Partijas „Pilsoniskā savienība” (PS) Saeimas frakcijas deputāte un partiju apvienības VIENOTĪBA politiķe Ilma Čepāne pirmdien, 16.augustā, Saeimas ārkārtas sēdes debatēs, kad tika izskatīti Venta Kraukļa (Tautas partija, „Par labu Latviju”) vadītās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz atcelt akcīzes nodokli dabasgāzei, norādīja, ka šādi grozījumi tiek virzīti Krievijas gāzes giganta „Gazprom” un firmas „Itera” interesēs, nevis vienkāršo gāzes patērētāju labā.

Minētie grozījumi turpina partiju apvienības „Par labu Latviju" (PLL) politiķu darbošanos „Gazprom" labā. Tā aizsākās jau pirms 13 gadiem, kad Andra Šķēles (TP, PLL) valdība deva rīkojumu ar nodokļu maksātāju naudu segt „Latvijas gāzes" (LG) parādus pirms privatizācijas. Tāpat tika sekmēts, lai tieši „Ruhrgaz AG" un „Gazprom", nevis „Gaz de France" 1997. gadā kļūst par LG privatizētājiem.

Acīmredzot kā atbalsts neatlaidīgajiem mēģinājumiem novērst Krievijas dabasgāzes aplikšanu ar akcīzes nodokli partiju apvienībai „Par labu Latviju" ir nācis arī „Itera" prezidenta Jura Savicka ziedojums PLL kasē šā gada jūnijā Ls 17 000 apmērā.

Ilma Čepāne debatēs atgādināja, kādu pakalpojumu firmai „Gazprom" Andris Šķēle izdarīja jau pirms 13 gadiem. Šķēles valdība un Privatizācijas aģentūra (tās vadītājs tolaik bija Jānis Naglis) darīja visu, lai „Latvijas gāzi" privatizācijas procesā dabūtu tieši "Gazprom" un "Ruhrgaz". 1997.gada rudenī un 1998.gada ziemā plašsaziņas līdzekļi bija pārpludināti ar informāciju par negodprātīgu šī uzņēmuma privatizāciju. „Gaz de France" publiski pauda sašutumu un pat norādīja uz ļoti liela kukuļa pieprasīšanu no viņiem. Turklāt „Gaz de France" bija ar mieru „Latvijas gāzi" privatizēt ar visiem parādiem.

Kā zināms, „Ruhrgaz" un „Gazprom" privatizācijas līgumu parakstīja tikai pēc tam, kad Šķēle ar valdības rīkojumu atbrīvoja LG no parādiem. Ar Ministru kabineta 1997.gada 20. februāra rīkojumu Nr.77 Finanšu ministrijai tika likts pārņemt šādus "Latvijas gāze" debitoru parādus: a) pašvaldību, pašvaldību budžeta iestāžu un pašvaldību uzņēmumu parādus 17,1 milj. latu apmērā; b) "Latvijas gāzes" kreditoru parādus - ilgtermiņa aizdevumus - 22,9 milj. latu apmērā, tas ir kopā ar 30 miljoniem latu.

I. Čepāne arī uzsvēra, ka grozījumu virzītāji patlaban mēģina izlikties par tautas glābējiem, bet patiesībā šie grozījumi „mūsu valstij var izmaksāt ļoti dārgi".

Čepāne akcīzes nodokļa atcelšanas virzītājiem - PLL politiķiem - debatēs uzdeva šādus jautājumus:

1. Kāpēc jūs vēlaties nostiprināt Latvijas atkarību no Krievijas? Kāpēc no iedzīvotāju kabatām tiek atbalstīts monopolists? Ja šis monopolists pēc akcīzes nodokļa samazināšanas gāzes cenu varbūt nepacels šodien, tad nekas viņu netraucēs to izdarīt rīt. Arī Regulators tur neko nevarēs līdzēt, kā jau tas bijis daudzkārt.

2. Kāpēc līdz ar šiem grozījumiem tiek diskriminēti tie iedzīvotāji, kuri nelieto gāzi, bet cita veida kurināmo, kas bieži vien ražots Latvijā? Kāpēc jūs nerosināt samazināt PVN cita veida kurināmajam?

3.Kāpēc līdz ar centieniem atcelt akcīzes nodokli, jūs kavējat atjaunojamo energoresursu izmantošanu?

4. Ja Jūs uzskatāt, ka daļa iedzīvotāju nespēs samaksāt par gāzi, tad kāpēc zināmu daļu no gāzes akcīzes nodokļa, ko valsts iekasētu, jūs neparedzat novirzīt mazturīgo mājsaimniecību atbalstam?

Jāatgādina, ka jau kopš 2005. gada 31. decembra „Latvijas gāzes" akcionāru sastāvs ir šāds: "E.ON Ruhrgas International AG" 47,23 % ; AAS "Gazprom" 34,00 %; SIA "ITERA Latvija" 16,00 %; pārējie akcionāri 2,77 % .

2005. gadā SIA "ITERA Latvija" pārdeva 9% akciju AAS "Gazprom".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!