajām sarunām ar citiem tirdzniecības partneriem;

M.    tā kā, lai panāktu kvalitatīvu iznākumu, sarunās ir jāievēro zināma konfidencialitāte un tā kā iepriekš notikušo sarunu zemā pārredzamība noveda pie trūkumiem sarunu procesa demokrātiskās kontroles ziņā;

N.     tā kā Komisijas priekšsēdētājs Ž.-K. Junkers savās politikas pamatnostādnēs ir no jauna skaidri norādījis, ka vēlas panākt līdzsvarotu un saprātīgu tirdzniecības nolīgumu ar ASV un ka — lai gan ES un ASV var spert nozīmīgu soli uz priekšu savstarpējā produktu standartu atzīšanā un darbā pie transatlantiskajiem standartiem — ES neziedos savus standartus (pārtikas) nekaitīguma, cilvēku un dzīvnieku veselības, sociālajā, vides, datu aizsardzības standartu un kultūras daudzveidības jomā; atgādinot, ka mūsu patērētās pārtikas nekaitīgums, ES iedzīvotāju personas datu aizsardzība un tās vispārējas nozīmes pakalpojumi nav apspriežams jautājums, ja vien mērķis nav panākt augstāku aizsardzības līmeni;

O.     tā kā ir svarīgi nodrošināt sekmīgu iznākumu sarunās par drošības zonas un datu aizsardzības jumta nolīgumu;

P.     tā kā Komisijas priekšsēdētājs Ž.-K. Junkers savās politikas pamatnostādnēs ir arī skaidri norādījis, ka viņš nepieņems to, ka tiesu jurisdikciju dalībvalstīs ierobežo īpaši režīmi ar ieguldījumiem saistīto strīdu izšķiršanai; tā kā tagad, kad ir pieejami publiskās apspriešanās par TTIP paredzēto ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu rezultāti, visās trijās Eiropas iestādes un starp tām notiek apspriešana, ņemot vērā minētās publiskās apspriešanās ieguldījumu, vienlaikus apmainoties viedokļiem ar pilsonisko sabiedrību un attiecīgo uzņēmējdarbības nozari par labāko veidu, kā panākt ieguldījumu aizsardzību un vienlīdzīgu attieksmi pret ieguldītājiem, tajā pašā laikā nodrošinot valstu tiesības reglamentēt;

Q.     tā kā Parlaments pilnībā atbalsta gan Padomes lēmumu deklasificēt norādījumus par sarunu vešanu, gan Komisijas pārredzamības iniciatīvu; tā kā visā Eiropā notikušās aktīvās publiskās debates par TTIP liecina par to, ka TTIP sarunas ir jānoslēdz pārredzamākā un iesaistošākā veidā, ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju paustās bažas un sarunu rezultātus darot zināmus plašai sabiedrībai;

R.     tā kā ASV un ES sarunas notiek kopš 2013. gada jūlija, taču līdz šim nav tikusi panākta vienošanās par kopīgu tekstu;

S.     tā kā TTIP ir paredzēts kā jaukts nolīgums, kas jāratificē Eiropas Parlamentam un visām 28 ES dalībvalstīm,

1.      saistībā ar notiekošajām sarunām par TTIP sniedz Komisijai šādus ieteikumus:

a)      attiecībā uz TTIP piemērošanas jomu un plašāko kontekstu:

i)            nodrošināt, ka pārredzamas sarunas par TTIP noved pie vērienīga, visaptveroša, līdzsvarota un augsta standarta tirdzniecības nolīguma, kas veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, kura sniegtu labumu visām dalībvalstīm, būtu savstarpēji izdevīgs abiem partneriem, palielinātu starptautisko konkurenci un pavērtu jaunas iespējas ES uzņēmumiem, it īpaši MVU, atbalstītu augstas kvalitātes darbvietu radīšanu Eiropas iedzīvotājiem un sniegtu tiešu labumu Eiropas patērētājiem; nolīguma saturs un tā īstenošana ir svarīgāki nekā sarunu norises ātrums; uzsvērt, ka TTIP ir pēdējā laika nozīmīgākais ES un ASV projekts, kam būtu jāatdzīvina transatlantiskā partnerība kopumā, nevis tikai tās tirdzniecības aspekti; uzsvērt, ka veiksmīgai TTIP noslēgšanai ir liela ģeopolitiskā nozīme;

ii)           uzsvērt, ka, lai gan sarunas par TTIP notiek par trim galvenajām jomām — abpusējas piekļuves tirgum (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, ieguldījumiem un publisko iepirkumu visos valdības līmeņos) vērienīgu uzlabošanu, ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu mazināšanu un regulatīvo režīmu atbilstības palielināšanu, un vispārēju noteikumu izstrādi, lai varētu risināt kopīgus ar globālo tirdzniecību saistītus problēmjautājumus un izmantot iespējas —, visas šīs jomas ir vienlīdz svarīgas un tās ir jāiekļauj visaptverošā paketē; TTIP vajadzētu būt vērienīgai un saistošai visos valdības līmeņos abās Atlantijas okeāna pusēs, nolīgumam par to būtu jānodrošina ilgstoša patiesa abpusēja tirgus atvērtība un tirdzniecības atvieglošana uz vietas un tajā īpaša uzmanība būtu jāpievērš strukturāliem pasākumiem, lai panāktu ciešāku transatlantisko sadarbību, vienlaikus saglabājot regulatīvos standartus un patērētāju aizsardzības līmeni un nepieļaujot sociālo, fiskālo un ar vidi saistīto dempingu;

iii)          paturēt prātā to, cik stratēģiski liela nozīme ir ES un ASV ekonomiskajām attiecībām kopumā un it īpaši TTIP, arī kā iespējai veicināt principus un vērtības, kas pamatojas uz zināmu noteikumu kopumu un ko ES un ASV rūpīgi ievēro, un izstrādāt kopēju pieeju un redzējumu attiecībā uz globālo tirdzniecību, ieguldījumiem un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, tādiem kā augsti standarti, normas un noteikumi, lai sagatavotu plašāku transatlantisko redzējumu un stratēģisko mērķu vispārēju kopumu; paturēt prātā, ka, ņemot vērā transatlantiskā tirgus lielumu, TTIP sniedz iespēju izstrādāt un regulēt starptautiskās tirdzniecības kārtību, lai nodrošinātu, ka abi bloki piedzīvo uzplaukumu savstarpēji savienotā pasaulē;

iv)          it īpaši ņemot vērā nesenās pozitīvās norises Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), nodrošināt, ka nolīgums ar ASV kalpo par līdzekli ceļā uz plašākām tirdzniecības sarunām un ka tam netiek sniegta priekšroka salīdzinājumā ar PTO procesu un tas nedarbojas pret šo procesu; vispārīgi runājot, divpusēji un daudzpusēji tirdzniecības nolīgumi būtu jāuzskata par otru labāko izvēles iespēju, un tie nedrīkst kavēt centienus panākt ievērojamus uzlabojumus daudzpusējā līmenī; TTIP ir jānodrošina sinerģija ar citiem tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem patlaban notiek sarunas;

v)           paturēt prātā, ka LESD ES tirdzniecības politika ir definēta kā neatņemama daļa no Savienības vispārējās ārējās darbības, un tādēļ izvērtēt galīgā nolīguma ietekmi, atzīstot tā sniegtās iespējas, piemēram, atvieglotu piekļuvi tirgum, pateicoties kopīgiem transatlantiskiem standartiem, un riskus, piemēram, tirdzniecības novirzīšanu no jaunattīstības valstīm tarifu preferenču pakāpeniskas atcelšanas dēļ;

vi)          nodrošināt, ka nolīgums garantē ES pamattiesību standartu pilnīgu ievērošanu, tajā iekļaujot tiesiski saistošu un apturošu cilvēktiesību klauzulu, kas ir standartelements ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm;

b)     attiecībā uz piekļuvi tirgum:

i)            nodrošināt, ka tirgus pieejamības piedāvājumi dažādajās jomās ir abpusēji, vienlīdz vērienīgi un atspoguļo abu pušu cerības; uzsver, ka dažādajiem priekšlikumiem attiecībā uz minētajām jomām jābūt līdzsvarotiem;

ii)           par mērķi noteikt jebkādu muitas nodevu atcelšanu, vienlaikus ņemot vērā to, ka abām pusēm ir zināms skaits sensitīvu lauksaimniecības un rūpniecības produktu, par kuru visaptverošu sarakstu būs jāvienojas sarunu gaitā; atzīmē, ka šajā sakarībā labs atskaites punkts varētu būt visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums, lai sensitīvākajiem produktiem paredzētu pārejas periodus un kvotas un dažos gadījumos tos izslēgtu;

iii)          kā skaidri norādīts sarunu mandātā, iekļaut nolīgumā drošības klauzulu, ko izmantotu gadījumos, kad pastāvētu būtisks risks, ka kāda konkrēta produkta importa palielināšanās varētu nodarīt nopietnu kaitējumu vietējai pārtikas produktu ražošanai;

iv)          paturēt prātā to, ka, tā kā ES ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks, augsti specializētajā pakalpojumu nozarē, piemēram, inženierijas un citu profesionālo pakalpojumu, telekomunikāciju, finanšu vai transporta pakalpojumu jomā, Eiropas Savienībai ir būtiskas aktīvās aizsardzības intereses;

v)           uzlabot pakalpojumu tirgus pieejamību saskaņā ar t. s. hibrīda saraksta pieeju, kas paredz piekļuvei tirgum izmantot pozitīvos sarakstus, kuros skaidri min pakalpojumus, kuru sniegšana ir jādara pieejama ārvalstu uzņēmumiem, un kuros jaunus pakalpojumus neiekļauj, vienlaikus nodrošinot, ka iespējamās status quo saglabāšanas klauzula un sprūdrata klauzula tiek piemērotas tikai nediskriminējošiem noteikumiem un pieļauj pietiekamu elastīgumu, lai attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem varētu atjaunot publisku kontroli, kā arī lai ņemtu vērā jaunu un inovatīvu pakalpojumu parādīšanos, un kas paredz izmantot negatīvā saraksta pieeju dalībvalstu režīmos;

vi)          sarunās būtu jēgpilni jāapspriež un jāatceļ tie pašreizējie ASV ierobežojumi attiecībā uz Eiropas uzņēmumu sniegtiem jūras un gaisa transporta pakalpojumiem, kurus paredz tādi ASV tiesību akti kā Džonsa likums (Jones Act), Likums par ārvalstīm piederošu kuģu veiktu bagarēšanu (Foreign Dredging Act), Federālais aviācijas likums (Federal Aviation Act) un ASV Gaisa kabotāžas likums (US Air Cabotage law), un kapitāla ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu īpašumtiesībām uz aviosabiedrībām, kuri būtiski apgrūtina tirgus pieejamību ES uzņēmumiem, kā arī kavē inovāciju ASV;

vii)         pamatoties uz kopīgo paziņojumu, kurā atspoguļota sarunās iesaistīto pušu skaidra apņemšanās TTIP piemērošanas jomā neietvert pašreizējos un turpmākos vispārējas nozīmes pakalpojumus un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus (tostarp, bet ne tikai ūdensapgādes, veselības aizsardzības, sociālos pakalpojumus, sociālās aizsardzības sistēmas un izglītību), lai nodrošinātu, ka valsts un attiecīgā gadījumā vietējās pārvaldes iestādes saglabā pilnas tiesības ieviest, pieņemt, saglabāt vai atsaukt jebkādus pasākumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu pasūtīšanu, organizēšanu, finansēšanu un sniegšanu, kā noteikts Līgumos un ES sarunu mandātā; šis izņēmums būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, kā šie pakalpojumi tiek sniegti vai finansēti;

viii)        censties nodrošināt profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, it īpaši izstrādājot tiesisko regulējumu kopā ar federālajām pavalstīm, kurām šajā jomā ir regulatīvās pilnvaras, lai tādējādi ES un ASV speciālisti varētu strādāt abās Atlantijas okeāna pusēs un lai atvieglotu ieguldītāju, speciālistu, augsti kvalificētu darbinieku un tehnisko darbinieku mobilitāti starp ES un ASV nozarēs, uz kurām attiecas TTIP;

ix)          ņemt vērā to, ka vīzu režīma atvieglošana Eiropas pakalpojumu sniedzējiem un preču piegādātājiem ir viens no galvenajiem elementiem nolīguma sniegto priekšrocību izmantošanā, un sarunu kontekstā palielināt politisko spiedienu uz ASV, lai garantētu vīzu pilnīgu savstarpīgumu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES dalībvalstu pilsoņiem, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz viņu iebraukšanu ASV;

x)           sarunas par finanšu pakalpojumu tirgus pieejamību apvienot ar finanšu regulējuma konverģenci visaugstākajā līmenī, lai atbalstītu nepieciešamā regulējuma ieviešanu un saskaņošanu ar mērķi palielināt finanšu stabilitāti, nodrošināt pienācīgu aizsardzību finanšu produktu un pakalpojumu patērētājiem, kā arī atbalstīt pašreizējos sadarbības centienus citos starptautiskos forumos, piemēram, Bāzeles Banku uzraudzības komitejā un Finanšu stabilitātes padomē; nodrošināt, ka šie sadarbības centieni neierobežo ES un dalībvalstu regulatīvo un uzraudzības suverenitāti, tostarp to spēju aizliegt atsevišķus finanšu produktus un darbības;

xi)          izveidot ciešu sadarbību starp ES, dalībvalstīm un ASV, tostarp mehānismus efektīvākai starptautiskajai sadarbībai, lai noteiktu augstākus vispārējos standartus cīņā pret finanšu un nodokļu noziedzību un korupciju;

xii)         nodrošināt, ka datu plūsmu liberalizācija, it īpaši e-komercijas un finanšu pakalpojumu jomā, neapdraud ES acquis personas datu aizsardzības jomā, vienlaikus atzīstot, ka datu plūsmas ir transatlantiskās tirdzniecības un digitālās ekonomikas pamats; kā svarīgu punktu, pamatojoties uz Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XIV pantu, iekļaut visaptverošu un nepārprotamu horizontālu autonomu noteikumu, kas no nolīguma piemērošanas jomas pilnībā izslēdz pašreizējo un turpmāko ES tiesisko regulējumu attiecībā uz personas datu aizsardzību, neparedzot nekādus nosacījumus, ka tam ir jāatbilst pārējām TTIP daļām; apspriest noteikumus, kas skar personas datu plūsmu, tikai tad, ja tiek garantēta un ievērota pilnīga datu aizsardzības noteikumu piemērošana abās Atlantijas okeāna pusēs, lai sadarbotos ar ASV tādā veidā, ka trešās valstis visā pasaulē tiek motivētas pieņemt līdzīgus augsta līmeņa datu aizsardzības standartus;

xiii)        paturēt prātā to, ka Eiropas Parlamenta piekrišanas sniegšana galīgajam TTIP nolīgumam varētu būt apdraudēta, kamēr pilnībā netiks pārtraukta ASV veiktā vispārējā masveida novērošana un rasts atbilstošs risinājums attiecībā uz ES iedzīvotāju datu privātuma tiesībām, tostarp tiesībām uz administratīvu un tiesisku palīdzību, kā norādīts Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūcijas 74. punktā;

xiv)        nodrošināt, ka ātri un pilnībā tiek atjaunota masveida novērošanas skandālu iedragātā ES un ASV savstarpējā uzticēšanās;

xv)         iekļaut vērienīgu nodaļu par konkurenci, nodrošinot, ka tiek pienācīgi ievērotas Eiropas konkurences tiesības, it īpaši digitālajā pasaulē; nodrošināt, ka privātie uzņēmumi var godīgi konkurēt ar valstij piederošiem vai valsts kontrolētiem uzņēmumiem; nodrošināt, ka tiek regulētas valsts subsīdijas privātiem uzņēmumiem un ka tām piemēro pārredzamu kontroles sistēmu;

xvi)         pieprasīt atklātu konkurenci digitālajā ekonomikā un šīs ekonomikas attīstīšanu, kura pēc būtības ir globāla, bet kuras galvenās bāzes atrodas ES un ASV; sarunās uzsvērt, ka digitālajai ekonomikai jābūt transatlantiskā tirgus centrālam elementam, kam ir liela ietekme pasaules ekonomikā un pasaules tirgu turpmākā atvēršanā;

xvii)       attiecībā uz informācijas sabiedrības un telekomunikāciju pakalpojumiem paturēt prātā, ka ir īpaši svarīgi, lai TTIP nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, paredzot, ka ES pakalpojumu sniedzējiem uz savstarpīguma pamata ir vienlīdzīga un pārredzama piekļuve ASV tirgum un ka ASV pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums, sniedzot pakalpojumus Eiropā vai patērētājiem no Eiropas, ievērot un pildīt visus attiecīgos nozares un produktu drošības standartus un patērētāju tiesības;

xviii)       pilnībā ievērojot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, nolīgumā nodrošināt, ka puses patur tiesības pieņemt vai saglabāt jebkādus pasākumus (it īpaši regulatīvus un/vai finanšu pasākumus) attiecībā uz kultūras un valodu daudzveidības aizsardzību vai veicināšanu, saskaņā ar attiecīgajiem pantiem Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kā arī attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām un izplatīšanas platformas, paturot prātā, ka sarunu vešanas mandāts, ko dalībvalstis piešķīrušas Eiropas Komisijai, skaidri izslēdz audiovizuālo pakalpojumu jomu;

xix)        precizēt, ka neviens šī līguma noteikums neietekmē ES vai ES dalībvalstu spēju subsidēt un finansiāli atbalstīt kultūras nozares, kā arī kultūras, izglītības, audiovizuālos un preses pakalpojumus;

xx)         apstiprināt, ka TTIP nolīgumā noteiktie pienākumi neapdraudēs fiksēto grāmatu cenu sistēmu un fiksētu cenu noteikšanu laikrakstiem un žurnāliem;

xxi)        ņemot vērā Eiropas uzņēmumu, it īpaši MVU, lielo ieinteresētību iegūt nediskriminējošu piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem ASV gan federālā, gan zemākā līmenī, piemēram, attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, civilo inženieriju, transporta un enerģētikas infrastruktūru un precēm un pakalpojumiem, nodrošināt vērienīgu pieeju nodaļai par publisko iepirkumu, vienlaikus nodrošinot tās atbilstību jaunajām ES direktīvām publiskā iepirkuma un koncesiju jomā, lai saskaņā ar savstarpīguma principu mazinātu pašreizējās lielās atšķirības, kas pastāv abu publiskā iepirkuma tirgu atvērtības pakāpē abās Atlantijas okeāna pusēs, būtiski palielinot ASV tirgus atvērtību (kuru joprojām regulē 1933. gada likums, ar ko ASV valdībai tiek prasīts priekšroku dot ASV izstrādājumiem (Buy American Act)) gan federālā, gan zemākā līmenī, kā arī pamatojoties uz saistībām, kas noteiktas Nolīgumā par valsts iepirkumu, un atceļot ierobežojumus, kas pašlaik ASV ir spēkā federālā, pavalstu un vietējā līmenī; izveidot mehānismus, lai garantētu, ka ASV federālo iestāžu uzņemtās saistības tiek ievērotas visos politiskajos un administratīvajos līmeņos;

xxii)       lai varētu pieņemt atklātus, nediskriminējošus un paredzamus procedūras noteikumus, kas ES un ASV uzņēmumiem, it īpaši MVU, nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi publisko līgumu konkursam, nodrošināt, ka ASV palielina spēkā esošā strīdu izskatīšanas procesa pārredzamību savā teritorijā;

xxiii)       veicināt ES un ASV sadarbību starptautiskā līmenī, lai visos federālos un zemākos valdības līmeņos sekmētu kopīgu ilgtspējas standartu izmantošanu attiecībā uz publisko iepirkumu, arī nesen pārskatītā Nolīguma par valdības iepirkumu īstenošanā, kā arī veicināt to, lai, pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem, tiktu pieņemti sociālās atbildības standarti un lai uzņēmumi tos ievērotu;

xxiv)      nodrošināt, ka sarunu procesā tiek iesaistītas ASV pavalstis, lai sasniegtu nozīmīgus rezultātus ASV publiskā iepirkuma līgumu atvēršanā ES uzņēmumiem;

xxv)       saistībā ar publisko iepirkumu apzināties aizsardzības un drošības jomu sensitīvo raksturu un ņemt vērā mērķus, ko valstu un valdību vadītāji noteica Aizsardzības padomes 2013. gada sanāksmē, lai veicinātu Eiropas drošības un aizsardzības tirgus un Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes izveidi;

xxvi)      nodrošināt, ka sarunās par izcelsmes noteikumiem par mērķi tiek noteikta ES un ASV pieeju saskaņošana un efektīvu izcelsmes noteikumu pieņemšana, tādējādi nepieļaujot, ka izcelsmes noteikumus apdraud citi nolīgumi, un uzskatīt šīs sarunas par iespēju virzīties uz kopīgu standartu noteikšanu attiecībā uz produktu obligātu izcelsmes marķēšanu; ņemot vērā to, ka tika slēgtas sarunas par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp ES un Kanādu, un ES un Meksikas brīvās tirdzniecības nolīguma iespējamo uzlabošanu, būs jāapsvēr kumulācijas iespēja un apmērs; tomēr paturēt prātā to, ka TTIP mērķis ir atvieglot tirdzniecību ar produktiem, kas patiešām izgatavoti ASV un ES, nevis atļaut importu no trešām valstīm, tādēļ būs jāapsver izņēmuma statusa piešķiršana atsevišķiem produktiem, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un sensitīvām nozarēm būtu jāpiešķir izņēmuma statuss attiecībā uz jebkāda veida kumulāciju;

xxvii)      nodrošināt, ka TTIP ir atvērts nolīgums, un meklēt veidus, kā vērtīgi partneri, kas ir ieinteresēti TTIP sarunās saistībā ar muitas savienības nolīgumiem vai nu ar ES, vai ASV, var tikt aktīvāk informēti par notikumu attīstību;

c)      attiecībā uz regulatīvās sadarbības un saskaņotības pīlāru un ar tarifiem nesaistītiem šķēršļiem:

i)            nodrošināt, ka sadaļa par regulatīvo sadarbību veicina pārredzamu, efektīvu un konkurenci atbalstošu ekonomisko vidi, identificējot un novēršot iespējamos turpmākos ar tarifiem nesaistītos tirdzniecības šķēršļus, kas nesamērīgi ietekmē MVU, un atvieglojot tirdzniecību un ieguldījumus, vienlaikus panākot un nostiprinot augstākā līmeņa veselības aizsardzību un drošumu saskaņā ar LESD 191. pantā noteikto piesardzības principu un tiesību aktiem patērētāju aizsardzības, darba vides un dzīvnieku labturības jomā, kā arī nostiprinot augstākā līmeņa kultūras daudzveidību, kas pastāv ES; pilnībā ievērojot regulatīvo autonomiju, atbalstīt strukturēta dialoga un regulatoru sadarbības izveidi pēc iespējas pārredzamākā veidā un iesaistot ieinteresētās personas; iekļaut starpnozaru disciplīnas regulējuma saskaņotības un pārredzamības jomā, lai izstrādātu un īstenotu efektīvus, izmaksu ziņā lietderīgus un saderīgākus noteikumus par precēm un pakalpojumiem; lai nodrošinātu arī to, ka tas neietekmēs standartus, kas vēl ir jānosaka jomās, kurās ES un ASV tiesību akti vai standarti būtiski atšķiras, piemēram, attiecībā uz spēkā esošo (pamata) tiesību aktu (piemēram, REACH) īstenošanu, jaunu tiesību aktu (piemēram, par klonēšanu) pieņemšanu vai tādu definīciju turpmāku noteikšanu, kuras ietekmēs aizsardzības līmeni (piemēram, endokrīno sistēmu graujošu ķīmisko vielu definēšana), pamatojoties uz dažādos forumos, tostarp Transatlantiskajā ekonomikas padomē un Augsta līmeņa regulatīvās sadarbības forumā notikušās sarunās vairāku gadu garumā gūto pieredzi, abu pušu sarunu vedējiem ir jāidentificē un skaidri jānorāda tās pamata tehniskās procedūras un standarti, attiecībā uz kuriem nedrīkst ielaisties kompromisā, un tās procedūras un standarti, uz kuriem var attiecināt kopīgu pieeju, tās jomas, kurās ir vēlama savstarpēja atzīšana, pamatojoties uz kopīgu augstu standartu un stipru tirgus uzraudzības sistēmu, un tās jomas, kurās ir iespējama tikai uzlabota informācijas apmaiņa; nodrošināt, ka jebkādi TTIP noteikumi par regulatīvo sadarbību neparedz procedūras prasību pieņemt attiecīgus Savienības tiesību aktus un šajā sakarībā īstenojamas tiesības;

ii)           sarunas par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un tirdzniecības tehnisko šķēršļu novēršanas pasākumiem balstīt uz pamatprincipiem, kas noteikti attiecīgajos daudzpusējos nolīgumos par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un tirdzniecības tehnisko šķēršļu novēršanas pasākumiem, un aizsargāt Eiropas sanitāros un fitosanitāros standartus un procedūras; pirmkārt par mērķi noteikt to sanitāro un fitosanitāro pasākumu, tostarp ar tiem saistīto importēšanas procedūru, atcelšanu vai būtisku samazināšanu, kuri rada pārmērīgu slogu; it īpaši nodrošināt, ka iepriekšēja apstiprināšana, obligāti protokoli un pārbaudes pirms muitošanas netiek piemērotas kā pastāvīgi importēšanas pasākumi; panākt lielāku pārredzamību un atklātību, līdzvērtīgu standartu savstarpēju atzīšanu, paraugprakses apmaiņu, regulatoru un ieinteresēto pušu dialoga pastiprināšanu un sadarbības uzlabošanu starptautiskās standartu noteikšanas institūcijās; sarunās par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un tirdzniecības tehnisko šķēršļu novēršanas pasākumiem nodrošināt, ka nekādā ziņā netiek vājināti augstie standarti, kas ieviesti, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu un aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību;

iii)          mudina ASV pusi atcelt aizliegumu importēt liellopu gaļu no ES;

