Valainis skaidroja, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija izveidota, jo, viņaprāt, “jau vairāk nekā gadu Covid-19 krīzē valdība pieņēmusi neizskaidrojamus lēmumus”. Viņš atzina, ka jāmeklē atbildīgie ministri un ierēdņi par vairākiem nesaprotamiem valdības lēmumiem.
Dienesta izmeklēšanas, ko iepriekš veikusi Veselības ministrija, nav sniegušas atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem par Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Tas ir viens no jautājumiem, ko komisija centīsies noskaidrot.
Viņš sacīja: “Izmeklēšanas, kas bijušas līdz šim rada sajūtu, ka nav noskaidroti patiesie iemesli, kādēļ pieļautas kļūdas. Dienesta izmeklēšanas pašas izmeklē sevi. Veselības ministrija sataisa kļūdas un tad izmeklē paši sevi. Piemēram, kāpēc divreiz atteicāmies no vakcīnām – uz to vēl joprojām nav atbildes.” Valainis norādīja, ka nav pieļaujami, ka vienīgais vainīgais šajā situācijā ir bijusī veselības ministre Ilze Viņķele.
Valainis uzskata, ka komisijai ir lielākas pilnvaras informācijas pieprasīšanai no ministrijām, tādēļ izmeklēšanā pusgada laikā iespējams sasniegt kvalitatīvus rezultātus. Vienlaikus ir panākts, ka prokuratūra iesaistās izmeklēšanas komisijā.
Tomēr deputāts uzsvēra, ka svarīgākais ir noskaidrot, ko darīt, lai šādas kļūdas vairs nepieļautu un tās neatkārtotos. “Nav tik svarīgi nosaukt politiski atbildīgos, bet gan iedot skaidru ceļa karti par to, kā rīkoties nākotnē,” pauda parlamentārietis.
Deputāts akcentēja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju ierasti vada opozīcija, tomēr šoreiz par komisijas priekšsēdētāju izraudzīts koalīcijas deputāts – Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”). Valainis uzskata, ka komisijas vadības grožu neatdošana opozīcijai, parāda valdībā esošo partiju bailes par to, ka izmeklēšanā atklās ko nepatīkamu.
KONTEKSTS:
Saeima 8. aprīlī pēc 36 deputātu rosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai". Komisija izveidota uz sešiem mēnešiem.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
