Labrīt

Personu ar invaliditāti darba meklējumus apgrūtina vides pieejamība un aizspriedumi

Labrīt

Linkaits cer, ka "Jaunā Vienotība" neļaus mainīt veikto ostu reformu

Mārtiņa Ķibilda veikums turpmāk dzīvos arī grāmatas "Atslēgas" veidolā

Mārtiņa Ķibilda «Atslēgas» – kā raidījums pārtapa grāmatā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Novembrī, Latvijas dzimšanas dienas mēnesī, ceļu pie lasītājiem sāks Mārtiņa Ķibilda grāmata "Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi". Tās pamatā ir tāda paša nosaukuma dokumentālo raidījumu cikls, kas Latvijas televīzijā bija skatāms 2018. gadā, kad svinējām Latvijas simtgadi. Mārtiņš Ķibilds bija šī cikla autors un vadītājs, kurš raidījumus veidoja ar milzu aizrautību un kura skats uz Latvijas vēstures notikumiem bija daudzus ļoti uzrunājošs, asredzīgs un spilgts. 26. oktobrī aprit trīs gadi, kopš Mārtiņš Ķibilds aizgāja mūžībā, bet viņa veikums turpmāk dzīvos ne tikai raidījumos, bet arī grāmatas veidolā.

"1991. gada barikādes. Kādas spēlītes spēlēja ASV Baltais nams? No kā baidījās Vācijas kanclers? Uz ko sadusmojās Francijas prezidents? Un līdz kam mēs novedām pašu perestroikas tēvu?" – Ar šādu Mārtiņa Ķibilda pieteikumu sākas raidījumu cikla "Atslēgas" pirmā sērija, kas pirmizrādi piedzīvoja 2018. gada janvārī. Kopumā visa Latvijas simtgades gada garumā bija 50 sēriju, kas katra apskatīja kādu mūsu vēstures "atslēgas" notikumu, sākot no 1918. gada līdz mūsdienām.

Mārtiņš Ķibilds par vēsturi stāstīja neparasti aizraujoši, spilgti un drosmīgi, neslēpjot savu skatupunktu un rosinot skatītāju domāt plašāk.

Viņam bija sapnis projektu attīstīt tālāk, bet viņš negaidīti aizgāja mūžībā, un viņa ieceres piepildīja viņa sieva Ilze Grase-Ķibilde kopā ar ģimeni un domubiedriem.

Vispirms tapa mājaslapa atslegas.tv un tagad arī grāmata, kas nāks klajā novembrī, stāsta Ilze Grase-Ķibilde: "Jā, tas ir Mārtiņa sapnis, un, manuprāt, ir skaisti, ja mēs zinām viens otra sapņus un varam tos piepildīt. Mūsu gadījumā Mārtiņam pašam tas vairs nebija iespējams. Es dažreiz domāju, varbūt to būtu izdarījis kāds cits, bet, visticamāk, ne ar tādu atdevi kā es. Pirmkārt, man bija sajūta, ka tas ir tāds ļoti labs turpinājums viņa ieguldītajam darbam.

Bet es arī vēlējos pasniegt Latvijai dāvanu, jo tā ir burvīga dāvana ne tikai tiem, kam interesē vēsture, bet arī ieguldījums mūsu izglītībā."

50 raidījuma sērijas pārtapušas 50 grāmatas nodaļās, tekstus pielāgojot grāmatas formātam, to papildina bagātīgs, daudzu iepriekš neredzētu fotogrāfiju klāsts.

Ilze Grase-Ķibilde turpina: "Milzīgu darbu ir veikusi mūsu redaktore Lilita Vaingārdnere, kura ir sadraudzējusies ar visiem mūsu Latvijas galvenajiem muzejiem un uzrunājusi ļoti daudz individuālu fotogrāfu, lai varētu katru sēriju papildināt ar atbilstošu fotomateriālu. Jau pašā sākumā mēs secinājām, ka mums būs grūti un nebūs laba kvalitāte, ja mēs ņemsim attēlus no televīzijas materiāla, ko mēs redzam seriālā "Atslēgas". Līdz ar to es teiktu, – ja teksti mums bija, tad fotogrāfiju mums nebija vispār. Bet mēs tās sameklētājām, un dažas fotogrāfijas ir pat ļoti unikālas."

Kā ļoti īpašu vērtību Ilze Grase-Ķibilde izceļ grāmatu pavadošo mācību palīglīdzekli "Skolotāja burtnīca": "Tas ir metodiskais materiāls, kas palīdz katru sēriju integrēt mācību stundā. Un šai saistībā mums ir tāds aicinājums, ka cilvēki varētu iegādāties grāmatu un ziedot to savai skolai. Tas būtu mans sapnis. Lai būtu pievienotā vērtība izglītībai. Es arī ļoti priecājos, ka mums izdevās radīt vēl papildus divus pilnvērtīgus izdevumus angļu un krievu valodā. Līdz ar to mēs varam uzrunāt diasporu un cilvēkus, kas runā krievu valodā. Es ceru, ka tādējādi mēs varēsim vēl plašākai publikai iemācīt, kas ir Latvija."

Papildmateriālu grāmatai "Skolotāja burtnīca" sagatavojusi Salaspils 1. vidusskolas vēstures skolotāja Annija Bergmane.

Viņa Mārtiņa Ķibilda raidījumus kā papildu materiālu stundās sāka izmantot jau to iznākšanas gadā un atklāja, ka tie skolēniem ļoti palīdz vēstures apguvē un izpratnē un raisa arī aktuālas diskusijas.

"Atjaunotās Latvijas pieci valsts prezidenti. Tautas kalpi vai nepanesamā amata vergi? Līderi vai apsmiekla objekti? Kāpēc tik bieži mēs esam gribējuši saukt – ak, zeme, atveries? Un tikai dažreiz jutuši, ka mums atveras debesis?". Tā skan fragments no raidījuma "Pieci prezidenti", kas ir viens no tiem, kas skolēniem ir īpaši saistošs un allaž raisa ļoti daudz diskusiju un pārdomu, atzīst Annija Bergmane: "Skolēni vienmēr šo epizodi uzņem ar interesi un prieku. Viņiem šķiet ļoti īpatnēji, ka mēs skatāmies uz prezidenta posteni kā uz jebkuru amatu un ka, lūk, šim kandidātam ir jābūt nopelnījušam šo amatu. Un skolēniem ļoti patīk analizēt gan tagad esošo, gan jau bijušos prezidentus un izvērtēt, kas tad vēl būtu bijuši piemēroti kandidāti. Tādējādi caur šādām epizodēm viņiem vēsture kā tāda kļūst saprotamāka."

Grāmata par Latvijas vēsturi "Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi", kam pamatā Mārtiņa Ķibilda izlolotais projekts, atvēršanas svētkus piedzīvos 2. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti