Foto: Ieva ALberte/SAEIMA

Uz darbu brauc, bet strādā attālināti? Saeimas sēdēm jau ilgstoši nenotiekot klātienē, deputāti turpina saņemt kompensācijas 60

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 104
Lasīt citas ziņas

Jau gandrīz divus gadus ar retiem pārtraukumiem 13. Saeima ir strādājusi attālināti. Ik pa laikam kāda deputātu grupa ierosina pāriet uz darbu klātienē, bet šo priekšlikumu Saeimas vairākums noraida. Tā notika arī pagājušajā nedēļā. Pēc tam sociālajos medijos sākās diskusija, cik pamatoti deputāti saņem kompensācijas dzīvokļu īres un transporta izdevumu segšanai, ja viņi strādā no mājām.

“Latvijas Avīzes” aptaujātie deputāti atklāja, ka liela daļa politiķu komisijas un Saeimas sēžu dienās tomēr ierodas parlamentā, bet sēdēm, kas notiek attālināti, pieslēdzas, atrodoties savā frakcijā vai tai ierādītajās telpās, komisijas sēžu zālē vai savos kabinetos, kā arī Rīgā īrētajos dzīvokļos.

CITI ŠOBRĪD LASA
Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”), kurš Saeimā ir gandrīz katru dienu, “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka viņš parlamentā satiek diezgan daudzus deputātus.

Piemēram, komisiju un frakciju vadītājiem darba specifikas dēļ esot diezgan grūti veikt pienākumus attālināti, jo ir jāorganizē darbs, jāparak­sta dokumenti, jāsaskaņo viedokļi ar juristiem. Tikai klātienē var notikt arī Nacionālās drošības komisijas sēdes.

Saeimas autostāvvietā ik dienu esot diezgan daudz spēkratu. “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šajā sasaukumā parlamentu pētī ļoti bieži un ir arī izteicis priekšlikumus, kā varētu uzlabot kompensāciju piešķiršanas sistēmu,” skaidroja A. Klementjevs.

Piemēram, varētu ieviest katram deputātam individuālo karti, ar kuru viņš var norēķināties par degvielas iegādi. Tad šim mērķim tērētā summa uzreiz būtu redzama parlamenta grāmatvedībā, kurā vairs nebūtu jāiesniedz čeki.

Dzīvojamās telpas īres līgumus deputāti noslēdz uz četriem gadiem, dažos gadījumos termiņš var būt īsāks, bet līgumu nevar ik pa laikam pārtraukt un pēc tam atjaunot. Dzīvokļa izīrētājs maksā nodokļus, un šī informācija ir pieejama Valsts ieņēmumu dienestā, skaidroja Saeimas sekretārs.

Uz vaicāto, kāpēc, piemēram, skolēni var strādāt klātienē, bet deputāti nevar, A. Klementjevs atbildēja, ka Saeimas sēžu zālē, kur deputāti cits citam sēž līdzās, nav iespējams ievērot distanci.

Tagad vīruss daudziem esot tikpat kā bez simptomiem, un to pārnēsā arī vakcinētie. Saeimas prezidijs nevarot uzņemties atbildību par deputātu veselību, jo nevar paredzēt, kādu ietekmi vīruss var atstāt uz deputātiem un darbiniekiem, kuri ir pārsnieguši 50 gadu vecumu. Pat ja politiķus ik rītu testētu, zināms, ka pilnīgi precīzu testu var iegūt tikai laboratorijā.

Kompensācijās lielas summas

Daļā sabiedrības izskan sašutums – par ko gan Saeimas deputāti saņem algu un kompensācijas no nodokļu maksātāju naudas, ja uz darbu – Saeimas plēnārsēdēm – nedodas?
Foto: Edijs Pālens/LETA

Informācija par deputātiem 2021. gada decembrī piešķirtajām kompensācijām liecina, ka vairāki parlamentārieši ir saņēmuši lielas summas.

Taču ir arī deputāti, kuri nav izmantojuši visu viņiem pieejamo summu (transporta izdevumus nosaka pēc attāluma līdz deputāta dzīvesvietai), bet daļa kompensāciju decembrī nav saņēmusi vispār, piemēram, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Armands Krauze un Viktors Valainis (visi ZZS), Dace Rukšāne-Ščipčin­ska (“AP”), Edvīns Šnore un Jānis Iesalnieks (NA), Rihards Kozlovskis (“JV”), Juris Rancāns (JKP), neatkarīgie deputāti Ieva Krapāne un Karīna Sprūde.

Reklāma
Reklāma

Mediju uzmanība pagājušajā nedēļā bija pievērsta diviem deputātiem – Jānim Butānam (JKP), kurš bija izmantojis 20 eiro, lai iegādātos e-talonu braukšanai sabiedriskajā transportā, kā arī Ramonai Petravičai, kura kompensācijās saņēmusi 850 eiro. Taču diezgan lielas tās decembrī bijušas vēl dažiem deputātiem. Piemēram, Edmunds Teirumnieks (NA) saņēmis 852 eiro, Jānis Tutins (“Saskaņa”) – 743 eiro, Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”) – 712 eiro.

Iesaka biežāk vēdināt zāli

Bijušajam Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) decembrī ir izmaksāta 600 eiro dzīvokļa īres kompensācija, bet vēl 247 eiro viņš saņēmis transporta izdevumu segšanai. Deputāts dzīvo Ventspilī, bet īrē dzīvokli netālu no parlamenta. G. Daudze “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka uz Rīgu brauc bieži, jo frakcijas un Saeimas sēžu dienās deputāti satiekas Saeimā, lai apspriestos klātienē.

