Aiga Bernsone par izrādi “Kalpones” (13.10.2019.)
Izrāde par mūsos katrā mītošajiem tarakāniem
Kā reizēm mēdz teikt – cenā viss iekļauts. Šai izrāde ir viss – saturs un forma, bauda prātam, acīm un ausīm, domas un emocijas, sākums un beigas. Tā liekas kā perfekti izstrādāts mākslas darbs, kas aiz sevis atstāj pilnības pēcgaršu.
Varbūt vēl esmu izrādes vilnī, bet nenoliedzami to ierindotu savu TOP izrāžu sarakstā. Kāpēc? Šoreiz es teiktu, ka izcili ir atzīmējams aktrišu veikums. Es jūtu viņām līdzi, man sāp ar viņām, es baidos kopā ar viņām, es mazliet sajūku prātā kopā ar viņām. Aktrišu veikums ir tik ķermeniski un emocionāli piesaistošs, ka liekas viņas mazliet iemājo manī pašā.
Bez pašām aktrisēm tikpat izcils ir radošās komandas darbs. Kostīmi un grims – tie palīdz aktrisēm tēlus atdzīvināt līdz to augstākajam punktam. Liekas katrs otas vilciens paspilgtinājis personību, izcēlies raksturīgās iezīmes un pats galvenais – tēlam iedevis vizuāli noslīpētu formu. Ar baudu var noskatīties režisora veikumā, kurš ir radījis askētisku izrādi ar nevainojami izvēlētām detaļām.
/Foto: Artūrs Pavlovs/
Esmu mazliet aizrāvusies ar ārējo formu atzinīgu vārdu atskaiti, bet tikpat uzteicama ir saturiskā daļa. Mēs katrs esam savu vēlmju un iekāru vergi. Tie mūs valdzina un ved sev tīkamā virzienā. Ja mēs tam ļaujamies, tad šis ceļš uzņem prātam neaptveramus bīstamus apgriezienus, kas nozīme tikai vienu – gala iznākums ir neprognozējams, jo nu valda nevis prāts, bet cilvēka iedomu pasaule, kurā glabājas visbīstamākie noslēpumi.
Izrāde šo tēmu paspilgtina, nevainojami nodod ziņu par to un ļauj paskatīties no malas uz to, no kā visi neapzināti baidāmies. Tas ir ceļojums, kurā Tu esi tikai skatītājs, bet tajā pašā laikā neatgriezeniskas izmaiņas ir notikušas.
Mani valdzina iekšējās cīņas, kas izlaužas uz āru. Tās it kā uzliek cilvēcību uz skatuves, izgaismojot tumšākos kaktus, atklājot pagrabu noslēpums un pietuvojoties bīstami tuvu sev pašam. Es teiktu, ka šis ir vienīgais ceļš, kas var vest pie kodola, kas mīt cilvēkā, bet tas nenoliedzami arī ir bīstamākais ceļš, ko var iet, jo liekas katrs tā līkums var iemest bezdibenī bez žēlastības.
Šī izrāde ir jāredz, jo esmu droša, ka teju ikviens tajā spēs atrast savas gaumes apmierinājumu.
Par sevis paša pazaudēšanu pirms vēl atrašanas.