Kristīne Neļubina par izrādi “Lauva ziemā” (16.01.2020.)
“Lauva ziemā” man šķita pazīstams nosaukums. Un ne velti, jo šīs izrādes aizsākumi meklējami brodvejā un tupinājums - kino pasaulē, kurā filma ar šo pašu nosaukumu tālajā 1968.gadā saņēma vairākus Oskarus. Gūgle saka priekšā, ka šo izrādi arī visnotaļ bieži iestudē dažādos teātros visapkārt pasaulei.
Iepriekš jau esmu skatījusi divas Aleksandra Morfova režisētās izrādes, kuras atstāja paliekošu iespaidu (“Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” un “Svinības” - divi iestudējumi, kas lika domāt un pētīt), tādēļ latiņa un ekspektācijas bija visai augstas.
Stāsts sens kā pati pasaule - cīņa par varu un ietekmi, nežēlojot jebkurus ieročus. Dāmas izmantos citu jūtas, savu pievilcību un spēju manipulēt, savukārt kungi cīņā iesaistīs kareivību, diplomātiju un maka dziļumu. Taču visiem kopīgas divas lietas - mērķis un auksts aprēķins, ar kuru to sasniegt.
/Foto: Mārtiņš Vilkārsis/
Šī izrāde ir konstantā kustībā. Radoši iekļauti klusējošie aktieri, kuru galvenais mērķis - radīt kopīgo fonu un nokrāsu, tiek veiksmīgi sasniegts. Rēzija Kalniņa (izrādē Eleonora) paņem skatuvi ar savu aktierprasmi, un lieliski ataino ārišķīgi spēcīgo, taču iekšēji - sagrauto personu. Savukārt Juris Žagars ir pārliecinošs savā kara nomocītā un rētu nosētā vadoņa tēlā (tik pārliecinoši, ka pirmajā mirklī tik tiešām izskatās, ka Žagara kungs pirmīt cietis no kāda uzbrukuma).
Savu artavu cīņas norisē ievieš arī trīs dēli, un, gluži kā stāstā, spilgtāk atmiņā palikuši Ričards (Lauris Dzelzītis) ar savu kareivīgumu un Džons - ar jauneklību (Toms Treinis), taču Džefrijam (Artūrs Skrastiņš) no izrādes seko vidējā bērna sindroms - tēls atmiņā palicis visai blāvs.
Izrādes vēstījumu varētu raksturot cilvēka vājība varas priekšā, kas izpaužas gan kā padevība, gan kā vēlme to iegūt (manuprāt, uz šobrīd pasaulē notiekošā fona, visai aktuāls temats). Tāpat arī lojalitāte - ko tā nozīmē un, vēl jo būtiskāk, katram šī izpratne varētu atšķirties. Un galu galā vecā atziņa - show must go on jeb suņi rej, bet karavāna dodas tālāk; jebkurā (karaļ)valstī diena turpināsies arī tad, ja karaļu ģimenē noris drāma. Pavisam noteikti varētu ieteikt izrādi Lauva ziemā noskatīties tiem, kuriem tīk ģimenes traģēdijas un galma drāmas.