Labdien. Jau labs laiks ir pagājis, kopš strādāju SIA „Depo DIY” (veikals noliktava DEPO). Šajā vēstulē centīšos izskaidrot, kā darbojas šī iestāde. Vēlos palikt anonīms, jo bail zaudēt savu darbu - šajos apstākļos ir grūti sameklēt citu. Bet, kad būs iespēja, noteikti došos citur strādāt.
Esmu pamanījis daudzus pārkāpumus. Kā vienu noteikti varētu minēt: ja ir derīguma termiņš un tas iet uz beigām, ir jāizdara tā, lai to nevar atpazīt. Pašu priekšniecības teiktais. Tagad DEPO veikals piedāvā arī pārtiku, bet viens man nav skaidrs - kā šādā iestādē, kur žurkas skraida un dažreiz pat no ielas kaķi, var pārdot pārtiku. Bet tas ir tikai mans viedoklis. Jo, ja PVD ir atļāvis tirgot, tad jau tas ir pieņemams. Ka blakus būvķīmijai atrodas pārtika.
Vislielākās nepilnības ir pašā darba likumā. Izskatot ātrā skrējienā darba likumu, ko nosaka valsts, es jau saskatīju 6. pārkāpumus, bet, ja iesaistītos jurists, tad jau tur noteikti atrastu ko vairāk.
Un tie ir šādi.
36. pants. (3) Izdevumus, kas saistīti ar pretendenta veselības pārbaudi, sedz darba devējs, izņemot gadījumu, kad pretendents darba intervijas laikā sniedzis darba devējam apzināti nepatiesu informāciju.
Prasījām, lai atmaksā, bet pateica "tāda ir situācija" un palikām visi bešā.
62. pants. (4) Par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī par grozījumiem pastāvošajā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš.
Bija darba stundas samazināšana, uzsauca augšā un pateica - paraksti, tā ir jaunā stundu likme; ja neparaksti, tad zini, kas būs. Protams, visi jau parakstīja, bet bija jau tādi, kas pretojās, un šodien šie jau vairs nestrādā, jo lielāko daļu piespieda aiziet no darba. Vienkārši sakot, piesējās par katru sīkumu, pat par darba apģērbu.
68. pants. (1) Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Nekad neesam saņēmuši piemaksu svētkos. Pat 31. decembrī bija jāstrādā kā parastā darbdienā. Un par to neviens piemaksu nesaņēma. Pat paldies nepateica.
135. pants. Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Kā jau iepriekš rakstīju, ja jau Vecgada vakarā nav īsāka diena, tad kur nu vēl pirms svētkiem. Pat Lielajā piektdienā Depo strādā pēc pilnas programmas.
140. pants. (2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts citādi.
(3) Darbs, kuru darbinieks veicis virs šā panta otrajā daļā noteiktā laika, uzskatāms par virsstundu darbu.
Kā jau zināms, par virsstundām ir jāmaksā 100 procentu, bet mums algas lapiņā parādās, ka esam nostrādājuši 160 stundas, bet, kas ir pāri, tās vienkārši skaitās kā piemaksa, bet ne dubultā. Jo visas tās stundas, kuras esam strādājuši virs 160 stundām, vienkārši pazūd. Un grafikos pat citreiz ir salikts, ka mums sanāk virs 184 stundām.
149. pants. (2) Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Izlasot šo, man likās, ka tas ir sapnis. Jo, redziet, Depo ir tā: ja tev ir atvaļinājums, tad tikai labākā gadījumā uz nedēļu, jo līdz divām nedēļām nemaz neļauj sakrāt. Un bieži vien, kad saņem jaunu grafiku, parādās, ka ir jāiet atvaļinājumā pa divām dienām divas reizes mēnesī. Ja, protams, neejat, tad rēķinieties, ka jums nesanāks 160 stundas. Līdz ar to maza alga. Jo atvaļinājuma dienas stundas pieskata klāt pie parastām darba stundām, lai tikai sanāk 160 stundas.
Šie ir tikai daži pārkāpumi, bet, ja kāds juridisks cilvēks skatītos uz to vairāk, tad noteikti parādītos vēl kaut kas. Šī ir publiska vēstule, kurā viss ir patiesi, jo darbinieki ir iespiesti stūrī. Un ar šo vēstuli gribētu aicināt tās aģentūras, kas pieskata pārtikas tirdzniecību, pievērst lielu uzmanību precēm, kur daudz kur nav LV valodas, izcelsmes valsts. Es ceru, ka šo iestādi varēs sakārtot. Lai tikai strādātu pēc visiem noteikumiem.
Ar cieņu NEZINĪTIS
