Copy

 

Veicināt. Attīstīt. Stiprināt.

Ar šo vēstkopu biedrības „Pierīgas partnerība” un "Partnerība "Daugavkrasts"" noslēdz programmas "NVO fonds" atbalstīto projektu  „Kaimiņu sadarbība kopīgai attīstībai”. Projekta mērķis bija  veicināt nevalstisko organizāciju kapacitāti Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas un Baldones novados un savstarpējo sadarbību, uzlabojot iedzīvotāju iesaisti un līdzdarbošanos nevalstiskajā sektorā un aktīvo iedzīvotāju darbību kopienu veidošanā, kā arī stiprināt savstarpējo sadarbību nevalstiskajam sektoram ar pašvaldībām.
AKTUALITĀTES
Veikts pētījums par nevalstisko sektoru projektā iesaistītajos novados
Projekta realizācijas laikā ar pētnieku Dinas Bites un Ulda Dūmiņa iesaisti veikts pētījums ar mērķi noskaidrot nevalstisko organizāciju situāciju projektā iesaistītajos novados – Ķekavas (t.sk. Baldones), Mārupes (t.sk. Babītes) un Olaines novadā, un izstrādāt priekšlikumus pašvaldību un nevalstisko organizāciju, kā arī nevalstisko organizāciju savstarpējai sadarbībai. 
Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties šeit: ej.uz/PetijumsNVOe.uz/PetijumsNVO, savukārt turpinājumā būtiskākās atziņas no secinājumiem un priekšlikumiem.

Pierīgas novados ir zināma specifika, kas saistīta ar iedzīvotāju pieaugumu un ikdienas mobilitāti, relatīvi lieliem pieejamiem finanšu resursiem. Kā atzīst pētījuma dalībnieki, ne pašvaldībām, ne iedzīvotājiem nav eksistenciālas nepieciešamības cīnīties par novada pastāvēšanu (“Mums vienalga ir labāk nekā citur”), salīdzinot ar vairākiem citiem novadiem Latvijā, kur iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinās. Tādēļ Pierīgas novadu pašvaldību un iedzīvotāju aktualitāte ir saistīta ar atbilstīgas dzīves vides, infrastruktūras pielāgošanu arvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam.

Projekta ietvaros veiktais pētījums atklāj noteiktas attiecību formas starp pašvaldībām un nevalstisko sektoru novados. Abās pusēs vērojama labā griba strādāt novadu iedzīvotāju interesēs, taču ne vienmēr šīs attiecības var dēvēt par sadarbību, jo sadarbība apzīmē visu iesaistīto pušu sistemātisku darbu kopīgi nosprausto mērķu sasniegšanā. Tipiskas pašvaldības darbības saistībā ar NVO raksturo dotācijas NVO darbībai, līdzfinansējums projektos, telpu iznomāšana, projektu konkursu organizēšana. Ir piemēri arī deleģējuma līgumiem un konsultatīvajām padomēm, taču to esamība ne vienmēr liecina par efektīvu darbību. 

Nevalstiskās organizācijas novados ir dažādas – nacionāla mēroga, kam principā neinteresē notiekošais novadā, šauri specializētas biedru labuma organizācijas, taču ir arī tādas, kuras darbojas noteiktas sabiedrības daļas labumam un/ vai veicina novada attīstību.
Savstarpēja sadarbība starp nevalstiskā sektora organizācijām ir vērtējama kā organiska un labi attīstīta. Kopīgas aktivitātes kavē laika trūkums, kā arī informācijas trūkums vienam par otru. Tādēļ nevalstisko organizāciju pārstāvji novērtētu iespēju/ vietu/ platformu savstarpējām tikšanās reizēm un informācijas apmaiņai. 

