Bibliotekāra profesijas pārmaiņas ietekmē tādi procesi kā globalizācija, digitalizācija, nepārtrauktas izmaiņas visās jomās, jaunās prasības, inovāciju ieviešana, strauja izaugsme, komunikācijas formāta izmaiņas, lasītāju portreta izmaiņas, nodarbinātības tirgus izmaiņas, pandēmija u.c. Šie un citi procesi ietekmē bibliotekāru nepieciešamās kompetences un to nepārtrauktu pilnveidi. Lai bibliotēka varētu “pieņemt” augstāk minētos procesus un pārmaiņas, tās darbiniekiem nepārtraukti jāattīsta profesionālās, vispārizglītojošās, digitālās, tehniskās u.c. prasmes.

Līdz ar jaunajām tendencēm sabiedrībā bibliotekāriem ir nepieciešamas paplašināts mācību piedāvājums gan profesionālajā, gan vispārējās pilnveides virzienā. Lai izveidotu atbilstošu mācību piedāvājumu, ir nepieciešams apzināties un identificēt bibliotekāru mācību vajadzības.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk – LNB) Kompetenču attīstības centrs (turpmāk – KAC) laika periodā no 2017. līdz 2019. gadam veica KAC īstenoto neformālo izglītības programmu (turpmāk – mācību kursi) mācību dalībnieku anketēšanu ar mērķi iegūt kursu novērtējumu un uzzināt, kādus tematus vēlētos apgūt turpmāk. Atbildes sniedza KAC mācību kursu dalībnieki, no tiem lielākoties ir publisko bibliotēku bibliotekāri un citi interesenti. Šajā rakstā fokuss ir tieši uz kursu dalībnieku izteiktām mācību vajadzībām. Izanalizējot mācību dalībnieku atbilžu rezultātus, tika dokumentētas mācību vajadzības un izdarīti secinājumi, kuri apkopoti šajā rakstā.

Raksta mērķis ir dokumentēt un definēt bibliotekāru mācību vajadzības un informēt par bibliotekāru mācību vajadzībām.

Raksta uzdevumi:
1. dibināt sadarbību ar bibliotēku metodiskajiem centriem;
2. aicināt bibliotēku metodiskos centrus pievērst uzmanību bibliotekāru mācību vajadzībām un organizēt mācību kursus bibliotekāriem atbilstoši mācību vajadzībām;
3. aicināt izteikt viedokļus un secinājumus par mācību vajadzību tendenču iespējamām cēļoņsakarībām.

Raksta mērķauditorija: reģiona galveno bibliotēku metodiskie centri, kuru uzdevums ir rūpēties par bibliotekāru profesionālo pilnveidi, mācību dalībnieki un citi.

Mācību vajadzības tika sadalītas divos virzienos – bibliotekāru profesionālā pilnveide, kas attiecināma uz bibliotekārā darba pamatfunkciju veikšanu, un vispārējās zināšanas un prasmes, kas papildina bibliotekāra darba pamatfunkcijas. Mācību dalībnieku atbildes tika sagrupētas sekojošās tēmās (skat. tabulu Nr.1), balstoties uz sniegto atbilžu biežumu. Terminoloģija tika saglabāta tāda, kāda bija norādīta mācību dalībnieku anketās.

Mācību vajadzību tēmas pēc virzieniem

Tabula Nr.1

Var pieņemt, ka kursu dalībnieki savas mācību vajadzības definēja, balstoties uz tā brīža aktuālo KAC kursu piedāvājumu un citu Latvijas bibliotēku piedāvāto izglītības aktivitāšu piedāvājumu un noteikto mācību kursu, kurā anketas aizpildes brīdi piedalījās kursu dalībnieks, taču, apkopojot rezultātus, šī sakarība netika ņemta vērā. Anketās bija iespējams norādīt vairākas mācību vajadzības, kuras nav saistītas ar konkrēto mācību kursu.