iv)          nodaļā par horizontālo regulatīvo sadarbību atbalstīt divpusēju regulatīvo sadarbību, lai izvairītos no nevajadzīgām atšķirībām, it īpaši attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām un pakalpojumiem, un tādējādi uzlabotu Eiropas un ASV konkurētspēju un patērētāju izvēles iespējas; to panākt, pastiprinot informācijas apmaiņu, un, pamatojoties uz iepriekš gūto veiksmīgo pieredzi, piemēram, ISO standartu jomā vai saistībā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Pasaules forumu par transportlīdzekļu noteikumu saskaņošanu (WP.29), uzlabot starptautisku instrumentu pieņemšanu un ieviešanu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; paturēt prātā, ka viens no svarīgākajiem nolīguma sasniegumiem būtu pēc iespējas lielāka skaita transportlīdzekļu drošības noteikumu līdzvērtības atzīšana, pamatojoties uz pārbaudītu aizsardzības līdzvērtības līmeni; nodrošināt, ka ikviena regulatīva akta iepriekšējā ietekmes novērtējumā līdzās ietekmei uz tirdzniecību un ieguldījumiem būtu jāizvērtē arī ietekme uz patērētājiem un vidi; veicināt regulatīvo atbilstību, neskarot likumīgos regulatīvos un politikas mērķus un ES un ASV likumdevēju kompetences jomas;

v)           par mērķi noteikt to, ka Savienībā arī turpmāk jāgarantē augsta līmeņa produktu nekaitīgums, vienlaikus novēršot pārbaužu nevajadzīgu dubultošanu, kas rada līdzekļu izšķiešanu, it īpaši zema riska produktu gadījumā;

vi)          risināt tādus ar muitu saistītus jautājumus, uz kuriem neattiecas PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma noteikumi, un uzsvērt, ka, lai patiešām likvidētu administratīvo slogu, ir jāpanāk maksimāla regulējuma saskaņošanas pakāpe muitas un ar robežām saistītās politikas un prakses jomā;

vii)         saistībā ar turpmāko regulatīvo sadarbību skaidri noteikt, kuri pasākumi attiecas uz tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem un dubultu vai pārmērīgu administratīvo slogu un formalitātēm un kuri ir saistīti ar pamatstandartiem un pamatnoteikumiem vai procedūrām, ko izmanto valsts politikas mērķu īstenošanai;

viii)        pilnībā ievērot noteiktās regulatīvās sistēmas abās Atlantijas okeāna pusēs, kā arī Eiropas Parlamenta lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā un tā tiesības īstenot demokrātisko kontroli pār ES regulatīvajiem procesiem turpmākas sadarbības satvara izveidē, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas lielāku pārredzamību un saglabājot modrību attiecībā uz ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaistīšanu apspriešanās, kas paredzētas regulatīva priekšlikuma izstrādē, kā arī nepalēnināt Eiropas likumdošanas procesu; precizēt Regulatīvās sadarbības padomes lomu, sastāvu un juridisko statusu, ņemot vērā to, ka tās ieteikumu jebkāda tieša un obligāta piemērošana nozīmētu Līgumos noteikto likumdošanas procedūru pārkāpumu; uzraudzīt arī to, lai tā pilnībā saglabātu valsts, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu spēju pieņemt tiesību aktus par savām politikas nostādnēm, it īpaši sociālajā un vides jomā;

d)     attiecībā uz noteikumiem:

i)            sarunas par tirgus pieejamību un regulatīvo sadarbību apvienot ar vērienīgu noteikumu un principu noteikšanu ilgtspējīgas attīstības, enerģētikas, MVU, ieguldījumu un intelektuālā īpašuma, kā arī citās jomās, paturot prātā, ka katrā pīlārā ir specifiski sensitīvi jautājumi;

ii)           nodrošināt, ka nodaļa par ilgtspējīgu attīstību ir saistoša un īstenojama un ka par tās mērķi tiek izvirzīta pilnīga un patiesa astoņu Starptautiskās darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju un to satura, SDO darba kārtības pienācīgas nodarbinātības nodrošināšanai un svarīgāko starptautisko nolīgumu vides jomā ratificēšana, īstenošana un īstenošanas uzraudzība; noteikumu mērķim jābūt darba un vides standartu aizsardzības līmeņa turpmākai uzlabošanai; vērienīgai nodaļai par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību ir jāietver arī noteikumi par uzņēmumu sociālo atbildību, kuri balstītos uz ESAO pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem un uz skaidri strukturētu dialogu ar pilsonisko sabiedrību;

iii)          nodrošināt, ka darba un vides standarti neaprobežojas ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu, bet tiek iekļauti arī citās nolīguma jomās, tādās kā ieguldījumi, pakalpojumu tirdzniecība, regulatīvā sadarbība un publiskais iepirkums;

iv)          izmantojot veiksmīgo pieredzi, kas gūta saistībā ar spēkā esošajiem ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumiem un valsts tiesību aktiem, nodrošināt darba un vides standartu īstenojamību; nodrošināt, ka darba tiesību normu īstenošana un ievērošana tiek efektīvi uzraudzīta, iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, un ka uz tām attiecas vispārējās strīdu izšķiršanas mehānisms, ko piemēro visam nolīgumam kopumā;

v)           pilnībā ievērojot valsts tiesību aktus, nodrošināt, ka saskaņā ar ES dalībvalstu tiesību aktiem reģistrēto transatlantisko uzņēmumu darbiniekiem ir pieejama informācija un apspriešanās saskaņā ar direktīvu par Eiropas Uzņēmumu padomi;

vi)          nodrošināt, ka, pilnībā ievērojot ES direktīvu par ilgtspējas ietekmes novērtēšanu un skaidri un strukturēti iesaistot ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību, ar vispusīga iepriekšēja tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējuma palīdzību tiek izpētīta arī TTIP ietekme no ekonomiskā, nodarbinātības, sociālā un vides aspekta; prasa Komisijai veikt salīdzinošu padziļinātu ietekmes pētījumu attiecībā uz katru dalībvalsti un ES nozaru un to ASV partneru konkurētspējas izvērtējumu, lai izdarītu prognozes par darbvietu zaudēšanu un iegūšanu katras dalībvalsts attiecīgajās nozarēs; daļu no attiecīgajām pielāgošanas izmaksām varētu segt ES un dalībvalstis;

vii)         saglabāt mērķi atsevišķu nodaļu veltīt enerģētikai, tostarp rūpniecības izejvielām; nodrošināt, ka sarunu gaitā abas puses izskata veidus, kā atvieglot enerģijas eksportu, lai ar TTIP tiktu atcelti jebkādi pastāvošie ierobežojumi vai šķēršļi degvielas, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes un jēlnaftas, eksportam starp abiem tirdzniecības partneriem ar mērķi radīt konkurētspējīgu, pārredzamu un nediskriminējošu enerģijas tirgu, tādējādi atbalstot enerģijas avotu dažādošanu, veicinot piegādes drošumu un izraisot enerģijas cenu pazemināšanos; uzsver, ka šajā enerģētikai veltītajā nodaļā ir jāparedz skaidras garantijas tam, ka netiks apdraudēti ES vides standarti un ar klimatu saistīto pasākumu mērķi;  ņemot vērā G20 valstu apņemšanos pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā subsidēšanas, veicināt ES un ASV sadarbību, lai atceltu komercaviācijas nozarei piemērotos atbrīvojumus no degvielas nodokļa maksāšanas;

viii)        nodrošināt, ka neviens nolīgums neskar neviena partnera tiesības pārvaldīt un regulēt enerģijas avotu izpēti un izmantošanu un enerģijas ražošanu, ar nosacījumu, ka, tiklīdz tiek pieņemts lēmums par enerģijas avota izmantošanu, piemēro nediskriminācijas principu; paturēt prātā, ka saskaņā ar piesardzības principu neviens nolīguma noteikums nedrīkst apdraudēt likumīgi pieņemtus nediskriminējošus demokrātiskus lēmumus par enerģijas ražošanu; nodrošināt, ka, arī piešķirot piekļuvi izejvielām un enerģijai uzņēmumiem gan no ES, gan no ASV, būtu jābalstās uz nediskriminācijas principu, un ir jāievēro enerģētikas produktu kvalitātes standarti, tostarp tie, kas saistīti ar šo produktu ietekmi uz CO₂ emisiju, piemēram, Degvielas kvalitātes direktīvā iekļautie standarti;

ix)          nodrošināt, ka ar TTIP tiek atbalstīts „zaļo” preču un pakalpojumu patēriņš un tā veicināšana, tostarp atvieglojot to izstrādi, un vienkāršots to eksports un imports, tādējādi izmantojot transatlantiskās ekonomikas ievērojamo potenciālu gan ar vidi saistīto, gan ekonomisko ieguvumu ziņā un noslēdzot pašlaik notiekošās daudzpusējās sarunas par „zaļo” preču nolīgumu, lai veicinātu cīņu pret globālo sasilšanu un radītu jaunas darbvietas „zaļajā” ekonomikā;

x)           nodrošināt, ka TTIP kalpo par forumu vērienīgu un saistošu kopēju enerģijas ražošanas un energoefektivitātes ilgtspējas standartu izstrādei, vienmēr ņemot vērā un piemērojot abu pušu spēkā esošos standartus, tādus kā ES Energomarķējuma direktīva un Ekodizaina direktīva, un izpētīt veidus, kā pastiprināt sadarbību enerģētikas pētniecības, izstrādes, inovācijas un zemu oglekļa dioksīda emisiju un videi nekaitīgu tehnoloģiju veicināšanas jomā;

xi)          nodrošināt, ka TTIP veicina zvejas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, it īpaši, abām pusēm sadarbojoties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

xii)         nodrošināt, ka TTIP tiek iekļauta īpaša nodaļa par MVU, kura balstās uz abu sarunās iesaistīto pušu kopīgu apņemšanos un kuras mērķis ir radīt Eiropas MVU (tostarp mikrouzņēmumiem) jaunas iespējas ASV, pamatojoties uz eksportējošo MVU gūto pieredzi, piemēram, atceļot dubultas sertifikācijas prasības, tīmeklī izveidojot informācijas sistēmu par dažādajiem noteikumiem un paraugpraksi, atvieglojot atbalsta shēmu pieejamību MVU, ieviešot paātrinātas procedūras uz robežas vai likvidējot joprojām pastāvošās specifiskās tarifu augstākās likmes; ar TTIP palīdzību būtu jāizveido mehānismi, lai abas puses varētu kopā strādāt nolūkā atvieglot MVU līdzdalību transatlantiskajā tirdzniecībā un ieguldījumos, piemēram, izmantojot kopēju MVU vienas pieturas aģentūru — ieinteresētajiem MVU uzņemoties būtisku lomu tās izveidē —, kura sniegtu konkrēto informāciju, kas tiem nepieciešama, lai eksportētu uz ASV, importētu no tām un veiktu ieguldījumus tajās, tostarp par muitas nodevām, nodokļiem, noteikumiem, muitas procedūrām un tirgus iespējām;

xiii)        nodrošināt, ka TTIP tiek iekļauta visaptveroša nodaļa par ieguldījumiem, tostarp noteikumi gan par tirgus pieejamību, gan par ieguldījumu aizsardzību, atzīstot, ka kapitāla pieejamība var veicināt darbvietu radīšanu un izaugsmi; par ieguldījumu nodaļas mērķi būtu jānosaka nediskriminējošas pieejas nodrošināšana Eiropas un ASV uzņēmumu dibināšanā otras puses teritorijā, vienlaikus ņemot vērā dažu specifisku nozaru sensitīvo raksturu; iepriekš minētajam būtu jāveicina tas, lai ieguldītāji izvēlētos Eiropu, jāpalielina uzticēšanās ES ieguldījumiem ASV un arī jārisina jautājums par ieguldītāju pienākumiem un atbildību, cita starpā par standartu izmantojot ESAO principus, kas paredzēti daudznacionāliem uzņēmumiem, un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus;

xiv)        nodrošināt, ka ieguldījumu aizsardzības noteikumi aprobežojas ar noteikumiem, ko piemēro pēc izveides, un ka to izstrādē galvenā uzmanība tiek veltīta valsts režīmam, vislielākās labvēlības režīma valstij, godīgai un vienlīdzīgai attieksmei, kā arī aizsardzībai pret tiešu un netiešu ekspropriāciju, tostarp tiesībām uz tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju; ieguldītāju un ieguldījumu aizsardzības standarti un definīcijas būtu jāizstrādā juridiski precīzi, aizsargājot tiesības regulēt sabiedrisko interešu vārdā, skaidrojot netiešas ekspropriācijas jēdzienu un nepieļaujot nepamatotas vai nenozīmīgas sūdzības; brīvai kapitāla pārvietošanai būtu jāatbilst ES līgumu noteikumiem un būtu jāietver beztermiņa izņēmumi, kas tiek piemēroti piesardzības nolūkā finanšu krīzes gadījumā;

xv)         nodrošināt starptautisku nolīgumu piemērojamību, lai izbeigtu nevienlīdzīgo attieksmi pret Eiropas ieguldītājiem ASV dalībvalstu spēkā esošo nolīgumu dēļ; nodrošināt, ka ārvalstu ieguldītājiem tiek piemērots nediskriminējošs režīms un ka viņiem ir vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz sūdzību iesniegšanu un to apmierināšanu un tajā pašā laikā netiek piešķirtas lielākas tiesības nekā vietējiem ieguldītājiem;

–         balstīties uz koncepcijas dokumentu, ar ko komisāre C. Malmström nesen, 7. maijā, iepazīstināja INTA komiteju, un Tirdzniecības ministru padomē notiekošajām diskusijām un izmantot tos kā pamatu sarunām par jaunu un efektīvu sistēmu ieguldījumu aizsardzībai, jo tie sniedz atzinīgi vērtējamus priekšlikumus reformām un uzlabojumiem;

–         ņemot vērā attīstītās ES un ASV tiesu sistēmas, uzticēties ES un tās dalībvalstu un ASV tiesām, lai saņemtu efektīvu, tostarp izmaksu ziņā, tiesisko aizsardzību, pamatojoties uz demokrātiskās leģitimitātes principu;

–         ierosināt pastāvīgu risinājumu ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanai, kuram piemērotu demokrātiskus principus un pārbaudi, saskaņā ar kuru potenciālās lietas publiskās tiesas sēdēs pārredzamā veidā izskatītu publiski iecelti neatkarīgi profesionāli tiesneši un kurš paredzētu apelācijas mehānismu, kas nodrošinātu tiesas nolēmumu konsekvenci un to, ka tiek respektēta ES un dalībvalstu tiesu jurisdikcija;

–         vidēji ilgā termiņā vispiemērotākais līdzeklis ar ieguldījumiem saistīto strīdu izšķiršanai varētu būt publiska starptautiska ieguldījumu tiesa;

xvi)        nodrošināt, ka TTIP tiek iekļauta vērienīga, līdzsvarota un mūsdienu situācijai atbilstoša nodaļa par intelektuālā īpašuma tiesībām un šajā nodaļā būtu precīzi noteiktas intelektuālā īpašuma tiesību jomas, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšana un pastiprināta aizsardzība, un ka šī partnerība atspoguļo godīgu un efektīvu aizsardzību, neskarot nepieciešamību reformēt ES autortiesību sistēmu un vienlaikus nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp intelektuālā īpašuma tiesībām un sabiedriskajām interesēm, it īpaši nepieciešamību saglabāt medikamentu pieejamību par pieņemamām cenām, turpinot atbalstīt Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) paredzēto elastīgumu;

xvii)       uzskatīt par ļoti svarīgu to, lai ES un ASV, izmantojot pastāvošās starptautiskās institūcijas, arī turpmāk iesaistītos globālās daudzpusējās patentu tiesību saskaņošanas diskusijās; tādēļ brīdina atturēties no mēģinājumiem TTIP nolīgumā iekļaut noteikumus par patentu materiāltiesiskajiem aspektiem, it īpaši attiecībā uz jautājumiem par patentspēju un pagarinājuma periodiem;

xviii)       nodrošināt, ka nodaļā par intelektuālā īpašuma tiesībām netiek iekļauti noteikumi par interneta starpnieku atbildību vai par kriminālsankcijām kā noteikumu ievērošanas uzraudzības instrumentu, kurus Parlaments ir noraidījis jau iepriekš, tostarp ierosināto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA);

xix)        nodrošināt ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pilnīgu atzīšanu un stingru tiesisko aizsardzību un pasākumus nepareizas izmantošanas un maldinošas informācijas un prakses novēršanai; garantēt minēto izstrādājumu marķēšanu, izsekojamību un patiesas izcelsmes norādes patērētājiem un ražotāju zinātības kā līdzsvarota nolīguma būtiskas daļas aizsardzību;

e)      attiecībā uz pārredzamību, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un sabiedrības un politikas veidotāju informēšanu:

i)           turpināt uzlabot pārredzamību sarunās, darot pieejamu plašai sabiedrībai lielāku skaitu sarunu priekšlikumu, īstenot Eiropas Ombuda ieteikumus, it īpaši attiecībā uz noteikumiem par dokumentu publisko pieejamību;

ii)           nodrošināt, lai minētie pārredzamības uzlabošanas centieni sniegtu praktiskus rezultātus, cita starpā arī panākot jēgpilnas vienošanās ar ASV pusi, lai uzlabotu pārredzamību, tostarp visu sarunu dokumentu, tai skaitā konsolidēto tekstu, pieejamību Eiropas Parlamenta deputātiem, vienlaikus saglabājot pienācīgu konfidencialitāti, lai Parlamenta deputāti un dalībvalstis varētu risināt konstruktīvas diskusijas ar ieinteresētajām personām un sabiedrību; nodrošināt to, ka abām sarunu pusēm būtu jāpamato jebkurš atteikums izpaust sarunu priekšlikumu;

iii)          veicināt to dalībvalstu aizvien ciešāku iesaistīšanos, kuras bija atbildīgas par Eiropas Komisijai uzticēto mandātu sākt sarunas ar ASV, lai, atbilstoši saistībām, kas pieņemtas Padomes 2015. gada 20. marta secinājumos, sekmētu to aktīvu iesaistīšanos efektīvākā informēšanā par nolīguma piemērošanas jomu un iespējamiem labumiem Eiropas iedzīvotājiem, lai Eiropā nodrošinātu plašas un uz faktiem balstītas sabiedriskās debates par TTIP nolūkā apzināt patiesās bažas, kas saistītas ar šo nolīgumu;

iv)          sarunu procesā pastiprināt pastāvīgo un pārredzamo sadarbību ar daudzām un dažādām ieinteresētajām personām; mudina visas ieinteresētās personas aktīvi piedalīties un nākt klajā ar priekšlikumiem un informāciju, kas ir būtiska sarunām;

v)           mudināt dalībvalstis iesaistīt savus parlamentus saskaņā ar to attiecīgajiem konstitucionālajiem pienākumiem sniegt nepieciešamo atbalstu dalībvalstīm šī uzdevuma pildīšanā un uzlabot saziņu ar dalībvalstu parlamentiem, lai tie tiktu pastāvīgi atbilstoši informēti par notiekošajām sarunām;

vi)          izmantot par pamatu ciešo sadarbību ar Parlamentu un censties panākt ciešāku un strukturētāku dialogu ar Parlamentu, kurš turpinās cieši uzraudzīt sarunu norisi un no savas puses iesaistīsies sarunās ar Komisiju, dalībvalstīm, ASV Kongresu un administrāciju, kā arī ar ieinteresētajām personām abās Atlantijas okeāna pusēs, lai nodrošinātu iznākumu, kas sniedz labumu ES, ASV un citu valstu iedzīvotājiem;

vii)         nodrošināt to, ka līdztekus TTIP un tās īstenošanai tiek padziļināta transatlantiskā parlamentārā sadarbība, pamatojoties uz transatlantiskajā likumdevēju dialogā gūto pieredzi un izmantojot šo pieredzi, lai nākotnē radītu plašāku un uzlabotu politisko satvaru kopīgu pieeju izstrādei, pastiprinātu stratēģisko partnerību un veicinātu globālu ES un ASV sadarbību;

2.      uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem nosūtīt Komisijai, kā arī informācijai Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ASV administrācijai un Kongresam.

• [1]           http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11103-2013-DCL-1/lv/pdf.
• [2]           http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/LV/ec/141920.pdf.
• [3]           http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/145906.pdf.
• [4]           http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-14-1820_en.htm.
• [5]           http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-79-2014-INIT/lv/pdf.
• [6]           http://ec.europa.eu/priorities/docs/pg_lv.pdf.
• [7]           http://ec.europa.eu/news/2014/docs/c_2014_9052_en.pdf.
• [8]           http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-2341_lv.htm.
• [9]           http://ec.europa.eu/dgs/health_consumer/information_sources/docs/from_farm_to_fork_2004_en.pdf.
• [10]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153022.pdf.
• [11]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153023.pdf.
• [12]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153024.pdf.
• [13]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153025.pdf.
• [14]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153026.pdf.
• [15]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153027.pdf.
• [16]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153028.pdf.
• [17]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153029.pdf.
• [18]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153030.pdf.
• [19]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153031.pdf.
• [20]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153032.pdf.
• [21]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/february/tradoc_153120.pdf.
• [22]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/may/tradoc_152512.pdf.
• [23]          http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/march/tradoc_153259.pdf.
• [24]          OV C 68 E, 7.3.2014., 53. lpp.
• [25]          Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0227.
• [26]          Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0009.

Kad ES piedalās sarunās par starptautiskiem nolīgumiem, kāds ir TTIP, Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Reglamenta 108. panta 4. punktu, ir tiesīgs jebkurā sarunu posmā par šo nolīgumu paust savu nostāju. Referents vēlas izmantot šo iespēju, lai novērtētu pusotru gadu ilgušo diskusiju galvenos rezultātus un paust Parlamenta viedokli par iespējamā TTIP nolīguma galvenajām jomām. Tagad, kad ir apstiprināts Komisijas jaunais sastāvs un ASV ir beigušās termiņa vidusposma vēlēšanas, Parlamenta ziņojumam būtu jāsniedz jauns impulss sarunu norisei.

Šis ziņojums ir sagatavots, ņemot vērā iepriekšējā Parlamenta sasaukuma laikā pieņemtās rezolūcijas par sarunām par tirdzniecību un ieguldījumiem ar ASV, kuras notika 2012. gada oktobrī un 2013. gada maijā. Referenta mērķis ir aptvert pēc iespējas plašāku jautājumu loku un dot iespēju dažādu Parlamenta komiteju locekļiem sniegt pārdomātu ieguldījumu minētajā procesā. Parlaments pieņem galīgo lēmumu ES un trešo valstu tirdzniecības nolīgumu ratificēšanā — nolīgums var stāties spēkā tikai pēc tam, kad ir saņemta Parlamenta piekrišana. Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) (intelektuālā īpašuma aizsardzība, cita starpā digitālajā jomā) noraidīšana apliecināja, ka Parlaments savu lomu tirdzniecības politikā uztver ļoti nopietni.

Ņemot vērā daudzās kritiskās balsis, kas izskanējušas Eiropas sabiedrībā, un vājo sabiedrības atbalstu apspriestajam nolīgumam, Parlaments turpinās uzstāt uz iespējami augstākas pārredzamības nodrošināšanu un garantēs, ka tiek pieņemts tikai labs nolīgums, proti, tāds nolīgums, kurā tiek ievērotas Eiropas vērtības un veicināta ilgtspējīga izaugsme un visu iedzīvotāju labklājība.

