RTU izstrādā digitālu risinājumu savlaicīgai plūdu prognozēšanai Ogres upē

19. janvāris, 2022
.
.
.
RTU izstrādātais risinājums ļauj modelētās ūdens līmeņa izmaiņa vizualizēt trīs dimensijās īpašā Ogres novada pašvaldībai pieejamā platformā, kur aktuālās un prognozētās ūdens līmeņa izmaiņas parādītas vienuviet ar videokameru attēliem no Ogres upes. Foto: platformas ekrānuzņēmums.

Šīs ziemas mainīgo laika apstākļu dēļ Ogres upē neierasti agri paaugstinājās ūdens līmenis un izveidojās ledus sastrēgumi. Upes monitorēšanai Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izveidojuši upes digitālo dvīni un inovatīvu risinājumu, kas spēj prognozēt plūdu draudus nākamajām 24 stundām.

«Latvijā informāciju par plūdu riskiem un iespējamiem postījumiem apkopo Latvijas Vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs (LVĢMC), lielo upju baseiniem ir izstrādātas speciālas plūdu risku kartes, kas palīdz prognozēt teritoriju applūšanas iespējas gan biežu un relatīvi nelielu, gan ļoti retu un katastrofālu plūdu gadījumā. Pieejamas ilgtermiņa un arī operatīvās plūdu prognozes nākamajām divām nedēļām. Savukārt RTU multidisciplinārā zinātnieku komanda ir izveidojusi rīku plūdu prognozēšanai īstermiņā. RTU izmanto tiešsaistes mērījumus no divām LVĢMC un trijām Ogres pašvaldības automatizētajām ūdens līmeņu mērījumu stacijām, kas izvietotas vairākās vietās Ogres upes applūstošo teritoriju krastos, lai ar matemātiskā modeļa palīdzību prognozētu ūdens līmeņa izmaiņas tuvāko 24 stundu laikā,» skaidro RTU Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Rubulis. RTU risinājums ir unikāls, jo modelētās ūdens līmeņa izmaiņa tiek vizualizētas trīs dimensijās īpašā Ogres novada pašvaldībai pieejamā platformā. Tur aktuālās un prognozētās ūdens līmeņa izmaiņas parādītas vienuviet ar videokameru attēliem no Ogres upes. Upei un tās krastiem 20 kilometru garumā augšpus no ietekas Daugavā  faktiski izveidots digitālais dvīnis.

Ogrē un tās apkaimē sezonāli plūdi un pali tiek piedzīvoti regulāri, Ogres upe ir līkumaina, ar smilts sērēm gultnē, piemēram, pavasaros un arī šajā ziemā tajā veidojas ledus sastrēgumi. Pilsētas robežās upes krasti ir blīvi apdzīvoti, tādēļ plūdi un pali var nodarīt būtiskus kaitējumus pilsētas infrastruktūrai, iedzīvotāju  īpašumiem un cilvēku dzīvībai un veselībai. 

Risinājumu jau izmanto Ogres pašvaldība, kuras atbildīgie dienesti var sekot līdzi izmaiņām Ogres upes līmeņu svārstībām un operatīvi reaģēt uz tām. Ar šī rīka palīdzību iespējams savlaicīgi veikt iedzīvotāju apzināšanu un informēšanu par iespējamo apdraudējumu.

Kopīgi ar LVĢMC ekspertiem un Ogres pašvaldību tiek arī izskatītas iespējas integrēt RTU izstrādāto lokālo risinājumu LVĢMC uzturētajā nacionālā līmeņa Plūdu riska informācijas sistēmā. Tā tiktu veicināta zinātības pārnese hidroloģiskās modelēšanas jomā, turpinot plūdu risku mazināšanas pasākumus Ogrē arī pēc projekta ieviešanas. 

Plūdu prognozēšanas risinājums izstrādāts starptautiskā projektā «Baltijas jūras aizsardzība no neattīrītu notekūdeņu ieplūdes pilsētu teritorijās plūdu laikā» (NOAH, projekta Nr. #R093, RTU PVS lD 4003). Tajā apvienojušās Baltijas jūras reģiona pilsētas, ūdensapgādes uzņēmumi un zinātnieki, lai veiksmīgāk apsaimniekotu nokrišņu radītos notekūdeņus pilsētās, nodrošinātu infrastruktūras noturīgumu pret klimata pārmaiņām un novērstu Baltijas jūras piesārņošanu. Klimata pārmaiņu dēļ Baltijas jūras reģionu arvien biežāk piemeklē intensīvas lietusgāzes un vētras. Pilsētu notekūdeņu infrastruktūra nav paredzēta palielināta nokrišņu ūdens apjoma novadīšanai, tāpēc apdzīvotās vietas ir pakļautas gan plūdu un palu riskam, gan piesārņojumam. Daļā no pilsētām mājsaimniecību notekūdeņu sistēmas ir apvienotas ar nokrišņu ūdens kanalizācijas sistēmām, intensīvu nokrišņu un tiem sekojošu plūdu laikā neattīrīts kanalizācijas notekūdens nokļūst dabā. Neattīrītu notekūdeņu nonākšana upēs un Baltijas jūrā ir bīstama cilvēkiem un videi, jo šādos ūdeņos ir paaugstināta barības vielu koncentrācija, piesārņojošas vielas un patogēni mikroorganismi.

Projektā iesaistītas vēl divas Latvijas pašvaldības – Jūrmala un Liepāja –, kuras ieguvušas zinātniski pamatotas zināšanas par ekstrēmiem plūdu riskiem pakļautajām teritorijām, ko izmantot attīstības plānošanā. Liepājā RTU zinātnieku komanda veikusi arī nokrišņu ūdens novades tīklu inventarizāciju, ģeotelpiskās informācijas sistēmas tīmekļa platformā ir izveidota telpiskā vizualizācija, līdz ar to atbildīgajiem dienestiem ir daudz vieglāk piekļūt informācijai, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanā attīstot kādu teritoriju, kā arī identificētas vietas, kurām jāpievērš lielāka uzmanība applūšanas kontekstā. Liepājā veikta ūdens kvalitātes novērtēšana nokrišņu ūdens novades tīklā, kā arī izveidota sistēma ūdens līmeņa izmaiņu monitorēšanai Liepājas cietokšņa kanālā.

Arī Jūrmalā uzstādīti vairāki tiešsaistes sensori ūdens kvalitātes un kvantitātes uzraudzībai. Jūrmalā sadzīves un nokrišņu kanalizācijas sistēmas ir nodalītas, tomēr līdzīgi kā citur pasaulē sadzīves kanalizācijā mēdz nonākt gan gruntsūdeņi, gan intensīvu nokrišņu laikā arī nokrišņu ūdens. Palielinātā apjoma ūdeņu pārsūknēšana ūdenssaimniecības uzņēmumiem rada lielus izdevumus, kurus nesedz ūdens un kanalizācijas tarifi. Jūrmalā projektā uzstādītas arī trīs lokālas meteostacijas. 

J. Rubulis par risinājumu stāsta Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma».

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

19. janvāris, 2022 plkst. 9:40

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi