IUB atzina par nepamatotiem fotoradaru konkursa nolikumā iekļautos nosacījumus, ka uzvarējušajam uzņēmumam ir jāpiegādā IeM ierīces transportlīdzekļa valsts numura zīmes atpazīšanai un ierīču sistēmas, neprasot no valsts atsevišķu samaksu par to.
IUB lēmumā skaidrots, ka IeM Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) izsludinātais slēgtais konkurss paredz - konkursa uzvarētājam ne vien jāievieš, jāuzstāda un jāapkalpo ātruma kontroles mērierīču jeb fotoradaru sistēma, kā samaksu par to saņemot daļu no iekasētajām soda naudām, bet arī jāpiegādā sešas auto numuru atpazīšanas ierīces, kuras fiksē transportlīdzekļa priekšējo un aizmugurējo numura zīmi un priekšā sēdošās personas.
IUB skaidro, ka konkursa nolikums paredz - uzņēmumam šīs ierīces tikai jāpiegādā, bet tālāk tās pāriet IeM NVA īpašumā un uzņēmējam nav jānodrošina to apkalpošana. No tā IUB secina, ka līguma izpildītājs ar šīm ierīcēm nesniegs ātruma kontroles pakalpojumu, kas ir ieprikuma priekšmets, bet tikai piegādās tās pasūtītājam.
IUB uzskata, ka iepirkumā vajadzēja pēc būtības nodalīt preču piegādi un pakalpojuma sniegšanu: atsevišķi samaksas nosacījumi bija jāparedz par numuru fiksēšanas ierīču piegādi, atsevišķi - par ātruma kontroles pakalpojuma sniegšanu, nepieļaujot, ka par preču piegādi pasūtītājs samaksā tikai netiešā veidā, maksājot par sniegtajiem pakalpojumiem. IUB uzsver, ka pašreizējā konkursa nolikuma variantā samaksa par numuru fiksēšanas iekārtām vispār netiek saistīta ne ar piegādāto ierīču vērtību, ne ar šo ierīču darbību vispār.
Tāpat IUB uzskata, ka konkursa dokumentos iekļautajā iepirkumu līguma projektā paredzētais līguma darbības termiņš neatbilst Publisko iepirkumu likumam.
IUB norāda, ka faktiskais plānotais fotoradaru iepirkuma līguma darbības termiņš ir septiņi gadi. Likums paredz, ka iepirkuma līgumiem, kas ir ilgāki par pieciem gadiem, jāpiemēro Publiskās un privātās partnerības likums un jāslēdz vai nu koncesijas līgumu, vai partnerības iepirkuma līgumu, bet IeM NVA par fotoradaru piegādi plānoja slēgt publisku pakalpojumu (iepirkuma) līgumu. IUB uzskata, ka ministrijai tomēr jāslēdz partnerības iepirkuma līgums, un šo viedokli atbalsta arī Finanšu ministrija, kas norāda, ka IeM NVA vai nu jāpiemēro Publiskās un privātās partnerības likuma prasības vai jāsamazina līguma termiņš.
IUB izdeva Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai 20 darba dienu laikā novērst iepirkumā konstatētos pārkāpumus, vai arī pārtraukt izsludināto iepirkuma procedūru.
IUB lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
IUB lēmumu izvērtēs Iekšlietu ministrijas iepirkuma komisija, kas plānoja atvērt un izvērtēt konkursa piedāvājumus piektdien, portālu "Delfi" informēja ministrijā. Tagad konkursa komisija sēdē vērtēs biroja atzinumu un lems par tālāko rīcību.
Jau vēstīts, ka IUB lēmums par SIA "Lattelecom" sūdzību saistībā ar fotoradaru iepirkuma konkursu bija jāpieņem līdz septembra beigām, taču birojs šo termiņu vairākkārt pagarināja.
Septembra vidū "Lattelecom" nolēma izstāties no fotoradaru konkursa, "protestējot pret necaurspīdīgu šī iepirkuma organizēšanu". Bez "Lattelecom" konkursā bija palikuši vēl septiņi pretendenti.
Iepriekš, augusta nogalē, kad bija paredzēts atvērt iesniegtos piedāvājumus, "Lattelecom" bija iesniedzis kārtējo sūdzību par konkursu IUB, liekot iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (JL) paust aizdomas, ka uzņēmums fotoradaru ieviešanu "gremdē", lai novilcinātu laiku līdz vēlēšanām. Uzņēmums to noliedza un apgalvoja, ka sūdzas par necaurspīdīgo procedūru.
Saeima septembra sākumā apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas nepieciešami, lai finansētu jau pērn izsludinātā fotoradaru piegādes konkursa uzvarētāja izdevumus. Grozījumi ļaus radaru apsaimniekotājiem saņemt naudu no radaru fiksēto ātruma pārkāpumu sodiem.
IeM sākotnēji 100 fotoradaru iegādei gatavojās izstrādāt publiskās un privātās partnerības modeli, taču to liedza vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tāpēc ministrija nolēma līdz pērnā gada beigām izsludināt sākotnēju publisko pretendentu atlasi.
Savukārt jūnija vidū IeM LTV raidījumam "De facto" atzina: pastāv varbūtība, ka konkurss varētu aizkavēties, jo īpaši gadījumā, ja vēl kāds no konkursa dalībniekiem iesniegtu kādu sūdzību. Šobrīd arī skaidrs, ka, visticamāk, visi fotoradari no nākamā gada 1.janvāra pretēji iepriekš solītajam tomēr nesāks darboties.