Derīgo atbilžu skaits

Tabula Nr. 2

Kā redzams attēlā Nr.1, 2017. gadā lielākā daļa kursu dalībnieku, t.i. 67%, ir atbildējuši, ka vēlas apgūt vispārējās kompetences, kurās ietilpst tādas tēmas kā bibliotēkas popularizēšana un mārketings, digitalizācija, izglītojošā darbība, kultūra, literatūrzinātne, lietišķā etiķete, maketēšana, psiholoģija, medijpratība, projektu izstrāde, prezentēšana un uzstāšanās, tulkotāju darbs, valodas u.c. Savukārt 33% kursu dalībnieku ir atzinuši, ka vēlas padziļinātāk apgūt tēmas, kas ir saistītas ar bibliotekāra pamatfunkcijām, kurās ietilpst tādas tēmas kā aktualitātes bibliotēku nozarē, bibliotekārais darbs, bibliotekārais darbs ar bērniem, skolēniem un jauniešiem, bibliotēkas mūsdienīgais iekārtojums, bibliotēkas vadība, bibliotēku informācijas sistēmas ALISE un ALEPH 500, darbs ar dokumentiem bibliotēkās, darbs ar krājumu, datubāzes, dāvinājumu un ziedojumu apstrāde bibliotēkā, informācijas meklēšana, izstāžu un pasākumu veidošana bibliotēkā, lasītāju apkalpošana, metodiskais darbs bibliotēkā un novadpētniecība. 2018. gadā situācija ir mainījusies, proti, vairāk nekā puse mācību dalībnieku – 56% ir vēlējušies vairāk apgūt tēmas, kuras saistītas ar bibliotekāra profesijas pamatfunkcijām, taču mazāk (44%) – vispārējās kompetences. 2019. gadā situācija atkal mainās uz pretējo pusi – lielākā daļa aptaujas dalībnieku (54%) ir atbildējuši, ka vēlas apgūt vispārējās kompetences un savukārt mazākā daļa – 46% vēlas apgūt profesionālās kompetences.

Attēls Nr.1

Salīdzinot laika periodu no 2017. līdz 2019. gadam, var redzēt, ka vislielākā vēlme apgūt profesionālās kompetences bija 2018. gadā, taču vismazākā – 2017. gadā. 2017. gadā visvairāk mācību dalībnieku velējās apgūt tēmas, kuras saistītas ar vispārējām kompetencēm, vismazāk – 2018. gadā.

Apskatot atsevišķi katru no virzieniem detalizētāk, tika izveidota vispārējo kompetenču virziena tēmu atšifrējumu diagramma, kurā var redzēt katras tēmas īpatsvaru no visām kursu atbildēm. Diagrammās (attēls Nr.2 un attēls Nr.3) ir apkopots mācību dalībnieku atbilžu īpatsvars katrā tēmā, kā arī norādīts vidējais rādītājs, kurš iegūts 2017., 2018. un 2019. gada rādītājiem attiecīgajā tēmā.

Attēls Nr.2

Kā redzams pēc rezultātiem, lielākā daļa mācību dalībnieku ir atbildējuši, ka nākotnē vēlētos vairāk apgūt tēmas par datubāzēm, par to izmantošanas iespējām, pieminot tādas datubāzes kā periodika.lv, Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka, Europeana, British Library, EBSCO, datubāzes krievu valodā, LNB abonētās datubāzes, meklēšanas rīks PRIMO u.c. Īpaši aktuāla šī tēma bija 2017. gadā.

Kā otra aktuālākā mācību vajadzība, spiežot pēc atbildēm ir “Bibliotekārais darbs ar bērniem, skolēniem un jauniešiem”. Salīdzinot 2017. un 2019. gadu, šīs mācību vajadzības pieprasījums ir palielinājies. Arvien vairāk bibliotekāru vērš uzmanību uz to, ka ir nepieciešamas jaunas, mūsdienīgas metodes un paņēmieni, lai varētu vairāk piesaistīt bērnus un jauniešus pievērsties grāmatu lasīšanai. Mācību dalībnieki minēja, ka vēlas vairāk iegūt zināšanas par to, kā piesaistīt jauniešus ar neparastām idejām, kā izmantot un mācīt datubāzu izmantošanu skolēniem, lasīšanas veicināšanu bērniem, skolu bibliotekāru ikdienas darbs ar skolēniem, jauniešu iesaiste bibliotēkas aktivitātēs, pasākumu organizēšana skolas bibliotēkā, bērnu lasīšanas preferences, skolēnu literāro interešu veidošana, integrētā pieeja bērnu lasītprasmē u.c.

