Patvērums un migrācija ES: fakti un skaitļi
Migrāciju ES ietekmē tādas krīzes kā pandēmija un Krievijas karadarbība Ukrainā. Iepazīstieties ar jaunākajiem datiem mūsu infografikā.
Migrācijas politika ES.
Atvērt jaunā logā
Iepazīsties ar jaunākajiem datiem mūsu infografikā.
Ieviestie ierobežojumi, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju, izraisīja migrācijas samazināšanos, taču 2021. gadā tā atkal sāka pieaugt. Nesenais pieaugums ir daļēji skaidrojams ar Krievijas karu Ukrainā. Nākotnē migrāciju varētu ietekmēt arī klimata pārmaiņas.
Nav novērsti visi trūkumi ES patvēruma sistēmā, kas savulaik tika atklāti, kad 2015. gadā Eiropā ieradās vairāk nekā viens miljons patvēruma meklētāju un migrantu. Eiropas Komisija 2020. gada septembrī nāca klajā ar Migrācijas un patvēruma paktu, un Parlaments ir sagatavojis priekšlikumus, lai izveidotu taisnīgāku un efektīvāku Eiropas patvēruma politiku. Parlaments 2023. gada aprīlī apstiprināja savu nostāju par paktu un tagad ir gatavs sākt sarunas ar Padomi.
Lasi tālāk, lai iepazītos ar datiem par migrāciju Eiropā, kā arī informāciju par to, kas ir migranti, ko ES dara, lai kontrolētu situāciju, un kādas ir bijušas finansiālās sekas.
Uzzini vairāk par ES reakciju uz patvērumu un migrāciju
Definīcijas: Kas ir bēglis? Kas ir patvēruma meklētājs?
Patvēruma meklētāji ir cilvēki, kas iesniedz oficiālu patvēruma pieprasījumu citā valstī, jo baidās, ka piederības valstī ir apdraudēta viņu dzīvība. Pašlaik trešo valstu valstspiederīgajiem jāpiesakās uz aizsardzību pirmajā ES valstī, kurā viņi ierodas. Pieprasījuma iesniegšana nozīmē, ka viņi kļūst par patvēruma meklētājiem. Bēgļa statusu vai citādu starptautisko aizsardzību viņi saņem vien tad, kad dalībvalstu iestādes pieņēmušas apstiprinošu lēmumu.
Bēgļi ir cilvēki, kuri pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, valstspiederības, politisku uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ un kuri kā tādi uzņemti un atzīti uzņēmējvalstīs. Eiropas Savienībā kvalifikācijas direktīva paredz vadlīnijas par to, kā piešķirama starptautiskā aizsardzība personām, kam tā ir nepieciešama. 2022. gada martā Parlaments atbalstīja Pagaidu aizsardzības direktīvas aktivizēšanu pirmo reizi, kopš tā stājās spēkā 2001. gadā, lai nodrošinātu tūlītēju aizsardzību cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā.
Uzziniet vairāk par migrācijas cēloņiem.
Patvēruma pieprasījumi un piešķiršanas lēmumi ES
2022. gadā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saņēma nedaudz mazāk par 1 miljonu (965 665) patvēruma pieteikumu, kas ir par 52,1 % vairāk nekā 2021. gadā un augstākais rādītājs kopš 2016. gada. 2015.–2016. gada migrācijas krīzes kulminācijā pieteikuma iesniedzēju skaits sasniedza 1 221 690.
Pirmreizējo patvēruma meklētāju skaits ES 2022. gadā bija 881 220, kas ir par 64 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (537 355). Pirmreizējs starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ir persona, kas attiecīgajā ES valstī pirmo reizi iesniegusi patvēruma pieteikumu. Tas neattiecas uz atkārtotiem pieteikuma iesniedzējiem šajā valstī.
Vislielākais pirmreizējo pieteikumu iesniedzēju relatīvais pieaugums 2022. gadā bija Īrijā (+ 421,8 %), Horvātijā (+ 367,9 %) un Austrijā (+ 181,4 %). Dalībvalsts, kas 2022. gadā reģistrēja visvairāk pirmreizējo pieteikumu iesniedzēju, bija Vācija, kas reģistrēja 24,7 % no visiem pirmreizējajiem patvēruma meklētājiem Eiropas Savienībā. Tai sekoja Francija (15,6 %), Spānija (13,2 %) un Austrija (12,1 %). Mazākais pirmreizējo patvēruma meklētāju skaits tika novērots Ungārijā (45 pieteikumu iesniedzēji), Slovākijā (500) un Latvijā (545).
