Dace Lauska par izrādi “Lauva ziemā” (17.01.2019.)
Režisora Aleksandra Morfova vārds Dailes teātra afišās jau ir kļuvis par interesi saistošu izrāžu garantu. Lai atminamies viņa veidotās – “Comedia la Finita”, “Kāds pārlaidās par dzeguzes ligzdu” un “Svinības”.
Šajā izrādē neprasījās vērtēt notikumu atbilstību īstenībai, to, vai dekorācijas, tērpi sasaucas ar attiecīgo laikmetu, vai spēlētie raksturi varētu atbilst cilvēkiem, kas dzīvojuši gadsimtus pirms mums un, kurus pazīstam tikai kā vēsturiskus personāžus. Vai tāds varēja būt Henrijs II un Eleonora, un Ričards, šodien zināms kā Ričards Lauvassirds? Šeit tas nebija būtiskais.
Bija aizraujoši sekot līdzi varas spēlēm. Tikai pasakās karalis un karaliene dzīvo ilgi un laimīgi. Anglijā un Francijā cīņas par troni ir bijušas skarbas un nežēlīgas. Vara ir prasījusi stiprus un ambiciozus cilvēkus – vispirms tikt pie kroņa, gadiem cīnoties un, tverot izdevības, un tad visu valdīšanas laiku kalt stratēģijas pret ārējiem ienaidniekiem un tai pašā laikā paturēt acīs savus tuvākos. Patiesība savijās ar blefu un grūti atdalīt tās vienu no otras.
/Foto: Mārtiņš Vilkārsis/
Manas vakara izjūtas saslēdzās ar emocijām par cilvēka vajadzību pēc mīlestības, visvairāk bērna vajadzību pēc mātes mīlestības. Mani satrieca tie mazie bērni brāļos, kas vecāku varas spēlēs izauguši bez mīlestības. Intrigas, sazvērestības, cīniņi, nodevības. Šim visam dzinulis nav tikai tieksme pēc varas. Daudz tiek darīts, lai izpelnītos mīlestību un atzinību. Ne tikai divpadsmitajā gadsimtā, bet arī šodien.
Vai karaļu un karalieņu laikos sievietes mīlestība vispār guva piepildījumu? Un cik ilgmūžīga tā bija? Izrādes beigās, skatoties uz karalisko pāri, saproti, ka saprašanās ilūzija ir mānīga un nodarījumi ir neatgriezeniski.
Kā mēs zinām, pie Anglijas troņa savulaik tika gan Ričards, gan arī Džons. Akvitānijas Eleonora nodzīvoja vairāk nekā 80 gadus un par 30 gadiem pārdzīvoja Henriju II. Vai šīs zināšanas mums sniedz kādu mierinājumu?
“Lauva ziemā” uzrunāja skatītājus, un skatītāji savas ovācijas pauda pieceļoties.
Aktierspēle ir laba un lieliski atklāj cilvēcisko dabu. Vērtīgi!