Priekšlikumi:
  1. Projekta ietvaros iegūtos datus par nevalstisko sektoru nosūtīt attiecīgo novadu pašvaldībām, lai var uzsākt/ pilnveidot komunikāciju ar biedrībām un nodibinājumiem;
  2. Noslēgt sadarbības memorandu starp Olaines un Mārupes pašvaldībām un biedrību “Pierīgas partnerība” kā nevalstisko sektoru koordinējošu organizāciju;
  3. Noslēgt sadarbības memorandu starp Ķekavas novadu un biedrību “Daugavkrasts” kā nevalstisko sektoru koordinējošu organizāciju;
  4. Izvērst formālo un neformālo pilsonisko iniciatīvu grantu konkursu katrā no Pierīgas novadiem, vienkāršot šo projektu realizācijas procedūras un padarīt grantus finansiāli ietilpīgākus;
  5. Izmantot iespējas un idejas, ko paredz likuma “Par pašvaldībām” grozījumi, kas stājas spēkā no 2022. gada 1. janvāra, t.s. Atvērtības standartu izstrāde pašvaldībām, un pašlaik aktuālā diskusija par sabiedrības līdzdalību, piemēram, domnīca “Jēgpilna sabiedrības līdzdalība”;
  6. Izmantojot Pierīgas novadu specifiku, iedzīvotāju aktivizēšanu var balstīt uz mērķi kopīgi veidot estētisku, vizuāli pievilcīgu un ērtu dzīves vidi. Apzināti izmantot vietējo iedzīvotāju zināšanas, prasmes, sociālos kontaktus kopīgo mērķu sasniegšanā;
  7. Attīstīt dažādu mērķa grupu informēšanas kanālus un formas, lai iedzīvotāji būtu informēti par pašvaldības, NVO, interešu grupu u.c. aktivitātēm;
  8. Veicināt NVO sektora atpazīstamību un apkopot NVO veiktās aktivitātes, tādā veidā mērķtiecīgi apzinoties pašvaldības funkciju īstenošanu un NVO sektoru kā papildinošu elementu funkciju īstenošanā. Pētījuma rezultātā ir redzams, ka pētījuma teritorijā darbojas virkne NVO, kas nodrošina pašvaldības funkciju pilnvērtīgu ieviešanu – iedzīvotāji nodarbojas ar labdarību, vietējās vides sakopšanu, dažādu vecuma grupu iesaisti sabiedriskajā dzīvē, atbalsta seniorus, nodrošinot aktīvu novecošanos, organizē interešu izglītību un veicina sporta attīstību un kultūras izpausmju dažādību; rīko atbalsta pasākumus pacientiem un daudz daudz citu būtisku aktivitāšu;
  9. Sniegt atbalstu tādu organizāciju darbībai, kas darbojas profesionāli un piesaista pašvaldības darbības teritorijai finansējumu no ārējiem avotiem, piemēram, īstenojot ES fondu finansētus projektus. Atbalsts var tikt sniegts līdzfinansējuma vai citā atbalsta formā, taču būtiski – atklātu konkursu ietvaros, nosakot skaidrus vērtēšanas kritērijus.
Noslēgumā var apgalvot, ka pētījumā iesaistītajās pašvaldībās ir potenciāls veidot līdzvērtīgas, horizontālas sadarbības prakses starp nevalstiskajām organizācijām savā starpā, starp nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām, kā arī citiem sociālajiem aģentiem, piemēram, uzņēmējiem, pašvaldības iestādēm un neformālām interešu grupām.
 
