DRUKAI-vaks-2995U.pdf
1
18/10/2019
09:27
UDK 821.511.111-1 La286
Atdzejojums tapis ar Somijas Literatūras informācijas centra FILI atbalstu FILI – Finnish Literature Exchange on tukenut tämän kirjan kääntämistä
Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Logo
Heli Laaksonen: Pulu uis (Sammakko, 2000), Maapuupäiv (Sammakko, 2000), Raparperisyrän (Sammakko, 2002), Sulavoi (Otava, 2006), Pursu (Otava, 2009), Peippo vei (Otava, 2011), Aurinko. Porkkana. Vesi. (WSOY, 2019). © Heli Laaksonen, ievads, dzejoļi, 2000, 2002, 2006, 2009, 2011, 2019 © Guntars Godiņš, atdzejojums, pēcvārds, 2019 © Sandra Godiņa, literārā un valodas redaktore, 2019 © Vivianna Maria Stanislavska, mākslinieciskais noformējums, 2019 © Pētergailis, izdevums, 2019 2
Latvju zeme, mana zeme No Rīgas Zooloģiskā dārza Žira u mājas augšējā s āva aizsū u īsziņu Gun aram: „Esmu klā ! Vakarā iksimies?” Gun ars a bild ar daudzām izsaukuma zīmēm.
Kāpēc gan nejus ies kā mājās manās La vijas mājās? Kāpēc lai ās nebū u manējās mājas, manējie ļaudis, es – viņējā?
Alūksnes krus ojumā policis s aps ādina mani. Kad uzzina, ka esmu dzejniece, saplēš soda kvī i par ā ruma pārsniegšanu.
Man paveras jauna ainava, jauna valoda, jauna aka cauri mežam, ir iedo s divri enis.
Siguldas zaļās ielejas pasaulē visskais ākajā ozolu birzī ieklausos laks īgalās un dabas mierā. Pēkšņi 300 dažādu au ību vīriešu ar numuru uz krū īm elsodami paskrien man garām pa meža aku. Puse no iem nesveicina, puse pasveicina mani: hello, ere, ciao, hola, labdien! Ardievu, miers! Be ko ur – arī skrienošs vīrie is ir dabas parādība!
Ar lielu prieku es braucu pa šo aku!
Heli
Saldū, ielas malā, Ieva plūc rozes, peonijas un okšus kā Paradīzes dārzā. Tā nav ā Ieva, be gan mana Ieva, raks niece, ar kuru pārmiju maz kopīgu vārdu, be miljoniem kopīgu domu. No Salacgrīvas pie jūras, no upes grīvas līdz manai vecaimā ei Pu nu Ceļš ir 282 kilome rus garš. Salacgrīvā pie jūras, biblio ēkā upes grīvā ieradās 82 vie ējie ļaudis – visas manas vecāsmā es un mani vecie ēvi, kuriem grāma plauk ā ir mana ”kad gos smei”.
4
5
Man uzraks ij Heli – viņč nou nevenam mā –, lai a cere os os laiks, kad mēs dzīvoi, kad mēs bi, nu dzīvo ci , ci i. Kāc ska as no mals, kouko sapro , kouko sapro aplam, vai a šis māk bū pa ā laik cilvek?
I man uzrakstij Heli
Tu, kas man las, ciks dens u i dzīvois, pa ko u i priecajes? Uz ais sou meldiņ no o! Nesac e dungo ci am pan iņs, ši o ar ne! Nenoples vecos ape s, a s ai, lai i sil aks, a s ai, lai vēš nepuš cour, a s ai, lai paliek bērnem zinašanai, be pār pārlime sous, sous paš, os pārlime pār!
6
7
Es grib pa mimmit
Nāv, vec mait
Būs vel āc rīc, ka bez zvan pamodises agr no rī , uzvāris kapij un a vec erenpreis brouks uz pilse . Es i jou pe durim, kad klei bods pārdevei nāk uz darb un ielaiž man ekša, palidz isska i os vislielakos, visrozakos bumberens, pavasar Goujs undensbrūnum kompreszeķs un angorvills ceļsildi ais, blaks bode es noperk vel bēškrāss upels un papspelek plašč.
