Pēc novadu reformas Latvijā 119 pašvaldību vietā izveidotas 43, taču vēlēšanās notika 40 no tām. Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas šonedēļ nenotika. Šajos novados pašvaldību vēlēšanu diena būs 11. septembris. Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotika, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.
Aktivitāte šajās vēlēšanās bija 34,01%, kas ir zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Administratīvi teritoriālā reforma ievērojami izmainījusi Latvijas novadu karti. Vietvaru skaits samazinājies trīs reizes, tādēļ salīdzināt Latvijas politisko karti pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām un šobrīd ir visai grūti.
Uzvarētāji – Latvijas Reģionu apvienība un ZZS
ZZS pašvaldību vēlēšanās allaž bija starp līderiem. Šajās vēlēšanās ZZS veidojošie politiskie spēki startēja ne tikai kopā, bet arī ar atsevišķiem Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) sarakstiem.
ZZS uzvarēja piecās vietvarās: Dienvidkurzemes novadā, Ludzas novadā, Alūksnes novadā, Jūrmalas pilsētā un Jelgavas pilsētā.
Vēlēšanas notika 40 pašvaldībās, ZZS uzvarēja 12,5% vietvaru.
ZZS 5. jūnija vēlēšanām iesniedza 16 sarakstus, kas nozīmē uzvaru gandrīz katrā trešajā (31,25% gadījumu) pašvaldībā, kur politiskais spēks startēja.
Kopumā ZZS, tajā ietilpstošās un tās sadarbības partijas šajās vēlēšanās startēja ar 56 sarakstiem. No tiem 17 – LZS saraksti, 16 – ZZS saraksti, 15 – LZP saraksti, 6 – apvienotie saraksti, viens – Liepājas partijas saraksts un viens – partijas “Latvijai un Ventspilij” saraksts.
Kopumā “zaļzemnieku” un ZZS ietilpstošo spēku un sadarbības partneru saraksti 5. jūnijā vairākumu ieguva 15 pašvaldībās jeb 37,5% vietvaru. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā ZZS un tās spēkiem vairākums bija 33 pašvaldībās jeb 27,7% vietvaru.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputāts Viktors Valainis svētdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja, ka tas nebija viegls ceļš, lai šādi rezultāti būtu, un tagad būs liels darbs jāiegulda, lai jaunos novadus veidotu un pārvaldītu, būs jāveido jaunas sistēmas, kas “būs viens no mūsu pirmajiem uzdevumiem”.
Savukārt Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda bažas par cilvēku noskaņojumu jauno novadu perifērijā. Pēc viņa teiktā, būs ļoti grūti salāgot cilvēku intereses un vajadzības jaunajos novados. Vienlaikus Bergmanis ZZS rezultātus vēlēšanās vērtēja kā ļoti labus.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienība (LRA) šajās vēlēšanās savus sarakstus tik ļoti “neizpleta”. LRA startēja 31 novadā visos Latvijas reģionos. 20 novados bija LRA saraksti un piecos Latvijas Reģionu apvienībai izdevās uzvarēt.
LRA uzvarēja Tukuma novadā, Mārupes novadā, Ādažu novadā, Saulkrastu novadā un Limbažu novadā. Tātad LRA, tāpat kā ZZS, uzvarēja 12,5% vietvaru.
11 pašvaldībās LRA startēja kopīgā sarakstā ar citiem politiskajiem spēkiem, kur izdevās iegūt divas papildu uzvaras. Līdz ar to Reģionu apvienības politiķi uzvarējuši kopumā septiņās pašvaldībās.
Labi rezultāti – “Latvijas attīstībai”, stabili – “Jaunajai Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai
Partija “Latvijas attīstībai” startēja 27 pašvaldībās – 24 novados un trīs pilsētās.
Partijai izdevās uzvarēt četrās vietvarās: Ropažu novadā, Gulbenes novadā, Līvānu novadā un Jēkabpils novadā. Tādējādi šajās vēlēšanās partija uzvarēja 10% vietvaru. Taču ņemot vērā, ka partijai izdevies tikt pie diviem panākumiem ar apvienotu sarakstu, kopumā partijas pārstāvji vairākumu ieguvuši sešās vietvarās (15%).
Politoloģe Iveta Kažoka Latvijas Radio atzina, ka viņu šajās vēlēšanās pārsteidza “Latvijas attīstībai” rezultāti, “kartē mēs viņu redzam stipri vairāk nekā iepriekš”.
Tikmēr gan premjera pārstāvētajai partijai “Jaunā Vienotība”, gan Nacionālajai apvienībai (NA) katrai izdevās iegūt vairākumu vēlētāju balsu trīs pašvaldībās. Partijām izdevies iegūt visvairāk balsu 7,5% vietvaru.
“Jaunā Vienotība” cīnījās par vietām 33 pašvaldību domēs – lielākajā daļā Vidzemes un Zemgales. “Jaunā Vienotība” uzvarēja Cēsu novadā, Ķekavas novadā un Salaspils novadā.
“Jaunās Vienotības” viens no līderiem, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sava politiskā spēka startu pašvaldību vēlēšanās vērtēja kā labu un stabilu, pat pārliecinošu. "Saglabājām savas pašvaldības, kur ir bijusi būtiska ietekme, kā arī atjaunojuši savu pārstāvniecību citās," sacīja Ašeradens.
