Miljarda vietā Latvija turpmāk aizņemsies 400 miljonus eiro

Šie 400 miljoni eiro nepieciešami, pirmkārt, lai atbalstītu budžetu, un otrkārt, lai ierobežotu aizņemšanos vietējā tirgū, otrdien žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL). Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Latvija naudu ņems tikai no institucionālajiem aizdevējiem – Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Pasaules Bankas (PB), taču ne no citām Eiropas valstīm.

Valdība otrdien atbalstīja kārtējo memorandu ar starptautiskajiem aizdevējiem un pilnvaroja premjeru un finanšu ministru Einaru Repši (JL) to parakstīt. Dokumentu publiskos pēc tam, kad to būs akceptējusi aizdevēju vadība.

Vienošanās, kā jau iepriekš atklāja premjers, paredz, ka nākamgad budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī Latvijai jāpanāk budžeta izdevumu konsolidācija no 395 līdz 440 miljonu latu apjomā. Paredzams, ka konkrēta summa, par kādu konsolidēs valsts budžetu, kļūs zināma vien rudenī, kad oktobrī un novembrī, jau pēc Saeimas vēlēšanām, Latvijā ieradīsies nākamā starptautisko aizdevēju pārskata misija.

Dombrovskis otrdien atturējās prognozēt, vai būs jākonsolidē 395 vai kāda cita summa, vai tomēr visi 440 miljoni latu. Viņš uzsvēra, ka daudz kas būs atkarīgs no ekonomiskās situācijās pasaulē, kur eksperti pieļauj recesijas otro vilni, gan pašā Latvijā.

Premjers prognozēja, ka ir gaidāma izdevumu samazināšana pamatbudžetā, taču algu samazināšana valsts pārvaldē, vismaz masveidā, gan vairs nenotikšot. Tāpat lielāku uzmanību valsts pievērsīšot "ēnu ekonomikas" apkarošanai, kā arī iespējamas atsevišķas izmaiņas nodokļu politika vidējā termiņā – triju gadu laikā. PVN paaugstināšana pagaidām ir izslēgta, teica premjers. Tiesa, ir iespējama samazināto PVN normu atcelšana.

Jau vēstīts, ka starptautisko aizdevēju pārskata misija Latvijā uzturējās maija beigās un jūnija sākumā, kopumā atzinīgi novērtējot Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā. Tā kā Latvijas tautsaimniecība atspirgst, aizdevēji atļāva valdībai piešķirt papildus 100 miljonus latu ES fondu apguvei, lai gan tas varētu palielināt šā gada budžeta deficītu.