Klou, nāv, u i blozg!
Es dvako pec eikalip , uz aizmugursbeņķ aizņem doudz rūms, smaid ka āc krancs, be neadzīs as. Sak: es nea minas, es nejoudai ne agadic, ne uz prekš, kā o i rads dari .
Teu i viegl lūre no kak , uzras es ieš ad, kad eu vismazak gaid. Tu aizrou pro visdārgak vīr, vislabak siev, bērn a visgludak pier, vismīļak mimmi . Aizgada pro, ka nevens neman, appakaļ neska as, neadgriežas noziegumvie a, nobēg kāds mājs pagraba, kas smird pec puvuš karpeļ, ur nou dzirdam neven virszems skaņ.
Kounes a! Ja u i godiks, a parādas, addo appakaļ os viss laba paska a, pac personisk palūdz mums pedošan un urpmako mūž a maksa vis lidz pēdigam grašam.
Es ne aisas vesel mūžib gaidi .
8
9
Kā ouksts roks ielikt silta meda
Somu dzejnieces Heli Lāksonenas (Heli Laaksonen) jaunā dzejas izlase „Soul. Burkans. Undens” (Aurinko. Porkkana. Vesi.) ir jau rešā grāma a La vijā. Tajā gan nosaukumu, gan dzejoļus lielāko ies esmu izvēlējies no viņas nupa Somijā izdo ā dzejoļu krājuma. Heli Lāksonenas dzejoļiem pama ā vienmēr ir kāds reāls no ikums, kas ierosina un pēc am ļauj atīs ī ēmu, ideju vai domu, nere i o apvijo ar negaidī as an āzijas plīvuru. Kāpēc āds nosaukums? Savās mājās Somijā dzejniecei nav elevizora. Taču, viesojo ies kādā ci ā vals ī un uz uro ies viesnīcā, viņa o dažreiz paska ās. Reiz, eso Tallinā, Heli sekojusi Igaunijas elevīzijas vik orīnas raidījumam bērniem. Raidījuma vadī ājs kādai piek ās klases skolniecei vaicājis, kas ir atēlo s Igaunijas ģerbonī? Mei ene a bildējusi: „Es gan neesmu pārliecinā a, be varē u bū saule, burkāns un ūdens.” Vispirms apis dzejolis ar ādu nosaukumu, vēlāk nosaukums labi noderējis jaunajam dzejoļu krājumam. Ar Heli vienojāmies, ka as pies āvē u arī la viešu grāma ai. Pagājuši sep iņi gadi, kopš 2012. gada rudenī iznāca Heli Lāksonenas dzejas izlase „kad gos smei”, kuru a dzejoju, izman ojo lībiskā dialek a Vidzemes izloksnes iezīmes, un kurai ilus rācijas zīmēja māksliniece Aija Zariņa. Grāma a, neraks urīgi dzejai, kļuvusi populāra un piedzīvojusi vairākus papildme ienus. 2015. gadā ika izdo a arī Heli Lāksonenas grāma a bērniem „Piec ai kalns”, kurā apkopoju dzejoļus un nelielus asprā īgus dialogus. Tā kā dzejniece diezgan bieži viesojusies dažādās La vijas pilsē ās, jaunajā dzejas izlasē „Soul. Burkans. Undens” ir ādi dzejoļi, kas apuši Ven spilī, Rīgā, Salacgrīvā. 82
Gan somam, gan la vie im pa īk Heli Lāksonenas jū īgā, veselīgā un izpro ošā atieksme pre apkār no iekošo, cilvēciskais iešums, psiholoģiskā precizi ā e un nevairīšanās no dabiskā, kā arī, pro ams, savdabīgā valoda. Heli Lāksonena dzejoļus raks a dienvidrie umu somu valodas dialek ā jeb ā saucamajā „īsajā somu” valodā, ko runā apvidū ap Turku, Ūsikaupunki, Lai ilu, Raumu u.c. Dialek a pamanāmākā pazīme ir in onācija, ko somi dēvē par ā ro. Pa skaņus, kas bū ībā ir somu valodas pama s, dienvidrie umu dialek ā runājošie lie o piesardzīgi, be pa skaņa zudums galo nē ir paras a parādība. Šajā