Dana Reizniece-Ozola: Pašvaldības un mazais bizness būs lielākie zaudētāji ^{Apriņķis.lv}

– Pirms uzdodu jautājumus par saturu, gribu vaicāt jūsu vērtējumu un viedokli par formu, proti, Saeimas sēžu attālināto norisi. Kā tas maina darbu parlamentā, un kādas sekas rada?

– Attālināts darbs Saeimā apgrūtina darbu tieši opozīcijai. Valdību veidojošajām partijām visi lēmumi nereti jau ir skaidri pirms Saeimas sēdēm, kamēr opozīcijai tieši sanāksmju laikā sākas aktīvākais darbs – sniegt priekšlikumus, debatēt un precīzi norādīt uz kļūdām, lai sabiedrība tās redz un panāk uzlabojumus. Strādājot attālināti jeb datoru "kastītēs", nereti ir sajūta, ka rokas sasietas.

– Saeimas deputātiem jāsāk vērtēt svarīgāko likumu, kas ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus, – nākamā gada valsts budžeta projektu. Jums noteikti ir daudz dziļāks un izvērstāks vērtējums par to. Ko jūs secināt, redzot skaitļu ailes?

– Nākamgad vismaz daļēji tiek pildīti solījumi – mediķiem un pedagogiem tiks palielinātas algas. Satversmes tiesas lēmums piespiedis arī palielināt garantēto minimālo ienākumu līmeni un citas sociālās garantijas. Nākamgad mūsu pašu ieņēmumi būs par aptuveni miljardu eiro mazāki. Tādēļ jāsaprot, ka liela daļa jauno būvniecības objektu un citu labumu būs uz aizņemšanās rēķina. Parāds būs jāatdod. Pašvaldības un mazais bizness nākamgad būs lielākie zaudētāji. Pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas nesīs vairāk nekā 100 miljonu eiro zaudējumus, kas nozīmē, ka būs mazāks sociālais atbalsts, atlikti rotaļlaukumu un ielu apgaismojuma projekti, mazāk iespēju pašdarbniekiem. Savukārt uz mazā biznesa pleciem tiks uzlikts pienākums papildināt valsts kasi, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, palielinot nodokli mikrouzņēmumiem un autoratlīdzību saņēmējiem, likvidējot patentmaksas.

– Pašnodarbināto un autoratlīdzību saņēmēju vidū neizpratni ir radījis priekšlikums piemērot minimālo sociālā nodokļa likmes iemaksu vismaz 170 eiro apmērā visiem neatkarīgi no viņa ienākumiem konkrētajā mēnesī. Ir mēneši, kad cilvēki saņem mazāku summu pat par šiem 170 eiro. Kāda ir šī priekšlikuma gala versija, un kā jūs to vērtējat?

– Ar lozungu par iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu tiks strauji palielinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes pašnodarbinātajiem, pieaugs mikrouzņēmuma nodoklis un autoratlīdzības, patentmaksas tiks atceltas. Aplams ir pieņēmums, ka visi steigsies izmantot vispārējo režīmu, drīzāk liela daļa nonāks ēnu ekonomikā. Krīzes laikā vai uzreiz pēc tās ir neprāts strauji pieaudzēt uzņēmēju maksājumus. Cietīs visi mazie uzņēmēji, sākot no māksliniekiem līdz mazajiem lauksaimniekiem. Valdība gan šobrīd domājot par mīkstāku versiju, kas neprasītu maksāt minimālo iemaksu arī tukšajos mēnešos, bet skaidrs, ka joprojām līdz galam nav saprotams, kā nodrošināt legālu īslaicīgu nodarbinātību un kā tiks aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes, ja cilvēks strādā vairākās darbavietās. Šaubos arī, vai autori spēs samaksāt 25% apgrozījuma nodokli un mikrouzņēmumi pārdzīvot kārtējo grožu pievilkšanu. Pēdējā brīža piedāvājumi nedrīkst prevalēt nodokļu jomā.

– Nākamgad mūsu valsts iedzīvotājiem tiks piemēroti vēl divi jauni nodokļi – nodeva par telefona numuru un nodoklis par automašīnas numura reģistrāciju. Tas viss publiski tiek pasniegts kā ieguvums cilvēkiem – lielāka un efektīvāka kontrole un tīrāks, ar vecu automašīnu izplūdes gāzēm nepiesārņots gaiss…

– Telefona numuru maksa gan pagaidām plānota pavisam maza, bet ievestas lietotas automašīnas kļūs dārgākas. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis kļūs dārgāks visiem auto, bet ievestām lietotām automašīnām Satiksmes ministrija grib no jauna ieviest reģistrācijas maksu. Tas ir tipisks piemērs, kad naudu paņem no mazāk turīgās sabiedrības daļas, kas jaunus automobiļus atļauties nemaz nevar, nepiedāvājot atbalstu pārejai uz videi nekaitīgākiem, jaunākiem auto. Īpaši reģionos, kur sabiedriskais transports kursē reti, auto nav luksusprece vai kaprīze, bet reāla ikdienas nepieciešamība. Domājams, ka nākamgad atkal uz Latvijas ceļiem redzēsim daudz Lietuvā un Igaunijā reģistrētu auto, jo atšķirības auto maksājumos ar kaimiņvalstīm ir milzīgas – piecu gadu periodā Latvijas autobraucējs samaksā 3,3 reizes vairāk nekā Igaunijā un 4,4 reizes vairāk nekā Lietuvā. Ja būtu piedāvāti nodokļu atvieglojumi zemu izmešu automašīnām un atbalsts jaunāku auto iegādei, varētu arī noticēt, ka kārtējais nodokļu palielinājums nav domāts budžeta ieņēmumu saraušanai, ne daudzināto zaļo mērķu sasniegšanai.