Olaines novada Jāņupes kopienas RESTARTS
Jāņupē vienmēr dzīvojuši aktīvi iedzīvotāji, kuri vēlas uzlabot apkārtējo vidi un stiprināt kopienas sajūtu, taču kā nereti gadās, cilvēki nogurst un līdz ar iepriekšējo aktīvistu nozušanu “no skatuves”, pazūd  arī kopiena. Par to, kā Jāņupes kopiena piedzīvo RESTARTU pastāstīja Ansis Cucurs, kurš pašlaik turpina kopienas aktivizēšanas un stiprināšanas darbu.
Kā Jūs sapratāt, ka ir jāturpina kopienas stiprināšana, veidošana? 
Tas sanāca nejauši - sākām iesaistīties vietējās biedrības aktivitātēs, jo gribējās dot savu artavu apkaimes izaugsmē, arī iepazīt to labāk, jo līdz tam ikdienas ritējums notika pēc formulas: mājas-darbs-mājas. Lielu efektu radīja Covids-19 un iespējas vairāk būt pie mājas, un iepazīt apkārtni, jo, staigājot pa apkārtnes ceļiem, radās spēcīgs priekšstats, kas mūsu apkaimē būtu darāms, uzlabojams. Un tad sekoja vairāku notikumu ķēde - līdzšinējo vietējo aktīvistu dzīves vietas maiņa, prioritāšu maiņa, vietējās biedrības likvidācijas procesa uzsākšana. Pēkšņi atklājām, ka esam nokļuvuši 'beigās', bet gribējās būt 'turpinājumā'. Mums gribas, lai mūsu apkaime aug, lai pašiem interesanti darboties un dzīvot, radot jaunas iespējas izaugsmei gan sev, gan citiem.  
Jūsu gadījums ir interesants, jo veidojat kopienu ne gluži tukšā vietā. Vai tas palīdz sarunās ar cilvēkiem, ir jūtams atbalsts, jo no iepriekšējās kopienas uzturētājiem bija kāds priekšstats radies?
Grūti atbildēt, jo mēs iesaistījāmies brīdī, kad esošo biedrību plānoja likvidēt, tādēļ mūs diži neviens nepazina, bija tikai šur tur redzējuši, bet par to, ko varam un ko gribam paveikt, zināja maz – nepaspējām vēl sevi pieteikt. Stipri iztraucēja pandēmija, jo viss apstājās tik strauji, bet lielākā problēma ir/bija saskarsmes ar citiem ierobežošana, respektīvi, maz cilvēku, kam varētu pastāstīt savas idejas un uzrunāt.
 Vai jūsu domubiedru grupai pievienojas arī cilvēki no iepriekšējās kopienas uzturētājiem?
Jā, pievienojās, kad uzrunājām iesaistīties velo pasākuma "Izbrauc Jāņupi" organizēšanā. Pievienojās ar jauni dalībnieki. Par to ir gandarījums.

