Pārskats par 2018. gada pirmo pusi: pieņemtie lēmumi un paveiktais Eiropas Parlamentā
Debates par Eiropas Savienības nākotni, migrācija, ES daudzgadu budžets, digitālā ekonomika - uzziniet vairāk par to, kā ir aizvadīti 2018. gada seši darba mēneši Eiropas Parlamentā.
Mūsu rakstā apkopoti svarīgākie notikumi: aprites ekonomikas likumu pakete; atskaites punkts līdz nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām; Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un Klimata pārmaiņu novēršana.
Ir palicis mazāk nekā gads līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām (23.-26. maijs 2019. gadā), un pusei no eiropiešiem ir interese par EP vēlēšanām, liecina 23. maijā publicēta Eirobarometra aptauja.
Jūnijā Parlaments atbalstīja EP deputātu vietu skaitu samazināšanos pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, no 751 uz 705.
27 no 73 Apvienotās Karalistes deputātu vietām tiks sadalītas starp tām valstīm, kuras pašlaik ir nepietiekami pārstāvētas, bet atlikušās 46 vietas tiks paturētas jaunām dalībvalstīm ES paplašināšanas gadījumā.
EP deputāti turpina paust stingru nostāju Brexit procesā. Martā deputāti apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja vienoties par kopīgām saistībām attiecībā uz pilsoņu tiesībām, finansiālām saistībām un Īrijas robežas jautājuma risinājumu. Abu pušu apņemšanās veidotu izstāšanas līgumu, kas ir jāīsteno pirms iespējamā pārejas perioda.
Uzziniet vairāk par Parlamenta lomu netiekošajās Brexit pārrunās, noskatoties video.
Migrācija joprojām ir aktuāls temats, un Parlaments ir pieprasījis ātrāku patvēruma pieteikumu izvērtēšanu. Deputāti vēlas izveidot vienotu procedūru, kas novērstu tā saukto patvēruma pirkšanu un nodrošinātu, ka patvēruma pieteikumi visās ES valstīs tiek apstrādāti sistēmiski.
Norūpējušies arī par ES pašu pilsoņiem, Eiropas Parlamenta deputāti maijā atbalstīja reformu darba ņēmēju norīkošanas jomā, nodrošinot vienādu samaksu par vienādu darbu. Reformas mērķis ir labāk aizsargāt norīkotos darba ņēmējus un nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus vietējiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas darbiniekus norīko veikt darba pienākumus citā ES valstī.
Uzziniet vairāk par reformas galvenajiem elementiem un iepazīstieties ar skaidrojošo infografiku.
Lūkojoties uz priekšu, deputāti apspriež Eiropas nākotni ar ES līderiem. Astoņu valstu vadītāji ir piedalījušies debatēs Eiropas Parlamentā, tostarp Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš sacīja: "Manā skatījumā Eiropas Parlaments ir Eiropas leģitimitātes, tās atbildības un dzīvotspējas mājvieta. "
Iepazīstieties ar informācijas paneli un noklausieties debates.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem Eiropas Savienībai ir turpmākais finansējums. Maijā Eiropas Parlaments aicināja ES, strādājot pie nākamā daudzgadu budžeta 2021.-2020. gadam, pievērst uzmanību tādām prioritātēm kā pētniecības nozares veicināšana, jauniešu atbalsts un atbalsta palielināšana mazajiem uzņēmumiem.
Vēl viena Parlamenta prioritāte ir Šengenas zonas darbība. Parlaments aicināja Eiropas Padomi ļaut Rumānijai un Bulgārijai pievienoties Eiropai bez robežām, kā arī atbalstīja Eiropas Komisijas plānu Šengenas zonas atjaunošanai pēc tam, kad tika ievesta iekšējo robežu kontrole, reaģējot uz ievērojamu bēgļu pieplūdumu Eiropas Savienībā 2015. gadā un teroristu uzbrukumiem Eiropā.
Ceļā uz vienotu digitālo tirgu, Eiropas Parlaments pieņem jaunus ES ģeogrāfiskās bloķēšanas noteikumus, padarot vieglāku pārrobežu iepirkšanos internetā, caurskatāmāku sūtījumu pārrobežu piegādi un atvieglojot brīvu datu apriti, izņemot fizisko personu datus. Tajā pašā laikā ES nodrošina personas datu aizsardzību, atbalstot jaunos ES datu aizsardzības tiesību aktus, kas stājās spēkā 2018. gada maijā.
Parlaments veicina ilgtspējīgākas pasaules attīstību, 18. aprīlī pieņemot jauno aprites ekonomikas paketi, kurā ir noteikti jauni, juridiski saistoši, mērķi un noteikti izpildes termiņi atkritumu pārstrādei un poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu samazināšanai.
Uzziniet vairāk par aprites ekonomikas ražošanas un patēriņa modeli, kas paredz samazināt radīto atkritumu apjomu, nodrošinot pēc iespējas ilgāku materiālu izmantošanu un veicinot to pārstrādi un atjaunošanu, tādejādi pagarinot produktu dzīves ciklu.
Klimata pārmaiņu novēršana joprojām ir viena no galvenajām Eiropas Parlamenta prioritātēm.
Aprīlī deputāti pieņēma likumprojektu, atbalstot valstu mērķu noteikšanu klimata aizsardzībai jeb tā dēvēto pienākumu sadali CO2 emisiju samazināšanā katrā ES dalībvalstī .
Līdz 2030. gadam plānots samazināt izmešu daudzumu lauksaimniecības, transporta, celtniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs par 30% salīdzinājumā ar 2005. gadu.