Straujš pieaugums no 2017. līdz 2019. gadam ir vērojams mācību vajadzības “Darbs ar krājumu” pieprasījumā. Tajā ietilpst tādas tēmas kā bibliotēkas krājuma uzskaite, darbs ar aktiem, skolas bibliotēkas krājuma uzskaite, komplektēšana, izvērtēšana, inventarizācija, saglabāšana, ievads klasificēšanā ar UDK (universāla decimāla klasifikācija), sistēmbibliotekāra profesijas pamati, bibliogrāfisko aprakstu veidošana, RDA kataloģizācijas principi, digitālo kolekciju veidošana, autoratīvo ierakstu veidošana, darbs ar bibliogrāfiskajiem rādītājiem, priekšmetošana, e-grāmatas, e-publikācijas u.c.

Kursu dalībnieki ir minējuši, ka vēlas apgūt arī ar informācijas meklēšanu saistītās tēmas – kreatīva informācijas meklēšana, informācijas meklēšanas iespējas un metodes, informācijas meklēšana digitālajās kolekcijās un datubāzēs, informācijas ieguve interneta vidē, darbs ar katalogiem, informācijas meklēšana LNB resursos, ātra informācijas meklēšana u.c. Šīs mācību vajadzības pieprasījums, salīdzinot 2017. un 2019. gadu, ir strauji palielinājies. Tas būtu saistāms ar biežu datubāzu izmantošanas nepieciešamību, kā arī ar nepieciešamību orientēties lielajā informācijas plūsmā un apjomā.

Mācību vajadzību TOP 5 noslēdz “Bibliotekārais darbs”, kurā iekļauj tādas tēmas kā bibliotēkas darba organizācija, informācijas un bibliotēku zinību pamati, lasītāju piesaistīšana, skolas bibliotēkas organizācija, Latvijas bibliotēku vēsture, bibliotekāra radošā darba raksturojums un organizācija, bibliotēku zinātnes pamati iesācējiem u.c. No 2017. līdz 2019. gadam mācību vajadzības “Bibliotekārais darbs” pieprasījums ir pakāpeniski palielinājies.

Straujš pieaugums ir vērojams mācību vajadzības “Bibliotēku informācijas sistēma ALISE un ALEPH 500” pieprasījumā laika periodā no 2017. līdz 2018. gadam. Jāatzīmē, ka lielākā daļa mācību dalībnieku ir atzīmējuši vēlmi apgūt tieši BIS ALISE.

No 2017. līdz 2019. gadam pakāpeniski ir palielinājusies mācību vajadzības “Darbs ar dokumentiem bibliotēkā” pieprasījums. Arvien vairāk bibliotēku nozarē strādājošie vēlas apgūt dokumentu pārvaldību bibliotēkā t.sk. e-pārvaldes principus, vēl vēlas iegūt zināšanas un prasmes dokumentācijas sastādīšanā dāvinājumu pieņemšanas procesā, datu drošību, zināšanas un prasmes darbā ar normatīvajiem aktiem, atskaitēm, administratīvajiem dokumentiem u.c.

Viena no aktuālajām mācību vajadzībām ir “Bibliotēkas vadība”, kuras pieprasījums laikā no 2017. līdz 2019. gada ir samazinājies. Taču salīdzinot 2018. un 2019. gadu, var redzēt nelielu pieaugumu. Mācību dalībnieki minēja, ka vēlas apgūt laika un stratēģisko plānošanu, laika plānošanu tieši bibliotēku vadītājiem un direktoriem, personālvadību, personāla nozīmi bibliotēku darbā, kā arī iegūt zināšanas par vadītāja lomu bibliotēkā, inovatīvajām darba metodēm, kolektīvu bibliotēkā, komandas veidošanu, personāla (bibliotēkas darbinieku) atlases kritērijiem u.c.