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Francisco José Millán Mon

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība ir svarīgas stratēģiskas partneres; uzsver, ka transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP) ir pēdējā laika nozīmīgākais ES un ASV projekts, kam būtu jāstimulē transatlantiskā partnerība kopumā, nevis tikai tās tirdzniecības aspekti; uzsver, ka veiksmīgai TTIP noslēgšanai ir liela ģeopolitiskā nozīme tieši šobrīd, kad ASV aizvien aktīvāk sadarbojas ar Āziju un piedalās sarunās par Klusā okeāna valstu partnerību; uzsver, ka TTIP labvēlīgi ietekmēs nodarbinātību, konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi ASV un ES, kuras smagi skārusi krīze; uzsver, ka šīs sarunas būtu jāīsteno pēc iespējas pārredzamāk un atklātāk;

2.  uzsver, ka tirdzniecības politika ir ES ārējās darbības būtiska sastāvdaļa un tā jāformulē saskaņā ar citām ārpolitikas programmām un politikas instrumentiem; tādēļ atbalsta ciešu mijiedarbību attiecīgo komisāru, ģenerāldirektorātu, Eiropas Ārējās darbības dienesta un dalībvalstu starpā;

3.  norāda, ka TTIP ir stratēģiski nozīmīga, stiprinot un veidojot likumpamatotu pasaules tirdzniecības un ekonomikas pārvaldību, kuras pamatā ir ES un ASV kopējās vērtības, kas ir īpaši svarīgi arvien daudzpolārākā pasaulē; norāda, ka TTIP ietekmētu ne tikai divpusējās saistības, jo tiktu veicināta tādu kopēju tiesiskā regulējuma, noteikumu un standartu ieviešana, kurus vēlāk varētu pieņemt globālā līmenī; šajā saistībā uzsver, ka ar ES vadītām divpusējām sarunām nedrīkst aizvietot turpmāku tirdzniecības liberalizāciju PTO ietvaros, bet tām jākļūst par šīs liberalizācijas atspēriena punktu;

4.  uzsver, ka TTIP nedrīkst pazemināt standartus tādos svarīgos jautājumos kā patērētāju aizsardzība, veselības aizsardzība, darba tiesības un vide un tajā ir jāņem vērā ES un ASV tiesiskā regulējuma sistēmu atšķirības un jācenšas panākt augstākus kopējus standartus, kas būtu kā modelis pasaulei, jo tas stiprinātu ES globālo ekonomisko pozīciju, vienlaikus veicinot mūsu vērtību ievērošanu; uzsver, ka sadaļā par investīciju aizsardzību neviens noteikums nebūtu jāsaprot kā tāds, kas ierobežo ES un dalībvalstis atbilstīgi savām kompetencēm regulēt attiecīgos jautājumus, lai sasniegtu leģitīmus valsts politikas mērķus;

5.  uzsver, ka abām TTIP pusēm jāapņemas mudināt uzņēmumus ievērot ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem; norāda, ka pusēm būtu jāsadarbojas ar arodbiedrībām, lai uzraudzītu, kā daudznacionālie uzņēmumi šīs vadlīnijas ievēro;

6.  prasa Komisijai publisko iepirkumu jomā apzināties drošības un aizsardzības jomu jutīgo raksturu un ņemt vērā Aizsardzības ministru padomes 2013. gada sanāksmē valstu un valdību vadītāju noteiktos mērķus, lai veicinātu Eiropas drošības un aizsardzības tirgus un Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata (EDTIB) izveidi;

7.  uzsver, ka TTIP noslēgšana rada iespēju izveidot plašu ekonomisko telpu, kurā tiktu iekļautas trešās valstis, ar kurām ES un ASV ir ciešas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības; aicina Komisiju nodrošināt, ka galīgo nolīgumu var paplašināt, lai varētu īsteno ciešu sadarbību ar valstīm, ar kurām ES un ASV ir noslēgti brīvās tirdzniecības nolīgumi, un šajā procesā jo īpaši apspriesties ar tām valstīm, kuras ietekmētu TTIP, piemēram, Meksiku saistībā ar Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgumu, Turciju saistībā ar ES Muitas savienību, kā arī EEZ valstīm; norāda, ka saskaņā ar pētījumiem TTIP būtu labvēlīga ietekme uz trešo valstu ekonomiku, tostarp sniedzot jaunas iespējas jaunattīstības valstīm;

8.  uzsver, ka ES energoapgāde ir lielā mērā atkarīga no ārvalstu avotiem un tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka TTIP tiek iekļauta pārdomāta enerģētikas sadaļa; uzsver, ka TTIP varētu dažādot ES ogļūdeņražu energoapgādi un veicināt enerģētisko drošību; mudina Komisiju izvērtēt veidus, kā šo potenciālu varētu izmantot, ievērojot augstus vides standartus, nodrošinot pāreju uz zema emisiju līmeņa ekonomiku un īstenojot vērienīgos ES mērķus cīņai ar klimata pārmaiņām; uzsver, ka neviens partnerības līgums nedrīkst ietekmēt katras puses tiesības kontrolēt savu energoresursu izpēti un izmantošanu;

9.  uzskata, ka līdztekus šim nolīgumam būtu jāpadziļina transatlantiskā parlamentārā sadarbība un ka tirdzniecības un investīciju saikņu stiprināšanai ar TTIP palīdzību nākotnē vajadzētu radīt plašāku un labāku politisko sistēmu, kas palīdzētu izstrādāt kopīgas pieejas, pastiprinātu stratēģisko partnerību un veicinātu globālu ES un ASV sadarbību; uzsver, ka nekādiem instrumentiem, kas radīti, lai stiprinātu regulatīvo sadarbību, nevajadzētu ietekmēt ES vai ASV likumdošanas procedūras un ka visi likumdevēji vienmēr būtu pienācīgi, ievērojot to attiecīgās parlamentārās tiesības, jāiesaista jebkurā organizācijā, ko varētu izveidot, lai veicinātu turpmāku regulatīvo sadarbību; uzsver, ka ir arī jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas;

10. atgādina Komisijai, ka ASV joprojām nav atcēlusi vīzu režīmu ar piecām ES dalībvalstīm;

11. pieņem zināšanai to, ka Komisija veic pasākumus sarunu pārredzamības uzlabošanai; norāda, ka šajā jomā vēl ir daudz kas sasniedzams; prasa Komisijai turpināt centienus, tostarp sarunās ar ASV iestādēm, lai veicinātu sarunu lielāku parlamentāro pārredzamību, tostarp iespēju laicīgi piekļūt vairāk sarunu dokumentiem; uzsver — lai nodrošinātu šā nolīguma veiksmīgu īstenošanu, ir ļoti būtiski pienācīgi sazināties ar pilsonisko sabiedrību, un aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt informatīvos pasākumus; pauž cerību, ka Komisija šādu pārredzamāku pieeju īstenos arī citās tirdzniecības sarunās.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Arne Lietz

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Komisiju tirdzniecības attiecībās ievērot Lisabonas līguma 208. pantu un transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) nolīgumā iekļaut nepārprotamu atsauci uz attīstības politiku kā vienu no leģitīmiem sabiedriskās politikas mērķiem, kā arī atsauci uz politikas saskaņotību attīstības jomā, paredzot, ka politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, ir jāievēro sadarbībai attīstības jomā noteiktie mērķi;

2.  aicina Komisiju neaizmirst, ka TTIP ietekme, ņemot vērā transatlantiskās ekonomikas apmēru un darbības jomu, ievērojami pārsniegs divpusēju attiecību robežas un neapšaubāmi skars jaunattīstības valstis, jo sagaidāms, ka šī iespaidīgā vienošanās tirdzniecības jomā veidos globālās tirdzniecības noteikumus un noteiks jaunus standartus; prasa Komisijai pasūtīt neatkarīgu pētījumu par TTIP ietekmi uz jaunattīstības valstīm un turpmākajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kad TTIP noteikumi būs kļuvuši skaidrāki, jo sarunu mandāta formulējums ir tik vispārīgs, ka iespējamo plašāko ietekmi uz jaunattīstības valstīm pagaidām ir grūti paredzēt;

3.  aicina Komisiju ņemt vērā, ka TTIP atšķirīgi ietekmēs jaunattīstības valstis atkarībā no to ekonomikas struktūras un pašreizējām tirdzniecības attiecībām; aicina Komisiju ņemt vērā arī to, ka lielākā daļa jaunattīstības valstu tādā vai citādā mērā gūst labumu no ES un ASV piedāvātajām tarifa preferencēm; aicina Komisiju pastiprināt dialogu ar jaunattīstības valstīm, lai novērtētu TTIP ietekmi, un ņemt vērā iespējamo preferenču samazinājuma risku un ar to saistītās izmaiņas tirdzniecības un ieguldījumu plūsmās vairākās jaunattīstības valstīs;

4.  aicina Komisiju dialogā ar jaunattīstības valstīm uzsvērt TTIP potenciālu pavērt jaunattīstības valstīm jaunas iespējas globālajā tirdzniecībā, ko radītu lielāka izaugsme un pieprasījums pēc eksporta precēm gan ES, gan ASV, kā arī zemākas tirdzniecības izmaksas, jo būtu jāpielāgojas tikai vienam noteikumu un standartu kopumam, lai iegūtu piekļuvi abiem tirgiem; ierosina Komisijai panākt, lai tiktu mazinātas atbilstības nodrošināšanas izmaksas (īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem), un atbalstīt iniciatīvas, kuras veicina jaunattīstības valstu iekļaušanu globālajā vērtības veidošanas ķēdē, izmantojot piemērotus attīstības instrumentus;

5.  aicina Komisiju sniegt jaunattīstības valstīm politisku atbalstu un tehnisku palīdzību spēcīgākas reģionālās integrācijas un tirdzniecības apgabalu veidošanā, un izmantot taisnīgāku pieeju sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, kuru mērķis ir izveidot drošu pamatu tirdzniecības un ieguldījumu plūsmām starp ES un ĀKK valstīm;

6.  mudina Komisiju nodrošināt, ka TTIP nemazinās PTO nozīmi un veicinās taisnīgu un ilgtspējīgu pasaules tirdzniecības sistēmu, vienlaikus pievēršot vajadzīgo uzmanību jaunattīstības valstīm svarīgiem jautājumiem, piemēram, pārtikas nodrošinājumam, lauksaimniecības subsīdijām un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai, pastiprinot centienus gūt panākumus daudzpusējos demokrātiskos forumos, īpaši PTO, kas ir ES izvēlētais variants, un sekmīgi noslēgt Dohas sarunu kārtu, jo tas ir labākais veids, kā izveidot iekļaujošu tirdzniecības sistēmu, kura nāktu par labu visiem; aicina Komisiju nodrošināt arī to, ka TTIP trešajā pīlārā tiek ievēroti daudzpusējie noteikumi, jo PTO paredz izņēmumus jaunattīstības valstīm, īpaši saistībā ar iespējamiem eksporta ierobežojumiem tādās jomās kā enerģētika un piekļuve izejvielām;

7.  prasa Komisijai sarunās veicināt augstākos globālos cilvēktiesību standartus, SDO standartus, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, vides aizsardzību, kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu vispārēju pieejamību, sociālo aizsardzību, publisku vispārēju veselības apdrošināšanu, medikamentu vispārēju pieejamību, kā arī pārtikas nekaitīgumu un produktu drošumu; mudina ES ieņemt jaunattīstības valstu intereses aizstāvošu nostāju;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt sarunu pārredzamību un demokrātiskumu, pastiprinot dialogu ar pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām pusēm.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jeppe Kofod

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  iesniedz Komisijai šādus ieteikumus:

a.  nodrošināt, ka tiek panākts visaptverošs un mērķtiecīgs nolīgums par TTIP, ar kuru tiek uzlabota taisnīga konkurētspēja abās Atlantijas okeāna pusēs, vienlaikus ņemot vērā Eiropas sociālās tirgus ekonomikas vērtības, nodrošinot ieguvumus patērētājiem, ražošanai un investoriem, veicinot kvalitatīvu darbvietu radīšanu un izaugsmi un nodrošinot, ka regulatīvā sadarbība nekādā veidā neapdraud demokrātisko kontroli abās Atlantijas okeāna pusēs un cenšas panākt arī pāreju uz ilgtspējīgāku sabiedrību;

b.  nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu, ka abu Atlantijas okeāna krastu finanšu dalībnieku tirdzniecība un investīcijas, kā arī visu ASV un Eiropas pakalpojumu nodrošinātāju vienlīdzīga tirgus piekļuve tiek reglamentēta saskaņā ar augstākajiem standartiem, vienlaikus turpinot darbu pie augsta līmeņa aizsardzības, jo īpaši tādās jomās kā veselība un drošība, patērētāju aizsardzība, nodarbinātība, sociālās tiesības, finanšu pakalpojumu reglamentēšana, tiesību akti vides jomā, pārtikas nekaitīgums un datu aizsardzība; nodrošināt, lai noteikumi nekādā veidā nekavētu šādu standartu turpmāku stiprināšanu vai nu pēc būtības, vai vājinot to regulatīvo ietekmi; un nodrošināt, ka TTIP nolīgumā tiek ietverta īpaša nodaļa attiecībā uz MVU;

c.  uzskatīt, ka labs nolīgums par regulatīviem standartiem var būt pasaules mēroga precedents turpmākiem tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, samazinot izmaksas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, visā pasaulē;

d.  atzīt, ka galvenie ieguvēji no TTIP var būt MVU, jo lielās korporācijas panāk apjomradītus ietaupījumus, kas ļauj tām viegli piekļūt tirgiem abās Atlantijas okeāna pusēs, un ka MVU nav finanšu, juridisko vai citu resursu, lai pārvarētu regulatīvās atšķirības un citus tirdzniecības šķēršļus;

e.  nodrošināt lielāku pārredzamību un informācijas apmaiņu saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem un valsts atbalsta piešķiršanu, vienlaikus garantējot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, kā arī ciešāku konkurētspējas iestāžu sadarbību uzņēmumu apvienošanas, pretmonopola, valsts uzņēmumu un subsīdiju jomā; veikt tūlītējus pasākumus, lai nodrošinātu konkurētspējas nodaļas iekļaušanu nolīgumā;

f.   nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu, ka ar finanšu pakalpojumiem saistītās sarunas par piekļuvi tirgum tiek apvienotas ar abpusēju finanšu regulējuma atzīšanu un augšupvērstu konverģenci, lai kā galveno mērķi sekmētu augstāku standartu un vispārējo interešu sekmēšanu; pastāvīgi sadarbojoties citos starptautiskos forumos atbalstīt vēl augstākus starptautiskus standartus, tostarp „Bāzele III” noteikumus, neskarot ES un dalībvalstu iestāžu iespējas reglamentēt un pārraudzīt finanšu produktus un praksi, veicot regulatīvos un uzraudzības pienākumus;

g.  netaupīt spēkus, lai pilnībā izmantotu iespēju, ko sniedz sarunas par TTIP, proti, pozitīvā gaisotnē un konstruktīvā veidā kopīgi risināt jautājumu par finanšu pakalpojumiem, vienlaikus ņemot vērā abu pušu iepriekš gūtos panākumus šajā jomā; diskusijas varētu ietvert divpusējas apspriedes par jaunajiem tiesību aktiem, pārredzamības nodrošināšanu ieinteresētajām personām attiecībā uz divpusējām sarunām par finanšu jautājumiem un lielāku atbildību pret vēlētām struktūrām;

h.  atturēties no papildu saistību noteikšanas finanšu pakalpojumiem attiecībā uz piekļuvi tirgum, jo savstarpējā saikne, sarežģītība un pārmērīgi lielie uzņēmumi rada un izplata sistēmiskus riskus un apdraud finanšu stabilitāti;

i.   nākt klajā ar direktīvu, kurā paredzēti pasākumi pret BEPS (nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana), lai izbeigtu kaitējošo konkurenci starp uzņēmumiem, jo īpaši daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri, bieži Atlantijas okeāna otrā pusē, veido savu vispārējo nodokļu situāciju tā, lai varētu peļņu pārnest uz jurisdikcijām ar zemākām nodokļu likmēm, ņemot vērā ESAO veikto darbu; nodrošināt, ka ārzonu fondiem, kuru vadītāji strādā abos Atlantijas okeāna krastos, ir jāizveido sava galvenais birojs uz sauszemes; nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu automātisku informācijas apmaiņu un ziņošanu par katras valsts nodokļu jautājumiem, izņemot MVU; ES līmenī izveidot nodokļu oāžu definīciju un sarakstu, ņemot vērā ESAO veikto darbu;

j.   nekavējoties rīkoties, lai TTIP iekļautu tiesiskus pasākumus pret agresīvu nodokļu plānošanu, izmantojot sistemātisku kapitāla kustību pāri Atlantijas okeānam, un nodrošināt, ka šīs kustības pamatā ir saimnieciskā darbība un ar to netiek mēģināts izvairīties no nodokļu maksājumiem valstī, kurā notiek ražošana; nodrošināt lielāku abu Atlantijas okeāna pušu maksājumu bilances statistikas pārredzamību un detalizētību;

k.  nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumu, tostarp MVU, taisnīgu konkurenci un piekļuvi publisko pakalpojumu līgumiem un publiskajam iepirkumam ASV un garantēt, ka publiskajā iepirkumā ir iekļauta obligāta sociālo, ētisko un vides kritēriju ievērošana; atzīt, ka pašreizējā nelīdzsvarotā tirgus piekļuve publisko pakalpojumu līgumiem un publiskajam iepirkumam ASV, salīdzinājumā ar ES, rada netaisnīgu konkurenci; atzīt, ka 85 % publisko iepirkumu konkursu Eiropas Savienībā jau ir pieejami ASV piegādātājiem, bet ES piegādātājiem ir pieejami tikai 32 % no ASV iepirkumu konkursiem; nodrošināt, ka nesen pieņemtie ES noteikumi par publiskajiem iepirkumiem arī turpmāk tiek ievēroti;

l.   nodrošināt, ka nesen pieņemtie ES noteikumi publiskā iepirkuma jomā tiek aizsargāti un atbalstīti sarunās, jo īpaši par MVU piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem, atbilstības kritērijiem, kuru pamatā ir labākā kvalitātes un cenas attiecība, nevis lētākā cena, tirgu, kas rezervēts sociālās ekonomikas uzņēmumiem, iespēju līgumslēdzējām iestādēm veicināt sadarbību kopienas iekšienē, kā arī saglabāt kritērijus attiecībā uz dalības konkursos izslēgšanu no ES un starptautiskajiem noteikumiem; nodrošināt, ka ES uzņēmumi netiek diskriminēti, piesakoties uz publiskā iepirkuma līgumu slēgšanu ASV, un ka tiem ir tāda pati pārredzama piekļuve, kāda tiek nodrošināta ASV uzņēmumiem Eiropā saskaņā ar ES publiskā iepirkuma noteikumiem;

m. veikt tūlītējus aktīvus pasākumus pret protekcionismu un tiesību aktiem, kas apgrūtina Eiropas tirgus piekļuvi ASV;

n.  nodrošināt, ka visos ar TTIP praksē ieviestajos strīdu izšķiršanas mehānismos tiek ievērota pilnīga pārredzamība, tiem tiek piemēroti demokrātiski principi un kontrole, un tie neiejaucas valdības reglamentēšanas tiesībās;

o.  nekavējoties rīkoties ar nolūku panākt, ka tiek izvēlēta pozitīvā saraksta pieeja, lai visi TTIP ietvertie sabiedriskie pakalpojumi nolīgumā būtu skaidri un pozitīvi uzskaitīti, un tajā nebūtu iekļautas “atturēšanās no jebkādas darbības” vai „sprūdrata” klauzulas;

p.  atzīt un uzsvērt valsts uzņēmumu un citu valsts īpašuma veidu nozīmi svarīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un vispārējas nozīmes pakalpojumiem un aicināt tos neiekļaut nolīgumā: nodrošināt, ka sabiedrisko pakalpojumu vadību neietekmē TTIP, saskaņā ar pilnvarām, ko Komisijai piešķīra dalībvalstis;

q.  atzīt, ka TTIP sniegs lielākas priekšrocības MVU, nevis lielajiem uzņēmumiem; ņemt vērā, ka tarifu likvidēšana, muitas procedūru vienkāršošana un produktu standartu konverģence ievērojami veicinās MVU dalību transatlantiskajā tirdzniecībā un ka TTIP būs pirmais brīvās tirdzniecības nolīgums, kurā ir ietverta MVU veltīta sadaļa; strādāt, lai nostiprinātu pašreizējo ASV un ES sadarbību MVU jomā; strādāt, lai izveidotu tīmekļa vietnes, kurās MVU Eiropā un ASV varētu atrast informāciju par tarifiem, muitas procedūrām un visiem piemērojamiem produktu noteikumiem federālā un valsts līmenī ASV, kā arī Savienības un dalībvalstu līmenī Eiropas Savienībā;

r.   nodrošināt, ka visās jomās tiek pienācīgi ievērotas Eiropas konkurences tiesības, jo īpaši attiecībā uz digitālo tirgu;

s.   nodrošināt, ka nolīgumā pilnībā tiek ņemtas vērā darbinieku tiesības un aizsardzība, un tās nedrīkst mazināt lielāka piekļuve tirgum un konkurence;

t.   apzināties, ka šim nolīgumam ir ne tikai ekonomiska, bet arī politiska nozīme, jo to parakstīs abās Atlantijas okeāna pusēs, teritorijā, ko raksturo kopīga drošība, kā arī tādas vērtības kā brīvība, vienlīdzība, demokrātija, cilvēktiesības un sociālā tirgus ekonomika;

u.  pievērst uzmanību bažām saistībā ar sarunām par TTIP un, lai tās kliedētu, maksimāli nodrošināt sarunu pārredzamību un sākt Eiropas informēšanas kampaņu;

v.  veikt turpmākus pasākumus, lai padarītu pārrunas atklātākas, jo īpaši attiecībā uz tiešu piekļuvi informācijai reģionālā un vietējā līmenī;

w. nodrošināt visa sarunu procesa pārredzamību saskaņā ar Komisijas pienākumu atbilstoši LESD 218. panta 10. punktam, kuru Tiesa nesenā spriedumā atzina par likumiski noteiktu, visos sarunu posmos nekavējoties un pastāvīgi sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju; censties vienoties ar ASV administrāciju par to, lai visiem Parlamenta deputātiem būtu piekļuve konsolidētajiem sarunu tekstiem; saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejami visu pušu sarunu dokumenti, izņemot dokumentus, kuri ir jāklasificē, katrā atsevišķā gadījumā to pamatojot;

x.  ierosināt iniciatīvas MVU attiecībā uz to, kā panākt piekļuvi tirgum un uzsākt ieguldījumus Atlantijas okeāna otrā pusē;

y.  nodrošināt, ka Eiropas Parlamentam ir pienācīga nozīme regulējuma konverģences lēmumu pieņemšanā pēc nolīguma ratificēšanas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Marian Harkin

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā 2013. gada 12. martā publicēto Komisijas ietekmes novērtējuma ziņojumu par ES un ASV tirdzniecības attiecību nākotni,

1.  saistībā ar notiekošajām sarunām par TTIP sniedz Komisijai šādus ieteikumus:

     (i)         nodrošināt, ka TTIP aizsargās esošās darbvietas un sniegs reālu un pozitīvu ieguldījumu spēcīgas, ilgtspējīgas izaugsmes aizsardzībā un panākšanā, lai palielinātu iespējas radīt kvalificētāku darbinieku darbvietas, kas atbilstu jaunajām darba tirgus vajadzībām, un labākas un ilgtspējīgākas darbvietas ES, cenšoties līdz 2020. gadam panākt 75% nodarbinātības mērķi un apzinoties, ka tirdzniecība pati par sevi nav mērķis, bet tikai līdzeklis labklājības uzlabošanai; pilnībā ievērot un aizsargāt globālos darba standartus; pārliecināties, ka standarti, jo īpaši sociālie, vides, darba drošības un veselības aizsardzības standarti, ir aizsargāti un tos var uzlabot;

     (ii)        sniegt Parlamentam atjauninātas aplēses par TTIP ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi ES, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā;

     (iii)       nodrošināt, ka tiek sekmēta apmācības sistēmu modernizācija, lai veicinātu jauno prasmju apgūšanu un palielinātu darbinieku kvalifikāciju, tādā veidā uzlabojot piemērotību darba tirgum;

     (iv)       nodrošināt, ka ar atklātām diskusijām tiek rūpīgi izvērtēta iespējamā nolīguma sociālā ietekme un ietekme uz vidi;

     (v)        novērtēt risku, ka kopēju sociālās un vides aizsardzības standartu noteikšana ar Amerikas Savienotajām Valstīm vājinās Eiropas kopējās preferences un saasinās ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm;

     (vi)       visās TTIP nolīguma nodaļās nodrošināt, ka ar šo nolīgumu nekādā gadījumā netiks pazemināti, apieti vai anulēti dalībvalstu vai ES standarti šādās jomās: darba ņēmēju tiesības, darba apstākļi, sociālais nodrošinājums, sociālā iekļaušana un sociālā aizsardzība, darba drošība un veselības aizsardzība, profesionālā apmācība, profesionālās kvalifikācijas, darba ņēmēju un pensionāru brīva pārvietošanās, sociālais dialogs, diskriminācijas novēršana darbvietā un darba tirgū; turklāt garantēt, lai TTIP tiktu iekļauti visaptveroši un saistoši noteikumi par darba tiesībām un politikas nostādnēm visos valdības līmeņos, ar ko tiek ievērotas galvenās SDO konvencijas un pienācīga darba nodrošināšanas programma; nodrošināt, ka tirdzniecība vai ieguldījumi netiek veicināti, vājinot darba tiesības; strīdu gadījumā nodarbinātības noteikumiem ir jāpiemēro strīdu izšķiršanas mehānisms, paredzot iespēju piemērot sankcijas; šajā ziņā var iesaistīt SDO uzraudzības struktūras;

     (vii)      ja TTIP galīgās redakcijas daļās tiek apdraudēti vai apgrūtināti šo jomu standarti, nekavējoties informēt par šiem jautājumiem atbildīgo Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju, lai varētu apspriesties un pieņemt lēmumus;

     (viii)      noraidīt nolīgumu, kas varētu apdraudēt darba standartus Eiropā un izraisīt sociālo dempingu;

     (ix)       nodrošināt, ka nodarbinātības un sociālās jomas noteikumu aspekti tiek atzīti, aizsargāti un pilnībā iekļauti visās normatīvajās nolīguma daļās, lai tirdzniecības nolīgumā nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu pieeju ilgtspējīgai attīstībai;

     (x)        nodrošināt, ka TTIP sarunās tiek panākta vienošanās par abpusēji izdevīgu mobilitātes noteikumu kopumu, paturot prātā, ka vīzu režīma atvieglojumi Eiropas pakalpojumu sniedzējiem un preču pārdevējiem un kvalifikāciju atzīšana, kas profesionāļiem dotu iespēju strādāt ASV, ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai gūtu pilnīgu labumu no TTIP nolīguma;

     (xi)       nodrošināt, lai pilsoniskā sabiedrība varētu sniegt būtisku ieguldījumu nozīmīgu TTIP noteikumu īstenošanā; šajā sakarībā ir jāuzrauga nodarbinātības noteikumu īstenošana un ievērošana, iesaistot sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību sociālā dialoga procesā, kurā piedalītos padomdevēju komitejas, vienlaikus ņemot vērā plašāku LES 17. panta 1. punkta nozīmi; nodrošināt, lai pilsoniskā sabiedrība un iesaistītās personas ir informētas par visiem attiecīgajiem sarunu tekstiem un tie ir viņām pieejami, un lai konsolidētie sarunu teksti ir pieejami Parlamentam un Padomei tūlīt pēc minēto tekstu apspriešanas sarunu kārtās;

     (xii)      nekavējoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz visiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, tostarp izglītību, sociālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumiem, ūdensapgādi, notekūdeņu savākšanu, atkritumu likvidēšanu, sociālo nodrošinājumu, dzelzceļa un sabiedrisko transportu, enerģētiku, kultūras un audiovizuālajiem pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, dalībvalstīm ir tiesības izstrādāt tiesību aktus, finansēt šos pakalpojumus un organizēt tos, noteikt tiem kvalitātes un drošības standartus, pārvaldīt un reglamentēt tos, kā arī nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu (tostarp ūdens, veselības, sociālās nodrošinājuma sistēmas un izglītības) izslēgšanu no nolīguma darbības jomas;

