ES pozīcija pasaules tirdzniecībā (infografika)

Mūsu infografikā atradīsiet svarīgākos skaitļus par Eiropas Savienības tirdzniecību ar citām pasaules valstīm: eksportu, importu, saistīto darbvietu skaitu ES un citiem aspektiem.

Infografika
Infografika

ES vienmēr ir bijusi vērsta uz tirdzniecības veicināšanu. Tā ne tikai likvidē šķēršļus tirdzniecībai starp ES valstīm, bet arī mudina citas valstis tirgoties ar ES. 2021. gadā ES eksports veidoja 15 % no pasaules eksporta un ES imports — 14 % no pasaules importa, padarot to par vienu no lielākajiem tirdzniecības dalībniekiem pasaulē līdztekus ASV un Ķīnai.

Tirdzniecības nolīgumi

ES pašlaik ir aptuveni 130 tirdzniecības nolīgumi, kuri jau ir pieņemti, vēl nav pieņemti, ir pieņemšanas procesā vai par kuriem notiek sarunas.

Tirdzniecības nolīgumi sniedz iespēju ne tikai samazināt tarifus, bet arī mudināt mūsu partnerus atzīt ES kvalitātes un drošības standartus un ievērot aizsargātus cilmes vietas nosaukumus tādiem produktiem kā šampanietis vai Rokforas siers. Tas ir ļoti svarīgi, jo Eiropas pārtikas produktiem ir pasaules mēroga reputācija izcilības un tradīciju ziņā.

Infografika
Infografika

ES izmanto arī tirdzniecības nolīgumus, lai noteiktu vides un darba standartus, piemēram, lai izvairītos no tādu produktu importa, kas ražoti, izmantojot bērnu darbu.

Pēdējais ES tirdzniecības nolīgums tika parakstīts 2020. gadā ar Vjetnamu, un Parlaments to pieņēma 2020. gada februārī, bet par daudziem citiem nolīgumiem notiek sarunas. Turklāt 2021. gada maijā Parlaments apstiprināja ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgumu.

ES imports un eksports

Infografika
Infografika

Eiropas uzņēmumi gūst labumu ne tikai no apjomradītiem ietaupījumiem, ko sniedz pasaules lielākā vienotā tirgus priekšrocības, bet arī no tirdzniecības nolīgumiem, kas ļauj ES uzņēmumiem eksportēt daudzus pakalpojumus un preces. Tajā pašā laikā ārvalstu uzņēmumiem, kas vēlas eksportēt uz ES, ir jāievēro tikpat augsti standarti kā vietējiem uzņēmumiem, lai netiktu radīts negodīgas konkurences risks, kas rastos situācijā, kad trešo valstu uzņēmumiem nebūtu jāievēro līdzvērtīgi noteikumi.=

2022. gadā ES preču tirdzniecības deficīts bija 432 miljardi €, galvenokārt straujā enerģijas cenu pieauguma dēļ. Tomēr situācija ir uzlabojusies. Tirdzniecības deficīts samazinājās no 150 miljardiem € 2022. gada trešajā ceturksnī līdz 78 miljardiem € 2022. gada ceturtajā ceturksnī un līdz 2 miljardiem € 2023. gada pirmajā ceturksnī. Galvenais ES eksporta partneris 2022. gadā bija Amerikas Savienotās Valstis, un galvenais importa partneris – Ķīna.


Faktiski Amerikas Savienotās Valstis 2022. gadā joprojām bija vislielākais ES eksporta preču galamērķis (20 %). Apvienotā Karaliste bija otrais lielākais ES eksporta galamērķis (13 % no ES kopējā apjoma), un tai sekoja Ķīna (9 %).



Infografika
Infografika

Tirdzniecība ar trešām valstīm ir radījusi Eiropā miljoniem darbvietu. Eiropas Komisija lēsa, ka 2017. gadā aptuveni 36 miljoni darbvietu bija saistītas ar tirdzniecību ar trešām valstīm. Vienotā tirgus izveides rezultātā ir palielinājusies arī tirdzniecība starp ES valstīm. Viena piektā daļa no eksporta atbalstītajām darbvietām atrodas dalībvalstī, kas nav attiecīgā eksporta izcelsmes valsts.


Interaktīva karte: cik daudz darbvietu eksports atbalsta jūsu valstī?

Infografika
Infografika