 
Vai Tavuprāt veidot kopienu pilnīgi no jauna ir grūtāk, citādāk nekā jūsu gadījums?
Šodien es saku, ka mūsu situācijā tas ir vienlīdzīgi, jo mēs vēl esam apzināšanas procesā, tādēļ grūti viennozīmīgi atšķirt, vai tas ir grūtāk, vai vieglāk. Mūsu apkaimes lielākais sarežģījums ir tas, ka nav tādas centrālās vietas, ar ko identificēties un ap kuru organizēties. Aktīvie cilvēki gadiem ilgi ir darbojušies, veidojot jaunas tradīcijas, organizējot pasākumus, bet mums nav vietas, kur saglabātos atmiņas un liecības, ka šādi pasākumi ir notikuši, nostiprināt jaunos ‘sākumus’. Faktiski, ja nebūtu Jāņupes karjera, ko Jāņupes iedzīvotāju biedrība, ieguldot daudzas darba stundas vairāku gadu garumā, sakopa, vai izveidotā Patriotu laukuma, tad mūsu apkaimē vispār nebūtu neviena punkta, kam kartē piesiet acu skatienu. Es varu viegli iedomāties, cik tas ir demotivējoši ilgi cerēt un censties strādāt, lai radītu, piemēram, Saieta namu, bet tā arī to nesagaidīt. Mēs ceram, ka ir vēl cilvēki, kas grib iesaistīties, tādēļ šobrīd pragmatiski cenšamies izzināt, kuri tie būtu, kā arī apkopojam idejas par nākotnes vīziju apkaimei.
Vai tas, ka teritoriāli esat nodalīti no citas apdzīvotās vietas, ļauj vieglāk veidot dialogu un motivēt cilvēkus iesaistīties- cits citu zina, svešas sejas mazāk, ir tā vienotības sajūta?
Sarežģīts jautājums. Jā, nē, varbūt.
Te nepieciešama neliela atkāpe un situācijas raksturojums. Jā, Jāņupes apkaime, kas ietver vairākas apdzīvotas vietas, ir ģeogrāfiski nošķirta no Olaines novada centra, proti, Olaines pilsētas. Piemēram, ir jāmet līkumu līkumi, lai nokļūtu Olainē, pa taisno tur nokļūt nevar. Tas ir objektīvs apstāklis. Cits apstāklis ir tas, ka apkaimes iedzīvotāji nosacīti iedalās divās grupās - tādi, kas dzīvo visu cauru gadu, un tādi, kas te satopami tikai vasaras sezonas laikā, tādēļ gan motivācija, gan intereses, gan vajadzības ir stipri atšķirīgas. Es uzdrošinos apgalvot, ka apkaimē ir cilvēki, kam nekad nav bijusi nepieciešamība paviesoties ‘centrā’.
Tam ir vēsturisks iemesls, proti, šajā apkaimē padomju laikos rūpnīcās un citās oficiālās iestādēs strādājošajiem darba ļaudīm papildus dzīvoklim pilsētā bija iespēja iegūt savā īpašumā mazdārziņu ar tā saucamo dārza mājiņu. Esmu dzirdējis, ka apkaimē ir vairāk par 5000 īpašumu, deklarēto iedzīvotāju skaits svārstās ap 1400, bet realitātē tas skaits varētu būt vismaz divreiz lielāks. No tā izriet, ka Jāņupes apkaime nav tāds maziņš ciematiņš, kur viens otru labi pazīst, bet gan plaši pārstāvēta apkārtne ar apkārtējo pilsētu, bet pārsvarā Rīgas, iedzīvotājiem. Cita starpā tas nozīmē to, ka lielai daļai iedzīvotāju ikdienas gaitas ne tuvu nesaistās ar novada centru Olaini.
Visciešākās saites rodas drīzāk starp viena kooperatīva (var saukt par ciematu) kaimiņiem, vai kopējas intereses pārstāvošiem cilvēkiem, vai tādiem, kam ir kopīga un vienojoša pieredze. Ja šo savelk kopā ar manis iepriekš teikto, ir skaidrs, ka potenciāls kopienas izaugsmei ir, mēs tam ticam, taču jānoskaidro, ko nozīmē jēdziena ‘kopiena’ interpretācija un izpildījums mūsu apkaimes gadījumā.

Kas ir jūsu šobrīd lielais mērķis?
Mūsu lielais mērķis ir atrast vietu Jāņupes apkaimē, ko izveidot kā aizsākumu kaut kam vienojošam, kur apkaimes iedzīvotāji varētu regulāri satikties. Pragmatiski skatoties, tas var notikt, ja atrodam vēl interesentus, kas gatavi iesaistīties, pretējā gadījumā ķersimies pie plāna B, C vai Z.  Mēs paši šobrīd esam izzināšanas procesā, kā to panākt, tādēļ esam atvērti jaunai informācijai un vēsmām.
 
