Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā varas elites leksikā parādījies jauns jēdziens – konsolidācijas nogurums. Savos izteikumos to iekļāvuši visi trīs visaugstākie par valsts finansēm atbildīgie – premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Sociologi uzskata, ka šie paziņojumi patiesībā ir pašas varas elites atzīšanās nogurumā, bezspēcībā, ideju trūkumā un faktā, ka nonākuši strupceļā. Pēc sociologu domām, ar skaistām runām uz brīdi ir iespējams panākt pozitīvu sabiedrības noskaņojumu, bet, ja pēc tam neseko redzami rezultāti – vilšanā ir dubultliela.
Aigars Freimanis (attēlā), sociologs:
„Tēlainā un emocionālā apzīmējuma „konsolidācijas nogurums” parādīšanās politiskās elites leksikā ir nepārprotama varas atzīšanās bezspēcībā, ideju trūkumā un tajā, ka viņi patiesībā neredz, kā izkļūt no situācijas. Tā ir atzīšanās, ka risinājuma nav. Visas sarkanās līnijas un lobiju mehānisms paralizē spēju pieņemt lēmumus. Daudz piesauktās strukturālās reformas nav devušas tos rezultātus, lai, saglabājot līdzšinējo politikas veidošanas modeli, būtu iespējama ekonomikas attīstība. Tādēļ ir ērti runāt par konsolidācijas nogurumu, jo šo izjūtu pašreiz sabiedrībai ir viegli atpazīt.
Tas jau nav tāds nogurums, kuru var mērīt ar taukskābju saturu muskuļos vai pretestības spēju ņūtonos. Nogurums ir tas, ka varas elite nespēj piedāvā izeju no situācijas un arī sabiedrība diez vai var radīt izeju no situācijas.
Ir divi pārmetoši argumenti, kurus sabiedrība nespēj uz sevi attiecināt. Pirmais ir Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča uzstājīgi atkārtotais, ka mēs ik dienu tērējam 2,5 miljonus nenopelnītas naudas. Diez vai iedzīvotāji jūtas par to atbildīgi, jo katrs taču tērē tikai to, kas viņam ir. Turklāt arī pats šā pārmetuma izteicējs nav tas, kurš var sūkstīties par zemiem ienākumiem, un ja vēl atceramies, kā tur bija ar viņa algas samazināšanu...
Otrs pārmetums ir zemais darba ražīgums. Protams, starptautiskie salīdzinājumi rāda, ka pasaules attīstītajās valstīs cilvēki vienas stundas laikā panāk augstāku rezultātu nekā Latvijā, taču diez vai kāds jūtas savā darbā nepietiekami daudz un atbildīgi strādājis. Līdz ar to mums iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir zemāks ne jau cilvēku slinkuma vai neprasmes dēļ. Problēma ir parazītiskajās un pusparazītiskajās institūcijās, kas piesūkušās klāt IKP veidotājiem, neražojošās struktūras ne tikai valsts pārvaldē, bet arī privātajā biznesā.
Un tas viss rezultējas arvien lielākā nepatikā pret varu. It īpaši no tiem, kuri strādā valsts struktūrās un tā dēvētajos treknākajos gados labticīgi paļāvās - labi, alga būtiski neaugs, bet arī nesamazināsies, un uzņēmās saistības, rēķinoties, ka alga jau mazāka nekļūs. Bet tad šī pārliecība zuda. Tagad, pat ja cilvēks objektīvu iemeslu dēļ nespēj pildīt saistības, viņam liek justies vainīgam – ko grābi kredītus, vai tad nezināji, ka var būt krīze. Šajā situācijā viņam vai nu jādodas peļņā uz ārzemēm, vai jāmeklē iespēja piepelnīties otrā darbā. Vēl kā iespējams risinājums ir pilnīga vienaldzība vai došanās pelēkajā zonā, nemaksājot nodokļus, vai pavisam galējs risinājums – noziegums. Un to parāda notikumi Jēkabpilī.
Es neattaisnoju noziedzniekus, bet ir jāsaprot, ka tā ir visas sistēmas degradācija, un politikās elites pieķeršanās poētiskam savas neizdarības skaidrojumam nav attaisnojama.”
Arnis Kaktiņš, sociologs:
„Tas, ka politiķi sāk runāt par konsolidācijas nogurumu, skaidri parāda, ka viņi paši no šī procesa ir noguruši. Lai gan manā rīcībā nav aptauju datu, kas to apstiprinātu, taču pieņemu, ka arī sabiedrība no šā jēdziena jau ir nogurusi. Šķiet, ka pirms pusotra gada vārds „konsolidācija” un ar to saistīti jautājumi izsauca daudz lielāku sabiedrības interesi nekā tagad.
Strukturālas reformas, izglītības sistēmas reforma, konsolidācija – šie ir tādi novazāti jēdzieni, kuriem jau zūd jēga un saturs. Diez vai sabiedrība ieklausās, ja ilgstoši runā, bet nekas nenotiek. Par konsolidāciju gan tā nevar teikt, tur mums nodokļus laiku pa laikam pieliek klāt, bet kopumā šie jēdzieni sākt degradēties.
Ir tāda latviešu tautas pasaka par aitu ganu, kuram ganībās kļūst garlaicīgi, viņš sāk kliegt – vilks aitās! Saskrien visi ciema ļaudis, un viņam vairs nav garlaicīgi. Tā viņš laiku pa laikam izklaidējas, bet tad, kad tiešām ir vilks aitās un viņš kliedz, neviens vairs nenāk. Morāle šeit ir ļoti vienkārša – mūsu politiķiem nevajag bez vajadzības lietot vārdus, jo tad tos ar laiku vairs nedzird.
To apliecina arī sabiedriskās domas pētījumi. Vēl līdz pērnā gada jūlijam DnB Nord Latvijas barometra sabiedrības kopējā noskaņojuma līkne gāja uz augšu, lielā mērā pateicoties politiķu un ekspertu retorikai, ka situācija uzlabojas – IKP iet uz augšu, bezdarbs uz leju, eksports pieaug, u.tml. Līkne liecina, ka cilvēki tam ticēja un noskaņojums uzlabojās. Bet kopš augusta redzam, ka noskaņojums praktiski stāv uz vietas. Nedaudz izkustējās ap vēlēšanām – uzreiz pēc vēlēšanām uz vienu mēnesi noskaņojums uzlabojās, parādījās cerības, bet tad tās ļoti ātri izplēnēja.
Kopumā sabiedrības noskaņojums ir raksturojams kā ļoti depresīvs un kopš jūlija praktiski nav mainījies. Līdz ar to var redzēt, ka ar runāšanu var šo noskaņojumu kādu laiku uzlabot, bet, ja tam neseko reālas, redzamas un taustāmas pārmaiņas, tad tikai ar runāšanu to nemitīgi celt nav iespējams. Ja IKP pieaug uz papīra (nevis iedzīvotāju makos) un bezdarbs sarūk tikai statistikas ailēs, bet savu paziņu lokā cilvēks neredz, ka kāds bezdarbnieks būtu dabūjis darbu vai kādam būtu palielināta alga, tad skaistajām runām ticības vairs nav.
Aptauju dati liecina, ka iespējas, ko dod dekoratīva runāšana, tika izsmeltas jau pērnā gada vasarā.”
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