Visvairāk patvēruma pieteikumu iesniedza sīrieši, afgāņi, Venecuēlas valstspiederīgie un turki, kas kopā veido gandrīz 40 % no visiem pirmreizējajiem patvēruma meklētājiem. Pirmreizējo patvēruma meklētāju skaits no Sīrijas palielinājās no nedaudz mazāk nekā 100 000 2021. gadā līdz 131 970 patvēruma meklētājiem 2022. gadā. Tomēr tie veidoja 15 % no kopsummas, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar 18,4 % 2021. gadā. Afgāņi veidoja 12,9 % no ES kopējā rādītāja. Pieteikumu iesniedzēji no Venecuēlas un Turcijas katri veidoja gandrīz 6 % - no šīm valstīm tika saņemti attiecīgi 50 050 (5,7 %) un 49 720 (5,6 %) pieteikumi.
ES valstis 2022. gadā apstiprināja kopumā 384 245 pieteikumu, kas ir par 40 % vairāk nekā 2021. gadā. Aptuveni 44 % iesniedzēju tika piešķirts bēgļa statuss (pieaugums par 22 % salīdzinājumā ar 2021. gadu), 31 % alternatīvā aizsardzība (pieaugums par 48 %) un 25 % — humānā aizsardzība (pieaugums par 72 %).
Karš Ukrainā izraisīja jaunu migrantu pieplūdumu Eiropā
Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā miljoniem cilvēku bija spiesti pamest savas mājas. Saskaņā ar UNHCR datiem kopš kara sākuma ir konstatēti vairāk nekā 20 miljoni robežšķērsošanas gadījumu no Ukrainas.
Sākotnēji ukraiņus uzņēma kaimiņvalstis, galvenokārt Polija, Rumānija, Ungārija, Slovākija, Čehija un Moldova.
Kopš 2022. gada 4. marta ukraiņiem, kas bēg no Krievijas iebrukuma, tiek piešķirta pagaidu aizsardzība pēc tam, kad ES aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu - ārkārtas pasākums tādu pārvietoto personu nenovēršama masveida pieplūduma gadījumā, kuras nevar atgriezties savā izcelsmes valstī.
Nelikumīga robežšķērsošana un migrantu bojāeja ceļā uz Eiropu
Migrantu krīzes kulminācijā 2015. un 2016. gadā tika konstatēti vairāk nekā 2,3 miljoni nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu. Kopējais nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits 2022. gadā bija 330 000, kas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam konstatēto robežšķērsošanas gadījumu skaits palielinājās visos neatbilstīgas migrācijas maršrutos. Vidusjūras centrālās daļas šķērsošana joprojām ir nāvējošākais no visiem četriem migrācijas maršrutiem uz Eiropu. 2022. gadā tika ziņots, ka tajā bojāgājuši vai pazuduši aptuveni 1400 cilvēku.
ES finansējums migrācijas jomā
Migrācija jau gadiem ir bijusi ES prioritāte. Ir īstenoti vairāki pasākumi, lai kontrolētu migrācijas plūsmas un uzlabotu patvēruma sistēmu.
ES ievērojami palielināja finansējumu migrācijas, patvēruma un integrācijas politikai, ņemot vērā patvēruma meklētāju lielo pieplūdumu 2015. gadā. ES 2021.–2027. gada budžetā migrācijas un robežu pārvaldībai atvēlēti 22,7 miljardi EUR salīdzinājumā ar 10 miljardiem EUR, kas migrācijai un patvērumam tika novirzīti laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.
Bēgļi pasaulē
To cilvēku skaits, kuri visā pasaulē bēg no vajāšanas, konfliktiem un vardarbības, ir palielinājies līdz 108,4 miljoniem. Aptuveni 40 % no pasaules bēgļiem ir bērni.
Valstis, kas uzņēmušas visvairāk bēgļu, ir Turcija, Irāna, Kolumbija, Vācija un Pakistāna. 76 % pasaules bēgļu tikuši uzņemti valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
Iepazīsties ar UNHCR datiem par bēgļu skaitu ES valstīs.
