Jau iepriekš plašsaziņas medijos tika publicēta informācija, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstījusi opozīcijas deputātes Jūlijas Stepaņenko („Saskaņa) ideju Izglītības likumā iekļaut normu, kas paredz aizliegt izglītības iestādēs izplatīt un izmantot materiālus, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību. Š.g. 16. aprīlī LR Saeimā uz nedēļu tika pārcelts balsojums par šiem grozījumiem 2.lasījumā, un atkārtoti deputāti šo jautājumu plāno izskatīt 23. aprīļa sēdē.

Ar šādiem likuma grozījumiem mēs demonstrējam, ka neuzticamies Latvijas mācību iestāžu vadītājiem un skolotājiem, kuri kā sava amata profesionāļi prot izvērtēt mācību materiālu saturu un pieņemt lēmumu par to izplatīšanu skolās. Šobrīd mēs ļaujam Saeimai grozīt Izglītības likumu, pamatojot šo rīcību ar atsevišķu deputātu personiskajām iedomām un bailēm, nevis ar zinātniskiem pētījumiem, kuros tiktu pierādīta noteiktu mācību materiālu neatbilstība skolēnu psiholoģiskajai sagatavotībai. Mēs pieņemam, ka Saeimas deputāti var pieņemt šos grozījumus, nediskutējot par šo jautājumu ne ar sabiedrību, ne skolotājiem, ne Valsts izglītības satura centru, turklāt pat neņemot vērā to, ka Izglītības un zinātnes ministrija šos grozījumus nav atbalstījusi un aicinājusi tos nevirzīt tālākai izskatīšanai. Šie grozījumi ir tiešā veidā vērsti pret seksuālo izglītību skolās un balstās neskaidrā un pretrunīgā izpratnē par tikumības jēdzienu. Nav arī saprotams, pēc kādiem kritērijiem turpmāk plāno realizēt mācību līdzekļu izvērtējumu atbilstoši tikumības standartiem, kas par to būs atbildīgs un kā tiks organizēts materiālu izvērtējums caur Valsts izglītības satura centra darbu.”

Jau šobrīd, saskaņā ar Izglītības likumu, izglītības iestādēs nedrīkst izmantot mācību līdzekļus un citus materiālus, kas ir pretrunā Satversmei, likumiem un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Par to ir atbildīgs skolotājs, sagatavojot mācību materiālus skolēniem, kā arī katras izglītības iestādes vadītājs. J. Stepaņenko populistiskajiem priekšlikumiem nav anotācijas, kas skaidrotu šo grozījumu būtību un mērķi, tāpēc par to nepieciešamību mediju telpā ir daudz spekulāciju un cilvēki tiek maldināti. Gan izglītības nozares profesionāļi, gan Izglītības un zinātnes ministrija nesaskata šo grozījumu pamatojumu un norāda, ka tos būtu grūti piemērot praksē, jo izpratne par mācību materiāliem, kas "var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību" šobrīd ir subjektīva, un tas rada bažas par cenzūras izplatību, kas ierobežotu daiļliteratūras un citu mācību materiālu pieejamību skolās.