Atbildot uz jautājumu, vai ZZS labie rezultātu pašvaldību vēlēšanās varētu ietekmēt koalīcijas izveidi pēc nākamajā Saeimas vēlēšanām, Ašeradens atbildēja noraidoši. Viņš uzsvēra – kamēr ZZS būs saistīta ar smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij"), būs "ļoti sarežģīti mainīt redzējumu par ZZS dalību koalīcijā".
Savukārt NA viena pati vai ar kādu citu spēku šogad startēja 36 pašvaldībās, nosedzot praktiski visu Latviju. NA vairākumu ieguva Talsu, Bauskas un Smiltenes novados. Tāpat NA izdevies izcīnīt panākumus vēl divās pašvaldībās, apvienojoties ar citiem politiskajiem spēkiem, tātad partija kopumā vairākumu ieguva piecās pašvaldībās.
NA līderis, Saeimas deputāts Raivis Dzintars intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" rezultātu nevērtēja kā izcilu, bet tomēr labu. Dzintars neslēpa, ka NA grūtības vienmēr sagādājis starts Latgalē. To viņš skaidro gan ar Krievijas informatīvās telpas ietekmi, kā arī reģionā izteikto vēlmi atbalstīt vietēja mēroga partijas.
No valdības koalīcijas plašākais ģeogrāfiskais pārklājums – Nacionālajai apvienībai
No valdību veidojošajām partijām plašāko ģeogrāfisko pārklājumu pašvaldību vēlēšanu rezultātā ieguvusi Nacionālā apvienība (NA), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.
NA būs pārstāvēta 34 pašvaldību domēs. Vairākās pašvaldībās NA ieguvusi pārstāvniecību vienotā sarakstā ar kādu citu politisko spēku.
Labākais individuālais rezultāts NA sasniegts Bauskas novadā, kur iegūts 47,41% vēlētāju balsu.
Premjerministra Krišjāņa Kariņa pārstāvētā "Jaunā Vienotība" turpmāk strādās 25 pašvaldībās. Ceturtdaļā pašvaldību "Jaunā Vienotība" iekļuvusi, startējot kopā ar citiem politiskajiem spēkiem. Startējot vienai pašai, "Jaunā Vienotība" augstāko rādītāju uzrādījusi Cēsu novadā, iegūstot 45,43% balsu.
Partiju apvienībā "Attīstībai/Par!" esošie politiskie spēki – "Latvijas attīstībai" (LA) un "Kustība "Par!"" šajās pašvaldību vēlēšanās startēja atsevišķi. Turpmāk 24 pašvaldību domēs būs LA pārstāvji, bet "Kustība "Par!"" politiķi ievēlēti septiņās pašvaldībās.
Šajās pašvaldību vēlēšanās vislabākie rezultāti LA bija Līvānos, kur partija ieguvusi 60,47% vēlētāju atbalstu. Savukārt "Kustība "Par!"" vissekmīgāk veicās Jelgavas pilsētā, kur 10,38% balsstiesīgo savu balsi atdeva tieši par minēto partiju.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti strādās 16 vietvarās. Virknē pašvaldību JKP rezultāts tikai nedaudz pārsniedza ievēlēšanai domē nepieciešamos piecus procentus balsu. Augstākais rezultāts – 21,26% balsu – sasniegts Alūksnes novadā.
Partija "KPV LV", kas šonedēļ tika izslēgta no koalīcijas rindām, turpmāk būs pārstāvēta tikai Dobeles novadā, kur tai izdevās iegūt 5,2% balsu.
"Saskaņas" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs Latvijas Radio raidījumā "Kruspunktā" norādīja uz partijas veiksmīgo startu Rēzeknē un Daugavpilī. Par novadiem, kur starts neizdevās pietiekami veiksmīgs, piemēram, Jelgavu un Ventspili, Urbanovičs izteicās kodolīgi. Iepriekš minētajās pilsētās jau ir divas strīdīgas puses, starp kurām "Saskaņa" nevēlas iesaistīties, citviet, iespējams, partijas jaunie kandidāti vēl nav tik atpazīstami.
Urbanovičs izteicās, ka Covid-19 pandēmija ietekmēja vēlēšanu iznākumu, kā arī aktivitāti, jo nebija iespējama vēlētāju tikšanās ar kandidātiem klātienē. Vēl arī Urbanovičam šķiet, ka cilvēki skeptiski raugās uz valdības darbu, tāpēc netic arī tam, ka pašvaldībās izdosies ietekmēt procesus. Paralēli cilvēki arī gluži vienkārši esot noguruši no pandēmijas, kā arī saistībā ar novadu reformu daudzviet nākotne cilvēkiem rādoties bezcerīga. Tādēļ cilvēki pašvaldību vēlēšanās labāk izvēlējušies palikt mājās.
Pašvaldībās kopumā startēja 318 kandidātu saraksti, un uz kādu no domnieka vietām visā Latvijā pretendēja 5448 cilvēki. Konkurence novados bija ļoti atšķirīga – bija vietvaras, kur uz vienu deputāta vietu pretendē trīs kandidāti, bet bija arī tādas, kur viena deputāta vieta jāizcīna starp 13 konkurentiem.
Arī partiju ambīcijas un interese par dažādām pašvaldībām bija atšķirīga.