Baldones pagasta Kažoku ciema stāsts: kopiena ceļa sākumā
Skatoties 17. gs. kartēs, redzams, ka teritorija Misas upes kreisajā krastā “Putraimu” mājas apkaimē piederējusi Bērzmentes muižai, kuras īpašumā tā nonākusi, jo iepriekšējais īpašnieks, Iecavas muižnieks, to paspēlējis kāršu spēlē. Turpmāk šī teritorija saukta “Dzērumi”, arī “Dzērumcelmi”. Iespējams, spēlētāji pamatīgāk lietojuši alkoholu, tādēļ vinnētajam zemes gabalam dots tāds nosaukums. Padomju laikā Dzērumu smilšainajos tīrumos parasti sēja auzas un rudenī kombainiem bija grūti izbraukāt pa mazajiem lauciņiem. Jau tolaik tur sāka ierīkot Rīgas pilsētas uzņēmumu darbinieku dārziņu kooperatīvus: Teika, Rožkalni, Lāčplēsis, Radiotehnika, Tekstilnieks, Ausma, Veckalni, Aviators, Pļavas, Restaurators. 
Pusceļā līdz Dzērumiem, Misas upes gleznainajos krastos ir ciematiņš “Kažoki”. Tas savu vārdu dabūjis no Kažoku mājām, kam piederējusi padomju laikos atsavinātā zeme, kur izveidots dārziņu kooperatīvs. Vecās Kažoku mājas, diženu ozolu ieskautas, joprojām dzīvo ciematiņa vidū, tiek kopti arī vēsturiskie Kažoku kapi Dzērumu ceļa malā.
Sandras un Gunta Zilbertu ģimene 2000.gadā iegādāja Kažokos sarkanu ķieģeļu mājiņu un nelielu zemes gabalu -dārziņiem raksturīgās “sešas sotkas”. Māja pie dabas, tuvu Rīgai, darbam un mācībām vajadzīgajai infrastruktūrai bija jaunās ģimenes sapnis. Tajā laikā neviens dārziņos vēl ziemā nedzīvoja, Zilbertu ģimene bija vieni no pirmajiem. Mājām tika dots “Pētnieku” vārds, lai godinātu Sandras tēva dzimtas īpašumu pie Viļakas, kur vectēva māju nojauca padomju meliorācijas kampaņas laikā. Misasmalas “Pētniekos” uzauguši abi Zilbertu bērni, viņi gan skoloti Rīgā, un nu jau katrs savā dzīvē. No “Pētniekiem” Sandra un Guntis vada savu uzņēmējdarbību, arī darbojas sabiedriskajā dzīvē ar biedrību “Ūdensmalu attīstībai” www.freewaterfront.org.

 
Bijušās dārziņu teritorijas ar tām raksturīgo favelu tipa apbūvi gadu gaitā pārveidojās par pastāvīgi apdzīvotiem īpašumiem. Tomēr citur progresējošā infrastruktūras attīstība tās nesasniedza. Gan Baldones, gan Ķekavas pašvaldībām nebija vajadzīgas liekas rūpes par plašajām, sīki saskaldītajām teritorijām, kurās dzīvojošie bieži pat nebija deklarēti novadā. Uzsākuši dzīvot ciematā, Zilberti raudzīja uzlabot vidi, ieguldot ģimenes spēkus un līdzekļus gan ceļa seguma uzbēršanā, gan kooperatīva izraktās kopīgās atkritumu bedres Misas pašā krastā aizbēršanā. Šodien bedres vietā ir biedrības “Ūdensmalu attīstībai” kopts krasts, vingrošanas laukums un šūpoles bērniem. Šie centieni pastāvīgi sastapa vasarnieku kooperatīva pretestību un, diemžēl, saka Sandra, vasarnieku attieksme nav uzlabojusies. Līdzīgi arī citur dārziņos, nesakārtotās koplietošanas īpašuma statuss, privātīpašnieku tiesības un dažādās īpašnieku intereses, gluži kā pilsētu mikrorajonu daudzstāvenēs, neļauj pastāvīgajiem iedzīvotājiem un vasarniekiem vienoties par teritorijas līdzsvarotu attīstību.
 
