Tatjana Krolle par izrādi “Nepanesami ilgi apskāvieni” (19.02.2020.)
Pēc šīs izrādes es tik ilgi domāju par to un nekādi nevarēju saņemties uzrakstīt recenziju, ka izdomāju tās vietā uzrakstīt savas pārdomas vēstulē. Pieņemsim, ka tai ir adresāti:
“Zini, kā tas ir vēstulēs - redzi tikai burtus un pats piešķir tiem emocijas un intonāciju. Tāpat arī šajā izrādē - aktieri stāsta savu tekstu, mēģinot pēc iespējas mazāk spēlēt lomas, bet cenšas būt diezgan neitrāli savā stāstījumā. Un viņiem sanāk viegli pastāstīt sarežģīto.
Noskaties šīs lugas autora - Ivana Viripajeva - filmas. Es, izrādes iespaidota, noskatījos visu, ko var atrast youtube, 2 dienu laikā. Viņš ir tik neparasts, it kā ne no mūsu laikmeta. Un man likās, ka mūsu režisors uztvēra viņa intonāciju un nesabojāja domu.
Šajā lugā viņi ir Berlīnē un Ņujorkā, tik brīnumaini, jo tās ir vienas no mūsu mīļākajām pilsētām, tava un mana.
Interesanti, kad tu sāki nopietni uztvert dzīvi un saprati kaut ko par to?
/Foto: Mārtiņš Vilkārsis/
Iedomājies, viņiem ir kaut kāda 30-gadnieku krīze! Vai tas nav par agru? Nodarbojas ar kaut-kādām muļķībām (sekojot lugas tekstam, būtu jāsauc lietas īstajos vārdos - “nodarbojas ar h##ņu”). Kaut arī mums muļķību pietiek, bet vai tiešam ir jānolaižas dibenā, lai saprastu dzīvi un sākt to izjust?
Visu izlems atgadījums, kā tu saki. Bet lai tas notiktu, visam jāsākas ar impulsu, vai nu jāizsauc impulss tālāk. Kā biljarda bumbiņa. It kā tā nav statiska, vai nu tu iekustini to ar kiju, vai tā iekustina nākošo bumbiņu. Impulss taču nāk no mums pašiem.
Mēs lieliski zinām, ka īsta tuvība - tas nav par seksu. Var būt tuviem, atrodoties desmitiem, simtiem, tūkstošiem kilometru attālumā. Un šī tuvība kaut ko atmodina un atver iekšā, katram pašam par sevi. Palīdz mums saprast sevi.
Un mums ir nepieciešami tikai apskāvieni, tāpat kā viņiem, tāpat kā visiem citiem. Visuma apskāvieni vai kāda konkrēta cilvēka apskāvieni. Tik ilgi ka kļūst nepanesami. Kaut tev tik ļoti nepatīk sveši pieskārieni. Bet kaut kas taču ir jādara ar to aukstumu iekšā. Pat zālē bija neticami auksti, vai man tikai tā likās?..”