Aiga Bernsone par izrādi “Pielūdzēja Nr. 1″ (08.01.2019.)
Izrāde par neprātu. Ikvienā.
Ne velti Indra Briķe Spēlmaņu naktī 2016/2017 par šo lomu saņēma Gada aktrises balvu. Izcils aktieru tēlojums ir pirmais, ko gribas atzīmēt par šo izrādi. Liekas ik šūna, ik doma, ik mirklis Indras Briķes un Laura Subatnieka tēlojumā bija klātesoši tieši un tagad izrādei. Pat aplausiem skanot, acīs bija mirkušas asaras par stāstu un dzīvi, kas izdzīvota. Burvīgi.
Izrādes laikā
drosmīgi tiek atvērti cilvēka domu tumšākie nostūri. No vienas puses tajā brīdī
iemājo bailes, šausmas un sajūta – šis nu gan ir neprāts, bet no otras puses
drosmīgākajiem skatītājiem rakstnieka tēls liek aizdomāties vēl tālāk – vai mēs
katrs nesam mazliet slims, kropls un varbūt pat traks.
/Foto: Mārtiņš Vilkārsis/
Skatītājam tiek dota iespēja izvēlēties, baudīt vien trilleri vai ļauties filozofiskam domu lidojumam par to, kur un kādas ir cilvēka prāta robežas dažādos apstākļos. Tik pat aktuāls paliek jautājums – cik daudz mūs maina situācijas, kurās nonākam un cik ļoti varam tajās sevi atklāt no jauna vai pavisam pazaudēt.
Radošā komanda ir pastrādājusi lieliski, radot noskaņu un emocijas bez liekiem pārspīlējumiem. Askētisms it visā – video, noformējumā un krāsās – ļauj gaismai, skaņai un pats galvenais – aktieru izcilajam tēlojuma - iekrāsot norisi un izrādi tik īsti un ticami, ka var tikai apbrīnot šo spēju atrast tik lielisku balansu.
Režisors, liekas, ir ar ļoti lielu rūpību izvēlējies ik katru izrādes priekšmetu, darbību un radošos risinājumu, katram no tiem izrādē esot ar noteiktu mērķi. Liekas viss ir pārdomāts. Nekas izrādes laikā nav nejaušs vai bez iemesla.
Izrāde lieliski parāda to, ka skatuvi var piepildīt un skatītāju aizraut nevis ar krāsām, pārspīlētiem risinājumiem un uzbāzīgām skaņām, bet ar sajūtām un emocijām, kas mājo tēlā, ja tām notic aktieris tik ļoti, lai tām noticētu arī skatītājs.
Izejot no izrādes ir viens galvenais domu grauds – tā ir vienkārši jāredz. Vēl mulsinošāk ir tas, ka ir grūti vienbalsīgi pateikt - kāpēc. Izrāde un tās notikumi nemanot ar savu vienkāršību, neuzbāzīgo intensitāti, vieglo smagumu un aktieru meistarību ir iedarbojušies un atstājuši pēdas skatītāja mākslinieciskajā pieredzē.
Par cilvēka apbrīnojamo spēju pielāgoties ikvienai situācijai.