Līdzdalības ideja kooperatīvu teritorijās, iespējams, bija laba, taču tā tika dēstīta pilnīgi nesagatavotā augsnē. “No šiem kooperatīviem, kas sākās vēl padomju laikā un vēlāk tika pārsaukti par biedrībām, pašvaldības līmenī tiek prasīts neiespējamais, un, kad tie nespēj, jo neprot, tad darbs paliek neizdarīts, jo nav neviena atbildīgā,” uzsver Sandra. Vairumā gadījumu pensionēti vasarnieki, kuri savās būdiņās dzīvo labi ja pāris mēnešus gadā, un ir pārmantojuši šo kooperatīvu īpašuma tiesības, ne prot, ne zina, ne grib iedziļināties pastāvīgo iedzīvotāju vajadzībās. “Tāpēc mēs nekādos kooperatīvos nestājāmies, bet ņēmām lietas savās rokās,” stāsta Guntis. Tomēr būtiskas pārmaiņas panākt un rosināt Kažoku ciema kopienas pumpurošanos izdevās vien sešus gadus atpakaļ, tad, kad ciematā īpašumus iegādāja vairākas jaunās ģimenes un palika tur dzīvot pa ziemu.  Tad kaimiņu ģimenes sāka kopīgi darboties Zilbertu ģimenes iekoptajā Kažociņu krastā, kur biedrība “Ūdensmalu attīstībai” ir realizējusi labiekārtojuma projektu: kopienai un airētājiem draudzīgu krastu. Guntis saka: “Visus darbus plānojam tā, lai ar Sandru varētu pašu spēkiem izdarīt. Tagad jau varam paļauties arī uz kaimiņu atbalstu un palīdzīgu roku.”
 
Kažoku ciema pastāvīgie iedzīvotāji ir vienojušies par drošību un kārtību ciematā. Kopā sapņo par apgaismojumu un citiem labiekārtojumiem, viesojas viens pie otra, uzmana viens otra īpašumu un uztur kopīgu Whatsapp grupu. Sandra saka: “Līdz pilnasinīgai kopienai, kas prot pārstāvēt savas intereses un plāno attīstību, mums kopā vēl tāls ceļš ejams. Tā ir. Jāpārvar veco vasarnieku pretestība jebkurām pārmaiņām. Jāmaina pašvaldības ieradums nerēķināties ar tā sauktajos “dārziņos” dzīvojošajiem. Taču ir arī labas ziņas – Dzērumos pēdējo četru gadu laikā ir deklarējušies trīsreiz vairāk iedzīvotāju. Mūsu ieteikums – dibiniet biedrības ar saviem domubiedriem kaimiņos, ja nav iespējams saprasties ar “kooperatīviem”. Dariet zināmu pašvaldībai savu viedokli pat, ja visi var vienoties tikai labiekārtošanas vai drošības jautājumos. Pirmo soli kopīgu projektu virzienā sperot, vaicājiet pēc pašvaldības un vietējo partnerību atbalsta. Un tā lieta aizies!”
 
Pēc pieredzes uz Vidzemi
15.oktobrī nevalstiskā sektora pārstāvji no Mārupes, Ķekavas un Olaines novadiem devās iepazīt nevalstiskā sektora aktīvos pārstāvjus Siguldā un Cēsu novada Liepā, lai izzinātu viņu darbību, mērķus, nākotnes sapņus un pārrunātu, kā veicās sadarbība ar pašvaldību.
Viesojāmies pie divām aktīvām iedzīvotāju kopienām, kuras savā ziņā ir pretstats viena otrai, jo katra veidojusies savā vidē: Zaļās villas kvartāls Siguldā un Liepas iedzīvotāju kopiena Cēsu novada Liepā, bet tai pašā laikā tās abas vieno vēlme veidot sakārtotu un iedzīvotājiem, uzņēmējiem patīkamu, interesantu vidi, aktivizēt iedzīvotājus uz kopīgu darbošanos, lai paši sev veidotu kvalitatīvu vidi dzīvošanai, atpūtai, dažādām aktivitātēm.
 Zaļās villas kvartāls Siguldā ir vieta, kur tiek iedzīvināta dabai draudzīgas dzīvošanas ideja, pulcējot līdzīgi domājošus iedzīvotājus, nevalstiskā sektora pārstāvjus un arī uzņēmējus, veidojot apkārtni, sakopjot ēkas un telpas, un dodot iespēju tajās strādāt dažādiem, dabas vērtības atbalstošiem uzņēmumiem. Samērā neilgajā darbošanās laikā ir izveidots arī kopienu dārzs, kur katrs var apsaimniekot savu dobīti, dalīties ar ražu, vienkārši satikties ar domu biedriem. Pieejamas gan kopstrādes telpas, gan pasākumu telpas, un nomas telpas birojiem, mazajiem uzņēmumiem. Šeit mājvietu atradis arī, piemēram, uzņēmums “Siguldas maize”. Šobrīd Zaļās villas kvartāla organizētie Green Fest jau ir tik pamanāmi, ka arī pašvaldība ir sākusi tos atbalstīt, bet tas ir prasījis vairāku gadu brīvprātīgu darbu un sponsoru piesaisti, lai “iedzīvinātu” šos pasākumus un parādītu to dzīvotspēju un nozīmību.
 