Mācību vajadzības “Aktualitātes bibliotēku nozarē” pieprasījums no 2017. līdz 2018. gada ir krities, taču no 2018. līdz 2019. gadam var redzēt nelielu pieaugumu. Tas nozīmē, ka bibliotekāru vēlme zināt aktualitātes bibliotēku nozarē pieaug.

Mācību vajadzības “Izstāžu un pasākumu veidošana bibliotēkā” pieprasījums laika periodā no 2018. līdz 2019 ir krasi samazinājies. Savukārt ir vērojams mācību vajadzības pieaugums lasītāju apkalpošanā. Mācību dalībnieki minēja, ka vēlas iegūt zināšanas par lasītāju apkalpošanas kvalitātes standartiem, uzziņu sniegšanu, konkrētajām darba metodēm lasītāju apkalpošanā u.c.

Tikai 2018. gadā ir vērojams liels pieprasījums pēc mācību vajadzības “Metodiskais darbs bibliotēkā”. Savukārt 2017. un 2019. gadā šī mācību vajadzība nav pieprasīta vispār.

Mācību dalībnieki minēja, ka vēlas apgūt tēmas, kas saistītas ar novadpētniecību. Tās straujš pieprasījums ir vērojams 2018. gadā, taču 2019. gadā ir strauji krities.

Mācību vajadzības “Dāvinājumu un ziedojumu apstrāde bibliotēkā” pieprasījums no 2017. līdz 2019. gadam ir pakāpeniski palielinājies. Tajā tiek iekļautas tādas tēmas kā dāvinājumu un ziedojumu pieņemšana, noformēšana, apstrādāšana u.c.

Mācību vajadzības “Bibliotēkas mūsdienīgais iekārtojums” pieprasījums ir bijis vislielākais 2018. gadā un 2019. gadā strauji krita.

Attēls Nr.3

Visvairāk kursu dalībnieku, balstoties uz vidējo rādītāju, ir minējuši, ka vēlas apgūt digitālās prasmes un ar digitalizāciju saistītās tēmas, kuras definē bibliotekāri – datorprasmes (Excel, Power Point, Outlook, Word), digitālās prasmes, attēlu apstrāde, tiešsaistes rīku izmantošana, jaunās tehnoloģijas, efektīva e-pasta lietošana, droša interneta vide, mājaslapas veidošana, datu vizualizācija, Facebook rīki, informācijas tehnoloģijas u.c. Analizējot mācību vajadzības tēmā “Digitalizācija un digitālās prasmes” no 2017. līdz 2019. gadam, var secināt, ka mācību dalībnieku vēlme apgūt digitālās prasmes ir pieaugusi, tas ir skaidrojams ar straujo informācijas tehnoloģiju ienākšanu nozarē.

Kā otrā pieprasītākā mācību vajadzība ir psiholoģijas tēmas, kuras nosauktas kā ezotērika, cilvēka izzināšana, stresa menedžments, mākslas psiholoģija, stresa psiholoģija, neirolingvistiskā psiholoģija, psiholoģiskās spēles, emociju menedžments, vecumposmu psiholoģija, lasītāju psiholoģija, vadības psiholoģija, spriedze, cilvēku rakstura tipi u.c. Salīdzinot 2017. un 2019. gadu, jāatzīmē, ka šīs mācību vajadzības pieprasījums ir samazinājies, taču joprojām ir augstā līmenī.

Ļoti tuva psiholoģijas tēmai ir mācību vajadzība “Saskarsme un komunikācija”, kura, balstoties uz aptaujas rezultātiem, ir trešā pieprasītākā mācību vajadzība. Tajā ir nosaukti tādi aspekti kā saskarsme ar agresīviem, neprognozējamiem, destruktīviem, desocializētiem klientiem, komunikācijas prasmes saziņai pa telefonu, pārrunu organizēšana, komandas darbs, darbs ar auditoriju, saskarsmes īpatnības, sadarbība ar kolēģiem, saskarsme darba vietā, diskusiju vadīšana, komunikācija ar pusaudžiem, konfliktsituāciju risināšana, mobings, bosings, runas māksla saziņā u.c. Salīdzinot 2017. un 2019. gada rezultātus var redzēt, ka vēlme apgūt saskarsmes un komunikācijas tēmas ir palielinājusies.