dialek ā a šķiras pagā nes ormu veidošana, arī piederība neparādās kā somu valodā paras i vārda galo nē. In eresan i, ka dienvidrie umu valodas dialek ā bieži sas opami zviedru valodas vārdi vai iem līdzīgas vārd ormas. Ne mazums viņas dzejā a rodam arī pašdarinā us vārdus. Viņas dzejas pārcelšanai la viski man visa bils ošāk likās izman o lībisko dialek u un igauņu valodai uvāko Vidzemes izloksni, kurā āpa ir īsās galo nes, dominē vīriešu dzim e, gandrīz ne iek izman o a darbības vārdu nāko nes orma, saglabājušās no li erārās valodas izskaus ās ci valodu ie ekmes. Pazīs o Heli jau daudzus gadus, varu eik , ka ā rā somu valoda viņai ir organiska, jo dzejniece pa i ir ļo i enerģiska, viņai nepiemī ieras ais somu rāmums un gausums. Tikko ieradusies Siguldā, kur mēs ga avojāmies s rādā pie jaunās izlases, viņa jau bija uzzinājusi, kur var nomā velosipēdu, izbraukājusi sarežģī o serpen īna rasi, izs aigājusi gandrīz visas Siguldas ievērojamākās vie as. Nedomāju, ka pasaulē ir vēl kāda ci a dzejniece, kura ikdienā brauc ar lielo Scania au omašīnu.
83
Tā viņai ir spilg i dzel enā krāsā, kravas kas ē ir ierīko i plauki grāma ām. Pro ams, īpašs akcen s ir Heli apģērbs, kas iek speciāli šūdinā s, daudz ko ga avo pa i dzejniece. Viņa zīmē uz margarīna kārbiņu vākiem, dažādām plas masas kas ī ēm, uz ā saucamajiem a kri umiem jeb roidām. Nesen Somijā varēja aplūko viņas izs ādi. Dzejas ūrēs un pasākumos Heli ne ikai lasa savus darbus, be izs ās a ka ra dzejoļa rašanās s ās u, kas ir ikpa spilg s un aizraujošs kā pa s dzejolis. Viņu in eresē viss, kas no iek apkār . Viesojo ies La vijā ( as pa s no iek arī ci ur), Heli pamana o, kam mēs paras i paejam garām. Tās var bū kādas pames as mājas koka durvis, zilā govs (govij viņas dzejā ir īpaša loma), s ārķis uz jum a, dzērves uz lauka ut. Heli māk brīnī ies, un no šīs brīnīšanās rodas dzejoļi, kas ir pārs eidzoši un dziļi. Tajos daudz kas ir negaidī s, brīžiem pa sirreāls, be ka rā no iem ir skaidri salasāms vēs ījums. Tādējādi lasī ājs, kurš jau sen ne par ko vairs nebrīnās, a ver acis un sirdi, kļūs jū īgāks. Esmu lasījis un dzirdējis diskusijas, vai Heli dzeja bez viņas savdabīgās valodas bū u ikpa iespaidīga. 2017. gadā igauņu ulko āja Jervi Kokla (Järvi Kokla) a dzejoja Heli Lāksonenas dzejas izlasi, izman ojo Hījumā savdabīgo runas veidu. Šīs grāma as pēcvārdā Jervi raks a: „Bez šaubām, Heli dzejoļi bū u populāri arī ad, ja bū u uzraks ī i li erārajā valodā, aču dialek s iem pievieno garšvielu.” Precīzi šo niansi saska ījusi arī mūsu li era ūrkri iķe Anda Baklāne recenzijā par Heli Lāksonenas grāma u „kad gos smei”: „Valodas elpā, kur lingvis iskas kopienas vairs nevar pas āvē nošķir i un neizbēgami vai nu saplūs ar ci ām, vai urpina atīs ī ies pas āvīgā mijie ekmē, dialek s pēkšņi kļūs par s ila elemen u, „iz eiksmes līdzekli” – par bēniņos necerē i a ras u relikvijas lādi, kuras sa urs (kādu laiku?) bagā ina un grezno pārmēru izpē ī o s andar valodu.”