     (xiii)      nodrošināt, ka no TTIP piemērošanas jomas tiek nepārprotami izslēgti sabiedriskie pakalpojumi, kas minēti LESD 14. pantā, lai nodrošinātu, ka valsts un vietējām iestādēm būtu rīcības brīvība ieviest, pieņemt, paturēt spēkā vai atcelt jebkurus pasākumus saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu pasūtīšanu, organizēšanu, finansēšanu un sniegšanu, kā paredzēts LESD 168. pantā (sabiedrības veselība) un tā Protokolā Nr. 26 (vispārējas nozīmes pakalpojumi); šī izslēgšana ir jāpiemēro gan tad, ja attiecīgie pakalpojumi tiek organizēti monopola veidā, tiek sniegti saskaņā ar ekskluzīvām tiesībām vai citādi, gan tad, ja tie tiek finansēti no valsts vai privātajiem līdzekļiem un/vai tos nodrošina valsts vai privātstruktūras; šādi pakalpojumi ietver veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus, sociālā nodrošinājuma sistēmas, valsts finansētu izglītību, dzelzceļa un sabiedrisko transportu, un ūdens, gāzes un elektroenerģijas apgādes pakalpojumus;

     (xiv)     nodrošināt, lai tā dēvētās „sprūdrata klauzulas” un „atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulas netiktu piemērotas sabiedriskajiem un sociālajiem pakalpojumiem; ir jāaizsargā visas iespējas veikt pakalpojumu atkārtotu nacionalizāciju un atkārtotu nodošanu pašvaldību kompetencē;

     (xv)      nodrošināt, ka tiek pilnībā ņemtas vērā MVU un mikrouzņēmumiem raksturīgās problēmas, tostarp ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi, birokrātija un TTIP radītās sekas saistībā ar novirzēm tirdzniecības plūsmās; gādāt, ka MVU pilnībā izmanto atklāta tirgus priekšrocības, izveidojot ekonomisku sistēmu, kas veicina eksportu un labvēlīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības vidi; nodrošināt, ka pilnībā tiek ņemtas vērā raksturīgās problēmas, ar kurām saskaras 87 % no visiem ES MVU, kuri nav iesaistīti eksportā, bet paļaujas uz iekšzemes pieprasījumu;

     (xvi)     vienkāršot procedūras un apsvērt jaunu mehānismu ieviešanu, lai palīdzētu MVU izmantot TTIP priekšrocības;

     (xvii)     radīt stimulus un sekmēt uzņēmumu sociālās atbildības ieviešanu, kurai ir jāpapildina nodarbinātības un vides aizsardzības tiesību akti, bet nekādā gadījumā nav tie jāaizstāj;

     (xviii)    nodrošināt, lai vienošanās par jebkuru strīdu izšķiršanas mehānismu attiecībā uz investīciju aizsardzību ņem vērā sabiedriskās apspriešanas secinājumus par ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (ISDS), ir pilnīgi pārredzamas un demokrātiski kontrolējamas, skaidri nosaka dalībvalstu reglamentēšanas tiesības un nekādā gadījumā nekavē likumdevējus pieņemt un īstenot savu valstu tiesību aktus nodarbinātības un sociālās politikas jomā; ES un ASV starpvalstu strīdu izšķiršanas mehānisms ir vēl viens piemērots instruments ieguldījumu strīdu risināšanai, jo abās minētajās valstīs ir pilnībā funkcionējoša tiesību sistēma un ieguldījumu aizsardzības līmenis ir pietiekams, lai garantētu tiesisko drošību; ir jāizslēdz jebkādas privātas arbitrāžas tiesas veida iekļaušana TTIP;

     (xix)     veikt pasākumus, lai nolīgumā ievērotu pozitīvo uzskaitījumu pieeju saistībā ar nodaļu par pakalpojumu tirdzniecību un uzņēmējdarbību, skaidri norādot pakalpojumu jomas, kas tiks atvērtas ārvalstu uzņēmumiem;

     (xx)      tā kā Komisija savā ietekmes novērtējuma ziņojumā atzina, ka varētu rasties ilgstošas un ievērojamas pielāgošanās izmaksas ES darba tirgū, nodrošināt reālistiskas statistiskās prognozes saistībā ar darbvietu zaudēšanu un iegūšanu attiecīgajās nozarēs un katrā dalībvalstī un šīs statistikas pastāvīgu atjaunināšanu un publicēšanu, lai Komisija spētu laikus iejaukties un sniegt atbalstu problēmu skartajām nozarēm, reģioniem vai dalībvalstīm; prognozēs ņemt vērā ārējo ietekmi un paredzēt krīzes scenārijus; šo atbalstu varētu īstenot, piešķirot finansējumu no ES līdzekļiem, tostarp no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda, kuram ir izdarītas izmaiņas un piešķirts pietiekams budžets;

     (xxi)     nodrošināt stingru savstarpību attiecībā uz tirdzniecības apstākļiem, lai stiprinātu ES rūpniecisko struktūru, aizsargātu MVU, radītu darbvietas un novērstu jebkuru negodīgu konkurenci, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem standartiem;

     (xxii)     veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sadarbība regulējuma jomā neierobežo valdību un Eiropas Parlamenta tiesības pieņemt tiesību aktus sabiedrības interesēs; ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka sadarbība regulējuma jomā nepazemina darba standartus, tostarp veselības aizsardzības un drošības standartus; jānodrošina, lai nodarbinātības un sociālos standartus nepielīdzinātu ar tarifiem nesaistītiem tirdzniecības šķēršļiem vai tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai; regulējuma jomā īstenotās sadarbības procesā būtu jāiesaista ieinteresētās puses, tostarp sociālie partneri, nodrošinot to līdzsvarotu pārstāvību;

     (xxiii)    nodrošināt, lai sarunu kontekstā tiktu saglabāti un popularizēti jaunie ES noteikumi, kas ir pieņemti, pārskatot publiskā iepirkuma direktīvas, jo īpaši saistībā ar MVU piekļuvi publisko iepirkumu tirgum, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuru pamatā ir labākā vērtība, nevis zemākā cena, sociālās ekonomikas dalībnieku izmantotiem tirgiem, iespēju līgumslēdzējām iestādēm sadarboties un veidot kopīgas struktūras, kā arī robežvērtībām, kuru nesasniegšanas gadījumā ES vai starptautiskie noteikumi uz iepirkuma īstenošanu neattiecas;

     (xxiv)    lai nodrošinātu Eiropas sociālā modeļa saglabāšanas iespēju konkurencē ar anglosakšu un amerikāņu kapitālismu, nodrošināt, ka netiek „upurēti” kopīgi finansētie sabiedriskie pakalpojumi un sociālā nodrošinājuma sistēmas; TTIP nedrīkst palielināt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās samazinātu publiskos izdevumus, tādējādi vienkāršā veidā kļūstot ekonomiski konkurētspējīgākas un nodrošinot ieguldītājiem pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi;

     (xxv)    nodrošināt, ka valdībām ir iespēja pieņemt sociāli un ekoloģiski atbildīgas iepirkuma politikas programmas; iepirkuma noteikumi nedrīkst liegt valdībām iespēju risināt vajadzības sociālajā un vides jomā, un nolīgums nedrīkst ierobežot spēju izvirzīt sociālas prasības, kā norādīts jaunajās ES direktīvās par publisko iepirkumu; turklāt publiskā iepirkuma politikai jābūt saskaņā ar SDO 94. konvenciju attiecībā uz darba tiesību klauzulām publiskajos līgumos;

     (xxvi)    strauji veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek regulēta agresīva nodokļu plānošana, proti, uzņēmuma juridiskās adreses pārvietošana uz otru Atlantijas okeāna krastu nolūkā izmantot apstākļus, kas ietekmē konkurenci un negatīvi iespaido nodarbinātības jomu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Bart Staes

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā ASV prezidenta Barack Obama, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso un Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy 2013. gada 13. februāra kopīgo paziņojumu[1],

–   ņemot vērā 2013. gada 23. maija rezolūciju par ES un ASV sarunām par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu[2],

–   ņemot vērā 2013. gada 14. jūnija norādījumus sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm[3],

–   ņemot vērā ASV tirdzniecības pārstāvja 2013. un 2014. gada ziņojumus par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem[4],

–   ņemot vērā ASV tirdzniecības pārstāvja 2013. un 2014. gada ziņojumus par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecības jomā[5],

–   ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2013. gada oktobra pētījumu Legal implications of the EU-US trade and investment partnership (TTIP) for the Acquis Communautaire and the ENVI relevant sectors that could be addressed during negotiations[6] un 2014. gada novembra pētījumu ENVI relevant legislative Areas of the EU-US Trade and Investment Partnership Negotiations (TTIP)[7],

–   ņemot vērā ANO Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD) 2014. gada jūnijā pieņemto informatīvo piezīmi par ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (ISDS) Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropas Savienībā[8],

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. un 191. pantu un jo īpaši 191. panta 2. punktā minēto piesardzības principu,

–   ņemot vērā 2004. gadā izstrādāto ES integrēto pieeju pārtikas nekaitīgumam „no lauka līdz galdam“ (farm to fork)[9],

–   ņemot vērā Eirobarometra 2014. gada novembra par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu veiktā apsekojuma rezultātus,

–   ņemot vērā Direktīvu par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju 2001/81/EK saistībā ar Tematisko stratēģiju attiecībā uz gaisa piesārņojumu un ņemot vērā tiesību aktus par konkrētām avotu kategorijām, piemēram, EURO 5/6 un EURO VI, kuru mērķis ir samazināt gaisa piesārņojumu, kas Eiropā izraisa 400 000 pāragras nāves gadījumu,

A. tā kā tirdzniecība Eiropā ir radījusi izaugsmi, nodarbinātību un labklājību vairākām paaudzēm; tā kā tirdzniecība un ieguldījumi tomēr nav pašmērķi un tiem būtu jākalpo par līdzekli dzīves līmeņa paaugstināšanai, labklājības uzlabošanai, sabiedrības veselības aizsardzībai un veicināšanai un jāsekmē pilnīga nodarbinātība un ilgtspējīga pasaules resursu izmantošana saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi, cenšoties aizsargāt un saglabāt vidi;

B.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra 2014. gada novembra apsekojumu 25 no 28 dalībvalstīm lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju atbalsta transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu;

C. tā kā Eiropai kā kontinentam, kuram raksturīga iedzīvotāju novecošanās, izejmateriālu nepietiekamība, zems dzimstības līmenis un sociālais modelis, kas balstīts uz lielu sociālo izdevumu īpatsvaru IKP, arvien vairāk nāksies izmantot ar izaugsmi ārpus ES saistītās iespējas, lai palīdzētu nodrošināt iekšējo labklājību un atbalstītu tās sociālās sistēmas, kuras tiks pakļautas spēcīgam spiedienam, galvenokārt sakarā ar pieaugošo dzīves ilgumu saistībā ar darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos;

D. tā kā, pamatojoties uz Padomes sarunu norādēm attiecībā uz TTIP[10], nolīguma mērķis ir palielināt tirdzniecību un ieguldījumus starp ES un ASV, lai radītu jaunas ekonomiskās iespējas darbvietu izveidei un izaugsmei, uzlabojot piekļuvi tirgum un regulatīvo saderību, novēršot nevajadzīgus regulatīvos šķēršļus un nosakot virzienu ceļā uz globālajiem standartiem, vienlaicīgi atzīstot, ka pušu galvenais mērķis ir ilgtspējīga attīstība un ka puses neveicinās tirdzniecību vai ārvalstu tiešos ieguldījumus, samazinot vietējo tiesību aktu un standartu stingrību vides, veselības un drošības jomā; tā kā Eiropas Komisija[11] un prezidents Obama[12] ir atkārtoti publiski norādījuši, ka nevienā Atlantijas okeāna pusē standarti netiks pazemināti;

E.  tā kā ASV jau ir noslēgušas vairākus citus tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nolīgumus ar citiem globālas nozīmes dalībniekiem;

F.  tā kā TTIP sarunas ir balstītas uz trīs galvenajiem pīlāriem, kas aptver šādas jomas: a) piekļuve tirgum, b) regulējuma jautājumi un ar tirdzniecību nesaistīti šķēršļi (NTB) un c) noteikumi;

G. tā kā TTIP sniedz iespēju orientēties uz augstiem standartiem dažās jomās, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību un vidi visā pasaulē;

H. tā kā tomēr pastāv bažas attiecībā uz to, ka sakarā ar TTIP mērķi samazināt un izskaust pašreizējos ar tirdzniecību nesaistītos šķēršļus[13] nolīgums varētu apdraudēt sabiedrības veselības, tostarp pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni Eiropas Savienībā;

I.   tā kā ES un ASV tiesiskā regulējuma sistēmās, cita starpā attiecībā uz veselības un vides aizsardzības jomu, tostarp pārtikas nekaitīguma, patērētāju informēšanas un dzīvnieku veselības jomu, pastāv atšķirības, kas saistītas ar atšķirīgo juridisko un politisko kultūru un atspoguļo atšķirīgās bažas un pieejas, piemēram, atšķirīgi principi (piem., piesardzības princips), vērtējumi, politikas mērķi un riska analīzes metodes;

J.   tā kā ES un ASV dažus standartus šajās jomās uzskata par tirdzniecības šķēršļiem[14];

K. tā kā pastāv bažas par to, ka paredzētā TTIP un līdzīgu tirdzniecības nolīgumu pieņemšana jau ir ietekmējusi Komisijas priekšlikumus un pasākumus, piemēram, attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu un vides aizsardzību (piem., apstrāde patogēnu mikroorganismu daudzuma samazināšanai; tādas gaļas marķēšana, kas iegūta no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem, un degvielas kvalitātes direktīvas īstenošana);

L.  tā kā pastāv bažas, ka ar noteikumu projektu regulatīvajai sadarbībai attiecībā uz aktiem, kas ir būtiski ietekmējuši vai var būtiski ietekmēt ES un ASV tirdzniecību un ieguldījumus: 

     - ASV tiek piešķirtas oficiālas tiesības attiecībā uz īstenošanas aktiem, kas pieņemami saskaņā ar LESD 291. pantu, lai gan Eiropas Parlamentam nav nekādas īstenošanas aktu pārbaudes tiesības;

     - ASV tiek piešķirtas tiesības sākt regulatīvu apmaiņu attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktu pieņemšanu, tostarp kopīgu pārbaudi attiecībā uz iespējamiem līdzekļiem regulatīvās saskaņotības sekmēšanai;

     - ES faktiski varētu rasties lielākas grūtības pārspēt starptautisku instrumentu viszemāko kopsaucēju sakarā ar saistībām, ko tā ir uzņēmusies attiecībā uz starptautisko regulatīvo sadarbību un starptautisko instrumentu īstenošanu;

M. tā kā, lai palielinātu regulatīvo saskaņotību, neapdraudot pašreizējos un turpmākos ES veselības un vides standartus, jomas, kurās ir līdzīgi mērķi un aizsardzības līmeņi, ir nepārprotami jānodala no tām jomām, kurās tie atšķiras; tā kā jomās ar līdzīgiem mērķiem un aizsardzības līmeņiem varētu izmantot vienotas pieejas vai savstarpēju atzīšanu; tā kā jomās, kurās aizsardzības līmeņi nepārprotami atšķiras, sadarbībai vajadzētu būt vērstai uz informācijas apmaiņu vai augšupēju saskaņošanu;

N. tā kā ES un ASV likumdevēji ir izvēlējušies ļoti atšķirīgu pieeju attiecībā uz pārtikas un barības nekaitīguma regulējumu, jo īpaši attiecībā uz to, kā saistībā ar ĢMO tiek veikta atļauju piešķiršana, marķēšana un kontrole pārtikas un barības ķēdē, attiecībā uz gaļas izsekojamību, apstrādi patogēnu mikroorganismu daudzuma samazināšanai, pesticīdiem un klonētajiem dzīvniekiem; tā kā ES vides un pārtikas nekaitīguma regulējums ir balstīts uz piesardzības principu un pieeju „no lauka līdz galdam“ (farm to fork), kas paredz stingrākus ES noteikumus un tādējādi būtu jāsaglabā;

O. tā kā turpmākās TTIP ietekme uz ES acquis vides, veselības un pārtikas nekaitīguma jomā būs lielā mērā atkarīga no nolīguma noteikumu precizitātes; tā kā ar tirdzniecības nolīgumu nekādā gadījumā nedrīkst grozīt spēkā esošos tiesību aktus līgumslēdzējās valstīs; tā kā spēkā esošo tiesību aktu īstenošana, kā arī turpmāko tiesību aktu pieņemšana arī turpmāk ir jāveic demokrātiski ievēlētām struktūrām, ievērojot noteiktas procedūras;

P.  tā kā ES pašlaik ir ierobežota piekļuve ASV tirgum jūrniecības nozarē un, ja TTIP tiks pienācīgi īstenota, tā varētu uzlabot sadarbību, palielināt konverģenci un vairot ekonomikas ieguvumus Eiropas uzņēmumiem;

Q. tā kā atšķirībā no 150 pasaules valstīm ASV nav ratificējusi nozīmīgākās starptautiskās konvencijas par ķīmiskajām vielām (piemēram, Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, Roterdamas konvenciju par dažu bīstamu ķīmisko vielu tirdzniecību), kas liecina, ka ASV starptautiskajā ķīmisko vielu politikā ir izolēta; tā kā turklāt ASV atsakās īstenot ANO Ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņotās sistēmas ar vidi saistīto daļu un tas uzskatāmi parāda, ka attiecībā uz ķīmiskajām vielām starp ASV un ES ir domstarpības jau pašos pamatos;

R.  tā kā — kā norādīts ASV 2014. gada ziņojumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecības jomā, katrā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) TBT komitejas sanāksmē kopš 2003. gada ASV ir paudusi bažas saistībā ar REACH, ar bažām norādot uz to, ka REACH aspekti ir diskriminējoši, tiem trūkst likumīga pamatojuma un tie rada liekus tirdzniecības šķēršļus, kas liecina par ASV diezgan ievērojamo pretestību attiecībā uz REACH;

S.  tā kā, salīdzinot ar 2006. gadā pieņemto REACH būtiski atšķirīgais ASV Toksisko vielu uzraudzības likums (TSCA), kurš tika pieņemts 1976. gadā, ir guvis vispārēju akceptu; tā kā šī iemesla dēļ sarunās par TTIP nav paredzēts saskaņot abas sistēmas; tā kā sarunas tomēr skar turpmāko sadarbību attiecībā uz REACH īstenošanu; tā kā, ņemot vērā ievērojami atšķirīgos uzskatus par riska pārvaldību attiecībā uz ķīmiskajām vielām un ASV būtisko un nemainīgo pretestību REACH, sadarbība šo atšķirīgo tiesību aktu īstenošanas jomā nav lietderīga, vēl jo vairāk tādēļ, ka īstenošana nebūt nav tikai tehniska darbība, kas nerada nekādas domstarpības;

T.  tā kā tiesiskā regulējuma sistēmas augu aizsardzības līdzekļu jomā ASV un ES būtiski atšķiras:

     - ES ir aizliegtas 82 aktīvās vielas, kas ASV ir atļautas,

     - ES apzināti pieņēma uz riska novērtējumu balstītus ierobežošanas kritērijus nolūkā pakāpeniski samazināt to aktīvo vielu izmantojumu, kas ir kancerogēnas vai mutagēnas, vai kaitīgas reproduktīvajai funkcijai, vai noturīgas, toksiskas un bioakumulatīvas, vai endokrīno sistēmu ietekmējošas vielas, kā norādīts Regulā (EK) Nr. 1107/2009; ASV uzstāj, ka ir jāīsteno tāda uz riska novērtējumu balstīta pieeja, kuras pamatā ir vairāki pieņēmumi un ekstrapolācijas, tādējādi pieļaujot īpaši bīstamu vielu izmantošanu,

     - ES vispār — salīdzinājumā ar ASV — pārtikā ir pieļaujams mazāks pesticīdu atlieku daudzums;

U. tā kā attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem ES sarunu teksta projektā, kurš iesniegts sarunu kārtai laikposmā no 2014. gada 29. septembra līdz 3. oktobrim, ierosināts noteikt pusēm pienākumu 12 mēnešus pēc to pieņemšanas piemērot atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu, ko noteikusi Pārtikas kodeksa komisija, ja vien importētāja puse Pārtikas kodeksa komisijas sanāksmē nav ziņojusi par atrunu; tā kā ES vispār — salīdzinājumā ar Pārtikas kodeksa komisiju — pārtikā ir pieļaujams mazāks pesticīdu atlieku daudzums; tā kā pēdējo četru gadu laikā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir iesniegusi atrunas 31–57 % no visiem gadījumiem, kas akcentē to, ka EFSA ir būtiskas iebildes pret Kodeksa standartiem; tā kā pašlaik EFSA iespēju robežās var brīvi paust savas atrunas; tā kā pastāv lielas šaubas par to, vai politiski EFSA drīkstēs turpināt paust atrunas, arī kad TTIP būs pieņemta, ņemot vērā to, ka teksta projektā paredzēts ES un ASV iesaistīt sadarbībā ar starptautiskajām standartu noteikšanas iestādēm „nolūkā rast abpusēji apmierinošu rezultātu”, kas turpmāk varētu atturēt EFSA no atrunu iesniegšanas Pārtikas kodeksa komisijā, tādējādi vājinot ES standartus;

V. tā kā būtu jānovērš tādas mājputnu gaļas imports ES, kas apstrādāta ar nātrija hipohlorītu saturošiem antimikrobiāliem šķīdumiem;

W. tā kā gandrīz ratificētais visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) jau ir parādījis tirdzniecības iespējas sensitīvās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, liellopu gaļas nozarē, vienlaikus stingri ievērojot Eiropas sanitāros un fitosanitāros standartus (SPS) un metodes[15];

X. tā kā ASV 2014. gada TBT ziņojumā minētas ASV ķīmisko vielu un kultūraugu aizsardzības nozares paustās bažas par riska novērtējumā balstītiem ierobežošanas kritērijiem, kas izstrādājami attiecībā uz vielām, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, un norādīts, ka ASV pauda bažas par Vides ģenerāldirektorāta priekšlikumu gan divpusējā līmenī, gan PTO TBT un SPS komiteju sanāksmēs; tā kā Komisija 2013. gada jūlijā nolēma sākt ietekmes novērtējumu attiecībā uz kritēriju izstrādi vielām, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus; tā kā šis lēmums ir galvenais iemesls tam, kāpēc Komisija noteiktajā 4 gadu termiņā līdz 2013. gada decembrim nepieņēma kritērijus; tā kā, lai gan ASV šo Komisijas lēmumu vērtē atzinīgi, Padome un Parlaments nolēma atbalstīt Zviedriju tās tiesas procesā Komisijas neizdarības apstrīdēšanai, demonstrējot būtiski atšķirīgus viedokļus par normatīvo noteikumu būtību ES tiesību aktos;

Y. tā kā pastāv sakarība starp neveselīgu pārtiku un ar uzturu saistītām nelipīgajām slimībām (NCD); tā kā — kā norādījis ANO īpašais referents par ikviena tiesībām uz vislabāko fizisko un garīgo veselību — globālā tirdzniecība, ārvalstu tiešo ieguldījumu (FDI) pieaugums pārtikas nozarē un neveselīgās pārtikas uzmācīgā tirgvedība ir palielinājusi neveselīgās pārtikas patēriņu[16]; tā kā īpašais referents ziņojuma noslēgumā izklāstīja virkni ASV un pārtikas nozarei paredzētu ieteikumu veikt konkrētus pasākumus, lai samazinātu neveselīgas pārtikas ražošanu un patēriņu un palielinātu veselīgāku pārtikas alternatīvu pieejamību par pieņemamu cenu;

Z.  tā kā, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Vispārējo rīcības plānu neinfekciozu slimību profilaksei un kontrolei (2013–2020)[17], kopējais ražošanas apjoma samazinājums sakarā ar četrām visizplatītākajām neinfekciozajām slimībām un garīgajiem traucējumiem tiek lēsts USD 47 triljonu apmērā; tā kā saskaņā ar PVO datiem šis zaudējums 2010. gadā bija 75 % no pasaules IKP (USD 63 triljoni); tā kā — kā norāda PVO, ja rīcībā attiecībā uz neinfekciozajām slimībām nekas netiks mainīts, zudīs produktivitāte un visās valstīs palielināsies veselības aprūpes izmaksas;

AA.     tā kā PVO ģenerāldirektors 2013. gada jūnijā notikušajā 8. Vispārējā konferencē par veselības veicināšanu norādīja, ka centieni neinfekciozu slimību novēršanai ir pretrunā ietekmīgu ekonomikas dalībnieku uzņēmējdarbības interesēm[18];

AB.     tā kā TTIP līdzīgi kā Klusā okeāna partnerības nolīgums varētu ierobežot ES un dalībvalstu spēju aizsargāt uztura politiku no savtīgām interesēm, samazināt to ietekmes līdzekļu klāstu, kas pieejami, lai aktīvi atturētu no mazāk veselīgas pārtikas lietošanas (un veicinātu veselīgas pārtikas lietošanu), tostarp izmantojot publiskā iepirkuma politiku, un ierobežot ES un dalībvalstu spēju īstenot minētos ietekmes līdzekļus[19];

AC.     tā kā ASV federālie tiesību akti dzīvnieku labturības jomā ir ievērojami vājāki par ES regulējumu, tostarp trūkst tiesību aktu par labturības standartiem attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem pirms nokaušanas; tā kā diemžēl Komisija neuzskata, ka dzīvnieku labturība būtu tirdzniecības jautājums tādā pašā mērā kā pārtikas nekaitīgums vai dzīvnieku veselība importēšanas prasību mērķiem;

AD.     tā kā ES un ASV ir ļoti atšķirīgs regulējums, vidējais emisijas sākuma punkts un mērķa līmenis attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļu radītā siltumnīcefekta gāzu emisijas vidējā apjoma samazināšanu; tā kā tādēļ šajā jomā nevajadzētu piemērot savstarpēju atzīšanu;

