Foto: F64
Iespējams, kredītu maksājumus sākuši kavēt arī tie, kas iepriekš spēja norēķināties, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Viņa sacīja, ka 2011.gada pirmajos divos mēnešos Latvijā sākuši pieaugt mājsaimniecību kavētie kredītu maksājumi līdz 30 dienām un šāda tendence, kas novērota janvārī un februārī, ir jauna.

Krūmane arī pauda bažas, ka šāda tendence var liecināt par to, ka tagad kredītu maksājumus sākuši kavēt tie, kas iepriekš spēja norēķināties.

Viņa vienlaikus uzsvēra, ka situācijas analīzei jāsagaida nākamo mēnešu - marta un aprīļa - dati.

Pēc viņas teiktā, jauni kredītu kavējumi līdz 30 dienām mājsaimniecību segmentā varētu būt radušies gan administratīvi regulējamo cenu, gan dažādu nodokļu kāpuma dēļ. "Ir rūpīgi jāskatās, kā šī tendence attīstīsies tālāk," klāstīja FKTK vadītāja un piebilda - ja mājsaimniecībām būs jauni līdz 30 dienām kavētie kredītu maksājumi, tas būs jāregulē un par to būs jārunā.

Atbildot uz jautājumu par Latvijas energokompānijas "Latvenergo" jauno tarifu ietekmi uz jauniem kredītu maksājumu kavējumiem, Krūmane atzina, ka nevar vērtēt tikai vienu apstākli, jāņem vērā, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums, pārtikas cenu kāpums un daudz citu faktoru.

Šā gada februāra beigās mājsaimniecībām izsniegtajos kredītos ar atmaksas kavējumu līdz 30 dienām kredītu īpatsvars sasniedza 7%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā janvāra beigās, liecina FKTK dati.

Krūmane arī pastāstīja, ka pakāpeniski samazinās virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars, sasniedzot 18,7% šā gada februāra beigās. Kopš 2010.gada augusta, kad tika sasniegts augstākais punkts, vērojams ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu atlikuma sarukums vidēji par 1% ik mēnesi, viņa piebilda.

Virs 90 dienām kavēto kredītu apmērs un īpatsvars samazinājies korporatīvajiem klientiem izsniegtajos kredītos, atsākoties tautsaimniecības izaugsmei, un arī mājsaimniecību portfelī virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars stabilizējas. Taču nodokļu sloga, pārtikas cenu un regulēto tarifu pieaugums, kā arī gaidāmais procentu likmju pieaugums var negatīvi ietekmēt šo kredītu kvalitāti, minēja Krūmane.

Jau vēstīts, ka pērnā gada beigās no Latvijas banku izsniegtajiem kredītiem mājsaimniecībām ar kavējumu bija 28,9% aizdevumu, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2009.gada beigās.

Latvijā kopumā ir 31 banka, tostarp desmit ārvalstu banku filiāles.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!