– Vai valsts budžeta projekts liecina par lēmumu pēctecību mūsu valstī? Vai pildīsim iepriekš solīto?

– Šobrīd mani pamatā uztrauc divas lietas. Pirmā ir nodokļu maiņa tieši budžeta veidošanas laikā. Nedrīkst nodokļus plānot brīdī, kad ir liels kārdinājums papildināt budžetu jauniem tēriņiem un ir atlikuši vien daži mēneši, lai pielāgotos. Otra – aiz auss jāpatur, ka pēctecība nākamajos gados būs jānodrošina, atdodot šobrīd ņemtos aizņēmumus.

 – Otra sfēra, par kuru vēlētos uzdot jautājumus, ir saistīta ar banku uzraudzību. Artis Pabriks nesen publiski kritizēja banku pārlieku stingrās prasības, kas traucējot uzņēmējdarbībai, tostarp aizsardzības jomā. Piekrītat?

– Ik dienu redzami uzņēmēju un arī privātpersonu bēdu stāsti par liegumu atvērt kontu vai maksājumu iesaldēšanu. Finanšu nozares kapitālais remonts ir kļuvis par kapitālu zāģi zaram, uz kura sēž bizness. Nav normāla arī situācija, ka vienam latvietim, kurš no citas Eiropas Savienības valsts plāno atgriezties Latvijā un dzīvokļa iegādei grib pārskaitīt legāli nopelnītu un sakrātu naudu, ir grūtības atvērt bankā kontu. Par kādām Baltkrievijas vai citām investīcijām nopietni varam runāt, kad bankas dreb pie katra ārvalstnieka darījuma? Finanšu nozares regulatoram ar bankām jau sen bija jāvienojas par precīziem spēles noteikumiem, lai pelēkās naudas kontrole būtu garantēta, neskatoties uz visiem klientiem kā uz noziedzniekiem.

Skaidrs taču, ka mums vairākums banku ir ārvalstu kapitāla bankas ar īstajiem lēmumu pieņēmējiem Skandināvijā vai kur citu. Un no attāluma tā arī tās lemj, sak, drošs paliek nedrošs, labāk nekādu risku neuzņemamies.

– Latvijas ekonomikai atkopšanās no kovidkrīzes prasīs apmēram divus gadus, intervijā atzinis Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks. Kuras, jūsuprāt, būs visvairāk skartās jomas, un kādu ietekmi šis process būs atstājis uz tautsaimniecību?

– Krīzes dziļums Latvijā lielā mērā būs atkarīgs no mūsu eksporta valstu ekonomiskās situācijas. Neapdomīga valsts nodokļu politika un atbalsta trūkums uzņēmējiem atkopšanās laikā arī var to paildzināt. Visu nevarēs atrisināt ar būvniecības projektiem vien – tas drīzāk var radīt šīs jomas pārkaršanu, strauju cenu kāpumu un problēmu, ka pēcāk būs grūtības uzturēt un piepildīt ar saturu tādas būves kā jaunā koncertzāle vai mediju nams. Ceļojumu ierobežojumu dēļ vissmagāk skartā joma ir tūrisms, kas līdzi velk arī transporta nozari. Piemēram, satiksmes ministram Linkaitam ir liela atbildība nepazaudēt milzu ieguldījumu “airBaltic” pamatkapitālā.

– Nupat pārdzīvojām Rīgas domes vēlēšanas. Kādi secinājumi un novērojumi pēc tām?

– Rīga rāda, ka sabiedrība mainās – atbalsts aug liberālām, kreisām idejām. Lai politikā saglabātu veselīgu līdzsvaru, ļoti svarīgi ir panākt lielāku konservatīvo spēku sadarbību. Tad mazāk vietas būs populistiem, tukšai solīšanai un nesaimnieciskumam.

Rīgā aizvien lielāka teikšana būs apkaimju aktīvistiem un to biedrībām. Nākamajās vēlēšanās vairs nevarēs uzvarēt ar vispārējiem saukļiem, plakātiem un solījumiem. Iedzīvotāju prasības būs daudz konkrētākas, būs jāpiedāvā precīzs redzējums vietēja līmeņa problēmu praktiskai risināšanai. Jebkuram mēra amata kandidātam būs jākonkurē ar vietējo iedzīvotāju autoritātēm, aiz kurām stāvēs konkrēts skaits iedzīvotāju un to intereses. Tā ir jauna, interesanta un, manuprāt, pozitīva tendence.

– Kādu paredzat nākamgad plānoto pašvaldību vēlēšanu iznākumu, ņemot vērā jaunās administratīvās teritorijas?

– Juku laikus mēģina izmantot politiskie spēki, kas līdz šim nav iekarojuši pašvaldību iedzīvotāju uzticību. Esošie pašvaldību vadītāji aktīvi mēģina vienoties par sadarbību nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Kur tas izdosies, ieguvēji būs arī iedzīvotāji. Sliktāk, ja sāksies dažādu politisko spēku asa konkurence par jauno pašvaldību vadību. Priekšvēlēšanu zaķu skrējienā būs iespējas traucēt kaimiņa pašvaldības attīstības projektus, valdība var manipulēt ar Eiropas Atjaunošanas fonda projektu dalīšanu. Kopumā – reģioni tiek vājināti. Tas, ko daudzi nesaprot, – ja būs stipri reģioni, būs stipra Rīga, citādi galvaspilsētai arī turpmāk būs jāvelk pārējās Latvijas vezums.