 Liepas iedzīvotāju kopiena Cēsu pusē veidojas apdzīvotā vietā laukos, un šobrīd ir uzskatāma par vienu no iedzīvotāju kopienu “veiksmes stāstiem”. Iedzīvotāji ne tikai aktīvi ir iesaistījušies sava ciema sakopšanā, vērtību uzturēšanā, vēstures izzināšanā, bet arī attīsta un piedāvā tūrisma pakalpojumus, sākot ar dažādām aktivitātēm, izzinošām ekskursijām, un beidzot ar viesu izmitināšanu. Tūrisma pakalpojumu sniegšanā tiek iesaistīti vietējie amatnieki, mājražotāji, naktsmītnes un iedzīvotāji. Sadarbība ar pašvaldību arī uzsākta salīdzinoši nesen, kad pievērsta īpaša uzmanība tūristu plūsmai uz Līču – Laņģu klintīm, un iespējai to sakārtot, un vienlaicīgi pievērst uzmanību arī citiem tūrisma piedāvājumiem.
 
 Pa vidu abām kopienām paviesojāmies biedrībā “Cerību spārni”, kuras mājvieta ir Sigulda. Biedrības pamatdarbība ir atbalsta, apmācību, pieskatīšanas un nodarbošanās sniegšana bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem ar invaliditāti, kā arī viņu ģimeņu atbalsts. Biedrība šobrīd ir viena no atpazīstamākajām un profesionālākajām savā jomā, un tās vadītāja stāsta, ka ir ģimenes ar īpašajiem bērniņiem, kuras speciāli izvēlas dzīvot Siguldā, jo zina, ka šeit būs, kas uzņemas rūpes par viņu bērniem, kamēr vecāki var strādāt pilna laika darbu, vai arī vienkārši iegūt sev nedaudz brīva laika. Biedrība daudzu gadu laikā, pakāpeniski pierādot pašvaldībai savu darbošanās varēšanu, prasmes un savas darbošanās ietekmi, ir izveidojusi ciešu un labu sadarbību ar pašvaldību sociālo jautājumu risināšanā, saņem finansējumu savām darbībām, un pamazām aug arī ārpus Siguldas novada robežām, sākot piedāvāt savus pakalpojumus un zināšanas citos novados. Bet kā jebkurai nevalstiskā sektora organizācijai, arī Cerību spārnu sākums sadarbībai ar pašvaldību ir prasījis vairākus gadus, sevis un savu prasmju pierādīšanu, un pats galvenais – pierādījumu tam, ka viņu piedāvātie pakalpojumi ir nepieciešami un sniedz atbalstu ļoti daudzām ģimenēm.
 

Website
Facebook
Instagram

Biedrība "Pierīgas partnerība"
Mazcenu aleja 33/3, Jaunmārupe, Mārupes novads, LV - 2117
Tel. +371 28644888

 






This email was sent to <<Email Address>>
why did I get this?    unsubscribe from this list    update subscription preferences
Pierīgas Partnerība · Mazcenu aleja 33/3 · Jaunmārupe LV-2166 · Latvia

Email Marketing Powered by Mailchimp