Latvijas veselības aprūpes sistēma patlaban atrodas starp puskomu un komu, piektdien publicētā intervijā laikrakstā "Neatkarīgā" norādījis Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Keris: veselības aprūpe patlaban atrodas starp puskomu un komu (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Tā atrodas starp puskomu un komu. Sevišķi iepriecinoši tas neskan, taču dati, kas ir mūsu rīcībā, neko citu neļauj teikt," atzinis Keris, norādot, ka jau 2008.gadā Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība konstatējusi, ka situačija ir kritiska, taču izmaiņas tā arī nav notikušas.
"Šā gada aprīlī tika pieņemts Latvijas stratēģiskās attīstības plāns, kurā [Valda] Dombrovska valdība vēsā mierā konstatēja, ka Latvijā trīsreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā ir tādu cilvēku, kas nevar tikt pie ārsta, kad viņiem to vajag. Valdība konstatēja, ka tuvākos trīs gadus tā arī paliks. Un tagad mēs esam nonākuši pie situācijas, ka, par spīti tam, ko iesaka Pasaules veselības organizācija (PVO) par cilvēkresursu attīstību, un par spīti tam, ko iesaka Eiropas Komisija par vienlīdzīgas veselības aprūpes attīstību, nekas nenotiek, kaut gan vajadzētu tikai sekot šīm norādēm, nekādus jaunus divriteņus neizgudrojot," klāstījis LVSADA vadītājs.
Viņš arī norādījis, ka nepieciešamo izmaiņu vietā no veselības budžeta pērn nogriezti 70 miljoni latu un arī šogad tāda pat summa. "Pagājušajā gadā tā kautrīgi atlika atpakaļ 25 miljonus, kad slimnīcas bija jau gandrīz apstājušās, šogad - 26 miljonus. Par laimi, ir vēl Pasaules Bankas sociālā spilvena nauda. Ar visu to kopā veselības aprūpei ir kādi 3,5 līdz 3,7% no IKP," vēl piebildis Keris.
Arodbiedrības vadītājs arī norādījis, ka pēc dramatiskajiem samazinājumiem slimnīcu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā.
"Svaigākie skaitļi no PVO datu bāzes ir par 2008. gadu, un tie ir šādi: Igaunija un Lietuva veselības aprūpei dod 4,5 līdz 4,6% no IKP, un tas ir tikpat, cik vidēji dod jaunās ES dalībvalstis. Ja palūkojamies, cik daudz cilvēku gadā nomirst uz 2,28 miljonu lielu populāciju Latvijā un cik - uz tikpat lielu populāciju Eiropā, tad var skaidri redzēt mūsu taupīguma sekas," minējis Keris.
Viņš arī norādījis, ka ārstniecības iestādēs, kas patlaban vēl funkcionē kā diennakts neatliekamās palīdzības slimnīcas, akūto pacientu skaits ir pieaudzis par 19%, savukārt personāla skaits samazinājies par 15%, un tas turpina samazināties. "Sekas tam visam ir tādas, ka slimnīcās pieaugusi mirstība. Pirmajā pusgadā ir aptuveni 800 nāves gadījumu, kuru faktiski varēja nebūt, un tad mirstība varēja palikt iepriekšējā līmenī. Mirstības risks slimnīcās ir pieaudzis par 20%," uzsvēris arodbiedrības pārstāvis.