Katrai pilsētai ir savs stāsts. Tāpat kā katrs stāsts aizsākas kādā vietā un klīst tālāk, kā bezatbildīgi uzņemoties neparedzamu ceļojumu. Līdz atgriežas pie tā radītāja [domātāja] vai gluži vienkārši pazūd milzīgajā informācijas atmosfērā.
Mans stāsts sākās daudzmiljonu pilsētā ar daudzveidīgas arhitektūras paraugiem, kuros iemājojušas daudzskaitlīgas kafijotavas. Londonā. Un šodien tas turpinājās pilsētā, kurā nav ne divstāvīgo sarkano autobusu, ne vecākā metro Eiropā, bet kuru es dēvēju par mājām. Rīgā. Šodien mans rīts bija pilns Londonas sajūtu Rīgas noskaņās, tāpat kā manā rīta kafijas krūzītē ielija karsts Arabicas un Robustas maisījums un sasildīja pirkstus, kas cieši turēja kartona tasīti ar uzrakstu Costa.
Ar Costa Coffee piedāvājumu iepazinos jau pieminētajā daudzmiljonu Londonā, kad rīta kafijas medībās iegriezos nevis uz katra stūra esošajā Starbucks kafijotavā, bet uz katra otrā stūra atvērtajā Costa kafejnīcā. Bieds vārdā konkurents šī kafijas iestāde Anglijā ir slavenajam Starbucks, un kaut nedaudz to pārspēt Costai ir izdevies Latvijā. Jo jau ilgāk kā mēnesi Coffee Nation (RIP) neona gaismas tiek nomainītas uz apaļām, izgaismotām Costa pazīšanās zīmēm.
Tā kā Costa nav Starbucks, tad tīņi, skolēni [pat brīvlaikā] un popkultūras ikonu cienītāji krēslus no sajūsmas par tās ienākšanu Latvijā nelauž. Bet zinātāji un kafijmīļi nosakās jaunatvērto iestādi ievērtēt, ja vien to nav jau paspējuši Februāra sākumā [Pārdaugavas Zelta Boulingā atvērās pirmā Costa, ja kas..].
Lai kā man gribētos sākt ar labas garšas aprakstu, iesākšu ar depresīvu cenas novērtējumu. Ceru, ka ne iztērētās naudiņas iespaidā tālāk stāstīšu par lielisko garšu. Tātad kafijkrūzītes cena attiecībā pret tilpumu vidusslāņa pārstāvim liksies sālīta. Par 480ml [vidējā izmēra] Americano jeb vienkārši melnas kafijas [ar cukuru, divas karotītes approx.] porciju jāmaksā akurāt 1,75 Ls. Coffee Inn ar savu atraktīvo mārketingu un ķīmiķošanu ar Monīna sīrupiem pēc cenas fakta konstatācijas man sāka izskatīties pēc labdarības organizācijas..
..līdz brīdim, kad es pagaršoju sev pagatavoto kafiju. Šeit es jūtu liriskās atkāpes nepieciešamību. Es parasti neizvēlos izmēģināt melnu kafiju pavisam triviāla iemesla dēļ – man ļoti bieži un ļoti daudz-kur tā negaršo. Manas šausmas tīras [lasīt:melnas] kafijas baudīšanā ir robežojušās ar spilgtām asociācijām kā, piemēram, sviedru smaržu [un pat garšu… nezinu, kā īstenībā garšo, goda vārds :)] vai ne tik sliktā gadījumā – smilšainu pēcgaršu mutē.
Costa līdzņemamā kafija ir viena no tām aromātiskajām pupiņu dzirām, kas garšoja labi. Pēc pirmā malka man šķita, ka kafija ir tīra Arabica, jo tai piemita intensīva, viendabīga bet ļoti patīkama grauzdējuma garša. Līdzīgi kā seriālu notikumu attīstībā, kur varoņu raksturi atklājas daudzšķautņaināki, nekā sākotnēji licies, ar katru nākamo malku vairāk sajūtams bija neliels neuzmācīgs skābenums, ko piešķīra Robusta piemaisījums. Tieši tik daudz, lai dažādotu garšu un raisītu asociācijas ar melnu šokolādi ar augstu kakao saturu un grauzdētiem riekstiem. Pretēji smilšainas pēcgaršas šausmu stāstam, Costa kafijas tekstūra pretēji tās gofrētajai kartona krūzītei 🙂 ir zīdaina un nerada vēlmi pēc katra malka mutē iemest kādu kožļājamās gumijas spilventiņu.
Kā izpildot aizstāvības runu tiesas procesā, mana pēdējā premisa ir par garšas saglabāšanos arī kafijai atdziestot. Atdzesētai kafijai parasti garšas īpatnības izlec kā blusas no Francijas galma pirmās dāmas parūkas. Visbiežāk arī samērā labas kafijas atdzesētas garšo ne pēc kā. Un ja kāda kafija garšo pēc kaut kā neslikta, tad tā kvalitātes ziņā noteikti ieņem vietu gardēža izdzīvošanas ēdienkartē. Costa kafiju tādējādi var pielīdzināt iepriekšminētajai kategorijai – tā atdzesēta saglabā savu garšas kvalitāti un garšo pat labi.
Vērtējums [lūgums ņemt vērā, ka šis ir starp melnajām kafijām]
Garša: 4,75
Cena: 2,75
Kopā: 3,75 [ ja ne vien tā cena..]
MsIvetas tekstu mežģi 