Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) pieprasījusi Latvijas Kara muzejam aizvākt no ekspozīcijas 1998.gadā sociālistu rīkota mītiņa fotogrāfiju parakstu un atvainoties par "informācijas melīgo saturu", pretējā gadījumā draudot ar tiesu darbiem, šodien raksta "Latvijas Avīze".
(Ziņa papildināta ar politologa I.Ījaba komentāru.)
Dusmojas par foto
Ar 10.janvāri datēto vēstuli parakstījis LSP priekšsēdētājs un Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks. Sociālistu dusmas izraisījušas fotogrāfijas un anotācija vēl 1999.gadā iekārtotajā ekspozīcijā muzeja 4.stāvā. Runa ir par 1998.gada notikumiem, kad, Latvijai gatavojoties nosaukt, raksta "Latvijas Avīze".
1998.gada 14.maijā Vērmanes dārzā LSP bija organizējusi krievu skolu jauniešu mītiņu, lai protestētu pret Saeimā ierosinātajiem grozījumiem likumā, kas paredzēja latviešu valodu kā mācību valodu visās Latvijas augstskolās. Mītiņš izvērtās skaļā un agresīvā pasākumā, kura dalībnieki gan pieprasīja krievu valodai otrās valsts valodas statusu, gan pauda savu nepatiku pret latviešu valodas mācīšanu.
Ekspozīcijā redzamas vairākas sociālistiem acīmredzot netīkamas fotogrāfijas no šā mītiņa. Anotācija vēsta: "Latvijas Sociālistiskās partijas jaunatnes grupas organizētais mītiņš pret latviešu valodu.
Rīga, Vērmanes dārzs. 1998.gada 14.maijs."
Nebijis gadījums
Kā raksta avīze, nav dzirdēts, ka Latvijas vēsturē līdz šim būtu bijis tāds gadījums, kad politiska partija ultimatīvā tonī pieprasa valsts muzejam mainīt tai netīkamu ekspozīciju. Var tikai minēt, kādi apsvērumi vadījuši Rubika kūrēto LSP, kuras vēstulē teikts:
"Pieprasām no Latvijas Kara muzeja administrācijas nekavējoties aizvākt nepamatotos norādījumus uz LSP un sniegt mums paskaidrojumu attiecībā pret augstāk minētās ekspozīcijas informācijas melīgo saturu,
kā arī oficiāli atvainoties LSP sakarā ar publiski paustu nepatiesu viedokli par LSP politiku starpnacionālo attiecību jomā Latvijā. Šo prasību neizpildīšanas gadījumā atstājam sev tiesības vērsties tiesā, lai atjaunotu patiesību un saņemtu kompensāciju par LSP politiskās reputācijas graušanu."
"Rubikieši" apgalvo, ka partija "nekad" nav organizējusi mītiņus pret latviešu valodu, ka ekspozīcijā attēloto notikumu laikā LSP savas jaunatnes organizācijas neesot bijis, tāpēc "nekādi pasākumi, kurus organizēja "jaunatnes grupa", nevarēja notikt". Fotogrāfijās redzamā simbolika tāpat neattiecoties uz LSP, un nevienā no fotogrāfijām neesot šīs partijas biedru.
Muzeju mulsina sociālistu aktivitātes
"Vai tad latviešu valodas nezināšana un nemācīšanās nav vēršanās pret šo valodu? Par to visu, protams, varētu arī pasmieties, taču sociālistu tendencei izņemt no vēstures pašiem nevēlamo tomēr ir sena pagātne. Jau kopš 1917.gada viņi centās visu attēlot nevis tā, kā bija, bet tā, kā gribējās. Tas turpinās joprojām," saka Kara muzeja direktore Aija Fleija, LSP vēstulē kļūdaini nodēvēta par Freiju.
Direktori un muzeja ļaudis nedaudz mulsina apstāklis, ka sociālisti pamodušies tieši tagad, lai arī fotogrāfijas un anotācija ekspozīcijā atrodas jau 12 gadus.
Iespējams, tā vienkārši ir situācijas zondēšana vai partijas mēģinājums atgādināt par savu pastāvēšanu. "Tomēr tas, ka viņu ieskatā pienācis brīdis, lai atļautos tādā veidā vērsties, man šķiet slikts simptoms. Varbūt arī citi gribēs izņemt no vēstures to, kas tiem traucē?" norāda Fleija. Viņa atceras, ka prasību izņemt nevēlamo fotogrāfiju parakstu no ekspozīcijas vēl vasarā mutiski izteicis kāds Ingars Burlaks, kurš tobrīd balotējās Saeimas vēlēšanās no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" (SC). Kā zināms, 10. Saeimas vēlēšanās LSP startēja SC sarakstā un sociālisti ieguva četrus parlamenta mandātus.
Iesaka uzlabot atmiņu
"Latvijas Avīze" raksta: ja nu tagadējā LSP vadība vairs neatceras 1998.gada 14.maija notikumus, tad var atgādināt, ka Rīgas domē iesniegtais lūgums par mītiņa rīkošanu ir rakstīts uz "Politiskās organizācijas Latvijas Sociālistiskā partija" veidlapas un iesniegumā sacīts, ka atbildīgais par pasākumu Vērmanes dārzā ir Jānis Treikals - LSP biedrs, toreizējais Rīgas domnieks. Tāpat ieteicams pārlapot tā brīža latviešu un krievu presi, kurā skaidri un gaiši teikts, ka mītiņā lielākoties uzstājās un to vadīja tieši "LSP jauniešu grupa", ka oratoru un plakātu turētāju vidū bija agresīvi jaunieši, kuru jaku piedurknes rotāja nacionālboļševiku simbolika - sarkans apsējs ar sirpi un āmuru baltā laukā.
Vērmaņdārzā mītiņotāji pauda ne tikai krasi negatīvo nostāju pret pastiprinātu latviešu valodas mācīšanu krievvalodīgajās skolās, tur skanēja pat aicinājumi pasludināt krievu valodu par vienīgo (!) oficiālo valsts valodu Latvijā. Tolaik LSP simpātijas pret nereģistrēto nacionālboļševiku organizāciju nebija noslēpums ne avīzēm, ne Drošības policijai. Ja viss minētais nebija tiesa, tad grūti pateikt, kas kavēja sociālistus apsūdzēt melos vai visus Latvijas laikrakstus un policiju piedevām, raksta avīze.
Minētā mītiņa notikuma fotodokumentēšanu veica arī Kara muzeja fotogrāfi, un muzeja Pēckara vēstures nodaļas vadītāja Sarmīte Baltiņa atceras: "Atmosfēra, kas tur toreiz valdīja, bija negatīva pret Latvijas valsti un latviešu valodu vispār, ne tikai pret kādu konkrētu Izglītības ministrijas lēmuma projektu. Tur bija lozungi "Doloi latišskij!" ("Nost ar latviešu valodu") un tādā stilā."
Jautāta, kā rīkosies tālāk, muzeja direktore Fleija saka: "Mēs viņiem aizsūtīsim atbildi, ka nekas netiks mainīts. Aizsūtīsim arī kopijas no avīžrakstiem un palūgsim, lai Alfrēds Rubiks dalās ar mums savos atmiņu stāstos, jo arī tie taču var noderēt Kara muzeja arhīvam."
