SARUNA AR PAULU ŠPAKOVSKI

Lasīt rakstu


SARUNA AR PAULU ŠPAKOVSKI

Dzīvesstils Raksts pievienots: 2022. gada 29. jūnijā

SARUNA AR PAULU ŠPAKOVSKI

Klausies jauno albumu “Plikpaura hronikas” jau no 1. jūlija!


Hiphopa žanrs, viennozīmīgi, ieņēmis stabilu līderpozīciju ne vien teju visos mūzikas čārtos pasaulē, bet arī miljoniem klausītāju sirdīs. Dažkārt šie klausītāji, sapņu un mērķu vadīti, pārtop izpildītājos. Tāds ir arī Pauls Špakovskis. Salīdzinoši jauns vārds vietējā mūzikas scēnā, taču neļaujiet vārdam “jauns” sevi skeptiski noskaņot. 2021. gadā izdots pirmais studijas albums “Ars Oratoria”, un jau šī gada 1. jūlijā sekos tā pēctecis “Plikpaura hronikas”. Pauls ir ambiciozs, bezbailīgs un pats galvenais – radošs. Mēs tikāmies, lai aprunātos par viņa gaitām mūzikas pasaulē un, protams, vēl šo to!

P.S. Šī ir Paula pirmā intervija un par to ir vērts pacelt glāzes!

1. Pauls Špakovskis mūzikas lauciņā joprojām ir jauns vārds, taču mūzika Paula Špakovska dzīvē ieņēmusi gana nozīmīgu vietu jau labu laiciņu iepriekš. Skolas laikā dziedāts korī, vēlāk pat izveidota muzikāla apvienība Blakusfujaki, taču beigu beigās, esi nonācis līdz hiphopam. Kas vai kurš lika Tev atskārst, ka tieši hiphopa mūzika ir Tavs aicinājums? Kā Tu to saprati?

Īsā atbilde ir tāda, ka nemāku pareizi dziedāt. Bet globāli - jau 2018. gadā ar draugiem pavadījām vakarus braukājot pa Rīgu un klausoties tā gada hiphopa relīzes. Liela daļa mani aizrāva gan skanējuma ziņā, gan tajā, ko cilvēki nebaidās teikt un izlikt uz papīra vai ieskaitīt. Tajā pašā laikā Latvijā bija New Wavy un “Siera plates” [rolanda če un xantikvariāta albums] bums, un man bija iespēja redzēt, kā to dara mūsu platuma grādos, un kādu rezonansi tas izraisa. Protams, savu lomu spēlēja arī fakts, ka man šajā periodā bija 18-19 gadi, un tolaik apmeklētie festivāli un koncerti atstāja uz mani lielu iespaidu. Es gribēju būt daļiņa no tā.

2. Nevar neuzteikt Tavu apņēmību un vēlmi darboties. Pagājušogad tika izdots Tavs pirmais albums “Ars Oratoria”, un tikai gadu vēlāk, dienas gaismu ieraudzīs otrais dziesmu apkopojums “Plikpaura hronikas”. Kādas ir, Tavuprāt, izteiktākās šo ierakstu atšķirības?

“Ars Oratoria” bija tāds kā sevis meklēšanas un prezentēšanas albums. To izteikti jūt pirmajās divās dziesmās. Šis albums bija kā tāds pirmais grūdiens, lai saprastu, ko cilvēki klausās un kas ir tas, ko tie vēlās dzirdēt mūsdienu Latvijas hiphopā. Jāpiemin, ka salīdzinājumā ar jauno albumu, “Ars Oratoria” dzirdamās rīmju shēmas un flowi ir daudz vienkāršāki. Tikmēr “Plikpaura hronikās” tas viss jau ir citā līmenī. Runājot par tehnisko pusi, pirmais albums tika ierakstītas pie Svētes un rolanda če, taču jaunā albuma dziesmas rakstītas mājās, Svētem pēcāk pieslēdzoties vien dziesmu māsterēšanā.

3. “Plikpaura hronikas” mūzikas straumēšanas vietnēs būs pieejamas no 1.jūlija. Urā! Jautājums, kas sekos, iespējams, nav pats vieglākais, uz ko atbildēt, un tomēr – ja Tev jāsniedz neliels rezumē par savu veikumu – par ko tad īsti ir šis albums un ko Tu ar tā palīdzību vēlies cilvēkiem pavēstīt?

