Otrdien, 5. aprīlī, Valsts prezidents Egils Levits un Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji diskutē par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos. Portālā "Delfi" diskusiju iespējams vērot video tiešraidē.
Diskusijā piedalījās Levits, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, LIAA pārstāvji, kā arī Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji Andrejs Elksniņš, Arvīds Kucins, Andris Vaivods, Edgars Mekšs, Ārijs Vucāns, Monvīds Švarcs, Aleksandrs Bartaševičs, Gunārs Upenieks un Sergejs Maksimovs.
Levita vizīte un otrdienas diskusija reģiona vietvarās tiek gaidīta, kā arī uz tās iznākumu tiek liktas lielas cerības, portālam "Delfi" iepriekš atzina Preiļu, Līvānu un Rēzeknes novadu pašvaldību amatpersonas.
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns (LRA) portālam "Delfi" stāstīja, ka savā novadā būtisku šķelšanos sabiedrībā neredz. "Visi saprot, ka Krievijas iebrukums ir nepieņemams un neatbilst nekādām starptautiskām normām. Sabiedrība, ar kuru es ikdienā komunicēju, atbalsta Ukrainu," teica politiķis.
Savukārt Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (LA) portālam "Delfi" norādīja, ka, ņemot vērā, ka ilgstoši nav bijusi šāda vizīte, pašreizējos apstākļos tas ir ļoti svarīgi. Viņaprāt, būtiski arī ir tas, ka valsts augstākā amatpersona tiksies ar vietējiem iedzīvotājiem un novadu vadītājiem. Kopumā politiķim ir ticība, ka prezidents varētu panākt daudz šajā kontekstā.
Turpretim Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece Ērika Teirumnieka (NA, LRA) portālam "Delfi" saka, ka prezidenta ierašanās Latgalē "viennozīmīgi dotu pozitīvu iespaidu". Reģionālajās pašvaldībās šobrīd daļēji valdot iespaids, ka Rīgā neviens nezina, kas tur notiek, tādēļ šis stereotips būtu jālauž un to arī panāk šādas vizītes.
Toties Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S) iepriekš portālam "rus.delfi.lv" teica, ka jau no pirmajām Ukrainas kara dienām bija skaidrs, ka pilsētu mēģinās izmantot – gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā.
Viņaprāt, Daugavpils un Latgales drošība jāstiprina ar daudz uzmanīgāku valdības attieksmi, radot vienotas politiskās (nevis etniskās) nācijas konceptu un ietekmējot Latgales ekonomiku. Intervijā "Delfi" Elksniņš nosaucis arī konkrētu summu – Eiropas Komisijai vajadzētu piešķirt miljardu eiro uz četriem gadiem, atbalstot tās teritorijas, kas robežojas ar sankcionētajām valstīm.
Otrdienas rītā Valsts prezidents jau paviesojās Daugavpils 12. vidusskolā, bet pēc diskusijas ar pašvaldību vadītājiem viņš paredzējis kopā ar jauniešiem Daugavpils Valsts ģimnāzijā runāt par Satversmes vērtībām debatēs "Zaļās nākotnes sapnis. Vai uz šodienas labklājības rēķina?".
Vizītes noslēgumā prezidents apmeklēs elektronisko un elektrisko kabeļu ražošanas uzņēmumu "Axon Cable". Šī uzņēmuma direktors Jans Senkvēns, kurš pats nāk no Francijas, sarunā ar portālu "Delfi" teica, ka karš Ukrainā nav tieši ietekmējis uzņēmuma darbību, tomēr jūtams ir gāzes, elektrības un citu izejmateriālu cenu kāpums.
Kad portāls "Delfi" viesojās uzņēmumā, tur notika gatavošanās prezidenta apmeklējumam, bija izveidota pat neliela skatuve ar sarkano paklāju.
Levits vizīti Latgalē aizsāka pirmdien, 4. aprīlī, Rotko centrā tiekoties ar reģiona kultūras personībām un apspriežot aktualitātes, tostarp interesējoties arī par to, cik Latgales Centrālajā bibliotēkā ir grāmatu. "Paldies, ka uzturat šo kultūras procesu, kas Daugavpilij piešķir īpašu raksturu," šaurā lokā sapulcētajiem kultūras darbiniekiem sacīja Levits.
Vairāk par to iespējams uzzināt šajā "Delfi" reportāžā no Daugavpils.