Šeit vari palasīt par sēklu bibliotēku
http://www.brivaskola.lv/kopiena/seklu_bibliotekaGrāmata "Gudrs sakņu dārzs", Nikolajs Kurdjumovs, http://www.zvaigzne.lhttp://
www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/saraksts/?search=kurdjumov&submit=Meklētv/lv/gramatas/katalogs/product.php?prod_id=67024>>>>>|||||<<<<<
Kas ir sēklu apmaiņa?
Tas ir jautrs un praktisks veids kā:
iegūt jaunas šķirnes izmēģināšanai bez maksas
iegūt padomus retu šķirņu audzēšanā no citiem pieredzējušiem audzētājiem
palīdzēt uzturēt šķirņu un sugu daudzveidību un attīstīt vietējās šķirnes Latvijā
iepazīties un apmainīties pieredzē ar citiem zemkopjiem, dārzniekiem, un sēklu entuziastiem
bagātināt savu uzturu ar plašāku šķirņu un sugu daudzveidību
paplašināt zemkopju un patērētāju izvēles iespējas
iegūt neatkarību no sēklu monopola
Kāpēc svarīgi mainīties ar sēklām?
Paaudžu paaudzēm zemnieki un dārznieki ir bijuši sēklu glabātāji un tautas selekcionāri, kuri uzturēja sēklu ģenētisko daudzveidību atlasot labāko augu sēklas un savstarpēji apmainoties ar sēklām.
Sēklu daudzveidība nodrošināja kultūraugu pielāgošanos vietējiem klimatiskiem un augsnes apstākļiem, kā arī nodrošināja daudzveidību pārtikā un uzturvielās.
2008. gadā pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) atzina, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75%. Arī Eiropā ir izzudušas neskaitāmas vecās šķirnes un landrases, kuras iegūtas tautas selekcijas ceļā.
Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik liela paļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan ekoloģiskā, gan ekonomiskā ziņā.
Šodien pēc sabiedrisko organizāciju aplēsēm, pasaules desmit lielākajām sēklu firmām pieder 67% no pasaules sēklām (ETC Grupa 2008).
Pēdējos gados sēklu apmaiņu tradīcija ir atdzīvināta visā Eiropā, lai saglabātu sēklu un šķirņu daudzveidību un norādītu uz trūkumiem Eiropas likumdošanā, kas ierobežo seno šķirņu pārdošanu un izmantošanas iespējas.
Ko mēs katrs individuālā līmenī varam darīt sēklu daudzveidības labā?
Sākt ar savu, savu vecāku vai vecvecāku dārzu un saglabāt tur esošo kultūraugu sēklas
Mainīties ar sēklām ar citiem, lai nodrošinātu sēklu “ceļošanu” - šķirņu saglabāšanu
Balsojot ar savu maku, izvēlēties vietējo un mazo ražotāju audzēto nevis ārzemju lielražotājus
Pieprasīt likumu izmaiņas, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, videi draudzīgu saimniekošanu un attīstītu vietējo ražošanu.
Ko darīt, ja Tev vēl nav savu sēklu ko mainīt?
Šoreiz nāc tāpat!
Kad sākas dārza sezona - pamēģini pats ievākt kvalitatīvas sēklas, kaut vienam augam!
Apvaicājies radiem, draugiem kaimiņiem, varbūt viņiem ir saglabājies kāds sens vai vērtīgs kultūraugs.
Kāpēc organizējam augu un sēklu maiņu?
Auga dabiska spēja ir pielāgoties apstākļiem, kurā tas aug. Augi arī cenšas savas sēklas izplatīt visvisādos veidos - vieni tās ļauj apēst putniem un dzīvniekiem, citi pieliek spārnus un iedod vēja pūsmai, citi pat izšauj savas sēklas! Cilvēki ir iejaukušies dabiskajā sēklu atlases procesā kopš lauksaimniecības pirmsākumiem, atlasot to, ka viņiem šķiet vērtīgs.
Zinātnieki un sēklu pavairotāji komercnolūkos ir izveidojuši noturīgas šķirnes un ļoti rūpējas, lai augi atbilstu šķirnes aprakstam, lai tie būtu vienādi paredzami un veseli.
Sēklu lolotāju (Seed saver) mērķis savukārt ir vairot dabas daudzveidību, augu un dzīvnieku pielāgošanos vietējiem apstākļiem un audzētāja vajadzībām, un nodrošināt zemnieku pieeju dažādam sēklu materiālam (Heirloom seeds)
Abi šie sēklu pavairošanas mērķi ir vienlīdz labi!