AE.     tā kā ES un ASV likumdevēji un regulatori īsteno ļoti atšķirīgu pieeju attiecībā uz to jautājumu risināšanu, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimata pārmaiņām; tā kā ar klimata pārmaiņām saistīto būtisko draudu novēršanai un pieņemtās klimata politikas integritātes saglabāšanai vajadzētu būt svarīgākai par tirdzniecības veicināšanu;

AF.     tā kā ir svarīgi, lai TTIP tiktu internalizētas ar aviāciju, jūras transportu un kravu autotransportu saistītās izmaksas klimata, veselības un vides jomā, lai nodrošinātu preču tirdzniecības ilgtspējību pasaulē; tā kā sakarā ar to, ka nolūkā internalizēt šīs izmaksas netiek veikti efektīvi starptautiski pasākumi, ES būtu jāievieš un jāīsteno reģionāli nediskriminējoši pasākumi, lai pievērstos šādām papildu sekām;

AG.     tā kā TTIP ilgtspējīgas attīstības noteikumu mērķim vajadzētu būt nodrošināt, lai tirdzniecības un vides politika būtu savstarpēji papildinoša, veicināt resursu optimālu izmantošanu atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķim un nostiprināt kooperāciju un sadarbību vides jomā;

AH.     tā kā daudzās jomās, piemēram, klimata un emisijas kontroles politikā, ASV regulatīvie standarti ir zemāki nekā ES un tādējādi ES ir augstākas ražošanas un regulatīvās atbilstības nodrošināšanas izmaksas nekā ASV, attiecīgi radot oglekļa emisiju pārvirzes risku;

AI. tā kā tarifu samazināšana attiecībā uz precēm, kas saistītas ar enerģētikas nozari, gadījumos, kad ES izmaksas saistībā ar tiesību aktu un vides un klimata prasību ievērošanu ir lielākas nekā ASV, var radīt ES konkurētspējas samazināšanos salīdzinājumā ar ASV importu, kuram nav šādu izmaksu;

AJ. tā kā vispārējās veselības aizsardzības sistēmas ir Eiropas sociālā modeļa daļa un dalībvalstis ir atbildīgas par veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes pārvaldību un organizēšanu;

AK.    tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 536/2014 par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm īstenošanu ir prasība publiski pieejamā datubāzē publicēt visu klīnisko pārbaužu rezultātus gadu pēc pārbaudes veikšanas un klīnisko pārbaužu ziņojumus par visām klīniskajām pārbaudēm, tiklīdz ir pabeigta atļaušanas procedūra vai pieteikuma iesniedzējs ir atsaucis tirdzniecības atļaujas pieprasījumu; tā kā ASV tiesību aktos nav prasības nodrošināt identisku pārredzamības līmeni;

AL.     tā kā aplēses liecina, ka zāļu izmaksas veido 1,5 % no Eiropas IKP, tādējādi jebkāds no TTIP izrietošs palielinājums saistībā ar intelektuālā īpašuma aizsardzību var negatīvi ietekmēt veselības aprūpes izmaksas;

AM.    tā kā saskaņā ar UNCTAD vides un veselības aizsardzības pasākumi ir valdības pasākumi, kuri visbiežāk apstrīdēti ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas (ISDS) mehānisma lietās,

AN.    tā kā Komisija 2014. gada 25. novembrī nolēma palielināt TTIP sarunu pārredzamību[20]; tā kā šis lēmums ir vērtējams atzinīgi; tā kā 2015. gada 7. janvārī arī Eiropas ombude atzinīgi novērtēja Komisijas panākto progresu saistībā ar lielākas pārredzamības nodrošināšanu TTIP sarunās, tomēr viņa arī sniedza dažus ieteikumus papildu uzlabojumiem[21]; tā kā arī piekļuve ASV tekstu priekšlikumiem palielinātu pārredzamību,

1.  aicina Komisiju ievērot TTIP sarunām paredzēto Padomes norāžu vispārējos principus un mērķus;

2.  aicina Komisiju nodrošināt, lai visā sarunu gaitā de jure un de facto tiktu ievērota ES politika un principi attiecībā uz sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un vides kvalitātes aizsardzību un uzlabošanu un lai tie tiktu pilnībā atspoguļoti TTIP galīgajā nolīgumā;

3.  aicina Komisiju nodrošināt, ka TTIP neskar ES un dalībvalstu tiesības, spēju un likumdošanas procedūras attiecībā uz tādu esošo un turpmāko pasākumu pieņemšanu, īstenošanu un piemērošanu saskaņā ar to atbilstīgajām kompetences jomām, kas nepieciešami, lai bez diskriminācijas īstenotu leģitīmus valsts politikas mērķus, piemēram, sabiedrības un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības jomā;

4.  aicina Komisiju nodrošināt, lai neviens nolīgums — neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz horizontālo sadaļu par regulatīvo sadarbību, vai arī jebkādiem nozaru noteikumiem, — nepazeminātu esošos vides, veselības un pārtikas nekaitīguma standartus un lai tas arī neietekmētu standartus, kuri vēl ir jānosaka jomās, kurās ASV salīdzinājumā ar ES tiesību akti būtiski atšķiras, piemēram, attiecībā uz spēkā esošo (pamata) regulējumu (piem., REACH) īstenošanu, jaunu tiesību aktu pieņemšanu (piem., par klonēšanu) vai tādu definīciju turpmāku noteikšanu, kas ietekmēs aizsardzības līmeni (piem., saistībā ar endokrīno sistēmu graujošām ķīmiskām vielām);

5.  aicina Komisiju ierobežot regulatīvo sadarbību, izmantojot to tikai skaidri precizētās nozaru jomās, kurās ASV un ES ir līdzīgs aizsardzības līmenis vai kurās, neraugoties uz atšķirīgajiem aizsardzības līmeņiem, ir pamatots iemesls uzskatīt, ka iespējams panākt augšupēju saskaņošanu vai vismaz ir lietderīgi censties to panākt; aicina Komisiju nodrošināt, ka TTIP noteikumi par regulatīvo sadarbību neizvirza procesuālu prasību pieņemt attiecīgus Savienības tiesību aktus un arī nepiešķir īstenojamas tiesības šajā saistībā;

6.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visiem likumdevējiem un visām regulatīvajā sadarbībā iesaistītajām ieinteresētajām personām vienmēr ir jāpiedalās jebkuras tādas organizācijas darbā, kas, iespējams, tiks izveidota, lai veicinātu turpmāku regulatīvo sadarbību;

7.  aicina Komisiju novērst iespējamos kompromisus starp ekonomikas mērķiem un sabiedrības veselību, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku labturību un vidi[22]; aicina Komisiju atzīt, ka vienošanos nebūs iespējams panākt jomās, kurās ES un ASV noteikumi ievērojami atšķiras, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumiem, ĢMO, hormonu izmantošanu liellopu audzēšanas nozarē, REACH un tās īstenošanu un dzīvnieku klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām, un tādēļ neapspriest šos jautājumus;

8.  aicina Komisiju uzskatīt, ka turpmāk izklāstītie regulatīvie pasākumi vai standarti ir būtiski un nedrīkst tikt apdraudēti:

     - apstiprinājuma nesniegšana aktīvajām vielām un ES maksimāli pieļaujamie daudzumi attiecībā uz pesticīdiem,

     - regulatīvie pasākumi saistībā ar vielām, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus,

     - organizatoriskā autonomija ūdensapgādes un sanitārijas jomā,

     - ES integrētā pieeja pārtikas nekaitīgumam, tostarp noteikumi par dzīvnieku labturību,

     - ES tiesību aktu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem piemērošana,

     - Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 536/2014 par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm īstenošana un jo īpaši prasība publiski pieejamā datubāzē publicēt pilnīgus klīnisko pārbaužu ziņojumus par visām klīniskajām pārbaudēm, tiklīdz ir pabeigta atļaujas piešķiršanas procedūra,

     - dalībvalstu kompetence attiecībā uz veselības aizsardzības sistēmu organizēšanu, tostarp zāļu cenu noteikšanu un kompensāciju, kā arī zāļu pieejamību,

     - ierobežojumi attiecībā uz kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām un aizliegums veikt kosmētikas sastāvdaļu un gatavo līdzekļu testēšanu uz dzīvniekiem,

     - ES politika atjaunojamās enerģijas un ekotehnoloģiju jomā un ar klimatu un enerģētiku saistīto ES mērķu sasniegšana,

     - pasākumi, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, un ES un/vai starptautiskie pasākumi oglekļa emisijas samazināšanai transporta nozarē,

     - ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem;

9.  aicina Komisiju nodrošināt, lai sabiedriskie un sociālie pakalpojumi tiktu izslēgti no visu nolīguma noteikumu darbības jomas; turklāt uzsver, ka tajos nedrīkst iekļaut negatīvos sarakstus, jauktās pieejas un „sprūdrata klauzulas”;

10. aicina Komisiju nodrošināt, lai turpmāk norādītajās jomās tiktu panākta vienošanās attiecīgi par kopēju nostāju, regulatīvo sadarbību vai savstarpēju atzīšanu, ja netiek apdraudēts ES standartu līmenis:

     - visu Eiropas aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība un atzīšana ASV un maldinošās ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas prakses pārtraukšana ASV;

     - integrētā augu aizsardzība, lai novērstu dzīvnieku un augu kaitēkļu problēmu;

     - antibiotiku izmantošanas samazināšana mājlopu audzēšanā, nodrošinot gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem paredzēto antibiotiku efektivitāti;

     - dzīvnieku identifikācijas sistēmas un saderīgi izsekojamības noteikumi, lai panāktu, ka visas pārtikas ķēdes garumā var efektīvi sekot līdzi tādu apstrādātu un neapstrādātu pārtikas produktu apritei, kuri satur dzīvnieku izcelsmes produktus;

     - alternatīvu metožu izstrādāšana izmēģinājumiem ar dzīvniekiem;

     - ar zāļu un medicīnas ierīču ražošanu saistītās inspekcijas;

     - pasākumi cīņai pret aptaukošanos, jo īpaši bērnu vidū;

     - videi labvēlīga publiskā iepirkuma procedūra;

     - ANO/EEK 1958. gada nolīguma vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai un 1998. gada nolīguma par ANO vispārējiem tehniskajiem noteikumiem saskaņota īstenošana;

     - uzlabotu testa ciklu vienota ieviešana ES un ASV, pamatojoties uz vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētajām pasaules mēroga saskaņotajām pārbaudes procedūrām; tirgus uzraudzība, ražošanas sertifikācijas un lietošanas atbilstības testu atbilstība un rezultātu pārredzamība;

     - vispārējas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmas ieviešana mazas un lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem;

     - cianīda aizstāšana izrakteņu ieguvē;

11. aicina Komisiju censties nodrošināt ES un ASV agrīnās brīdināšanas sistēmu integrēšanu pārtikas nozarē un pārtikas produktu izsekojamības uzlabošanu transatlantiskās tirdzniecības ķēdē, lai būtu iespējams ātrāk veikt veselības aizsardzības pasākumus pārtikas radīto briesmu gadījumā;

12. aicina Komisiju nodrošināt, ka TTIP sadaļa par TBT neierobežo ES un tās dalībvalstu iespējas noteikt pasākumus ar mērķi samazināt dažu ražojumu, piemēram, tabakas un pārtikas produktu ar augstu tauku, sāls un cukura saturu, patēriņu un pārmērīgu alkohola lietošanu;

13. aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek atcelts ASV noteiktais aizliegums ievest liellopu gaļu no ES;

14. aicina Komisiju ar ASV reglamentējošajām iestādēm izveidot oficiālu dialogu par dzīvnieku labturību; aicina Komisiju aizstāvēt dzīvnieku labturības noteikumus saskaņošanas nodrošināšanai visaugstākajā līmenī, papildus paredzot nepieciešamos īstenošanas mehānismus;

15. aicina Komisiju saistībā ar Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu prasīt, lai pirms vienošanās par regulatīvo sadarbību šajos jautājumos ASV pilnībā ievērotu daudzpusējos nolīgumus vides jomā, piemēram, cita starpā Monreālas protokolu (ozona slānis), Bāzeles konvenciju (kaitīgo atkritumu robežšķērsojošā transportēšana), Stokholmas konvenciju (noturīgie organiskie piesārņotāji), Roterdamas konvenciju (bīstamas ķīmiskās vielas un pesticīdi), Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Kioto protokolu;

16. aicina Komisiju novērst neskaidrus formulējumus, lai liegtu šķīrējtiesai plašas interpretācijas iespējas, un nodrošināt, ka nolīgumā lietotie svarīgākie termini ir skaidri definēti;

17. aicina Komisiju vērsties pret ISDS iekļaušanu TTIP, jo, no vienas puses, šis mehānisms var būtiski apdraudēt ES un tās dalībvalstu un reģionālo un vietējo iestāžu suverēnās tiesības pieņemt noteikumus par sabiedrības veselību, pārtikas nekaitīgumu un vidi, bet, no otras puses, tieši ES un/vai dalībvalstu tiesām būtu jānodrošina efektīva tiesiskā aizsardzība, pamatojoties uz demokrātisko leģitimitāti, kā arī kompetenti, efektīvi un ar minimālām izmaksām lemjot visos iespējamos strīdu gadījumos;

18. aicina Komisiju attiecībā uz TTIP atcelt degvielas nodokļa atbrīvojumus komerciāliem aviopārvadātājiem, ņemot vērā G20 valstu apņemšanos pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā subsidēšanas;

19. aicina Komisiju pilnībā informēt Parlamentu par sarunu procesu;

20. aicina Komisiju turpināt sarunu pārredzamības palielināšanu atbilstīgi Eiropas Ombuda 2015. gada 7. janvāra ieteikumiem;

21. aicina Komisiju mudināt ASV sekot ES piemēram attiecībā uz pārredzamības uzlabošanu;

22. aicina Komisiju nodrošināt, ka tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums par TTIP nolīgumu ir visaptverošs, pēc teksta konsolidācijas tiek nekavējoties atjaunināts un veikts pirms teksta galīgās versijas izstrādāšanas, nepārprotami iesaistot ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību; uzskata, ka ilgtspējas ietekmes novērtējumā būtu arī rūpīgi jāpārskata un jāizvērtē visi ierosinātie noteikumi, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz esošajiem normatīvajiem aktiem un uz ES rīcības brīvību nākotnē īstenot leģitīmus valsts politikas mērķus, kā arī jānoskaidro, vai to pašu mērķi nevar vienlīdz labi sasniegt ar citiem līdzekļiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

• [1]      http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-13-94_en.htm
• [2]             Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0227.
• [3]             http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11103-2013-DCL-1/lv/pdf
• [4]             http://www.ustr.gov/sites/default/files/2013%20SPS.pdf
  http://www.ustr.gov/sites/default/files/FINAL-2014-SPS-Report-Compiled_0.pdf
• [5]             http://www.ustr.gov/sites/default/files/2013%20TBT.pdf
  http://www.ustr.gov/sites/default/files/2014%20TBT%20Report.pdf
• [6]             http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/etudes/join/2013/507492/IPOL-ENVI_ET(2013)507492_EN.pdf
• [7]             http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2014/536293/IPOL_STU(2014)536293_EN.pdf
• [8]             http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/webdiaepcb2014d4_en.pdf
• [9]             http://ec.europa.eu/dgs/health_consumer/information_sources/docs/from_farm_to_fork_2004_en.pdf
• [10]             http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11103-2013-DCL-1/lv/pdf
• [11]             http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-14-12_en.htm
• [12]             http://www.whitehouse.gov/the-press-office/2014/03/26/press-conference-president-obama-european-council-president-van-rompuy-a
• [13]             Skatīt ASV tirdzniecības pārstāvja 2014. gada ziņojumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecības jomā, 45. lpp.
• [14]             Attiecībā uz ASV skatīt ASV tirdzniecības pārstāvja 2013. un 2014. gada ziņojumus par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecības jomā.
• [15]              http://www.globalmeatnews.com/Industry-Markets/Canada-to-develop-hormone-free-beef-for-EU
• [16]             http://www.unscn.org/files/Announcements/Other_announcements/A-HRC-26-31_en.pdf
• [17]             http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/94384/1/9789241506236_eng.pdf?ua=1
• [18]             http://www.who.int/dg/speeches/2013/health_promotion_20130610/en/
• [19]             http://www.healthpolicyjrnl.com/article/S0168-8510(14)00203-6/abstract
• [20]              C(2014)9052, galīgā redakcija.
• [21]             http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/58643/html.bookmark
• [22]             Skatīt ES tirdzniecības komisāres Cecilia Malmström 2014. gada 11. decembra runu.

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jerzy Buzek

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, cik svarīgs transatlantiskais tirgus ir ES un ASV iedzīvotājiem un rūpniecībai; uzsver, ka sarunu galvenajam iznākumam vajadzētu būt padziļinātam, visaptverošam, vērienīgam, augstam standartam atbilstīgam brīvās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumam, kas ievēro un veicina Eiropas vērtības, sekmē ilgtspējīgu izaugsmi, zinātnisko sadarbību, inovāciju un augstvērtīgu darbvietu izveidi un kas uzlabo Eiropas iedzīvotāju labklājību, TTIP tirdzniecības darījumā vispirms ņemot vērā viņu intereses; norāda, ka TTIP mērķis ir ne vien tarifu, nodevu un kvotu likvidēšana, bet arī regulatīvā sadarbība un kopīgi augsti standarti globālajā tirgū; norāda, ka tarifu likvidēšanas un regulējuma saskaņošanas centieniem jābūt līdzsvarotiem; aicina Komisiju nostiprināt iedzīvotāju un visu ieinteresēto personu iesaistīšanas procesu nolūkā pēc iespējas ņemt vērā viņu viedokļus, sarunas risināt pēc iespējas pārredzami un publicēt visus iespējamos sarunu tekstus un dokumentus, tostarp dokumentus, kas saistīti ar jebkādām iespējamām nodaļām par enerģētiku un MVU, tādējādi nodrošinot Eiropas iedzīvotājiem maksimālu pārredzamības līmeni;

2.  aicina Komisiju neatteikties no mērķa atsevišķu TTIP nodaļu veltīt enerģētikai, tostarp arī rūpnieciskajām izejvielām, lai izveidotu konkurētspējīgu, pārredzamu un nediskriminējošu tirgu, kas varētu būtiski palielināt ES enerģētisko drošību, uzlabot energoresursu diversifikāciju un mazināt enerģijas cenas; šajā sakarā uzsver, ka enerģētiskās drošības uzlabošanā liela nozīme ir atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātei; uzsver, ka šajā nodaļā skaidri jāparedz, ka nedrīkst tikt apdraudēti ES vides standarti un klimata jomas rīcības mērķi un ka ES jāpatur tiesības neatkarīgi noteikt turpmākus standartus un mērķus;

3.  atgādina, ka Eiropas Parlamentam jāsniedz piekrišana TTIP nolīgumam — bez šādas piekrišanas nolīgums nevar stāties spēkā;

4.  uzsver, ka ES ir vajadzīgi dažādi un uzticami energoapgādes avoti; šajā sakarā prasa, lai Komisija nodrošinātu brīvās tirdzniecības politiku un veicinātu ieguldījumus attiecībā uz kurināmajiem, tostarp sašķidrināto dabasgāzi un jēlnaftu, tajā pašā laikā saglabājot ES tiesības klasificēt kurināmos pēc to aprites cikla CO₂ emisiju līmeņa un paturot prātā pašas ES mērķus klimata jomā;

5.  aicina Komisiju ne vien domāt par eksporta ierobežojumiem, bet arī pēc iespējas veicināt tādu kopīgu augstu standartu un noteikumu transatlantisku saskaņošanu un tuvināšanu, kuri nosaka principus publiskā sektora atbalsta piešķiršanai dažādiem energoresursiem, lai mazinātu konkurences izkropļojumu risku, piemēram, definē koģenerāciju, kurā izmanto biomasu; mudina Komisiju izpētīt, kā varētu uzlabot sadarbību enerģētikas pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā un mazāk piesārņojošu tehnoloģiju popularizēšanā;

6.  norāda, ka ASV un ES šobrīd atšķiras ne vien enerģijas cenas un izejvielu pieejamība, bet arī CO₂ emisijas uz vienu iedzīvotāju, un tas rada nevienlīdzīgus apstākļus konkurētspējas un vides aizsardzības ziņā; tādēļ aicina Komisiju iekļaut divpusēju drošības klauzulu, lai ES energoietilpīgām nozarēm un nozarēm, kurās iespējama oglekļa emisiju pārvirze, tostarp ķīmiskajai, izejvielu un tērauda rūpniecībai, nodrošinātu atbilstošus pasākumus, kas pēc TTIP stāšanās spēkā uz pietiekamu, noteiktu pārejas posmu saglabātu pašreizējās muitas tarifu likmes, pievienojot arī obligātās pārskatīšanas klauzulu; uzskata, ka gan ASV, gan ES uzņēmumi būtu jāmudina palielināt resursefektivitāti un energoefektivitāti; aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā to, ka jāatbalsta ražošana — Eiropas reindustrializācijas virzītājspēks;

7.  aicina Komisiju notiekošajās sarunās ar transatlantiskajiem partneriem iekļaut tā dēvētos videi draudzīgos pakalpojumus, piemēram, vides preču būvniecību, uzstādīšanu, remontu un pārvaldību; norāda, ka Eiropas Savienība ir pasaulē galvenā videi draudzīgu preču un pakalpojumu eksportētāja un importētāja, lai gan Eiropā videi draudzīgo pakalpojumu sniedzējiem joprojām ir daudz šķēršļu; norāda, ka šī nozare Eiropas Savienībai var piedāvāt ievērojamas ekonomikas iespējas;

8.  uzsver, ka nedrīkstētu apdraudēt procesus un standartus, kas noteikti saskaņā ar ES energomarķējuma un ekodizaina direktīvām;

9.  uzsver, ka TTIP ievērojamu labumu varētu sniegt maziem un vidējiem uzņēmumiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai sarunās par TTIP tiktu pilnībā ņemtas vērā MVU prioritātes un intereses saskaņā ar principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, piemēram, veicot visaptverošus ietekmes novērtējumus, rīkojot mērķtiecīgas sabiedriskās apspriešanas un iesaistot Eiropas MVU pārstāvjus; iesaka Komisijai strādāt pie MVU paredzētas vienotas informācijas sistēmas izveides un veltīt MVU atsevišķu nodaļu, kurā atbilstoši attiecīgajam tiesiskajam regulējumam būtu jāskata administratīvā sloga samazināšana; aicina Komisiju nodrošināt MVU labvēlīgas politikas un atbalsta shēmu aizsardzību un paplašināšanu;

10. aicina Komisiju nodrošināt lietotājdraudzīgus, ES eksportētājiem vienkārši piemērojamus izcelsmes noteikumus, samazināt izcelsmes noteikumu radītos nevajadzīgos šķēršļus tirdzniecībai un birokrātiju, jo īpaši attiecībā uz MVU;

11. atgādina, ka salīdzinājumā ar ES publiskā iepirkuma tirgu ASV tirgus ārvalstu uzņēmumiem ir gandrīz nepieejams; prasa Komisijai veicināt savstarpību un ES uzņēmumu, tostarp MVU, aktīvāku dalību ASV publiskajos iepirkumos visos valsts pārvaldes līmeņos, jo tādējādi var stimulēt privātā sektora inovāciju un tādu jaunu inovatīvu uzņēmumu un nozaru veidošanos, kam ir augsts izaugsmes potenciāls; uzsver, ka šī iespēja nedrīkst apdraudēt ES valdību spējas nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus;

12. norāda, ka Eiropas Savienības un ASV atšķirīgās pieejas regulējumam rada lielas izmaksas rūpniecībai abpus Atlantijas okeānam; uzskata, ka, saskaņojot šīs pieejas, ir iespējams ievērojami uzlabot efektivitāti, vienlaikus joprojām ļaujot Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu iestādēm saglabāt un sasniegt augstas kvalitātes standartus un drošību saviem iedzīvotājiem;

13. sagaida, ka Komisija sarunās risinās jautājumu par Buy American, Jones un Domestic Content aktiem, kas faktiski ES uzņēmumiem rada īpaši neizdevīgu stāvokli attiecībā uz piekļuvi ASV tirgum, jo īpaši bagarēšanas un inženierpakalpojumu jomā;

14. atgādina Komisijai, ka ir svarīgi saglabāt pašreizējo augsto drošības, drošuma, personas datu aizsardzības un interneta pieejamības, neitralitātes un neatkarības līmeni, un vienlaikus atzinīgi vērtē iespējamās priekšrocības, ko varētu sniegt piekļuve tirgum un tiesiskā regulējuma saskaņošana un savstarpēja atzīšana, tostarp vienotu globālu principu izveide attiecībā uz standartiem un tehniskajām specifikācijām IKT jomā;

15. prasa panākt atklātu konkurenci digitālajā ekonomikā un attīstīt digitālo ekonomiku, kas pēc būtības ir globāla, bet kuras galvenās bāzes ir ES un ASV; uzsver, ka digitālajai ekonomikai jābūt transatlantiskā tirgus centrā, ļaujot palielināt lomu pasaules ekonomikā un vēl vairāk atvērt pasaules tirgus;

16. atgādina Komisijai, ka attiecībā uz informācijas sabiedrības un telekomunikāciju pakalpojumiem ir īpaši svarīgi, lai TTIP nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuros ES pakalpojumu uzņēmumiem uz savstarpības pamata būtu vienlīdzīga un pārredzama piekļuve ASV tirgum un ASV pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot pakalpojumus Eiropā vai klientiem no Eiropas, būtu pienākums ievērot un pildīt visus attiecīgos nozares un produktu drošības standartus un patērētāju tiesības;

17. aicina Komisiju nolūkā izvairīties no visaptverošas ES ražošanas nozaru pārcelšanas un masveida darbvietu zaudēšanas dalībvalstīs veikt ES ražošanas nozaru un attiecīgo ASV nozaru konkurētspējas salīdzinošu analīzi;

18. prasa intelektuālā īpašuma tiesību nodaļā nodrošināt arī Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu uzlabotu aizsardzību un atzīšanu;

