2014. gada 1. martā 70 gadu jubileja apritēja diriģentam un pedagogam Jānim Zirnim. Lienes Jakovļevas vadītajā raidījumā virknējas mūzika, stāsti un 70 dzīves gados krātās dzīves atziņas un atmiņas.

Bērnībā Jānis gribējis būt lokomotīves vadītājs, jo krusttēvs strādājis šajā amatā... Taču liktenis lēmis, ka par galveno asi viņa mūžā tomēr kļuvusi mūzika. "Lielāko tiesu mūzika bijis un joprojām ir mans darbs, tāpēc mājās visbiežāk valda klusums. Klusums ir skaistākā mūzika."

Intervijā Jānis Zirnis ar sirsnību atceras vairāk nekā 20 gadu ilgo darbu Latvijas Radio bigbendā: „Tās ir visgaišākās atmiņas! Estrādes un džeza mūzikas vidē nav ne skaudības, ne greizsirdības. Tāpēc visi gadi bija pilni draudzības un savstarpējas cieņas."

Te vietā atgādināt, ka ilgus gadus Zirnis lieliski spēlējis saksofonu, kura spēli, ņemot talkā jaunības drauga instrumentu, paslepus apguvis pašmācības ceļā. „Jau pēc pāris mēnešu treniņa sāku braukt uz ballītēm. Dzīve ir mans lielākais skolotājs."

Tikai 1980. gadā Jānis saksofonu nolicis malā un nodevies tikai diriģēšanai. Starp citu, uz iestājeksāmeniem orķestra diriģēšanā Latvijas Mūzikas akadēmijā savulaik viņš aizvests pat ar varu, bet viss izvērties veiksmīgi. Diriģēšanu mācījies gan pie Vasīlija Sinaiska („Izcils skolotājs!"), gan papildinājies pie Marisa Jansona tēva Arvīda Jansona. Taču Ļeņingradas aspirantūrā, par spīti špikošanai, izkritis partijas vēsturē...

Jau daudzus gadus Jāņa Zirņa vārds nav šķirams no Dziesmu svētkiem; viņa „kroņa numurs" ir Emiļa Melngaiļa „Jāņu vakars". Viņš atzīst, ka pēc būtības esot īsts romantiķis – Jāņa mīļāko latviešu komponistu vidū ir gan Pēteris Barisons, gan Emīls Dārziņš, no krievu mūzikas visaugstāk vērtē Pēteri Čaikovski.

Īpašas ir Jāņa Zirņa attiecības ar operu, uz kuru ceļš raisījies pakāpeniski. Pirmā izrāde, ko Zirnis diriģējis Baltajā namā, bijusi Jāņa Mediņa „Uguns un nakts". Īpašu gandarījumu savulaik sagādājuši iestudējumi, kuros dziedājis Aleksandrs Antoņenko un Maija Kovaļevska, kuri tolaik vēl tikai gatavojušies savam lielajam lēcienam pasaulē.

Ir daudzas izcilas personības, kuru nozīme Jāņa Zirņa mūžā bijusi izšķiroša: piemēram, Imants Kokars un Rihards Glāzups.

Taču arī Jānis Zirnis kļuvis par nozīmīgu cilvēku daudzu šobrīd ievērojamu mūziķu dzīvē: viņu vidū – Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava: „Sigvards vēl mācījās pirmajā kursā, kad labi redzēju – tas ir cilvēks, kurš skatās daudzus gadus tālāk," atceras Jānis, kura klasē mācījušies arī Uldis Marhilevičs, Uģis Prauliņš, Juris Kulakovs. Sarunā maestro atklāj, kālab Kulakovu viņš saucis par savu brīnumbērnu, bet Uģi Prauliņu – par sliņķi.

Arī šobrīd Jānis Zirnis ir visai aizņemts Latvijas Mūzikas akadēmijā un lepojas ar saviem audzēkņiem.