“Plikpaura hronikas” ir stāsti par mani pašu. Katrā albuma kompozīcijā, neatkarīgi no tā vai dziesma ir maksimāli aktīva un fifīga, vai melodiska un lēna, es “skaru stīgas” par kurām man iepriekš nav bijis ērti runāt. Ja “Ars Oratoria” viss bija virspusēji, vairāk “muskuļu rādīšana un zīmēšanās ar savām muzikālajām dotībām”, tad “Plikpaura hronikās” es dziļāk ieskatos sevī un atbildu klausītājiem uz jautājumiem, kas laika gaitā radušies. Starp citu, viens draugs, kuram albumu jau paspēju atrādīt, izteicās, ka muzikālā pavadijuma izvēle esot ļoti oldschool.  Šķiet, ka tā arī ir, taču tas noteikti nebija apzināts solis. “Plikpaura hronikās” dzirdamās dziesmas ir aktīvas un enerģiskas. Tās liks pakustēties, nevis tikai sēdēt un baudīt.

4. Daudzi jaunie izpildītāji, lai “izsistos”, nereti sadarbojas ar jau zināmiem izpildītājiem. Tavā gadījumā, nevienā no albumiem nav dzirdami viesmākslinieki, kas ir diezgan drosmīgs solis. Pastāstīsi kāpēc?

Personīgi pazīstu daudzus reperus, bet es, lai arī, protams, gribētos daudz skaistus featuringus, nespēju tā vienkārši ierasties pie cilvēka vai ieslīdēt DM’s ar tekstu, ka gribu featu, ka varu par to samaksāt, vai vēl sazin ko. Man ar vienu, šobrīd ļoti uzlecošu dāmu, bija saruna par to, ka sadarbībai vienmēr jātop organiski. Māksliniekiem jājūt vienam otra vaibi un, rakstot dziesmu, jābūt “uz viena viļņa”. Bet tas nemaina faktu, ka pēc “Plikpaura hroniku” izdošanas, iešu reperiem rādīt savu albumu un teikt:
“Redz, ko es protu, varbūt varam kopīgi izveidot ko šādu?” (smejas).

5. Kam jāpateicas par dziesmu aranžijām aka bītiem? Ar kādiem producentiem esi sadarbojies albuma tapšanas laikā?

“Ars Oratoria” albumā dzirdami 2 vai 3 pašmāju producentu bīti, bet “Plikpaura hronikas” tapis, izmantojot bītus no ārzemniekiem. Nebiju spējīgs atrast vietējos pavadījumus, kas man šķistu piemēroti. Es gan neapgalvoju, ka tādu nav. Pēdējā gada laikā esmu atradis vairākus lieliskus latviešu bītmeikerus, kuri rada gluži vai fenomenālas lietas, taču es vienkārši neesmu šo producentu mērķauditorija. Ceru un ticu, ka nākotnē būs projekti arī ar pašmāju bītiem. Man, piemēram, ļoti patīk Sangvn bīti, bet kad pirmoreiz viņu satiku, mans albums jau bija tuvu pabeigšanai, un es vairs nevēlējos mainīt ne struktūru, ne dziesmas.

6. Saki, lūdzu, kuri mākslinieki ir Tavi lielākie elki, no kuriem, iespējams, esi aizguvis savu stilu, manieri, vai vienkārši iedvesmojies savas mūzikas radīšanā?

Uhhhh, tādu ir pat pārāk daudz. Pirmās muzikālās iedvesmas man sniedza tēvs, 12 gadu vecumā parādot Pink Floyd. Reāli, kosmoss ne mūzika. Tieši Pink Floyd ģitārista Gilmora dēļ izlūdzos tētim, lai nopērk man ģitāru. Runājot par hiphopu – mani pirmie influenceri bija Lil Peep un Mac Miller. Ļoti rezonēju ar šiem māksliniekiem gan viņu stāstos ārpus mūzikas, gan tajā, ko viņi radīja. Bet ja man būtu jāparāda ar pirkstu uz tiem māksliniekiem, kas ietekmēja “Plikpaura hronikas” tad tie noteikti ir Slowthai un OG Keemo.

