Kaut politiķi parasti izvairās no sliktām ziņām, tomēr, attiecībā uz izmaksām elektrībai un apkurei, situācija ir acīm redzama – bez optimisma, šī ziema vienkārši būs jāpārziemo.
Un jāmeklē iespējas, kā pilnībā nesagraut patērētāju pirktspēju. Jāpanāk, lai brīdī, kad atkal atgriezīsimies pie normālās energoresursu cenām, visas mājsaimniecības neizrādītos parādu jūgā, ģimenes nebūtu izmisums, un uzņēmējiem nebūtu pārtraukta saimnieciskā darbība – jāņem vērā, ka šī problēma skar ne tikai iedzīvotājus, bet arī uzņēmumus. Tāpat šis jautājums skar skolas, bērnudārzus, veselības aprūpes iestādes un tamlīdzīgi. Nevienai šādai iestādei, nevienam uzņēmumam, nevienai mājsaimniecībai savā budžetā nav paredzēta nauda tik drakoniskam elektrības cenu pieaugumam.
Tātad ir nepieciešams atbalsta mehānisms, kas varētu palīdzēt gan iedzīvotājiem, gan skolām, slimnīcām un muzejiem, gan arī uzņēmumiem.
Jāņem vērā, ka tautsaimniecībā ir krasi pieaugušas ražošanas izmaksas un produkcijas gala cenas visos segmentos – arī Latvijas eksports kļūst mazāk konkurētspējīgs, mājsaimniecību spēja nomaksāt lielos rēķinus ir krasi samazinājusies; piedevām šāds elektroenerģijas cenu kāpums izsauc visu patēriņa cenu pieaugumu (kāpums pašlaik tiek vērtēts 7-8% robežās).
Tāpēc izskatīšanai Saeimā ir iesniegts lēmumprojekts, kas paredz uzdot Ministru kabinetam steidzami izstrādāt un pieņemt grozījumus MK 2014.g. noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", paredzot, ka, elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējai mēneša cenai pārsniedzot 80 €/MWh, ikviens elektroenerģijas patērētājs saņem kompensāciju par visu patērēto elektroenerģijas apjomu attiecīgajā mēnesī no valsts budžeta 80% apmērā par cenas daļu, kas pārsniedz noteikto robežu 80 €/MWh laika periodā no 2021.g. 1. decembra līdz 2022.g. 30. aprīlim.
Priekšlikuma mērķis ir faktiski panākt, lai Ministru kabinets nodrošinātu vismaz pašreizējā brīdī griestus maksājumiem, un šim augstākās cenas līmenim jābūt tādam, ko vēl (kaut neesam pieraduši) var nodēvēt par saprātīgu, kas patērētājam nozīmē 8 eiro centi par kWh. Kompensācija tiek izmaksāta elektroenerģijas tirgotājiem atbilstoši pārdotajam elektroenerģijas apjomam iepriekšējā mēnesī. Katram patērētājam kompensācijas summu atspoguļo tam izsūtītajā ikmēneša rēķinā.
Pozitīvais šā mehānisma faktors ir tā vienkāršība, kā arī fakts, ka tas attiektos uz visiem, kam elektroenerģijas patēriņš pārsniedz noteiktu apjomu, nevienu nešķirojot. Tas dotu daudz lielāku efektu, nekā valdības piešķirtie 20 eiro senioriem, kuri vakcinēti pret Covid-19. Piedāvātais mehānisms aizsargā arī sabiedrības vidusslāni, kas ir ļoti svarīgi kopējās valsts stabilitātes nodrošināšanai. Turklāt šādā veidā ir iespējams sniegt atbalstu jau tagad, nevilcinoties un neko negaidot.
Atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai palīdzētu amortizēt lielo elektroenerģijas cenu kāpumu nav jautājums, kur deputātus vajadzētu šķirot pozīcijā un opozīcijā, vai arī kā citādi. Ir jāpieņem lēmums, kas dotu iespējami lielāku atbalstu visai sabiedrībai un manis minētais modelis to nodrošinātu.
Šāds elektroenerģijas cenu pieaugums nav tikai Latvijā. Vairāku nelabvēlīgu faktoru sakritība – klimatiskie apstākļi, straujš dabasgāzes un ogļskābās gāzes kvotu cenu kāpums, arī ekonomikas atveseļošanās no Covid-19 izraisītās krīzes un kārtējie elektrības ģenerēšanas un pārvades sistēmu remonti ir cēloņi tam, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas visā Eiropā ir sasniegušas rekorda atzīmes. Tāpēc Eiropas valstis viena pēc otras pastiprina un vispārina dažādus terminētus patērētāju atbalsta pasākumus, tai skaitā arī šāda, mūsu piedāvātā pieeja tiek jau aprobēta, tiesa, tikai attiecībā uz mājsaimniecībām ierobežotā apjomā,- arī Norvēģijā (jau no 5 eiro centiem par kWh) no Lietuvā.
Svarīgi ir arī tas, lai šī norma tiktu attiecināta jau uz tiem rēķiniem, ko gan iedzīvotāji, gan arī uzņēmumi saņēmuši šā gada janvārī par pērnā gada decembri. Tā kā šī norma ir labvēlīga patērētājiem, nav problēmu tās piemērošanai ar atpakaļejošu datumu. Šīs normas pieņemšana panāktu, ka, lai gan rēķinu summas lielums pieaugtu, šis palielinājums būtu ievērojami saprātīgāks un cilvēkiem draudzīgāks.
Ir visai reti šajā Saeimā, kad esmu iestājies par lielu finanšu ietilpīgu priekšlikumu aizstāvēšanu (ko valdības koalīcija parasti dēvē par populismu), taču šajā gadījumā droši apgalvoju: tas ir reāli, tas ir izdarāms, un valsts puses ieguldāmās summas būs mazākas, nekā nepieciešamais sociālais atbalsts iedzīvotājiem, vai arī dažādu uzņēmumu maksātnespēja, ja šāds "spilvens" netiks ieviests. Šis ir gadījums, kad valsts kā uzņēmuma ("Latvenergo") īpašnieks var izmantot savas privilēģijas, sev pienākošos dividenžu summu faktiski novirzot maksājumos klientiem.
Šo summu var padarīt fiskāli neitrālu attiecībā pret valsts budžetu, izmantojot "Latvenergo" 2021.g. peļņas atskaitījumu valsts budžetā. Pašreizējā prognoze par Latvenergo 2021.g. peļņas apmēru ir ļoti konservatīva (57 miljoni eiro), taču pēdējo mēnešu elektroenerģijas cenu dinamika ļauj paredzēt daudz lielāku patieso iegūtās peļņas apjomu, kas parādīsies uzņēmuma bilancē. Vajadzības gadījumā valdībai ir iespēja izmantot arī 2022.gada gaidāmo peļņu (ņemot vērā, ka lielākā daļa no kompensācijas perioda ir 2022. gadā), gan atrast citus nepieciešamos avotus arī pašā valsts budžeta. Ja, protams, ir vēlme to darīt.