19. aicina Komisiju TTIP nolīgumā garantēt visu ģeogrāfisko norāžu (ĢN) derīgumu, arī attiecībā uz nelauksaimniecības produktiem; atgādina Komisijai par ĢN statusa radīto ekonomiski svarīgo paaugstināto vērtību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Dita Charanzová

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

saistībā ar pašreizējām sarunām par TTIP iesniedz Komisijai šādus ieteikumus:

a)  par politiskajām prioritātēm

i.   nodrošināt, lai sarunu rezultātā tiktu noslēgts vērienīgs un visaptverošs nolīgums, kas pavērtu ES uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ievērojamas jaunu tirgu pieejamības iespējas un sniegtu iedzīvotājiem, patērētājiem un darba ņēmējiem labumu, vienlaikus saglabājot Eiropas modeli, kuram raksturīga konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika;

ii.   nodrošināt, lai ar nolīgumu ne tikai tiek mazināti šķēršļi, bet arī veicināts un aizsargāts LESD paredzētais Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības augstais līmenis, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu, paturot prātā to, ka lielākajā daļā nozaru ES un ASV standarti un regulatīvā vide šo augsto līmeni jau nodrošina; tādēļ ņemt vērā, ka mūsu regulējumu tuvināšana jāizmanto kā iespēja izveidot augstas kvalitātes standartus un tiesību normas, kas varētu kļūt par jaunu pasaules mēroga kritēriju un faktisku starptautisko standartu;

iii.  uzturēt pēc iespējas labāku sarunu pārredzamību, tostarp nodrošinot piekļuvi sarunu tekstiem, un visa procesa laikā rīkot apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību;

b)  par pilnīgu un pārredzamu pieejamību ES pakalpojumu sniedzējiem — profesionālās mobilitātes šķēršļu novēršana

i.   aizsargājot ES dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, pasūtīšanu un finansēšanu saskaņā ar Līgumiem, uzstāt, ka ASV liberalizēto pakalpojumu tirgum ir jābūt pilnībā pieejamam ES pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar pārredzamiem, savstarpējiem un taisnīgiem noteikumiem gan federālā līmenī, gan apakšlīmeņos un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem pakalpojumu sniedzējiem;

ii.   nodrošināt to, lai nolīgums neapdraudētu ES sabiedrisko pakalpojumu augsto kvalitāti un tās aizsardzībai izmantot tādus pašus drošības pasākumus un definīcijas, kas paredzētas citos brīvās tirdzniecības nolīgumos, piemēram, CETA, jo īpaši attiecībā uz publiski finansētu veselības aprūpi, izglītību, sociālajiem pakalpojumiem, ūdens ieguvi, apgādi un attīrīšanu, vietējo pašvaldību īstenotajiem pasākumiem un audiovizuālo jomu;

iii.  nodrošināt to, ka puses savstarpēji atzīst profesionālās kvalifikācijas, jo īpaši izveidojot tiesisko regulējumu ar federālajiem štatiem, kuriem šajā jomā ir regulatīvas pilnvaras, un veicināt mobilitāti pāri Atlantijas okeānam, atvieglojot vīzu izsniegšanu profesionāļiem no visām ES dalībvalstīm, kuri darbojas nolīgumā ietvertajās nozarēs;

iv.  paralēli sarunām sekmēt to, ka puses sāk sarunas par papildu nolīgumu, ar ko tiktu atceltas prasības par darba atļauju, lai tādējādi radītu darba ņēmēju maksimālu mobilitāti starp pusēm;

c)  par taisnīgu un pārredzamu iepirkumu visos līmeņos

i.   izmantot vērienīgu nostāju attiecībā uz sadaļu par publisko iepirkumu un nodrošināt Eiropas ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MVU, iespēju piedalīties ASV tirgū ar nediskriminējošiem nosacījumiem visos valsts pārvaldes līmeņos; nodrošināt savstarpēju un pārredzamu pieejamību, lai mazinātu pašlaik pastāvošo asimetriju, un izpētīt iespējas attiecībā uz to, kā panākt, lai ES uzņēmumiem tiek piemērots atbrīvojums no federālajos un, kad vien iespējams, štata tiesību aktos paredzētās prasības iepirkumu veikt valsts vai vietējā līmenī;

ii.   nodrošināt to, lai sarunās tiek ievērota jaunā publiskā iepirkuma direktīva un jaunā koncesiju direktīva, jo īpaši attiecībā uz publiskā sektora iestāžu savstarpējās sadarbības, izņēmumu, MVU piekļuves un ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu kritēriju izmantošanas definēšanu;

iii.  precizēt to, ka netiek skartas tiesības izvēlēties pakalpojumu sniegšanas veidu un ka tādēļ pakalpojumu nodaļā ietverto t. s. sprūdrata klauzulu, kas nosaka, ka līgumā paredzētās pušu tiesības tiek pielāgotas atkarībā no jau izpildītajiem līguma nosacījumiem, nevar piemērot pakalpojumiem, kurus līgumslēdzēja iestāde, izmantojot publisko iepirkumu, piešķir privātai trešai personai un pēc līguma izbeigšanās pati sniedz kā savu vai iekšēju darījumu;

iv.  darbības jomas, noteikumu un disciplīnu ziņā par pamatu izmantot rezultātus, kas gūti saistībā ar Nolīgumu par valsts iepirkumu, kā arī vienkāršot un racionalizēt procedūras, vienlaikus nodrošinot labāku pārredzamību;

v.  uzsvērt to, ka publiskais iepirkums ir jāiekļauj galīgajā visaptverošajā nolīgumā, jo publiskais iepirkums veido būtisku daļu no ES un citu tirdzniecības partneru ekonomikas un tādēļ ir viena no svarīgākajām ES ekonomiskajām interesēm;

d) par transatlantiskiem standartiem kā globāliem standartiem

i.   uzsvērt to, ka nolīgumā, vienlaikus saglabājot ES standartu un tehnisko regulējumu nodrošināto aizsardzību, būtu jāparedz mērķi, kas pārsniedz PTO Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā noteikumus, tādās jomās kā atbilstības novērtēšana, tehniskās prasības un standarti, kā arī jānodrošina lielāka pārredzamība tehniskā regulējuma un standartu sagatavošanā, pieņemšanā un piemērošanā;

ii.   šajā nolūkā nodrošināt Eiropas uzņēmumiem iespēju vērsties vienā ASV informācijas punktā, lai saņemtu informāciju par standartiem visās nozarēs; stingri aizstāvēt ES darbu standartizācijas jomā un veicināt tās principus, proti, saskaņotību, pārredzamību, atvērtību, vienprātību, brīvprātīgu piemērošanu, neatkarību no īpašām interesēm un efektivitāti;

iii.  izveidot tālejošu, pārredzamu un efektīvu sadarbības un dialoga mehānismu, kura mērķis ir, kad vien iespējams, izveidot kopējus standartus un nodrošināt to, lai nolīgumā iekļautajās pamatnozarēs arī turpmāk netiek neplānoti pieņemti atšķirīgi standarti, uzskatot, ka par šādiem standartiem, jo īpaši inovatīvās nozarēs, būtu jāvienojas un tie būtu jāpopularizē visos starptautiskajos forumos; ņemt vērā problēmas, kas rodas, saskaņojot citādi strukturēto un motivēto ASV standartizācijas sistēmu ar Eiropas mehānismu;

iv.  uzsvērt, ka gadījumā, ja pastāv un ir atjaunināti ISO un IEC standarti, par kuriem panākta starptautiska vienošanās, piemēram, elektronisko iekārtu nozarē, ASV un ES šie standarti būtu jāpieņem;

e)  par transatlantiskās tirdzniecības tehnisko šķēršļu likvidēšanu

i.   censties joprojām garantēt produktu drošības augstu līmeni Savienībā, vienlaikus novēršot pārbaužu nevajadzīgu dubultošanos, kuras dēļ tiek lieki izšķiesti līdzekļi, jo īpaši zema riska produktu gadījumā; nodrošināt, ka ASV atzīst produktu atbilstības pašdeklarāciju gadījumos, kad to ir atļauts sniegt saskaņā ar ES tiesību aktiem;

ii.   atbalstīt obligāta strukturālā dialoga izveidi, regulatīvas paraugprakses apmaiņu un regulatīvo sadarbību nolīgumā iekļautajās nozarēs, pilnībā ņemot vērā autonomiju regulējuma jomā; uzsvērt, ka šajā sadarbībā būtu jāiekļauj agrīnās brīdināšanas mehānismi un informācijas apmaiņa regulējuma izstrādes periodā; mudināt uzlabot regulatīvo sadarbību citās nozarēs un sekmēt ES tirgus uzraudzības sistēmas darbību, lai nodrošinātu augstus patērētāju tiesību aizsardzības standartus;

iii.  censties panākt to, lai regulatīvās sadarbības dēļ nepalielinās administratīvais slogs, vienlaikus paturot prātā to, ka regulējuma atšķirības ir galvenais ar tarifiem nesaistītais tirdzniecības šķērslis, jo īpaši mašīnbūves nozarē, kas aptver elektriskās un mehāniskās iekārtas, ierīces un aprīkojumu, un ka regulējuma izstrādātājiem būtu jāizvērtē atbilstības un regulējuma simetrijas veicināšanas iespējas, piemēram, savstarpēja atzīšana, saskaņošana vai prasību pielāgošana;

iv.  uzstāt uz to, ka nolīgums nedrīkst skart tiesības paredzēt regulējumu, ievērojot tādu veselības, drošības, patērētāju, darba un vides aizsardzības un kultūras daudzveidības līmeni, kādu katra puse uzskata par atbilstošu; šajā sakarībā uzstāt, ka ir svarīgi ievērot LESD 191. pantā noteikto piesardzības principu; uzsvērt, ka regulatīvajai sadarbībai ir jābūt pārredzamai un ka Eiropas Parlamentam būtu jāsekmē darbs, ko veiks topošās iestādes;

v.  atcerēties, ka viens no svarīgākajiem nolīguma panākumiem būtu transportlīdzekļu drošības noteikumu līdzvērtības atzīšana pēc iespējas lielākā skaitā un šajā nolūkā būs nepieciešams pārbaudīt, vai ES un ASV regulējums nodrošina līdzīgu aizsardzības līmeni, nemazinot ES aizsardzības līmeni; uzsvērt, ka tam ir jābūt solim virzībā uz pilnīgu regulējuma konverģenci šajā nozarē; norādīt, ka īpaši automašīnu drošības jomā tomēr pastāv daudz atšķirību starp ASV un ES produktiem, un mudināt stiprināt ES un ASV sadarbību Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijā (UNECE), jo īpaši jauno tehnoloģiju jomā, kā arī citos starptautisko standartu noteikšanas forumos;

f)   par muitas un tirdzniecības sekmēšanu, jo īpaši saistībā ar MVU

i.   ņemot vērā to, ka ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi nesamērīgi ietekmē MVU un nolīgumam šo parādību jācenšas mazināt vai pilnībā izskaust, mudināt veidot saskaņotu sistēmu, tostarp paredzot nolīgumā iekļaut īpašu nodaļu par MVU, kas ļautu MVU vērsties attiecīgās iestādēs, lai risinātu ar tarifiem nesaistīto tirdzniecības šķēršļu radītās problēmas;

ii.   gādāt par to, lai nolīgums atvieglotu MVU iespējas piedalīties transatlantiskajā tirdzniecībā un samazināt izmaksas, modernizējot, digitalizējot, vienkāršojot un racionalizējot procedūras, likvidējot dubultas sertifikācijas prasības un paaugstinot minimuma robežvērtību muitas nodevām un pārbaudēm, kas netiek veiktas izlases veidā;

iii.  stingri atbalstīt domu par to, ka līdzīgi kā ES būtu jāizveido bezmaksas ASV tiešsaistes palīdzības dienests MVU vajadzībām, kurā mazāki uzņēmumi varētu saņemt visu nepieciešamo informāciju par eksportu uz ASV, importu no ASV un ieguldījumu veikšanu ASV, tostarp saņemt informāciju par muitas nodevām, nodokļiem, noteikumiem, muitas procedūrām un tirgus iespējām;

iv.  risināt tādus jautājumus par muitu, kas ir ārpus PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma noteikumiem, un uzsvērt, ka, lai patiešām likvidētu administratīvo slogu, ir jāpanāk vismaz minimāls regulējuma saskaņošanas līmenis muitas un robežu politikas un prakses jomā;

g)  par skaidriem izcelsmes noteikumiem

i.   ieviest tādus kopējus noteikumus produktu izcelsmes definēšanai, kuri uzņēmējiem būtu skaidri un viegli piemērojami, un izvērtēt pašreizējās un turpmākās ražošanas tendences, kā arī turpmāku iespējamo kumulāciju ar valstīm, kas ar nolīguma pusēm noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumus;

ii.   garantēt to, ka nolīgumā tiek iekļauti noteikumi, ar kuriem novērš ES ģeogrāfisko norāžu nelikumīgu un patērētājus maldinošu izmantošanu, un aizsargāt šīs ģeogrāfisko norāžu sistēmas, kas ir ievērojami sekmējušas patērētāju tiesību aizsardzību un skaidras un koncentrētas informācijas sniegšanu par produktu izcelsmi; uzskatīt sarunas par iespēju tuvoties augstu kopējo standartu ieviešanai attiecībā uz produktu obligāto izcelsmes norādi, kas sniegs pilnīgas garantijas patērētājiem un nodrošinās ekonomikas dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz abu tirgu pieejamību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotāji: Paolo De Castro, James Nicholson

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā ES lauksaimniecības nozare ir ļoti sensitīva un svarīga TTIP sarunu daļa, kas daudz iegūtu no jaunām vai paplašinātām tirgus piekļuves iespējām;

B.  tā kā galvenais šķērslis, kas apgrūtina lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecību starp ES un ASV un pat padara neiespējamu tirdzniecību ar atsevišķiem izstrādājumiem, ir kopēju standartu trūkums šajā jomā;

C. tā kā Krievijas embargo sekas ir skaidri parādījušas, cik svarīga ir lauksaimniecības pastāvīgā ģeopolitiskā nozīme un cik būtiski ir nodrošināt dažādu lauksaimniecības tirgu pieejamību, kā arī veidot spēcīgas un stratēģiskas tirdzniecības partnerības ar uzticamiem tirdzniecības partneriem;

D. tā kā tirdzniecības sarunas ar ASV ir liela iespēja uzlabot šajā valstī piekļuvi noteiktiem Eiropas eksporta produktiem, piemēram, augļiem un dārzeņiem, vīnam un konkrētiem produktiem ar augstu pievienoto vērtību;

E.  tā kā TTIP ir uzskatāma par iespēju atvieglot savstarpējo regulatīvo slogu, kas nevajadzīgi kavē tirdzniecību, jo tiktu nodrošināta plašāka un pārredzamāka informācija, piemēram, par datiem, kas norādāmi uz etiķetēm, precizētas administratīvās un muitas procedūras, kā arī — ja iespējams — saskaņoti un vienkāršoti normatīvie režīmi;

F.  tā kā Eiropas lauksaimniecības nozarei ir svarīgi noslēgt abpusēji izdevīgu tirdzniecības nolīgumu ar ASV, kas ļautu Eiropai kļūt par svarīgāku globālā tirgus dalībnieci un neapdraudētu pašreizējos Eiropas lauksaimniecības produktu kvalitātes standartus un turpmākos šo standartu uzlabojumus, vienlaikus saglabājot Eiropas lauksaimniecības modeli un nodrošinot tā ekonomisko un sociālo dzīvotspēju;

G. tā kā TTIP nodrošina iespēju izvirzīt augstus standartus pasaules mērogā un papildināt abos kontinentos noteiktos standartus, īpaši laikā, kad pieaug tādu jaunu ekonomikas dalībnieku nozīme, kuri nav apņēmušies īstenot uz noteikumiem balstītu tirdzniecību, ievērot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, vides standartus un dzīvnieku labturību, kā to izdarījušas ES un ASV;

H. tā kā Komisija ir apliecinājusi, ka Eiropas pārtikas nekaitīgums, cilvēku, augu un dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības, kā arī vides un patērētāju aizsardzības standarti būs viens no pamata un bezkompromisu principiem sarunās par Eiropas lauksaimniecību, kā arī tā apstiprinās un nostiprinās ES standartus atvērtā, taisnīgā, mūsdienīgā un visaptverošā tirdzniecības politikas sistēmā;

I.   tā kā galvenos šķēršļus lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecībai starp ES un ASV rada valsts iekšpolitikas noteiktie ierobežojumi, iekšējie normatīvi un ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi;

J.   tā kā TTIP sarunās par prioritāti būtu jānosaka patērētāju intereses;

K. tā kā noteikumu saskaņošana starp Eiropas Savienību un ASV nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt patērētāju veselību, ne arī pazemināt kvalitātes standartus, kas jāievēro attiecībā uz ASV produktiem, kuri tiek tirgoti Eiropā;

L.  tā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir autonomas intelektuālā īpašuma tiesības, nevis zīmola veids;

M. tā kā pētniecības sasniegumi rada iespēju atbalstīt riska ex-ante novērtēšanas procesa attīstību attiecībā uz pārtikas produktu kaitīgumu, izmantojot progresīvas datorizētas metodes, kas ļauj veikt liela apjoma datu analīzi, pamatojoties uz precīza aprēķina struktūru, un tādējādi var labāk piemērot piesardzības principu;

1.  aicina Komisiju:

a. nodrošināt, ka panāktā vienošanās ir visaptveroša un līdzsvarota un aptver visas nozares, uz kurām attiecas TTIP, paturot prātā, ka lauksaimniecības nozari nedrīkst izmantot kā tirgošanās līdzekli ASV tirgus pieejamības iegūšanai citām nozarēm un ka tā ir politiska, stratēģiskā ziņā ārkārtīgi svarīga nozare, no kuras atkarīgs pārtikas nodrošinājums un visu eiropiešu dzīvesveids;

b. kā prioritāti noteikt vērienīgu un līdzsvarotu sarunu iznākumu attiecībā uz lauksaimniecības nozari, kuras svarīgākie jautājumi (piekļuve tirgum, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un sanitārie un fitosanitārie pasākumi) būtu jāsāk risināt laikus, izmantojot detalizētu visu attiecīgo ASV šķēršļu kartēšanu, un paralēli sarunu procesam, vienlaikus saglabājot pārtikas nekaitīguma standartus un patērētāju aizsardzību, lai Parlamentam būtu pietiekami daudz laika un skaidrības apspriest un izvērtēt šo nodaļu ar ieinteresētajām pusēm, Eiropas iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniekiem un mazajām ģimenes saimniecībām;

c. izveidot modernu un uzlabotu ieguldītāja un valsts strīda izšķiršanas (ISDS) mehānismu TTIP, kas neapdraud ES, dalībvalstu un reģionālo un vietējo iestāžu suverēnās tiesības, bet sniedz taisnīgas iespējas ārvalstu ieguldītājiem iesniegt sūdzības un panākt to apmierināšanu;

d. stingri apņemties saglabāt ES tiesību aktos noteiktos pārtikas nekaitīguma un cilvēku veselības, augu veselības un kultūraugu un vides aizsardzības, patērētāju aizsardzības, kā arī dzīvnieku veselības un labturības pašreizējos un turpmākos standartus; nodrošināt, ka nākotnē nekādā veidā netiks kavēta šo standartu uzlabošana un ka ES pamatvērtības, piemēram, piesardzības princips un ilgtspējīga lauksaimniecība, netiek negatīvi ietekmētas, un ES iedzīvotāji arī turpmāk var uzticēties produktu izsekojamībai un marķējumam ES tirgū; un noteikt īpašus pasākumus, lai sarunās apstiprinātu piesardzības principu;

e. tādēļ nodrošināt, ka ES kompetentās iestādes tiek iesaistītas to iestāžu, mehānismu un produktu kontrolē un pārbaudē, kas ir atbilstīgi eksportam uz ES attiecībā uz ASV spēkā esošajām sanitārajām un fitosanitārajām prasībām, un pauž bažas par Komisijas šajā saistībā iesniegto tekstuālo priekšlikumu ASV, ņemot vērā, ka iepriekšējos ES tirdzniecības nolīgumos ES bija saglabājusi iespēju pārbaudīt un apstiprināt kontroles programmu, ko izstrādājušas citas nolīguma puses, un aicinot Komisiju saglabāt šo pieeju;

f.  nodrošināt, ka lauksaimniecības produktu imports Eiropas Savienībā ir pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja attiecībā uz šo importu ir ievēroti Eiropas standarti patērētāju tiesību, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības jomā, kā arī obligātie sociālie standarti;

g. paturēt prātā, ka TTIP sarunas kā tādas nevar mainīt tiesību aktu ieviešanu vai ierosināšanu nevienā jomā, tostarp attiecībā uz Eiropas pārtikas nekaitīgumu, SPS standartiem, dzīvnieku labturību un vides pasākumiem;

h. nodrošināt pozitīvu un tālejošu lauksaimniecības sarunu galīgo iznākumu, kas atspoguļotu gan ofensīvās, gan defensīvās ES lauksaimniecības nozares intereses attiecībā uz tarifu un ar tarifiem nesaistītu šķēršļu atcelšanu vai mazināšanu, jo īpaši sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem un procedūrām, un panāktu stingru nostāju jautājumā par kvalitatīviem Eiropas produktiem, lai ES ražotāji gūtu reālu labumu no piekļuves ASV tirgum, un ņemt vērā, ka pasākumus, lai aizsargātu patērētājus un viņu veselību vai saglabātu pārtikas nekaitīgumu nedrīkst pielīdzināt ar tarifiem nesaistītiem šķēršļiem;

i.  mudināt abas puses apmainīties ar zinātību pārtikas nekaitīguma un nodrošinājuma jomā;

j.  vest sarunas par elastīgas fitosanitārās kontroles sistēmas izveidi Eiropas eksporta precēm, kurā tiktu ievēroti drošības standarti, neierobežojot Eiropas eksportu uz ASV tirgu un tādējādi ļaujot palielināt sūtījumu skaitu uz šo valsti;

k. nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, veicinot taisnīgu fiskālo politiku un tirdzniecības praksi pārtikas produktu jomā, nosakot par sensitīviem tādus produktus vai nozares, saistībā ar kuriem tieša vai netieša konkurence radītu pārāk lielu spiedienu uz ES lauksaimniecības produktu ražotājiem, tostarp sīksaimniecību īpašniekiem, vai nu ES kopumā, vai tās atsevišķos reģionos, vai arī negodīgu konkurenci viņu starpā, piemēram, gadījumos, kad ES un ASV atšķiras reglamentējošie nosacījumi un saistītās ražošanas izmaksas, piemēram, attiecībā uz prasībām par dzīvnieku novietnēm, un apsvērt visus iespējamos attieksmes veidus attiecībā uz ikvienu sensitīvo produktu, tostarp tarifu samazināšanu un ierobežotas tarifu likmju kvotas;

l.  kā skaidri norādīts sarunu mandātā, iekļaut nolīgumā drošības klauzulu, lai to piemērotu gadījumā, kad, palielinoties noteiktu preču importa apjomam, tiek būtiski apdraudēta vietējā pārtikas produktu ražošanas nozare;

m. kā jau ir pieprasījušas vairākas dalībvalstis, iesniegt pārskatu par koncesijām jau noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos un tajos nolīgumos, kas pašlaik tiek gatavoti, lai par visām koncesijām attiecībā uz katru produktu gūtu visaptverošu priekšstatu, bez kura nav iespējams vest sarunas par sensitīvajiem produktiem;

n. pēc iespējas ātrāk informēt Parlamentu un sabiedrību par sensitīvo produktu iespējamo sarakstu, lai visām ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika līdz sarunu beigām izskatīt un novērtēt priekšlikumus;

o. nodrošināt, ka līdzsvarotā nolīgumā kā būtiska daļa tiek iekļauta pienācīga ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un kvalitatīvu ES lauksaimniecības produktu juridiskā aizsardzība ASV tirgū un pasākumi neatbilstīgas izmantošanas un maldinošas informācijas un rīcības novēršanai, kā arī aizsardzība attiecībā uz lauksaimniecības produktu marķējumu, izsekojamību un patieso izcelsmi;

p. TTIP iekļaut nolīgumu par bioloģiskiem produktiem, kurā ietver vēl neiekļautos produktus (vīnu);

q. iekļaut TTIP 2006. gadā starp ES un ASV noslēgto nolīgumu par vīnu, svītrojot šajā nozares nolīgumā ietvertos 17 daļējas izcelsmes nosaukumus;

r.  ņemt vērā to, ka saistībā ar cenu nepastāvību pasaulē ASV saimniecību ienākumu atbalsts var radīt ES lauksaimniekiem nelabvēlīgu konkurenci, un, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, vajadzētu pārvērtēt ES krīzes pārvaldības pasākumus;

s.  izveidot divpusēju apvienoto darba komiteju pastāvīgām tirdzniecības pārrunām lauksaimniecības jautājumā, lai, izmantojot „savlaicīgas brīdināšanas” sistēmu, normatīvo aktu pilnveidošanas gadījumā paredzētu un izskaustu tirdzniecības ierobežojumus un sekmētu regulējuma konverģenci;

t.  visos sarunu aspektos pārredzami, laikus un visaptveroši iesaistīt Eiropas Parlamentu, visus valstu parlamentus un lauksaimniecības nozares ieinteresētās puses un nodrošināt, ka tiek ievēroti visi tiesību akti, kas ir mūsu Eiropas lauksaimniecības un sociālā modeļa pamatā;

u. nodrošināt, ka tiek atcelts ASV noteiktais aizliegums ievest liellopu gaļu no ES;

v. nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nosakot prasību marķēt importētus produktus, kuri ražoti, izmantojot metodes, kas neatbilst ES standartiem dzīvnieku labturības, pārtikas nekaitīguma un cilvēku un dzīvnieku veselības jomā;

w. nekavējoties iesniegt skaidru un objektīvu pētījumu par TTIP ietekmi uz katru Eiropas lauksaimniecības nozari, jo īpaši tās ietekmi uz mazām ģimenes saimniecībām, un savlaicīgā un pārredzamā veidā iesaistīties dialogā ar publiskām un privātām pētniecības iestādēm, kuru darbība ir saistīta ar pārtikas nekaitīguma jomu un kuras var sniegt ievērojamu ieguldījumu visos sarunu aspektos.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Helga Trüpel