Ja cilvēkiem ar zemkopību nepieciešams nopelnīt līdzekļus iztikšanai un rēķinu apmaksai, tad, protams, ir būtiski, lai sēklas uzvedas paredzami un produkts atbilst tirgus vajadzībām.
Taču sēklu lolotāju lauciņos plaukst dabas dažādība, citādāk turpināsies šķirņu un sugu izmiršanas procesi ( skat. uz šķirņu samazināšanas shēmu). Sēklu lolotājs lepojas ar savas vecvecmāmiņas vasaras ķiplokiem, vecvectēva īpašo miežu šķirni, ir pārlaimīgs, kad 70-gadīgā kaimiņiene iedod neredzētu pupu vai zirņu sēklu, kas viņas dārzā labi padodas no viņas senču laikiem, varbūt pat izceļojusi Sibīriju un atgriezusies….
Bieži šīs šķirnes nav tik ražīgas un vienādas, lai "izsistos tirgū". Tomēr tām parasti ir vismaz viena vērtīga īpašība, kuras dēļ to audzēja, un to dažādība ļauj tām pielāgoties dažādiem apstākļiem. Piemēram, tieši šī graudaugu šķirne vislabāk padodas tieši šai apvidū un šajā liesajā augsnē. Var būt tā, ka senā šķirne iznāk saimnieciski izdevīgāka par komercšķirni, kad sarēķina ieguldīto darbu un līdzekļus zemes apstrādē un iegūtās ražas vērtību. Komercšķirnēm lielās ražas nodrošināšanai bieži nepieciešams papildus mēslojums, pat pesticīdi un herbicīdi. (Tāda šķirne bioloģiskai saimniecībai nebūs piemērota). Citā vietā audzētai sēklai ir lielāks risks neražas gadam nekā tai senajai, it kā necilākajai, kura ir pieradusi.
Katrā darbiņā ir būtiski izvērtēt un nedzīties pēc modes. Arī sēklu maiņā ņemt to, ko tiešām spēj izaudzēt un kādu vienu, divus izmēģināšanai.
Arī nemest visu pār vienu kārti - kas derēs vienam, nederēs citam!
Sēklu lolotājs priecājas par dīvainas krāsas burkānu, nātri, kura nedzeļ - šai apcerei nav ne gala, ne malas, tāpat kā dabas daudzveidībai.
Vajag tikai rakt!!!! Kā teica Edgars Liepiņš :)
Pateicoties Latvijas kolekcionāriem mēs zinām, ka tomāti ir dzelteni, zaļi, oranži, strīpaini un visvisādās formās un garšās, ķirbji ir raibi izskatā un lietošanas ziņā! ( skat:
http://www.tomats.lv)
Pateicoties Līgai Lepsei no Pūres DIS izdevies pēdējā brīdī izveidot kolekcijas ģimenes sīpoliem, ķiplokiem, rabarberiem, sīkāt ir te:
http://gmo.lv/2011/10/piedalies-veco-skirnu-saglabasana/ un
http://ekovirtuve.lv/vvs/?p=268Līga to izdarīja pēdējā brīdī – toreiz modē bija dārzos stādīt sīksīpolus un nelielākos un sīvākos ģimenes sīpolus vairs masveidā nestādīja. Tos "noķēra aiz astes", tagad tie atkal ir cieņā un godā. Citādi būtu izzuduši kā mamuti.
Ko vēl no Latvijas dārgumiem esam atstājuši novārtā? Pelēkos zirņus? Cik veidu to ir? Lauka pupas? Skatāmies ar atvērtām acīm, ceļam saulītē mūsu senču mantojumu!!! Pirmām kārtām sējam savā lauciņā, kopjam vērojam, izturamies atbildīgi, lai augi ir veseli un zinām no kurienes cēlušies!
Par to šis stāsts. Tādēļ ir sapnis - lai SĒKLU MAIŅA notiktu KATRĀ CIEMĀ vismaz vienu vai 2 reizes gadā pavasarī un rudenī! Esmu dzirdējusi, ka Jaunpiebalgā ir! Kur vēl ir?
Sēklu maiņas un sēklu bibliotēkas uzdevumi:
-
informēt par "sēklu lietu",
-
veidot sēklu lolotāju tīklu un sēklu ceļošanas izsekojamību,
-
izglītot par dabas procesiem, sēklu iegūšanu, audzināt sēklu lolotāju atbildību.
Par katras sēklas kvalitāti atbild sēklu lolotājs.
Katru veidu dodam vismaz 3 sēklu glabātājiem, tad ir droši, ka vismaz 1 izaugs.
