Eldars Salvis Rozentāls par izrādi “Inde” (24.10.2018.)
Ja skatītājs pirms izrādes ir lasījis, vai vismaz iepazinies ar Lotes Fēkemansas lugu “Inde” oriģinālā, tad kultūršoks, redzot Rēzijas Kalniņas interpretāciju, varētu būt pamatīgs. No sākotnējās lugas idejas ir palicis ļoti maz – es pat vairāk apgalvotu, ka šis ir stāsts kaut kādās paralēlēs par pašu režisori, vai viņai pietuvinātām personām, kurās šis stāsts ir jāizsāp. Tie skatītāji, kuri oriģināldarbu nav lasījuši – un tādi noteikti būs vairums – tiem būs nepieciešama liela pacietība un dziļas izpratnes nepieciešamība, lai vispār saprastu – par ko ir stāsts. Savdabīga scenogrāfija, mistiskas pārvietošanās, apģērbšanās un izģērbšanās, savdabīgi dialogi – tas viss tik ļoti izrādei piedod tādu personiskumu, ka brīžam rodas sajūta, ka zālē skatītājs ir lieks.
/Foto: Daina Geidmane/
Ļoti daudz izmantotas metaforiskas idejas, stereotipiem raksturīga atribūtika un savdabīgs fināls – daļa no skatītājiem pat nesaprata, ka izrāde ir beigusies….
Interesanta ir režisores izvēle aktieru sastāvam – Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska negaidīti pārsteidz ar juteklisku tēlojumu, izcilu lomas iznešanu skatītājiem, ko paspilgtina Ramonas Barsegjanas tērpu izvēle, savukārt par Latvijas Apolonu dēvētais Ģirts Ķesteris mani šoreiz neuzrunāja un šķita, ka lomu tikai atstrādā, pat īsti nerodot kopsajūtu ar skatuves partneri.
Izrādi vēlreiz neskatītos, taču ieteiktu katram aiziet un sajust to īpašo garšu par izjukušām attiecībām, pagātnes neatdotajiem rēgiem un spējām atjaunot sevi un otru pēc zaudējumiem.