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. pantu,

–   ņemot vērā ES norādījumus sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību starp ES un ASV, kurus Padome pieņēma 2013. gada 14. jūnijā un publiskoja 2014. gada 9. oktobrī,

A. apstiprinot ES juridiskās saistības ievērot UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

B.  atgādinot, ka LESD 167. pantā ir noteikts — Savienībai savā darbībā, kas pakļaujas citiem līgumu noteikumiem, jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību; atgādinot, ka šajos citos noteikumos ietilpst arī LESD 207. pantā definētā kopējā tirdzniecības politika;

C. atkārtoti apstiprinot, ka sarunās par TTIP netiek apspriesti spēkā esošie un turpmākie noteikumi un politikas virzieni, kas atbalsta kultūras nozari, jo īpaši digitālajā jomā;

D. ņemot vērā, ka saskaņā ar LESD 14. pantu un LESD 26. protokolu sabiedriskiem pakalpojumiem, sevišķi izglītības jomā, ir īpaša loma;

E.  atzīstot, ka Eiropas vēstures, bagāto tradīciju un spēcīgo kultūras un radošo nozaru dēļ kultūras daudzveidība ir ES raksturīga iezīme un ka gluži tāpat kā citos ES tirdzniecības nolīgumos kultūras daudzveidības veicināšana joprojām būs vadošais princips;

F.  atgādinot, ka kultūras un radošās nozares nodrošina aptuveni 2,6 % no ES IKP un tām ir augstāks izaugsmes īpatsvars nekā pārējiem ekonomikas sektoriem; uzsverot to, ka kultūras un radošo nozaru preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstība būs nozīmīgs ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas dzinulis Eiropā;

G. atgādinot, ka subsīdiju neiekļaušana ES tirdzniecības nolīgumos, jo īpaši attiecībā uz kultūras un izglītības nozarēm, ir standartprakse,

1.  sniedz Komisijai šādus ieteikumus:

     a)  ar vispārēju juridiski saistošu noteikumu, kas attiecas uz visu nolīgumu, nodrošināt, ka, pilnībā ievērojot GATS un UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu un pilnībā respektējot dalībvalstīs iedibināto praksi, nolīguma puses patur tiesības pieņemt vai turpināt īstenot jebkādus pasākumus (jo īpaši regulatīvus un/vai finanšu pasākumus) attiecībā uz kultūras un valodas daudzveidības, plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības aizsardzību vai veicināšanu un saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu saglabāt vai attīstīt audiovizuālu pakalpojumu tiešsaistes vai tiešsaistei nepieslēgtu režīmu, kas atbilst demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām;

     b)  nodrošināt to, lai arī turpmāk tiktu garantēta audiovizuālo pakalpojumu, tostarp tiešsaistes pakalpojumu, neiekļaušana nolīgumā un lai tā netiktu apšaubīta nekādos turpmāku nolīgumu, piemēram, investīciju nolīgumu, noteikumos; tāpat noteikumu par pakalpojumu neiekļaušanu nedrīkst apdraudēt tehnoloģiskā attīstība, piemēram, audiovizuālo, telekomunikāciju un e-komercijas pakalpojumu konverģence;

     c)  turpināt pašreizējos centienus palielināt pārredzamību, kā arī sekmēt aizvien ciešāku Parlamenta līdzdalību un pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pilnīgu iesaisti, ņemot vērā TTIP potenciālo ietekmi uz ES iedzīvotāju dzīvi;

     d)  nodrošināt to, ka TTIP nolīgums neapdraudēs pakalpojumus ar spēcīgu kultūras aspektu, piemēram, bibliotēku, arhīvu un muzeju sniegtos pakalpojumus, vairāk nekā ES saistības, kas paredzētas jau spēkā esošos nolīgumos;

     e)  apstiprināt, ka TTIP nolīgumā noteiktie pienākumi neapdraudēs fiksēto grāmatu cenu sistēmas un cenu fiksēšanu laikrakstiem un žurnāliem;

     f)   ar vispārēju noteikumu nodrošināt ES dalībvalstu tiesības pieņemt vai turpināt īstenot jebkādus pasākumus attiecībā uz tādu izglītības pakalpojumu sniegšanu, no kuriem netiek gūta peļņa un/vai kuri saņem jebkāda apmēra publisko finansējumu vai jebkāda veida valsts atbalstu, un nodrošināt, ka privāti finansēti ārvalstu pakalpojumu sniedzēji ievēro tādas pašas kvalitātes un akreditācijas prasības kā iekšzemes pakalpojumu sniedzēji;

     g)  precizēt, ka neviens šā līguma noteikums neietekmēs ES vai ES dalībvalstu spēju subsidēt un finansēt kultūras nozares, kā arī kultūras, izglītības, audiovizuālos un preses pakalpojumus;

     h)  nodrošināt to, ka ES vizuālās mākslas darbu autori saņem procentuālu daļu no savu mākslas darbu cenas, kad profesionāls mākslas darbu tirgus dalībnieks pārdot šos darbus, tādējādi stimulējot Eiropas māksliniekus pārdot darbus ASV;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Dietmar Köster

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā, ņemot vērā, ka gan Eiropas Savienībā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs efektīvi darbojas tiesu sistēma, šajā nolīgumā nav nepieciešams paredzēt privāto ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismus;

B.  tā kā Eiropas Savienībā un ASV pastāv efektīvs valsts tiesiskais regulējums un valda tiesiskums;

C. tā kā uz ES iestāžu noslēgtajiem starptautiskajiem tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem attiecas ES garantētās tiesības un principi, ar kuriem saskaņā šīs tiesības Eiropas Savienībā tiek aizsargātas, piemēram, piesardzības princips, kas attiecas uz vides, veselības un patērētāju aizsardzību;

D. tā kā deviņas ES dalībvalstis ar ASV ir noslēgušas divpusējus ieguldījumu aizsardzības nolīgumus, kuri ASV uzņēmumiem dod tiesības celt prasību pret šīm dalībvalstīm, un tā kā daudzos divpusējos nolīgumos starp ES dalībvalstīm ir paredzētas klauzulas par ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu, taču no Regulas Nr. 912/2014 izriet, ka, paredzot TTIP nolīgumā ieguldījumiem veltītu nodaļu, tā aizstātu pastāvošos dalībvalstu noslēgtos divpusējos ieguldījumu nolīgumus, pat ja tajā netiks iekļauta ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršana;

E.  tā kā aplūkoto sarunu rezultātā ir iecerēts noslēgt vērienīgu nolīgumu, kas aizsargās Eiropas sociālās tirgus ekonomikas modeli, kā tas ir noteikts Eiropas Savienības Līgumos, un ievērojami uzlabos iedzīvotāju, patērētāju un darba ņēmēju situāciju un atvērs tirgu Eiropas Savienības uzņēmumiem, tostarp MVU;

F.  tā kā starptautiskajiem nolīgumiem ir raksturīga juridiskā noteiktība un paredzamība un tā kā ir zināmi daudzi gadījumi, kad ES un citas valstis PTO ietvaros ir cēlušas prasības pret ASV, uzskatīdamas, ka ASV nav ievērojušas savas starptautiskās saistības;

G. tā kā Līguma par Eiropas Savienību 1. pantā ir noteikts, ka „lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem“; tā kā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka „[l]ēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem“; tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu, risinot sarunas par Savienības un trešo valstu nolīgumiem un slēdzot šādus nolīgumus, „Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos“; tā kā Eiropas ombuda lēmumā par pašiniciatīvas izmeklēšanas OI/10/2014/RA slēgšanu ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt TTIP sarunu pārredzamību un TTIP dokumentu pieejamību sabiedrībai,

1.  sniedz Komisijai šādus ieteikumus:

     a.  norāda, ka sarunās par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem būtu jāņem vērā sabiedrības paustās bažas;

     b.  norāda, ka Visaptverošajā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā (CETA) iestrādātās reformas, kas attiecas uz ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismiem, nepieļauj vienlīdzīgu attieksmi pret vietējiem un ārvalstu ieguldītājiem;

     c.  norāda — nodrošināt to, ka ārvalstu ieguldītājiem tiek piemērota nediskriminējoša attieksme un dotas vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz sūdzību iesniegšanu un apmierināšanu, ir iespējams, neiekļaujot TTIP nolīgumā ieguldījumu aizsardzības standartus vai ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu; pauž stingru pārliecību, ka nevienā TTIP nolīgumā nebūtu jāiekļauj ieguldījumu aizsardzības standarti vai ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānisms, jo pastāvošais ieguldījumu aizsardzības līmenis ES un ASV ir pilnīgi pietiekams, lai garantētu juridisko drošību;

     d.  aicina Komisiju darīt publiski pieejamas konsolidētās teksta redakcijas, kurās vienkopus sniegta gan ES, gan ASV nostāja attiecībā uz teksta nodaļu projektiem, tādējādi nodrošinot visām ieinteresētajām personām vienlīdzīgas iespējas piekļūt šai informācijai visos sarunu posmos;

     e.  norāda, ka pastāvošajos strīdu izšķiršanas mehānismos ir vērojamas būtiskas nepilnības gan procedūras, gan satura aspektā;

     f.   aicina Komisiju iebilst pret ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānisma iekļaušanu TTIP, ņemot vērā attīstītās tiesību sistēmas Eiropas Savienībā un ASV, kā arī to, ka piemērotākie instrumenti ieguldījumu strīdu risināšanai ir starpvalstu strīdu izšķiršanas sistēma un valstu tiesību un tiesu sistēmu izmantošana;

     g.  uzsver nepieciešamību nostiprināt ES tirdzniecības politikas demokrātisko leģitimitāti; aicina Komisiju ņemt vērā tās rīkotās sabiedriskās apspriešanas gaitā saņemtās atbildes, it īpaši 97 % atbilžu, kurās bija iebilsts pret ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu;

     h.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ārvalstu ieguldītājiem tiek piemērota nediskriminējoša attieksme un dotas vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz sūdzību iesniegšanu un apmierināšanu, taču netiek piešķirtas lielākas tiesības kā vietējiem ieguldītājiem, un pretoties ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānisma iekļaušanai TTIP, jo ir pieejami citi instrumenti ieguldījumu aizsardzības īstenošanai, piemēram, valstī pastāvošie tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

     i.   aicina Komisiju nodrošināt, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts strīdu izšķiršanas mehānisms, tā konkrētās lietās pieņemtie lēmumi neaizstās līgumslēdzēju pušu spēkā esošos valsts tiesību aktus vai nepadarīs tos neefektīvus un ka nākotnē pieņemtu tiesību aktu rezultātā iestājušās izmaiņas nevarēs kļūt par šāda strīdu izšķiršanas mehānisma priekšmetu, izņemot gadījumus, ja šādam nākotnē pieņemtam tiesību aktam tiktu piešķirts atpakaļejošs spēks;

     j.   aicina Komisiju garantēt, ka turpmākās sadarbības satvara izveidē tiks visā pilnībā ievērotas abās Atlantijas okeāna pusēs nostiprinājušās regulatīvās sistēmas, kā arī respektēta Eiropas Parlamenta loma ES lēmumu pieņemšanas procesā un tā tiesības kontrolēt ES regulatīvos procesus;

     k.  aicina Komisiju likt sarunu partnerim skaidri saprast, ka piesardzības princips ir viens no Eiropas vides, veselības un patērētāju aizsardzības politikas pamatprincipiem un ka, pamatojoties uz to, tiek laikus un proaktīvi risinātas sarunas, lai nepieļautu risku cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai un kaitējumu videi, un nodrošināt, ka sarunu iznākums nevājinās ES spēkā esošo piesardzības principu, it īpaši vides, veselības, pārtikas nekaitīguma un patērētāju aizsardzības jomās;

     l.   aicina Komisiju nodrošināt, ka ar valstu tiesību aktu pieņemšanu arī turpmāk nodarbosies tikai ES leģitīmās likumdevējas iestādes, veicinot augstākos iedzīvotāju aizsardzības standartus, tostarp tādās jomās kā veselība un drošība, vide, patērētāju aizsardzība, darba ņēmēju tiesības un vispārējas nozīmes sabiedriskie pakalpojumi; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt dalībvalstu suverēnās tiesības pieprasīt, lai sabiedriskie un kolektīvie pakalpojumi, piemēram, ūdensapgāde, veselības aizsardzība, izglītība, sociālā aizsardzība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, produktu kvalitātes jautājumi un tiesības uz municipālo un vietējo iestāžu pašpārvaldi, netiktu aplūkoti TTIP sarunās; mudina Komisiju nodrošināt, ka visās ar regulatīvo sadarbību saistītajās procedūrās tiek pilnībā ievērotas Eiropas Parlamenta un Padomes leģislatīvās kompetences absolūtā saskaņā ar ES Līgumiem un ka minētās procedūras tieši vai netieši nekavē Eiropas likumdošanas procesu;

     m. uzsver — kamēr nedz ES dalībvalstis, nedz Eiropas Savienība nav pieņēmušas lēmumu par intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp autortiesību, preču zīmju un patentu tiesību, vispusīgu saskaņošanu, Komisijai šīs intereses nevajadzētu apspriest CETA vai TTIP sarunās;

     n.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES un ASV, izmantojot pastāvošās starptautiskās struktūras, arī turpmāk apņēmīgi iesaistītos globālās daudzpusējās patentu tiesību saskaņošanas diskusijās, un tādēļ brīdina atturēties no mēģinājumiem paredzēt TTIP nolīgumā noteikumus par materiālajām patentu tiesībām, it īpaši attiecībā uz jautājumiem par patentspēju un pagarinājuma periodiem;

     o.  aicina Komisiju nodrošināt, ka TTIP sarunās tiek apspriesta arī nepieciešamība labāk atzīt atsevišķus ražojumus, kuru gadījumā izcelsmei ir ārkārtīgi liela nozīme, un saglabāt to aizsardzību; tādēļ norāda, ka ir būtiski efektīvi nodrošināt ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu piemērošanu, lai šos noteikumus būtu iespējams īstenot; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt, ka sarunu mandātā arī turpmāk netiks iekļauti noteikumi par kultūras precēm un pakalpojumiem, saglabājot tiem izņēmuma statusu;

     p.  aicina Komisiju attiecībā uz tirgus piekļuvi nodrošināt pienācīgus noteikumus par izņēmuma statusa piešķiršanu sensitīviem pakalpojumiem, piemēram, sabiedriskajiem un komunālajiem pakalpojumiem (tostarp ūdensapgādei, veselības aizsardzībai, sociālajai aizsardzībai un izglītībai), paredzot valsts iestādēm un vietējām pašvaldībām pietiekamu rīcības brīvību pieņemt tiesību aktus sabiedrības interesēs; norāda, ka, pamatojoties uz LESD 14. pantu un 26. protokolu, uz šiem pakalpojumiem nolīgumā ir jāattiecina nepārprotams izņēmums neatkarīgi no tā, kas un kādā veidā šos pakalpojumus sniedz un kā tie tiek finansēti; norāda, ka šajā sakarībā ļoti noderīga būtu kopīga deklarācija, kas atspoguļotu sarunās iesaistīto pušu nepārprotamu apņemšanos izslēgt minētās nozares no sarunās apspriežamo jautājumu klāsta;

     q.  aicina Komisiju īpaši nodrošināt, lai noteikumos par izņēmuma statusa piemērošanu kultūras precēm un pakalpojumiem būtu iekļauti visi aspekti, kas nāk par labu Eiropas māksliniekiem un producentiem;

     r.   aicina Komisiju sniegt garantijas attiecībā uz to, ka kultūras precēm un pakalpojumiem piemērotais izņēmuma statuss attieksies arī uz izdevējdarbību;

     s.   norāda, ka publiskā iepirkuma jomā nedrīkst tikt apšaubīti iepirkuma sociālie un ekoloģiskie kritēriji un to iespējamā paplašināšana;

     t.   aicina Komisiju nodrošināt, ka abas līgumslēdzējas puses īpaši apņemas ievērot un īstenot SDO darba pamatstandartus un ESAO pamatnostādnes attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem; uzskata, ka konfliktu gadījumā efektīvi jānodrošina darba un sociālo standartu ievērošana;

     u.  uzsver, ka tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, tiesības uz interešu pārstāvību un darba koplīgumu slēgšanu vai citas darba ņēmēju, vides un patērētāju aizsardzības tiesības nolīgumā par TTIP nekādā gadījumā nedrīkst interpretēt kā ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus;

     v.  turklāt norāda, ka ir jānoraida neprecīzu definīciju lietojums CETA un TTIP tādiem juridiskiem terminiem kā „taisnīga un vienlīdzīga attieksme” vai „netieša ekspropriācija”.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jan Philipp Albrecht

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā Padomes sarunu norādes transatlantiskajai tirdzniecības un ieguldījumu partnerībai starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm;

–   ņemot vērā 2013. gada 23. maija rezolūciju par ES tirdzniecības un ieguldījumu sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm[1], jo īpaši tās 13. punktu;

–   ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā[2],

A. tā kā Savienībai ir saistoša Eiropas Savienības Pamattiesību harta (turpmāk — Harta), tostarp tās 8. pants par tiesībām uz personas datu aizsardzību, un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pants par minētajām pamattiesībām, kas uzskatāmas par vienu no ES primāro tiesību svarīgākajiem pīlāriem un kas ir pilnībā jāievēro visos starptautiskajos nolīgumos;

B.  tā kā Savienībai ir saistošs Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants, kas inter alia paredz demokrātijas un tiesiskuma vērtību ievērošanu;

C. tā kā Savienībai ir saistošs Hartas 20. un 21. pants par vienlīdzību likuma priekšā un diskriminācijas aizliegumu;

D. tā kā LES 1. pantā un 10. panta 3. punktā noteikts, ka „lēmumu pieņemšana ir, cik iespējams, atklāta un, cik iespējams, tuvināta pilsoņiem”; tā kā sarunu laikā, kā arī īstenošanas posmā vissvarīgākā ir pārredzamība un atklāts dialogs starp partneriem, tostarp iedzīvotājiem; tā kā Parlaments atbalsta ombuda aicinājumu īstenot pārredzamu pieeju;

E.  tā kā notiekošajās sarunās par starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem, tostarp par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA), tiek skarti arī jautājumi par starptautiskajām datu plūsmām, vienlaikus pilnībā izslēdzot privātumu un datu aizsardzību, un tie tiks apspriesti paralēli saistībā ar ASV un ES visaptverošo nolīgumu par „drošības zonu” un datu aizsardzību;

F.  tā kā ASV puses sarunu dalībnieki TTIP septītajā sarunu kārtā ierosināja projektu nodaļai par e-komerciju; tā kā šis projekts nav pieejams Eiropas Parlamenta deputātiem; tā kā ASV teksta projekts par e-komerciju TiSA kontekstā apdraudētu ES noteikumus un aizsardzības pasākumus personas datu pārsūtīšanai uz trešām valstīm; tā kā Parlamentam ir tiesības paust savu atzinumu pēc iepazīšanās ar visiem turpmākajiem teksta priekšlikumiem un TTIP nolīguma projektiem;

G. tā kā brīvās tirdzniecības zonā iedzīvotājiem, kuru izcelsme ir kādā no līgumslēdzējām pusēm, ir tiesības brīvi pārvietoties visā teritorijā, kuru aptver šī zona;

H. tā kā lielākā daļa ES dalībvalstu un ASV ir ratificējušas ESAO Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos; tā kā vairākas ES dalībvalstis un ASV ir ratificējušas ANO Pretkorupcijas konvenciju; tā kā vairākas ES dalībvalstis un ASV ir locekļi Finanšu darījumu darba grupā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju,

1.  iesniedz Komisijai šādus ieteikumus:

     a)  nodrošināt to, lai ar nolīgumu tiktu garantēta ES pamattiesību standartu pilnīga ievērošana, iekļaujot tiesiski saistošu un preventīvu cilvēktiesību klauzulu kā vienu no standarta elementiem ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm;

     b)  ņemt vērā, ka Eiropas Parlamenta piekrišanas sniegšana TTIP galīgajam nolīgumam varētu būt apdraudēta, kamēr netiks pilnībā novērstas vispārējās masveida novērošanas darbības un rasts atbilstīgs risinājums attiecībā uz ES pilsoņu datu privātuma tiesībām, tostarp tiesībām uz administratīvu un tiesisku aizsardzību, kā paredzēts iepriekšminētās Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūcijas 74. punktā;

     c)   nekavējoties veikt pasākumus, lai jo īpaši nodrošinātu to, ka tiek īstenoti iepriekšminētajā Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūcijā sniegtie ieteikumi par Eiropas stratēģijas neatkarībai IT jomā un ES kiberstratēģijas izveidi;

     d)  prioritārā kārtā iekļaut visaptverošu un nepārprotamu horizontālu un patstāvīgi piemērojamu noteikumu, kas balstīts uz Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XIV pantu un ar kuru pašreizējie un turpmākie ES tiesību akti personas datu aizsardzības jomā tiktu pilnībā izslēgti no nolīguma darbības jomas, neparedzot nekādus nosacījumus attiecībā uz to, ka tam vajadzētu atbilst pārējām TTIP daļām, un nodrošināt, lai ar nolīgumu netiktu kavēta izņēmumu izpilde par to pakalpojumu nodrošināšanu, kuri ir attaisnojami saskaņā ar attiecīgajiem PTO noteikumiem (GATS XIV un XIVa pants);

     e)  nodrošināt, ka personas datus ārpus Savienības var pārsūtīt tikai tad, ja tiek ievēroti ES datu aizsardzības tiesību aktos paredzētie noteikumi par pārsūtīšanu uz trešām valstīm; noteikumus, kas skar personas datu plūsmu, apspriest tikai tad, ja tiek garantēta ES datu aizsardzības noteikumu pilnīga piemērošana un ievērošana;

     f)   nodrošināt, ka projekts nodaļai par e-komerciju, ko TTIP septītajā sarunu kārtā ierosināja ASV puses sarunu dalībnieki, netiks pieņemts kā pamats sarunām, ja tas ietvers līdzīgus nosacījumus tiem, kuri izklāstīti ASV projektā nodaļai par e-komerciju TiSA sarunu kontekstā; paust iebildumus pret saistībā ar TiSA sagatavoto ASV projektu nodaļai par e-komerciju attiecībā uz personas datiem; panākt sekmīgu iznākumu sarunās par visaptverošo „drošības zonas” un datu aizsardzības nolīgumu;

     g)  ņemt vērā, ka ES noteikumi par personas datu pārsūtīšanu var liegt šādu datu apstrādi trešās valstīs, ja tās neievēro ES atbilstības standartu; uzstāt, lai visas prasības, kas skar datu apstrādes aprīkojuma un iestāžu atrašanos, atbilstu ES noteikumiem par datu pārsūtīšanu; sadarboties ar ASV un citām trešām valstīm, ievērojot atbilstīgus nosacījumus, lai pieņemtu pietiekami augstus datu aizsardzības standartus visā pasaulē, jo īpaši saistībā ar visaptverošo „drošības zonas” un datu aizsardzības nolīgumu;

     h)  nodrošināt, lai lēmumus par juridiskiem konfliktiem pamattiesību jautājumos pieņemtu tikai kompetentās vispārējās jurisdikcijas tiesas; nodrošināt, lai noteikumi par ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (ISDS) neradītu šķēršļus attiecībā uz vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu tiesu varai un neapdraudētu demokrātiju;

     i)    pilnībā ņemt vērā pārredzamības un pārskatatbildības nepieciešamību visā procesā un ievērot saistības, kas izriet no LESD 218. panta 10. punkta, kuru Tiesa nesenā spriedumā atzina par likumiski noteiktu[3], visos sarunu posmos nekavējoties un pastāvīgi sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju; saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[4] nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejami visu pušu attiecīgie sarunu dokumenti, izņemot dokumentus, kuri ir jāklasificē, katrā atsevišķā gadījumā publiski pamatojot, kādā mērā piekļuve attiecīgā dokumenta neatklātajām daļām varētu konkrēti un reāli apdraudēt ar izņēmumiem aizsargātās intereses; nodrošināt, lai nolīgums nekādā veidā nemazina ES vai tās dalībvalstu tiesību aktu ietekmi par publisku piekļuvi oficiālajiem dokumentiem;

     j)   sarunu ietvaros pastiprināt politisko spiedienu uz ASV, lai nodrošinātu pilnīgu vīzu savstarpējību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES dalībvalstu iedzīvotājiem bez diskriminācijas attiecībā uz viņu iekļūšanu ASV;

     k)  iekļaut nolīgumā noteikumus par korupciju, krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, lai uzlabotu dalībvalstu un ASV sadarbību, iekļaujot mehānismus efektīvākai starptautiskajai sadarbībai, savstarpējai tiesiskajai palīdzībai, līdzekļu atgūšanai, tehniskajai palīdzībai, informācijas apmaiņai un starptautisko ieteikumu un standartu īstenošanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0227.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.
• [3]  2014. gada 24. jūnija spriedums lietā C-658/11 Parlaments pret Padomi.
• [4]  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Esteban González Pons

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, jo īpaši lietu C-350/12[1] un Atzinumu Nr. 2/13[2], kā arī Atzinumu Nr. 1/09[3],

A.     tā kā ar Lisabonas līgumu ir paplašināta kopējās tirdzniecības politikas joma, iekļaujot tajā ārvalstu tiešos ieguldījumus, kā arī Parlamenta pilnvaras starptautisko tirdzniecības nolīgumu jomā, nostiprinot tā tiesības regulāri saņemt informāciju un tā lēmumu pieņemšanas kompetenci, jo, beidzoties sarunām, tagad ir vajadzīga Parlamenta piekrišana, tādējādi nodrošinot pilsoņiem tiešu pārstāvību starptautiskās tirdzniecības nolīgumu pieņemšanas gadījumā;