Viena no aktuālajām mācību vajadzībām ir “Valoda un valodas lietošana”, kuras pieprasījums no 2017. līdz 2019. gadam ir samazinājies. Tajā tiek iekļautas tādas tēmas kā svešvalodas (igauņu, lietuviešu, angļu, vācu, somu, spāņu, krievu valoda), profesionālā angļu valoda bibliotekāriem, latviešu valodas gramatika, valodas stilistika, interpunkcija, valodniecība, u.c.

Mācību vajadzību TOP 5 noslēdz “Literatūrzinātne”, kuras pieprasījums no 2017. līdz 2019. gadam ir krasi samazinājies. Mācību dalībnieki precizēja tādas tēmas, kā pasaules literatūra, mākslas literatūra, mūsdienu latviešu literatūra, uzziņu literatūra, literatūrkritika, tulkotā literatūra, daiļliteratūra, bērnu un jauniešu literatūra u.c.

Mācību vajadzības “Maketēšanas pamati, noformēšana un dizains” pieprasījums, salīdzinot 2017. ar 2019. gadu, ir palielinājies. Mācību dalībnieki minēja, ka vēlas apgūt tādas tēmas kā plakātu, afišu, bukletu un citu informējošo materiālu maketēšana, grafiskais dizains, datu vizualizācija, bibliotēkas noformēšana u.c.
Mācību vajadzības “Izglītojošā darbība, t.sk. pieaugušo izglītība (andragoģija)” pieprasījums no 2017. līdz 2019. gadam ir palielinājies. Tajā ietilpst tādas tēmas kā pedagoģija, andragoģija, bibliotēkas speciālists kā pieaugušo izglītības speciālists, izglītības programmu izstrāde, mūžizglītības pasākumi bibliotēkās, kompetenču pieeja, lietpratība u.c.

Mācību dalībnieki minēja, ka vēlas apgūt arī medijpratību, taču jāatzīmē, ka no 2017. līdz 2019. vēlme ir mazinājusies. Tāpat tajā pašā laika periodā kursu dalībnieku vidū ir samazinājusies vēlme apgūt prezentēšanas un uzstāšanās prasmes, tēmas, kas saistītas ar bibliotēkas popularizēšanu un mārketingu, projektu izstrādāšanas prasmes, lietišķo etiķeti, kultūras tēmas un tēmas, kas saistītas ar tulkotāju darbu.

Sadaļā “Citi” ir norādītas tādas tēmas, kā dzimtas ciltskoka veidošana, biblioterapija, arhīvu darbs, bibliotēku ekonomika, grāmatvedības vēsture u.c. Jāatzīmē, ka šīs sadaļas mācību vajadzības no 2017. līdz 2019. gadam ir palielinājušās. Tas liecina par to, ka bibliotekāri arvien vairāk interesējas arī par citām jomām un tendencēm.

Galvenie secinājumi:

Balstoties uz minētajām atbildēm, tiek secināts, ka vispārējo kompetenču virzienā visaktuālākās mācību vajadzības ir:

1. Digitalizācija un digitālās prasmes
2. Psiholoģija
3. Saskarsme un komunikācija,
4. Valodas un valodas lietošana,
5. Literatūrzinātne.
Savukārt profesionālo kompetenču virzienā aktuālākās mācību vajadzību tēmas ir:
1. Darbs ar datubāzēm,
2. Bibliotekārais darbs ar jauniešiem, skolēniem un jauniešiem,
3. Darbs ar krājumu,
4. Informācijas meklēšana,
5. Bibliotekārais darbs.

KAC aicina reģionu galveno bibliotēku pārstāvjus sniegt atgriezenisko saiti par iespējamām mācību vajadzību tendenču cēļoņsakarībām. Komentārus iesniegt šeit: https://docs.google.com/forms/d/1OCRa54O87gB9b7iSE-Je_yu9xO6Qt-yqlF9sL3zOAgw/edit

 

Rakstu sagatavoja:

Viktorija Aleksejeva
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Kompetenču attīstības centra projektu vadītāja
E-pasts: viktorija.aleksejeva@lnb.lv