Tiesa, aptaujājot frakcijas par deputātiem, kuri visbiežāk ir Saeimā, no ZZS tika nosaukti citi parlamentārieši, kuri saņem nelielu vai vispār nesaņem kompensāciju.

Lūgts konkretizēt, G. Daudze skaidroja, ka dažkārt darbam sēdē viņš seko līdzi arī no sava Rīgas dzīvokļa. Taču deputāts uzskata, ka pēc iespējas drīzāk parlamentam jāatsāk darbs klātienē. To esot iespējams organizēt drošā vidē, piemēram, paredzot garākus pārtraukumus, lai var izvēdināt zāli. Viņš vēl varētu saprast, ka attālināti Saeima strādā ārkārtējās situācijas laikā, bet pērn tas noticis arī tad, kad valstī nebija šādas situācijas.

Vai daļa vēl bija gultās?

Lēmuma projektu “Par uzdevumu Saeimas prezidijam nekavējoties atsākt Saeimas darbu klātienē” pagājušajā nedēļā bija iesnieguši opozīcijas deputāti no dažādiem politiskajiem spēkiem – arī ZZS. Viņu vārdā runāja Vjačeslavs Dombrovskis, kurš pieļāva, ka Latvija, iespējams, ir vienīgā valsts pasaulē, kur parlaments strādā attālināti.

“Daži no mums formāli atsēž pie videokamerām, klausoties ar vienu ausi un nepiedaloties nekādās debatēs,” sēdē teica V. Dombrovskis. Viņš bija konstatējis, ka pulksten deviņos, kad sēdei jāsākas, tai bija pieslēgušies tikai 75 deputāti, “bet vai pārējie joprojām bija gultās?” vaicāja deputāts. Viņa ieskatā valstij svarīgi lēmumi ir jāpieņem brīvās debatēs, kādas ir iespējamas tikai klātienē.

Viens no ZZS līderiem Armands Krauze “Latvijas Avīzei” norādīja, ka attālinātajās komisiju sēdēs daži komisiju vadītāji deputātiem neļauj izteikties, kā tas ir noticis Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Par tās vadītāja J. Rancāna rīcību ir rakstīts iesniegums Mandātu un ētikas komisijai. Tā gan lietu neierosināja. A. Krauze uzskata, ka deputāti varētu pirms sēdes nodot negatīva testa rezultātu un strādāt klātienē, kur ir iepējamas kvalitatīvākas debates.

Jāatgādina, kā ZZS deputāts Viktors Valainis kādā sēdē aktīvi debatēja vairākas stundas, kuru laikā bija aizbraucis no Rīgas līdz Baltkrievijas pierobežai. A. Krauze atzina, ka šajā reģionālajā vizītē sēžu dienā viņi bija devušies kopā.

Balso “izpalīgs”?

Attālinātais režīms paver vēl vairāk iespēju, kādas klātienē būtu grūti izmantot. Māris Možvillo savā blogā informē, ka pēc reģistrēšanās e-saeimā un pieslēgšanās sēdei deputāts var nodarboties ar daudzām citām lietām, jo neviens nekontrolē viņa klātbūtni sēdē.

“Balsošanas brīdī nav iespējas pārliecināties, vai tas, kurš darbojas ar datoru, ir deputāts vai kāds veikls “izpalīgs”. Manuprāt, šī ir visvājākā sistēmas vieta,” uzskata ­M. Možvillo, norādot, ka deputāta balsojumu šādi var ietekmēt.

Vērojot attālinātās sēdes, var arī iepazīties ar parlamentāriešu dzīvokļu iekārtojumu, kur gandrīz neatņemama sastāvdaļa ir grāmatas. Tiesa, bija deputāti, kuri atzina, ka strādāt no mājām šajā nedrošajā laikā ir labāk, jo mazāk risku saslimt un aplipināt mājniekus.

Jārunā ar ekrānu

“Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs sēdei parasti pieslēdzas, atrodoties savā kabinetā. Viņš neslēpa, ka izmanto iespēju neklausīties runas, kas viņu nesaista. Taču attālinātais darbs J. Urbanovičam nepatīk, jo “debatējot ir svarīgi redzēt ķermeņa valodu, reakciju uz teikto – tagad tā ir parunāšana ar ekrānu, kurā tu redzi pats sevi”.

Kā frakcijas vadītājs viņš pārsvarā ir sastopams Saeimā. “Es speciāli nespīdzinu tos, kuri ir tālu laukos, bet, lai nonāktu līdz frakcijas lēmumiem, ir jābūt iekšējai diskusijai un vajag izspriest lietas klātienē,” skaidroja J. Urbanovičs.

Līdzīgi to komentēja arī “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, kurš uzsvēra, ka koalīcijai nepieciešamība apspriesties, tiekoties “aci pret aci”, esot vēl svarīgāka nekā opozīcijai. Taču Saeimas sēdes klātienē organizēt nevarot, jo sēžu zālē nav tādas ventilācijas sistēmas, lai tajā būtu epidemioloģiski droši ilgstoši uzturēties lielam skaitam cilvēku.

Jānis Dombrava (NA) pieļāva, ka citu valstu parlamentārieši, kuriem nav tāda e-saeima, mūsu deputātus, iespējams, pat apskauž. Tā ir priekšrocība, jo, piemēram, ja vajag steidzami sasaukt Saeimas sēdi, to tehniski var izdarīt īsā laikā. Uz klātienes sēdi dažiem deputātiem būtu jābrauc piecas stundas. Taču koalīcijas frakcijām sava darbība ir jāsaskaņo ar valdību, kura ir aicinājusi valsts pārvaldē strādāt attālināti.

“Tiklīdz partijas vienosies par ierobežojumu mīkstināšanu, arī Saeima varēs atsākt darbu klātienē,” uzskata J. Dombrava.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.