B.     tā kā Tiesas Atzinumā Nr. 2/3 ir paskaidrots, ka Savienības kompetence starptautisko attiecību jomā un tās tiesībspēja slēgt starptautiskus nolīgumus noteikti ietver iespēju pakļaut savu rīcību ar šiem nolīgumiem izveidotas vai izraudzītas tiesas nolēmumiem attiecībā uz nolīgumu noteikumu piemērošanu un interpretāciju; tā kā Tiesa tomēr arī ir precizējusi, ka starptautiskam nolīgumam var būt ietekme uz tās kompetenci tikai tad, ja ir ievēroti būtiskie nosacījumi attiecībā uz tās rakstura saglabāšanu, un tātad, ja ar to netiek apdraudēta Savienības tiesību sistēmas autonomija,

1.      saistībā ar notiekošajām sarunām par TTIP sniedz Komisijai šādus ieteikumus:

d)     attiecībā uz noteikumiem:

i)       izvērtēt TTIP sekas, lai nodrošinātu politikas saskaņotību, proti, attiecībā uz dažādu ES ārējās darbības jomu savstarpēju atbilstību un to atbilstību citām politikas jomām;

ii)      precizēt Regulatīvās sadarbības padomes lomu un pilnvaras un tās secinājumu juridisko kvalitāti, ņemot vērā to, ka regulatīvajā sadarbībā būtu jāņem vērā ES pašreizējo konstitucionālo un institucionālo sistēmu un Eiropas, dalībvalstu un vietējo iestāžu kompetenci izdot tiesību aktus atbilstoši savām politiskajām nostādnēm, jo īpaši sociālajā un vides jomē, un ka tās ieteikumu tiešā piemērošana attiecīgajām ES iestādēm nozīmētu Līgumos noteikto likumdošanas procedūru pārkāpumu un tādējādi apdraudētu demokrātisko procesu un Eiropas sabiedrības intereses;

iii)     panākt, lai nekādā gadījumā netiktu vājinātas Eiropas tiesiskā regulējuma normas;

iv)     tā kā TTIP ir iecerēts kā „elastīgs nolīgums”, kuram nākotnē varēs papildus pievienot nozaru pielikumus, panākt, lai šis mehānisms nodrošinātu parlamentārās uzraudzības iespējamību un Parlaments un ASV Kongress regulāri tiktu informēti un varētu rosināt, veidot un uzraudzīt TTIP paredzēto regulatīvo dialogu, respektējot parlamentu likumdošanas tiesības;

v)      uzskata, ka ļoti augsta līmeņa aizsargpasākumi un normas, kas pastāv Eiropas Savienībā un par kuriem panākta vienošanās demokrātisku procesu rezultātā, ir liels sasniegums, no kura nedrīkst atteikties, un uzsver, ka ES un tās dalībvalstu tiesību normas, piemēram, attiecībā uz produktu drošumu, veselības un sociālo jomu, vidi, klimatu, pārtikas produktiem un dzīvnieku aizsardzību, kā arī patērētāju un datu aizsardzības tiesībām nekādā gadījumā nedrīkst vājināt;

vi)     iebilst pret ISDS mehānisma iekļaušanu TTIP, ņemot vērā ES un ASV attīstīto tiesību sistēmu un to, ka starpvalstu strīdu izšķiršanas mehānisms un vēršanās attiecīgo valstu tiesās ir piemērotākie instrumenti ieguldījumu strīdu risināšanai;

vii)    ņemot vērā to, ka ASV un ES jurisdikcijai nedraud politiska iejaukšanās tiesu darbā vai liegums ārvalstu ieguldītājiem vērsties tiesā, ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršana privātā šķīrējtiesā var apdraudēt tiesības pieņemt regulējumu Eiropas Savienības sabiedrības interesēs, kā arī dalībvalstu valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības, jo īpaši attiecībā uz sociālo un vides politiku, un tādējādi būtu pretrunā ES konstitucionālajai sistēmai; ierosināt pastāvīgu risinājumu ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanai, lai profesionāli tiesneši atklātā tiesas sēdē un pārredzamā veidā skatītu varbūtējas lietas un būtu iespēja iesniegt vismaz vienu apelācijas sūdzību;

e)      attiecībā uz pārredzamību, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un sabiedrības informēšanu:

iii)     tā kā zināma konfidencialitātes pakāpe ir vajadzīga un saprotama sarunās par tirdzniecības nolīgumu, kuram ir tik liela ekonomiska un politiska nozīme, turpināt pielikt arvien lielākas pūles, lai padarītu TTIP sarunas pārredzamākas un pieejamākas sabiedrībai, cita starpā nododot atklātībai visus ES sarunu dokumentu, kurus Komisija jau apspriež ar dalībvalstīm un Parlamentu, jo tieši Eiropas iestādēm priekšplānā ir jāizvirza pārredzamības veicināšana;

iv)     nekavējoties un detalizēti informēt Parlamentu par visiem procedūras posmiem saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-358/11; nodrošināt visiem EP deputātiem piekļuvi visiem ierobežotas pieejamības dokumentiem un iekļaut konsolidētos dokumentus to dokumentu sarakstā, ar ko var iepazīties EP deputāti;

v)      īstenot Eiropas Ombuda 2015. gada 6. janvāra ieteikumus vēl vairāk sekmēt sarunu procesa leģimitāti un pārredzamību, proaktīvi un vispusīgi nodrošinot pilnīgu atbilstību noteikumiem par dokumentu pieejamību sabiedrībai visās ES oficiālajās valodās savā tīmekļa vietnē un panākot līdzsvarotu un pārredzamu dalībvalstu parlamentu līdzdalību;

vi)     tādēļ aicina Komisiju atbalstīt un turpināt sarunas ar Padomi, lai atļautu grozīt Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem;

vii)    pārbaudīt „jauktā” nolīguma juridiskās sekas; plaši iesaistīt dalībvalstu parlamentus debatēs par TTIP īpatnībām un regulāri tos informēt par sarunu gaitu, īpašu uzmanību pievēršot sniegtajām atsauksmēm, jo īpaši tāpēc, ka tas visticamāk būs „jauktais nolīgums”, kas būs jāratificē dalībvalstu parlamentiem;

viii)   nekavējoties izveidot obligātu pārredzamības reģistru, kas būs jāizmanto visām Eiropas iestādēm, lai gūtu pilnu priekšstatu par lobija darbību saistībā ar TTIP sarunām.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

• [1]  Lieta C-350/12 (Padome / Sophie In 't Veld).
• [2]  Atzinums Nr. 2/13 (Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai — nolīguma projekta atbilstība Līgumam par Eiropas Savienību un LESD).
• [3]  Atzinums Nr. 1/09 (Nolīguma projekts — vienota patentu tiesvedības sistēma — Eiropas un Kopienas Patentu tiesa — nolīguma projekta atbilstība Līgumiem).

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
(2014/2228(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jarosław Wałęsa

IEROSINĀJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā 2013. gada 14. jūnija norādījumus sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 206. un 207. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas — 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm[1], 2013. gada 23. maija rezolūciju par ES un ASV sarunām par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu[2] un 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā[3],

–   ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2013. gadā,

–   ņemot vērā lūgumrakstus Nr. 1221/2013, 1635/2013, 1960/2013, 2694/2013, 2721/2013, 2859/2013, 0149/2014, 0184/2014, 0195/2014, 0242/2014, 0589/2014, 0706/2014, 0722/2014, 0738/2014, 0783/2014, 0949/2014, 0973/2014, 1032/2014, 1122/2014, 1336/2014, 1575/2014, 1649/2014, 2062/2014, 2143-14, 2268/2014, 2314/2014, 2328/2014, 2647/2014 un 0033/2015,

–   ņemot vērā Eiropas ombuda veikto izmeklēšanu attiecībā uz pārredzamību transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības sarunās un sabiedrības līdzdalību šajās sarunās (OI/10/2014/RA),

–   ņemot vērā rezultātu, ko deva Komisijas uzsāktā sabiedriskā apspriešana par ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un starpvalstu strīdu noregulēšanas kārtību (ISDS) TTIP ietvaros,

–   ņemot vērā ES galvenā sarunu vadītāja Ignacio García-Bercero 2014. gada 5. jūnijā nosūtīto vēstuli Amerikas kolēģim Daniel Mullany, kurā viņš norāda, ka „visi ar sarunām saistītie dokumenti netiks publiskoti vēl nākamos 30 gadus”,

A. tā kā Komisija Eiropas Savienības vārdā pašlaik ar Amerikas Savienotājām Valstīm apspriež padziļinātu, visaptverošu un augstiem standartiem atbilstošu tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nolīgumu (transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība — TTIP), kura mērķis būtu sekmēt un veicināt preču un pakalpojumu komercapmaiņu, kā arī uzlabot ieguldījumus, cita starpā atceļot tirdzniecības šķēršļus; tā kā ļoti daudzi Eiropas iedzīvotāji ir pauduši pamatotas bažas par to, ka šis nolīgums apdraudēs ES pamatnoteikumus, jo īpaši darba tiesību, vides aizsardzības un pārtikas un drošuma standartu jomā;

B.  tā kā priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker ir aicinājis ikvienu jaunās Komisijas locekli „publiskot visu saziņu un sanāksmes ar profesionālām organizācijām vai pašnodarbinātām personām jebkādos jautājumos, kas saistīti ar ES politikas veidošanu un īstenošanu” saistībā ar plaša mēroga tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nolīgumu ar ASV, kuru Komisija pašlaik apspriež Eiropas Savienības vārdā; tā kā vienīgais efektīvais veids, kā nepieļaut sabiedrības neizpratni un maldināšanu, ir lielāka pārredzamība un lielāki centieni proaktīvi sniegt informāciju sabiedrības debatēs;

C. tā kā TTIP mērķis ir palielināt ES un ASV savstarpējo tirdzniecību un ieguldījumus, neapdraudot Kopienas acquis noteiktos principus, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pienācīgu darbvietu radīšanu vai Eiropas sociālā modeļa veicināšanu;

D. tā kā sarunas ir izraisījušas vēl nebijušu sabiedrības interesi, ņemot vērā TTIP iespējamo ekonomisko, sociālo un politisko ietekmi, kā arī noslēpumainību, kādā notiek sarunas;

E.  tā kā bijušais Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso aicināja pilsonisko sabiedrību konstruktīvi un efektīvi piedalīties TTIP sarunās;

F.  tā kā pilsoniskā sabiedrība ir paudusi bažas par TTIP;

G. tā kā Komisija 2014. gada 10. septembrī atteicās reģistrēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) „Stop TTIP”, uzskatot, ka tā pārsniedz Eiropas Komisijas pilnvaras iesniegt Savienības tiesību aktu, kas nepieciešams nolūkā piemērot Līgumus; tā kā iniciatīva „Stop TTIP” no tā brīža ir uzsākta ārpus Regulā (ES) Nr. 211/2011 paredzētās procedūras un ir jau saņēmusi vairāk nekā vienu miljonu parakstu; tā kā Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi vairākus lūgumrakstus, kuros paustas bažas par TTIP; tā kā lūgumrakstu iesniedzēju bažas galvenokārt attiecas uz risku saistībā ar importētās pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti, datu pārsūtīšanu no ES uz ASV, jo īpaši saistībā ar informāciju, ko ASV vāc par fiziskām un juridiskām personām (ES pilsoņu tiesības uz pašnoteikšanos digitālajā jomā), pārredzamības trūkumu sarunās, TTIP iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomiku, jo īpaši saistībā ar nodarbinātību un algām, kā arī valsts iestāžu reglamentēšanas pilnvaru nodošanu korporācijām, izmantojot ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (ISDS) mehānismu;

H. tā kā ES iedzīvotāju tiesības publiski piekļūt ES iestāžu rīcībā esošiem dokumentiem ir pamattiesības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji var piedalīties ES lēmumu pieņemšanā un prasīt atbildību no ES un tās iestādēm, tādējādi uzlabojot demokrātiju Savienībā;

I.   tā kā visos ES iedzīvotāju iesniegtajos lūgumrakstos, kuriem pievienoti desmitiem tūkstoši ES iedzīvotāju parakstu, ir nepārprotami pausta nosodoša nostāja attiecībā uz TTIP sarunām un brīdināts par apdraudējumu, ko šāds nolīgums radīs eiropiešu dzīvesveidam, proti, sociālajā, ekonomikas, vides un demokrātijas jomā;

J.   tā kā Eiropas Ombuds 2014. gada jūlijā veiktajā izmeklēšanā par TTIP pārredzamību rūpīgi pārbaudīja svarīgu dokumentu neatklāšanu un iespējamas privileģētas piekļuves piešķiršanu konkrētām ieinteresētajām personām; tā kā Eiropas Ombuds tā organizētajā TTIP sabiedriskajā apspriešanā saņēma vairāk nekā 6000 e-pastu;

K.  tā kā saistībā ar sociālo jomu dažādajos lūgumrakstos ir paustas dziļas bažas par nolīguma iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību, ES veselības aizsardzības sistēmām un sabiedriskajiem pakalpojumiem kopumā, kā arī uz pensiju shēmām; tā kā rodas bažas par darba apstākļu pasliktināšanos, ņemot vērā darba attiecību regulējuma trūkumu, kā arī koplīgumu slēgšanas prakses trūkumu ASV;

L.  tā kā pēc izpētes Eiropas ombude pauda savas bažas par pārredzamības un sabiedrības līdzdalības trūkumu TTIP sarunās;

M. tā kā lielākajā daļā saņemto lūgumrakstu ir pausts nepārprotams aicinājums vai nu Komisijai lemt par sarunu apturēšanu, vai arī Eiropas Parlamentam galu galā noraidīt nolīgumu,

1.  uzsver, ka ir svarīgi starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm attīstīt līdzsvarotas tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, paredzot pienācīgus aizsardzības pasākumus, lai pasaules mērogā nodrošinātu augstākos darba, sociālos, veselības un vides standartus nolūkā palīdzēt veicināt izaugsmi un nodarbinātību, par mērķi izvirzot šādas palīdzības sniegšanu, kā arī radīt jaunas iespējas ekonomikas jomā un reglamentēt globalizāciju, tādējādi izslēdzot sociālo un vides dempingu;

2.  atzinīgi vērtē mērķi atcelt tehniskos šķēršļus tirdzniecībai un samazināt nevajadzīgas regulatīvās atšķirības starp ES un ASV, ko neattaisno dažādās aizsardzības un riska pārvaldības pieejas, piemēram, atcelt procedūru dublēšanos, nekonsekventas prasības attiecībā uz precēm un divkāršas pārbaudes;

3.  aicina Komisiju sarunu turpināšanas gadījumā iebilst pret ISDS iekļaušanu TTIP, jo ir pieejamas citas ieguldījumu aizsardzības iespējas, piemēram, iekšzemes tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

4.  norāda, ka regulatīvā saderība nedrīkst skart sabiedriskos pakalpojumus vai visaptverošās suverēnās tiesības, ievērojot piesardzības principu, paredzēt regulējumu attiecībā uz veselību, piekļuvi medikamentiem, datu aizsardzības drošību, patērētāju aizsardzības tiesībām, darba tiesībām, vides aizsardzību, dzīvnieku labturību,² piesardzīgu patērētāju aizsardzību un kultūras daudzveidību atbilstīgi katras puses publisko iestāžu ieskatiem;

5.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ES vides standarti tiek saglabāti pašreizējā līmenī;

6.  uzsver, ka būtu jāņem vērā kultūras pakalpojumi un produkti, kam būtu jāpiemēro atšķirīga pieeja salīdzinājumā ar citiem komerciāliem pakalpojumiem un produktiem, kā to paredz tā sauktais kultūras izņēmums;

7.  uzsver mobilitātes un vīzu savstarpējības paketes nozīmīgumu visiem ES dalībvalstu pilsoņiem, ņemot vērā, ka vīzu režīma atvieglošana Eiropas pakalpojumu sniedzējiem un preču piedāvātājiem ir viens no galvenajiem elementiem TTIP sniegto priekšrocību maksimālā izmantošanā;

8.  uzsver, ka Amerikas Savienotās Valstis nav ratificējušas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas par darba pamatstandartiem, piemēram, attiecībā uz tādām tiesībām kā kolektīvās sarunas, biedrošanās brīvība un tiesības apvienoties;

9.  uzsver, ka tad, ja darba ņēmēju aizsardzību uzskata par tirdzniecības šķērsli, var tikt apdraudēta demokrātiska lēmumu pieņemšana darbvietā;

10. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir patiesi centusies uzlabot TTIP sarunu procesa pārredzamību, jo īpaši saistībā ar Eiropas direktīvu publicēšanu attiecībā uz sarunām par TTIP (1103/13 CL 1); norāda, ka šis būtiskais dokuments atklātībā nonāca tikai 2014. gada 9. oktobrī, lai gan sarunas sākās 2013. gada jūnijā; atgādina, ka Komisijai vienmēr ir juridiski saistošs pienākums ievērot noteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1049/2001; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlamenta deputātiem piešķirtā piekļuve TTIP sarunu dokumentiem līdz šim ir bijusi ārkārtīgi ierobežota; uzsver, ka EP nodrošinātajā lasītavā pieejamie dokumenti neietver nekādus konsolidētus materiālus vai ASV iesniegtos dokumentus; uzsver nepieciešamību nodrošināt pārredzamību ar tieša un atvērta dialoga starpniecību sabiedrisko apspriešanu veidā ar visām ieinteresētajām personām;

11. atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda izmeklēšanu attiecībā uz nepieciešamību īstenot proaktīvāku pieeju attiecībā uz dokumentu publiskošanu; mudina Komisiju ātri īstenot Ombuda ieteikumus par publisku piekļuvi konsolidētajiem sarunu dokumentiem, nodrošināt TTIP dokumentu proaktīvāku publiskošanu un palielināt pārredzamību attiecībā uz Komisijas ierēdņu sanāksmēm par TTIP ar uzņēmējdarbības organizācijām, lobistu grupām vai NVO; uzskata — ja Komisijai īstenotu proaktīvāku pieeju pārredzamībai, sarunu process iedzīvotāju vērtējumā varētu kļūt demokrātiskāks un likumīgāks, un tādēļ mudina Komisiju publicēt visus sarunu dokumentus, tostarp ASV priekšlikumus ES saskaņā ar standarta praksi attiecībā uz visām starptautiskajām tirdzniecības sarunām, kas notiek Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros, un sekmēt dažādo ieinteresēto personu, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības un patērētāju organizāciju, vispusīgāku līdzdalību un iesaistīšanos sarunu procesā;

12. aicina Komisiju nodrošināt, lai tās īpaši izveidotajā tirdzniecības politikas tīmekļa vietnē pieejamais TTIP dokumentu saraksts būtu pieejams, izsmeļošs un pilnīgs, un sekmēt piekļuvi šai informācijai, organizējot regulāras sanāksmes ar biedrībām, NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver, ka vissvarīgākajiem dokumentiem, jo īpaši par ES sarunu nostājām, vajadzētu būt pieejamiem visās ES oficiālajās valodās, tādējādi nodrošinot visiem Eiropas pilsoņiem pastāvīgu pieeju dokumentiem, kā arī to pilnīgu izpratni;

13. prasa Komisijai nekavējoties un detalizēti informēt Parlamentu par visiem procedūras posmiem saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-358/11; visiem Eiropas Parlamenta deputātiem nodrošināt piekļuvi visiem ierobežotajiem dokumentiem un iekļaut konsolidētos tekstus Eiropas Parlamenta deputātiem pieejamo dokumentu sarakstā;

14. pauž nožēlu par to, ka Komisija neatzina lūgumrakstu, ko bija iesniedzis vairāk nekā pusotrs miljons eiropiešu par „Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, ierobežojumu dēļ, kuri noteikti Eiropas pilsoņu iniciatīvas tiesiskajā regulējumā; pauž nožēlu, ka faktiski šie ierobežojumi nozīmē to, ka jebkuru Eiropas pilsoņu iniciatīvu tirdzniecības jautājumos varētu pieņemt tikai pēc tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā un ka saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu nav atļautas Eiropas pilsoņu iniciatīvas, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošas tirdzniecības sarunas;

15. uzskata, ka sabiedrības interesēs datu aizsardzību nedrīkstētu izmantot kā automātisku šķērsli sabiedrības rūpīgai pārbaudei attiecībā uz lobistu darbībām saistībā ar TTIP un ka datu aizsardzības jautājumus var risināt, aicinājumā uz sanāksmi dalībniekus informējot par nodomu atklāt viņu vārdus un skaidri norādot, ka TTIP nedrīkst apdraudēt ES iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos digitālajā jomā vai Savienības datu aizsardzības tiesību aktu ievērošanu, un jo īpaši jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedums (C-132/12) par „tiesībām tikt aizmirstam” un ierosināto Vispārīgo datu aizsardzības regulu; prasa Komisijai nodrošināt, ka sarunās netiek ietverta datu aizsardzība, lai ievērotu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu;

16. uzsver tādu atsevišķu sarunu jomu jutīgumu, kuros kompromisus nav iespējams panākt, kā, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības nozari, jo atšķiras ES un ASV nostāja attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), marķējumu informācijas prasībām, klonēšanu, vides prasībām un citiem patērētāju un dzīvnieku veselības standartiem; šajā ziņā mudina Komisiju pieņemt „pozitīvā saraksta” pieeju, kas ir nepieciešams nosacījums, lai nodrošinātu jautājuma vieglu uztveramību visiem dalībniekiem; tādēļ aicina uz šīm jomām neattiecināt regulatīvo sadarbību un nekādus papildu noteikumus par sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem un tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā; jomās, kurās jau notiek tirdzniecība jutīgās nozarēs, piemēram, ĢMO, aicina paredzēt skaidrus marķēšanas noteikumus, kas nostiprinātu patērētāju izvēli;

17. uzsver augsto līmeni, kādā sabiedrība veikusi rūpīgu pārbaudi attiecībā uz nolīgumu, kā to apliecināja lūgumraksti, kuros tika paustas dziļas bažas par sarunu pārredzamību un par negatīvo ietekmi uz darba ņēmēju tiesībām un sabiedriskajiem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpi, sociālajiem pakalpojumiem, izglītību, ūdensapgādi un sanitārajiem pakalpojumiem;

18. aicina Komisiju cieši apņemties saglabāt stingrus standartus attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, cilvēku un dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, kā noteikts ES tiesību aktos, un nodrošināt, ka netiek iedragātas un tiek ievērotas tādas ES pamatvērtības kā piesardzības princips, dzīvnieku atzīšana par jutīgām būtnēm (kā noteikts LESD 13. pantā) un Eiropas Savienības Pamattiesību harta;

19. aicina Komisiju nepieļaut tādu produktu ienākšanu ES tirgū, kas nav ražoti saskaņā ar ES standartiem attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, cilvēku un dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību;

20. aicina Komisiju nodrošināt, ka tādi produkti kā ĢMO vai produkti, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem, un ar ES aizliegtām vielām, nenokļūst ES tirgū vai ES pārtikas ķēdē;

21. uzsver, ka patērētāju aizsardzībai un augstāku Eiropas kvalitātes un drošības standartu ievērošanai attiecībā uz pārtiku un precēm, augstāko standartu ievērošanai attiecībā uz vides aizsardzību un stingrākajai kontrolei attiecībā uz rūpnieciskajām emisijām ES un ASV, kā arī pienācīgiem aizsardzības pasākumiem iedzīvotāju datu aizsargāšanai vajadzētu būt TTIP sarunu galvenajiem jautājumiem, jo īpaši nodrošinot:

     - pilnīgu pārredzamību un sabiedrības piekļuvi medikamentu klīnisko izmēģinājumu klīniskajiem datiem;

     - pilnīga pārredzamību un sabiedrības piekļuvi medicīnisko ierīču klīnisko izmeklēšanu klīniskajiem datiem;

     - cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, ievērojot un saglabājot visu pušu jutīgos jautājumus un pamatvērtības, piemēram, ES piesardzības principu,

     un uzsver, ka sarunu vadītājiem nevajadzētu apsvērt nekādas apņemšanās attiecībā uz datu aizsardzību TTIP ietvaros, kamēr nav pabeigts pašreizējais likumdošanas darbs šajā jomā ES un ASV;

22. uzsver, ka TTIP sarunu pamatā ir jābūt atbilstībai ikvienas valsts suverenitātei un konkrēti Eiropas Savienības suverenitātei pieņemt tiesību aktus un regulēt ekonomiku;

23. aicina Komisiju norādīt, kā un kad tā īstenos katru no ierosinātajiem pasākumiem, kā arī to, kā tā veiks turpmākus pasākumus attiecībā uz minētajiem lūgumrakstiem; uzskata — tā kā sarunas turpinās, būtu lietderīgi, ja Komisija šos turpmākos pasākumus veiktu divu mēnešu laikā, proti, līdz 2015. gada 31. maijam;

24. norāda, ka Komisija kopā saņēma gandrīz 150 000 atbilžu tās organizētajā sabiedriskajā apspriešanā par ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nolīgumā, un no tām 97 % bija noraidīta ISDS iekļaušana TTIP; uzsver, ka respondentu vidū plašas bažas rada jautājumi par jebkuras ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas atbilstību ES tiesu sistēmai un jo īpaši jautājums par ES Tiesas jurisdikcijas ievērošanu un valdību tiesībām paredzēt regulējumu; norāda, ka atšķirībā no līdzšinējās prakses daudzus iesniegumus ir iesnieguši atsevišķi respondenti, kas liecina par sabiedrības mobilizācijas līmeni TTIP jautājumā, un ka daži respondenti, piemēram, arodbiedrības vai lielas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pārstāv lielu skaitu atsevišķu locekļu, kas būtiski pārsniedz Komisijas saņemto atbilžu kopējo skaitu; uzsver, ka ieguldījumus aizsargājošajiem noteikumiem būtu jāgarantē valstu reglamentēšanas spēja, un uzskata, ka šajā sakarībā ES Tiesai būtu jāsaglabā ekskluzīvā jurisdikcija attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību aktu galīgo interpretāciju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

• [1]  OV C 68 E, 7.3.2014., 53. lpp.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0227.
• [3]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.