La vija Heli ir kļuvusi gandrīz vai par o rajām mājām. Pēc pirmās viesošanās pie mums viņa somu laikraks am uzraks īja vairākas slejas par gū ajiem iespaidiem, vēlāk radās arī dzejoļi, kuriem iedvesma nākusi no La vijā piedzīvo ā un redzē ā. Tūlī pēc raģēdijas, kad sabruka veikals MAXIMA, Heli ieradās Ven spilī, kur S arp au iskajā Raks nieku un ulko āju mājā raks īja savus darbus, be kopā mēs ga avojām viņas bērnu grāma u „Piec ai kalns”. Kādu vakaru Heli man parādīja dzejoli, ko viņa bija uzraks ījusi, pārdzīvojo ar mums drūmās dienas. Dzejolis beidzas ar šādām rindām: Kad bērs runa latvisk, i tāpat kā ouksts roks ielikt silta meda. Dažreiz jokodamies uzs āšanās reizēs, es piesaku: „Pie mums viesojas dzejniece no Salacgrīvas Heli Lāksonena”. Ar savu dzejoļu asprā ību, labvēlību un labsirdību Heli iešām ir kļuvusi par savējo, dzejā no eik i.
Guntars Godiņš
Īpaša ēma ir Heli un La vija. Tā kā viņai ir bijusi iespēja diezgan bieži uzs ā ies, ik ies ar klausī ājiem, iepazī mūsu men ali ā i, radīcijas, domāšanas veidu, vidi un dzīves elpu,
84
85
Saturs Heli. La vju zeme, mana zeme
4
man uzrakstij Heli man uzraks ij Heli Es grib pa mimmi Nāv, vec mai Ma iss – mašinis puik Dvēsels perš Pec man ojum sadals Mā s valod Valod pir i Tik apec Brīnišanas Vladimirs Nakcpaldes Neeksis enciāl krīz Man nou a ko noņem es Saglabac Lidošans pan iņč Uz vecum vis i pa rik igam Nekas nebūs ga ous Klār bild Liel s irn i aizgais Ah i Klouses! Dzejols seu Cīņ a seu Padoms, kad i briesms, jeb uzmanib, svešneks nāk! Kok samīļo ajem Jounoudz Prekšzimig Zaļas an s pēdiga vēs ul (uzraks i uz avīzs „Labie Padomi” malam) Ka r vec māj Kārinam i ūss
6 7 8 9 10 11 12 13 14 16 16 17 18 19 19 20 21 22 23 23 24 26 27 27 28 28 29 29 30 31
86
32 33
21.11
34
a plikem pupem ups undeni Ceļa A kuše Kompozīcij pa slepeno mās Lopkops labas puss sapns Tadkad, Be kad, Ci kļūd. Jābu vērigakam
36 38 39 40 42 44 46
vai tu būs manc? Fein skuķ rallināšan Trakas dens Kopa a mež Balad Klass bilde Gaļ! La vij! Gaļ! Sirc grāma Dzimumdens pan iņč Mūsden vīreš i ik sarežģi Es bū a mier Vel ven den Kni s ven uļem sievešem Kni s ven uļem vīrešem Ko daris I Ko daris II Kokcir ei ele on i aizņemc Mājs apska plks . 14.30 Es ussouc vel no laip Egl Me amor oz Soul. Burkans. Undens.
48 49 50 51 52 54 55 56 57 58 59 60 61 61 62 63 64 65 66 67 67 68
Tiem, kas i no cit pus
72
Gun ars Godiņš. Kā ouks s roks ielik sil a meda
82
87