7. 2 albumi ierakstīti – labs darbiņš, kas padarīts. Ko tālāk?

Ļoti vēlos uzstāties! Uzskatu, ka skatuve ir tā vieta, kur mākslinieks tiešām “uzplaukst” un izbauda katru sekundi. Agrāk esmu bijis dažādās sacensībās, uzstājies dziesmu svētkos un runājis publiskās runas lieliem pūļiem, bet nekas, manuprāt, nestāvēs klāt tam brīdim, kad pirmoreiz būšu izjutis savas 15 minūtes slavas. Lai arī cik ļoti ļaudis liegtos un meklētu atrunas, beigu beigās, mēs esam egocentriskas būtnes, un tādi arī ir mūziķi. Visi izpildītāji vēlētos redzēt, ka sanākušie cilvēki, vienalga - fani vai garāmgājēji, sāktu ārdīties, dziedātu līdzi un spīdinātu telefonu gaismiņas, skanot kādai lēnākai dziesmai.

 8. Nu ko, stūrējam ātro jautājumu un atbilžu segmentā! Kas ir Tavs “guilty pleasure”?

Kantrīmūzika. Reāli, daudzi “guļ” uz labu kantrī.

9. Labākais kompliments, ko par savu mūziku esi saņēmis?

Viens draugs reiz minēja, ka beidzot taisu labu mūziku.

10. Viena lieta, ko visu laiku atliec, bet vienmēr esi gribējis paveikt?

Ilgu laiku tie bija tetovējumi. Šobrīd man to ir vairāk nekā 20. Negribu domāt par to, kas ir nākamais, ko atlieku, jo nevar zināt, vai arī no tā neradīsies atkarība. (smejas)

11. Tavs mīļākais lamuvārds?

Cenšos daudz nelamāties. Arī albumā dzirdami tikai daži lamuvārdi. Un pat tad ir jādefinē, kas vispār ir lamuvārds, manuprāt. Bet mīļākais ir “vienšūnu amēba”.

12. Tava sliktākā un labākā rakstura īpašība?

Labākā ir slinkums, jo tas mani motivē visu izdarīt ātri un efektīvi, lai pēc tam varu slinkot. Sliktākā ir tā, ka es nekad nespēju kaut ko paveikt vairākās reizēs. Šķiet, ka to varētu dēvēt par nepacietību. Visu vienmēr gribu izdarīt vienā reizē un vairs par to nedomāt.

13. Pēdējā lieta, kas Tevi šokēja?

Tas, cik Lietuvā ir labas ātrgaitas šosejas un uz tām esošā braukšanas kultūra. Latvija nestāv pat tuvumā.

14. Celebrity crush – vietējā un ārzemju?

Maks Millers. Viņam esmu veltījis pat tetovējumu uz rokas. Nosaukt vietējo jau ir grūtāk, taču es vienmēr esmu vēlējies personīgāk iepazīt Artūru Skuteli.

15. Kāds ir Tavs “nepopulārais viedoklis”?

Laikam tas, ka lakrica ir garšīga.

16. Tava devīze?

Man ir vienkārši vienalga.

17. Tev ir iespēja pavakariņot ar vienu cilvēku, dzīvu vai mirušu – kas ir šis cilvēks?

Noteikti vēlētos pavakariņot ar britu youtube personību Bald and Bankrupt. Interesants pipars, kurš iemācijies krievu valodu un izbraukājis lielu daļu Krievijas, kā arī citas bijušās Padomju Savienības republikas. Gribētu saprast, kas viņu uz to pamudināja.

No mirušajiem - labprāt pavakariņotu ar, jau iepriekš minēto Maku Milleru vai Stīvu Džobsu.

18. Tu drīksti klausīties tikai vienu dziesmu visu savu atlikušo mūžu – kas ir šī dziesma?

Pink Floyd – “Comfortably Numb" no filmas The Wall. 

19. Savlaicīgi jāatvainojas par tik jūtīgu jautājumu, un tomēr… Ananāss uz picas – būt vai nebūt?

 Protams, ja jau man garšo lakrica, tad, kas vainas ananāsam uz picas?  

Līdzīgi raksti

SPĒLĒT KAZINO